Plate TXT · DA9WPātañjalayogaśāstraLatn
URN · urn:vamshanidhi:scripture:01KTHDXJ9VQKM9D99H9MHEDA9W
Scripture · shastra
ProvisionalPātañjalayogaśāstra
Pātañjalayogaśāstra
Philipp Maas
[Maṅgalam] yas tyaktvā rūpam ādyaṃ prabhavati jagato+anekadhānugrahāya prakṣīṇakleśarāśir viṣamaviṣadharo+anekavaktraḥ subhogī / sarvajñānaprasūtir bhujagaparikaraḥ prītaye yasya nityaṃ devo+ahīśaḥ sa vo+avyāt sitavimalatanur yogado yogayuktaḥ //1// [Samādhipādaḥ] atha yogānuś…
Provenance ledger
3 entries
- Canonshastratextual
- AttributionPhilipp Maastextual
- SourceUpstream TEI document · san · Latnpublished primary
IIText
san<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<TEI xml:id="sarit__pātañjalayogaśāstra" xmlns="http://www.tei-c.org/ns/1.0">
<teiHeader xml:lang="en">
<fileDesc>
<titleStmt>
<title type="main">Pātañjalayogaśāstra</title>
<title type="sub">Yogasūtra with Bhāṣya</title>
<title type="sub">A SARIT edition</title>
<author>Patañjali</author>
<respStmt>
<persName>Philipp Maas</persName>
<resp>Creation of machine-readable version and proof-reading.</resp>
</respStmt>
</titleStmt>
<publicationStmt>
<authority>SARIT: Search and Retrieval of Indic Texts</authority>
<availability status="restricted">
<p>Copyright Notice</p>
<p>Copyright <persName>Philipp Maas</persName> 2013-2017</p>
<p>
<ref target="http://creativecommons.org/licenses/by-sa/3.0/" type="licence">Distributed
by <ref target="http://sarit.indology.info" type="url">SARIT</ref> under a Creative
Commons Attribution-ShareAlike 3.0 Unported License. </ref>
</p>
<p>Under this licence, you are free <list>
<item>to Share — to copy, distribute and transmit the work</item>
<item>to Remix — to adapt the work </item>
</list></p>
<p>Under the following conditions:</p>
<p>
<list>
<item>Attribution — You must attribute the work in the manner specified by the author
or licensor (but not in any way that suggests that they endorse you or your use of
the work).</item>
<item>Share Alike — If you alter, transform, or build upon this work, you may
distribute the resulting work only under the same or similar license to this
one.</item>
</list>
</p>
<p>More information and fuller details of this license are given on the Creative Commons
website.</p>
<p>SARIT assumes no responsibility for unauthorised use that infringes the rights of any
copyright owners, known or unknown.</p>
</availability>
<date>2013-2016</date>
<idno xml:id="id-2013-03-05">2013-03-05</idno>
</publicationStmt>
<notesStmt>
<note>Pātañjalayogaśāstra (Yogasūtra with Bhāṣya) transcribed by Philipp Maas from the Āgāśe
1904 Ānandāśrama edition.</note>
</notesStmt>
<sourceDesc>
<bibl>
<title>Vācaspatimiśraviracitaṭīkāsaṃvalitavyāsabhāṣyasametāni Pātañjalayogasūtrāṇi. tathā
bhojadevaviracitarājamārtaṇḍābhidhavṛttisametāni pātañjalayogasūtrāṇi.
sūtrapāṭhasūtravarṇānukramasūcībhyāṃ ca sanāthīkṛtāni ... Kāśinātha Śāstrī Āgāśe ity
etaiḥ saṃśodhitam.</title>
<editor>Kāśinātha Śāstrī Āgāśe</editor>
<publisher>Ānandāśramamudraṇālaye</publisher>
<pubPlace>Punyākhyapattane</pubPlace>
<date>1904</date>
<note>Ānandāśrama Sanskrit Series no. 47</note>
<note>The transcription below excludes the commentary of Bhojadeva, the sūtrapāṭha and
indexes.</note>
</bibl>
</sourceDesc>
</fileDesc>
<encodingDesc>
<p>The edition from which this e-text was transcribed was printed in the Devanāgarī script.
The electronic text below is in a lossless transliteration using the Latin alphabet. The
transliteration scheme used is the IAST (<ref
target="http://en.wikipedia.org/wiki/International_Alphabet_of_Sanskrit_Transliteration"
>The International Alphabet of Sanskrit Transliteration</ref>). IAST differs in small ways
from ISO 15919, but is preferred by most working Sanskrit scholars. Conversion of this file
to ISO 15919 can be achieved by performing the following replacements throughout the file:
<code> ṛ -> r̥ and ṃ -> ṁ </code>
</p>
<p>Word division is marked with a space, where sandhi allows, not with sandhi-akṣaras or
conjunct glyphs as in Devanāgarī (i.e., "ity evam" not "ityevam".) </p>
<p>Initial vowel elision for avagraha is reversed and marked with a + sign: e.g.,
"prathamo+adhyāyaḥ"</p>
</encodingDesc>
<revisionDesc>
<change who="Philipp Maas" when="2013"><persName>Philipp Maas</persName>: Compared his own
data input with the e-text created by Muneo Tokunaga, for the purpose of eliminating typing
errors.</change>
<change who="Dominik Wujastyk" when="2013-01-16"><persName>Dominik Wujastyk</persName>:
Converted document from MS Word to TEI-encoded XML. </change>
<change who="Dominik Wujastyk" when="2013-01-16"><persName>Dominik Wujastyk</persName>:
Distinguished segmentation of sūtras and bhāṣya. Processed the sutra numbers into xml:id
counters in attributes. Tidied up the encoding in many ways. </change>
<change when="2013-03-03" who="Dominik Wujastyk">Changed all the seg markup to div markup, and
type="bhāṣya" to type="commentary" to take advantage of the css styling for the
text/commentary distinction.</change>
<change when="2014-07-24" who="Dominik Wujastyk">Added another set of div markers enclosing
the sūtra+bhāṣya text groups. Previously, Philologic would only display either sūtra or
bhāṣya, but not both. This will allow Philologic to display the whole unit as a unit. Also
tidied up some details; added type="pāda" to the top level divisions.</change>
<change when="2015-03-23" who="Andrew Ollett">Replaced 02bc with 0027.</change>
<change when="2016-07-15" who="Dominik Wujastyk">Put the sutra numbering into label
tags</change>
<change when="2016-07-15" who="Dominik Wujastyk">Refactored the text to follow example 3 of
the SARIT simple guidelines, i.e., putting each sutra+bhasya into a div element, each sutra
in a quote element and each paragraph of bhasya in a paragraph element.</change>
</revisionDesc>
</teiHeader>
<text xml:id="pātañjalayogaśāstra" xml:lang="sa-Latn">
<front>
<head>oṃ tatsadbrahmaṇe
namaḥ<lb/>vācaspatikṛtaṭīkāsaṃvalitavyāsabhāṣyasametāni<lb/>pātañjalayogasūtraṇi|<lb/>(tatra
samādhipādaḥ prathamaḥ|)<lb/>(atha vyāsabhāṣyam|)<lb/>
</head>
</front>
<body>
<div type="introduction">
<head>[Maṅgalam]</head>
<lg>
<l>yas tyaktvā rūpam ādyaṃ prabhavati jagato+anekadhānugrahāya</l>
<l>prakṣīṇakleśarāśir viṣamaviṣadharo+anekavaktraḥ subhogī /</l>
<l>sarvajñānaprasūtir bhujagaparikaraḥ prītaye yasya nityaṃ</l>
<l>devo+ahīśaḥ sa vo+avyāt sitavimalatanur yogado yogayuktaḥ //1//</l>
</lg>
</div>
<div type="pāda">
<head>[Samādhipādaḥ]</head>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="sutra" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.1">
<p>atha yogānuśāsanam <label>[YS 1.1]</label></p>
</quote>
<p>athety ayam adhikārārthaḥ. yogānuśāsanaṃ śāstram adhikṛtaṃ veditavyam. yogaḥ samādhiḥ.
sa ca sārvabhaumaś cittasya dharmaḥ. kṣiptaṃ mūḍhaṃ vikṣiptam ekāgraṃ niruddham iti
cittabhūmayaḥ. tatra vikṣipte cetasi vikṣepopasarjanībhūtaḥ samādhir na yogapakṣe
vartate. </p>
<p>yas tv ekāgre cetasi sadbhūtam arthaṃ pradyotayati kṣiṇoti ca kleśān karmabandhanāni
ślathayati nirodham abhimukhaṃ karoti sa saṃprajñāto yoga ity ākhyāyate. sa ca
vitarkānugato vicārānugata ānandānugato 'smitānugata ity upariṣṭān nivedayiṣyāmaḥ.
sarvavṛttinirodhe tv asaṃprajñātaḥ samādhiḥ.</p>
<p>tasya lakṣaṇābhidhitsayedaṃ sūtraṃ pravavṛte ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.2">
<p>yogaś cittavṛttinirodhaḥ <label>[YS 1.2]</label></p>
</quote>
<p>sarvaśabdāgrahaṇāt saṃprajñāto 'pi yoga ity ākhyāyate. cittaṃ hi
prakhyāpravṛttisthitiśīlatvāt triguṇam. </p>
<p>prakhyārūpaṃ hi cittasattvaṃ rajastamobhyāṃ saṃsṛṣṭam aiśvaryaviṣayapriyaṃ bhavati. tad
eva tamasānuviddham adharmājñānāvairāgyānaiśvaryopagaṃ bhavati. tad eva
prakṣīṇamohāvaraṇaṃ sarvataḥ pradyotamānam anuviddhaṃ rajomātrayā
dharmajñānavairāgyaiśvaryopagaṃ bhavati. </p>
<p>tad eva rajoleśamalāpetaṃ svarūpapratiṣṭhaṃ sattvapuruṣānyatākhyātimātraṃ
dharmameghadhyānopagaṃ bhavati. tat paraṃ prasaṃkhyānam ity ācakṣate dhyāyinaḥ.
citiśaktir apariṇāminy apratisaṃkramā darśitaviṣayā śuddhā cānantā ca sattvaguṇātmikā
ceyam ato viparītā vivekakhyātir iti. atas tasyāṃ viraktaṃ cittaṃ tām api khyātiṃ
niruṇaddhi. tadavasthaṃ saṃskāropagaṃ bhavati. sa nirbījaḥ samādhiḥ. na tatra kiṃcit
saṃprajñāyata ity asaṃprajñātaḥ. dvividhaḥ sa yogaś cittavṛttinirodha iti.</p>
<p>tadavasthe cetasi viṣayābhāvād buddhibodhātmā puruṣaḥ kiṃsvabhāva iti ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.3">
<p>tadā draṣṭuḥ svarūpe 'vasthānam <label>[YS 1.3]</label>
</p>
</quote>
<p>svarūpapratiṣṭhā tadānīṃ citiśaktir yathā kaivalye. vyutthānacitte tu sati tathāpi
bhavantī na tathā.</p>
<p>kathaṃ tarhi, darśitaviṣayatvāt ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.4">
<p>vṛttisārūpyam itaratra <label>[YS 1.4]</label>
</p>
</quote>
<p>vyutthāne yāś cittavṛttayas tadaviśiṣṭavṛttiḥ puruṣaḥ. tathā ca sūtram ekam eva
darśanaṃ khyātir eva darśanam iti. cittam ayaskāntamaṇikalpaṃ saṃnidhimātropakāri
dṛśyatvena svaṃ bhavati puruṣasya svāminaḥ. tasmāc cittavṛttibodhe puruṣasyānādiḥ
saṃbandho hetuḥ.</p>
<p>tāḥ punar niroddhavyā bahutve sati cittasya ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.5">
<p>vṛttayaḥ pañcatayyaḥ kliṣṭākliṣṭāḥ <label>[YS 1.5]</label></p>
</quote>
<p>kleśahetukāḥ karmāśayapracaye kṣetrībhūtāḥ kliṣṭāḥ. khyātiviṣayā guṇādhikāravirodhinyo
'kliṣṭāḥ. kliṣṭapravāhapatitā apy akliṣṭāḥ. kliṣṭacchidreṣv apy akliṣṭā bhavanti.
akliṣṭacchideṣu kliṣṭā iti. tathājātīyakāḥ saṃskārā vṛttibhir eva kriyante. saṃskāraiś
ca vṛttaya iti. evaṃ vṛttisaṃskāracakram aniśam āvartate. tad evaṃbhūtaṃ cittam
avasitādhikāram ātmakalpena vyavatiṣṭhate pralayaṃ vā gacchatīti. tāḥ kliṣṭāś cākliṣṭāś
ca pañcadhā vṛttayaḥ.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.6">
<p>pramāṇaviparyayavikalpanidrāsmṛtayaḥ <label>[YS 1.6]</label></p>
</quote>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.7">
<p>pratyakṣānumānāgamāḥ pramāṇāni <label>[YS 1.7]</label></p>
</quote>
<p>indriyapraṇālikayā cittasya bāhyavastūparāgāt tadviṣayā sāmānyaviśeṣātmano 'rthasya
viśeṣāvadhāraṇapradhānā vṛttiḥ pratyakṣaṃ pramāṇam. phalam aviśiṣṭaḥ pauruṣeyaś
cittavṛttibodhaḥ. pratisaṃvedī puruṣa ity upariṣṭād upapādayiṣyāmaḥ.</p>
<p>anumeyasya tulyajātīyeṣv anuvṛtto bhinnajātīyebhyo vyāvṛttaḥ saṃbandho yas tadviṣayā
sāmānyāvadhāraṇapradhānā vṛttir anumānam. yathā deśāntaraprāpter gatimac candratārakaṃ
caitravat, vindhyaś cāprāptir agatiḥ. āptena dṛṣṭo 'numito vārthaḥ paratra
svabodhasaṃkrāntaye śabdenopadiśyate, śabdāt tadarthaviṣayā vṛttiḥ śrotur āgamaḥ.
yasyāśraddheyārtho vaktā na dṛṣṭānumitārthaḥ sa āgamaḥ plavate. mūlavaktari tu
dṛṣṭānumitārthe nirviplavaḥ syāt.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.8">
<p>viparyayo mithyājñānam atadrūpapratiṣṭham <label>[YS 1.8]</label></p>
</quote>
<p>sa kasmān na pramāṇam. yataḥ pramāṇena bādhyate. bhūtārthaviṣayatvāt pramāṇasya. tatra
pramāṇena bādhanam apramāṇasya dṛṣṭam. tadyathā dvicandradarśanaṃ
sadviṣayeṇaikacandradarśanena bādhyata iti. seyaṃ pañcaparvā bhavaty avidyā.
avidyāsmitārāgadveṣābhiniveśāḥ kleśā iti. eta eva svasaṃjñābhis tamo moho mahāmohas
tāmisro 'ndhatāmisra iti. ete cittamalaprasaṅgenābhidhāsyante.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.9">
<p>śabdajñānānupātī vastuśūnyo vikalpaḥ <label>[YS 1.9]</label>
</p>
</quote>
<p>sa na pramāṇopārohī. na viparyayopārohī ca. vastuśūnyatve+api
śabdajñānamāhātmyanibandhano vyavahāro dṛśyate. tad yathā caitanyaṃ puruṣasya svarūpam
iti. yadā citir eva puruṣas tadā kim atra kena vyapadiśyate.</p>
<p>bhavati ca vyapadeśe vṛttiḥ. yathā caitrasya gaur iti. tathā pratiṣiddhavastudharmo
niṣkriyaḥ puruṣaḥ, tiṣṭhati bāṇaḥ sthāsyati sthita iti. gatinivṛttau dhātvarthamātraṃ
gamyate. tathānutpattidharmā puruṣa iti, utpattidharmasyābhāvamātram avagamyate na
puruṣānvayī dharmaḥ. tasmād vikalpitaḥ sa dharmas tena cāsti vyavahāra iti. </p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.10">
<p>abhāvapratyayālambanā vṛttir nidrā <label>[YS 1.10]</label></p>
</quote>
<p>sā ca saṃprabodhe pratyavamarśāt pratyayaviśeṣaḥ. katham, sukham aham asvāpsam.
prasannaṃ me manaḥ. prajñāṃ me viśāradīkaroti. duḥkham aham asvāpsam. styānaṃ me mano
bhramaty anavasthitam gāḍhaṃ mūḍho 'ham asvāpsam. gurūṇi me gātrāṇi. klāntaṃ me cittam.
alasaṃ muṣitam iva tiṣṭhatīti. sa khalv ayaṃ prabuddhasya pratyavamarśo na syād asati
pratyayānubhave tadāśritāḥ smṛtayś ca tadviṣayā na syuḥ. tasmāt pratyayaviśeṣo nidrā. sā
ca samādhāv itarapratyayavan niroddhavyeti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.11">
<p>anubhūtaviṣayāsaṃpramoṣaḥ smṛtiḥ <label>[YS 1.11]</label></p>
</quote>
<p>kiṃ pratyayasya cittaṃ smaraty āhosvid viṣayasyeti. grāhyoparaktaḥ pratyayo
grāhyagrahaṇobhayākāranirbhāsas tajjātīyakaṃ saṃskāram ārabhate. sa saṃskāraḥ
svavyañjakāñjanas tadākārām eva grāhyagrahaṇobhayātmikāṃ smṛtiṃ janayati.</p>
<p>tatra grahaṇākārapūrvā buddhiḥ. grāhyākārapūrvā smṛtiḥ. sā ca dvayī ---
bhāvitasmartavyā cābhāvitasmartavyā ca. svapne bhāvitasmartavyā. jāgratsamaye tv
abhāvitasmartavyeti. sarvāḥ smṛtayaḥ pramāṇaviparyayavikalpanidrāsmṛtīnām anubhavāt
prabhavanti. sarvāś caitā vṛttayaḥ sukhaduḥkhamohātmikāḥ. sukhaduḥkhamohāś ca kleśeṣu
vyākhyeyāḥ. sukhānuśayī rāgaḥ. duḥkhānuśayī dveṣaḥ. mohaḥ punar avidyeti. </p>
<p>etāḥ sarvā vṛttayo niroddhavyāḥ. āsāṃ nirodhe saṃprajñāto vā samādhir bhavaty
asaṃprajñāto veti.</p>
<p>athāsāṃ nirodhe ka upāya iti --- </p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.12">
<p>abhyāsavairāgyābhyāṃ tannirodhaḥ <label>[YS 1.12]</label></p>
</quote>
<p>cittanadī nāmobhayatovāhinī vahati kalyāṇāya vahati pāpāya ca. yā tu kaivalyaprāgbhārā
vivekaviṣayanimnā sā kalyāṇavahā. saṃsāraprāgbhārāvivekaviṣayaniṃnā pāpavahā. tatra
vairāgyeṇa viṣayasrotaḥ khilīkriyate. vivekadarśanābhyāsena vivekasrota udghāṭyata ity
ubhayādhīnaś cittavṛttinirodhaḥ.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.13">
<p>tatra sthitau yatno 'bhyāsaḥ <label>[YS 1.13]</label></p>
</quote>
<p>cittasyāvṛttikasya praśāntavāhitā sthitiḥ. tadarthaḥ prayatno vīryam utsāhaḥ. tat
saṃpipādayiṣayā tat sādhanānuṣṭhānam abhyāsaḥ.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.14">
<p>sa tu dīrghakālanairantaryasatkārāsevito dṛḍhabhūmiḥ <label>[YS 1.14]</label>
</p>
</quote>
<p>dīrghakālāsevito nirantarāsevitaḥ satkārāsevitaḥ. tapasā brahmacaryeṇa vidyayā
śraddhayā ca saṃpāditaḥ satkāravān dṛḍhabhūmir bhavati. vyutthānasaṃskāreṇa drāg ity
evānabhibhūtaviṣaya ity arthaḥ.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.15">
<p>dṛṣṭānuśravikaviṣayavitṛṣṇasya vaśīkārasaṃjñā vairāgyam <label>[YS 1.15]</label></p>
</quote>
<p>striyo+annapānam aiśvaryam iti dṛṣṭaviṣaye vitṛṣṇasya
svargavaidehyaprakṛtilayatvaprāptāv ānuśravikaviṣaye vitṛṣṇasya
divyādivyaviṣayasaṃprayoge+api cittasya viṣayadoṣadarśinaḥ prasaṃkhyānabalād
anābhogātmikā heyopādeyaśūnyā vaśīkārasaṃjñā vairāgyam. </p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.16">
<p>tat paraṃ puruṣakhyāter guṇavaitṛṣṇyam <label>[YS 1.16]</label></p>
</quote>
<p>dṛṣṭānuśravikaviṣayadoṣadarśī viraktaḥ puruṣadarśanābhyāsāt
tacchuddhipravivekāpyāyitabuddhir guṇebhyo vyaktāvyaktadharmakebhyo virakta iti. tad
dvayaṃ vairāgyam. tatra yad uttaraṃ taj jñānaprasādamātram. yasyodaye sati yogī
pratyuditakhyātir evaṃ manyate --- prāptaṃ prāpaṇīyaṃ, kṣīṇāḥ kṣetavyāḥ kleśāḥ, chinnaḥ
śliṣṭaparvā bhavasaṃkramaḥ, yasyāvicchedāj janitvā mriyate mṛtvā ca jāyata iti.
jñānasyaiva parā kāṣṭhā vairāgyam. etasyaiva hi nāntarīyakaṃ kaivalyam iti.</p>
<p>athopāyadvayena niruddhacittavṛtteḥ katham ucyate saṃprajñātaḥ samādhir iti ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.17">
<p>vitarkavicārānandāsmitārūpānugamāt saṃprajñātaḥ <label>[YS 1.17]</label></p>
</quote>
<p>vitarkaś cittasyālambane sthūla ābhogaḥ. sūkṣmo vicāraḥ. ānando hlādaḥ. ekātmikā saṃvid
asmitā. tatra prathamaś catuṣṭayānugataḥ samādhiḥ savitarkaḥ. dvitīyo vitarkavikalaḥ
savicāraḥ. tṛtīyo vicāravikalaḥ sānandaḥ. caturthas tadvikalo 'smitāmātra iti. sarva ete
sālambanāḥ samādhayaḥ.</p>
<p>athāsaṃprajñātaḥ samādhiḥ kimupāyaḥ kiṃsvabhāvo veti ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.18">
<p>virāmapratyayābhyāsapūrvaḥ saṃskāraśeṣo+anyaḥ <label>[YS 1.18]</label></p>
</quote>
<p>sarvavṛttipratyastamaye saṃskāraśeṣo nirodhaś cittasya samādhir asaṃprajñātaḥ. tasya
paraṃ vairāgyam upāyaḥ. sālambano hy abhyāsas tatsādhanāya na kalpata iti virāmapratyayo
nirvastuka ālambanīkriyate. sa cārthaśūnyaḥ. tadabhyāsapūrvakaṃ hi cittaṃ nirālambanam
abhāvaprāptam iva bhavatīty eṣa nirbījaḥ samādhir asaṃprajñātaḥ.</p>
<p>sa khalv ayaṃ dvividhaḥ --- upāyapratyayo bhavapratyayaś ca. tatropāyapratyayo yogināṃ
bhavati --- </p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.19">
<p>bhavapratyayo videhaprakṛtilayānām <label>[YS 1.19]</label></p>
</quote>
<p>videhānāṃ devānāṃ bhavapratyayaḥ. te hi svasaṃskāramātropayogena cittena kaivalyapadam
ivānubhavantaḥ svasaṃskāravipākaṃ tathājātīyakam ativāhayanti. tathā prakṛtilayāḥ
sādhikāre cetasi prakṛtilīne kaivalyapadam ivānubhavanti, yāvan na punar
āvartate+adhikāravaśāc cittam iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.20">
<p>śraddhāvīryasmṛtisamādhiprajñāpūrvaka itareṣām <label>[YS 1.20]</label></p>
</quote>
<p>upāyapratyayo yogināṃ bhavati. śraddhā cetasaḥ saṃprasādaḥ. sā hi jananīva kalyāṇī
yoginaṃ pāti. tasya hi śraddadhānasya vivekārthino vīryam upajāyate. samupajātavīryasya
smṛtir upatiṣṭhate. smṛtyupasthāne ca cittam anākulaṃ samādhīyate. samāhitacittasya
prajñāviveka upāvartate. yena yathārthaṃ vastu jānāti. tadabhyāsāt tattadviṣayāc ca
vairāgyād asaṃprajñātaḥ samādhir bhavati.</p>
<p>te khalu nava yogino mṛdumadhyādhimātropāyā bhavanti. tadyathā --- mṛdūpāyo
madhyopāyo+adhimātropāya iti. tatra mṛdūpāyas trividhaḥ --- mṛdusaṃvego madhyasaṃvegas
tīvrasaṃvega iti. tathā madhyopāyas tathādhimātropāya iti. tatrādhimātropāyānām ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.21">
<p>tīvrasaṃvegānām āsannaḥ <label>[YS 1.21]</label></p>
</quote>
<p>samādhilābhaḥ samādhiphalaṃ ca bhavatīti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.22">
<p>mṛdumadhyādhimātratvāt tato 'pi viśeṣaḥ <label>[YS 1.22]</label></p>
</quote>
<p>mṛdutīvro madhyatīvro+adhimātratīvra iti. tato 'pi viśeṣaḥ. tadviśeṣād api
mṛdutīvrasaṃvegasyāsannaḥ tato madhyatīvrasaṃvegasyāsannataraḥ, tasmād
adhimātratīvrasaṃvegasyādhimātropāyasyāpy āsannatamaḥ samādhilābhaḥ samādhiphalaṃ
ceti.</p>
<p>kim etasmād evāsannatamaḥ samādhir bhavati. athāsya lābhe bhavaty anyo 'pi kaścid upāyo
na veti ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.23">
<p>īśvarapraṇidhānād vā <label>[YS 1.23]</label></p>
</quote>
<p>praṇidhānād bhaktiviśeṣād āvarjita īśvaras tam anugṛhṇāty abhidhyānamātreṇa.
tadabhidhyānamātrād api yogina āsannatamaḥ samādhilābhaḥ samādhiphalaṃ ca bhavatīti.</p>
<p>atha pradhānapuruṣavyatiriktaḥ ko 'yam īśvaro nāmeti ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.24">
<p>kleśakarmavipākāśayair aparāmṛṣṭaḥ puruṣaviśeṣa īśvaraḥ <label>[YS 1.24]</label></p>
</quote>
<p>avidyādayaḥ kleśāḥ. kuśalākuśalāni karmāṇi. tatphalaṃ vipākaḥ. tadanuguṇā vāsanā
āśayāḥ. te ca manasi vartamānāḥ puruṣe vyapadiśyante, sa hi tatphalasya bhokteti. yathā
jayaḥ parājayo vā yoddhṛṣu vartamānaḥ svāmini vyapadiśyate. yo hy anena
bhogenāparāmṛṣṭaḥ sa puruṣaviśeṣa īśvaraḥ. </p>
<p>kaivalyaṃ prāptās tarhi santi ca bahavaḥ kevalinaḥ. te hi trīṇi bandhanāni cchittvā
kaivalyaṃ prāptā īśvarasya ca tatsaṃbandho na bhūto na bhāvī. yathā muktasya pūrvā
bandhakoṭiḥ prajñāyate naivam īśvarasya. yathā vā prakṛtilīnasyottarā bandhakoṭiḥ
saṃbhāvyate naivam īśvarasya. sa tu sadaiva muktaḥ sadaiveśvara iti. </p>
<p>yo 'sau prakṛṣṭasattvopādānād īśvarasya śāśvatika utkarṣaḥ sa kiṃ sanimitta āhosvin
nirnimitta iti. tasya śāstraṃ nimittam. </p>
<p>śāstraṃ punaḥ kiṃnimittam, prakṛṣṭasattvanimittam. </p>
<p>etayoḥ śāstrotkarṣayor īśvarasattve vartamānayor anādiḥ saṃbandhaḥ. etasmād etad
bhavati sadaiveśvaraḥ sadaiva mukta iti. tac ca tasyaiśvaryaṃ sāmyātiśayavinirmuktam. na
tāvad aiśvaryāntareṇa tad atiśayyate. yad evātiśayi syāt tad eva tat syāt. tasmād yatra
kāṣṭhāprāptir aiśvaryasya sa īśvara iti. na ca tatsamānam aiśvaryam asti. kasmāt, dvayos
tulyayor ekasmin yugapatkāmite+arthe navam idam astu purāṇam idam astv ity ekasya
siddhāv itarasya prākāmyavighātād ūnatvaṃ prasaktam. dvayoś ca tulyayor
yugapatkāmitārthaprāptir nāsti. arthasya viruddhatvāt. tasmād yasya sāmyātiśayair
vinirmuktam aiśvaryaṃ sa eveśvaraḥ. sa ca puruṣaviśeṣa iti.</p>
<p>kiṃ ca ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.25">
<p>tatra niratiśayaṃ sarvajñabījam <label>[YS 1.25]</label></p>
</quote>
<p>yad idam atītānāgatapratyutpannapratyekasamuccayātīndriyagrahaṇam alpaṃ bahv iti
sarvajñabījam etad vivardhamānaṃ yatra niratiśayaṃ sa sarvajñaḥ. asti kāṣṭhāprāptiḥ
sarvajñabījasya sātiśayatvāt parimāṇavad iti. yatra kāṣṭhāprāptir jñānasya sa sarvajñaḥ.
sa ca puruṣaviśeṣa iti. </p>
<p>sāmānyamātropasaṃhāre ca kṛtopakṣayam anumānaṃ na viśeṣapratipattau samartham iti.
tasya saṃjñādiviśeṣapratipattir āgamataḥ paryanveṣyā. tasyātmānugrahābhāve+api
bhūtānugrahaḥ prayojanam. jñānadharmopadeśena kalpapralayamahāpralayeṣu saṃsāriṇaḥ
puruṣān uddhariṣyāmīti. tathā coktam --- ādividvān nirmāṇacittam adhiṣṭhāya kāruṇyād
bhagavān paramarṣir āsuraye jijñāsamānāya tantraṃ provāceti.</p>
<p>sa eṣaḥ ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.26">
<p>pūrveṣām api guruḥ kālenānavacchedāt <label>[YS 1.26]</label></p>
</quote>
<p>pūrve hi guravaḥ kālenāvacchidyante. yatrāvacchedārthena kālo nopāvartate sa eṣa
pūrveṣām api guruḥ. yathāsya sargasyādau prakarṣagatyā siddhas tathātikrāntasargādiṣv
api pratyetavyaḥ.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.27">
<p>tasya vācakaḥ praṇavaḥ <label>[YS 1.27]</label></p>
</quote>
<p>vācya īśvaraḥ praṇavasya. kim asya saṃketakṛtaṃ vācyavācakatvam atha pradīpaprakāśavad
avasthitam iti. </p>
<p>sthito+asya vācyasya vācakena saha saṃbandhaḥ. saṃketas tv īśravasya sthitam evārtham
abhinayati. yathāvasthitaḥ pitṛputrayoḥ saṃbandhaḥ saṃketenāvadyotyate, ayam asya pitā,
ayam asya putra iti. sargāntareṣv api vācyavācakaśaktyapekṣas tathaiva saṃketaḥ kriyate.
saṃpratipattinityatayā nityaḥ śabdārthasaṃbandha ity āgaminaḥ pratijānate.</p>
<p>vijñātavācyavācakatvasya yoginaḥ ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.28">
<p>tajjapas tadarthabhāvanam <label>[YS 1.28]</label></p>
</quote>
<p>praṇavasya japaḥ praṇavābhidheyasya ceśvarasya bhāvanam. tad asya yoginaḥ praṇavaṃ
japataḥ praṇavārthaṃ ca bhāvayataś cittam ekāgraṃ saṃpadyate. tathā coktam ---</p>
<p>``<quote>svādhyāyād yogam āsīta yogāt svādhyāyam āmanet / svādhyāyayogasaṃpattyā
paramātmā prakāśate //</quote>''; iti.</p>
<p>kiṃ cāsya bhavati ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.29">
<p>tataḥ pratyakcetanādhigamo+apy antarāyābhāvaś ca <label>[YS 1.29]</label></p>
</quote>
<p>ye tāvad antarāyā vyādhiprabhṛtayas te tāvad īśvarapraṇidhānān na bhavanti.
svarūpadarśanam apy asya bhavati. yathaiveśvaraḥ puruṣaḥ śuddhaḥ prasannaḥ
kevalo+anupasargas tathāyam api buddheḥ pratisaṃvedī yaḥ puruṣas tam adhigacchati.</p>
<p>atha ke+antarāyā ye cittasya vikṣepāḥ. ke punas te kiyanto veti ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.30">
<p>vyādhistyānasaṃśayapramādālasyāviratibhrāntidarśanālabdhabhūmikatvānavasthitatvāni
cittavikṣepās te+antarāyāḥ <label>[YS 1.30]</label></p>
</quote>
<p>navāntarāyāś cittasya vikṣepāḥ. sahaite cittavṛttibhir bhavanti. eteṣām abhāve na
bhavanti pūrvoktāś cittavṛttayaḥ. vyādhir dhāturasakaraṇavaiṣamyam. styānam akarmaṇyatā
cittasya. saṃśaya ubhayakoṭispṛg vijñānaṃ syād idam evaṃ naivaṃ syād iti. pramādaḥ
samādhisādhanānām abhāvanam. ālasyaṃ kāyasya cittasya ca gurutvād apravṛttiḥ. aviratiś
cittasya viṣayasaṃprayogātmā gardhaḥ. bhrāntidarśanaṃ viparyayajñānam.
alabdhabhūmikatvaṃ samādhibhūmer alābhaḥ. anavasthitatvaṃ yal labdhāyāṃ bhūmau
cittasyāpratiṣṭhā. samādhipratilambhe hi sati tadavasthitaṃ syād iti. ete cittavikṣepā
nava yogamalā yogapratipakṣā yogāntarāyā ity abhidhīyante.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.31">
<p>duḥkhadaurmanasyāṅgamejayatvaśvāsapraśvāsā vikṣepasahabhuvaḥ <label>[YS
1.31]</label></p>
</quote>
<p>duḥkham ādhyātmikam ādhibhautikam ādhidaivikaṃ ca. yenābhihatāḥ prāṇinas tadapaghātāya
prayatante tad duḥkham. daurmanasyam icchāvighātāc cetasaḥ kṣobhaḥ. yad aṅgāny ejayati
kampayati tad aṅgamejayatvam. prāṇo yad bāhyaṃ vāyum ācāmati sa śvāsaḥ. yat kauṣṭhyaṃ
vāyuṃ niḥsārayati sa praśvāsaḥ. ete vikṣepasahabhuvo vikṣiptacittasyaite bhavanti.
samāhitacittasyaite na bhavanti.</p>
<p>athaite vikṣepāḥ samādhipratipakṣās tābhyām evābhyāsavairāgyābhyāṃ niroddhavyāḥ.
tatrābhyāsasya viṣayam upasaṃharann idam āha ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.32">
<p>tatpratiṣedhārtham ekatattvābhyāsaḥ <label>[YS 1.32]</label></p>
</quote>
<p>vikṣepapratiṣedhārtham ekatattvāvalambanaṃ cittam abhyaset. yasya tu pratyarthaniyataṃ
pratyayamātraṃ kṣaṇikaṃ ca cittaṃ tasya sarvam eva cittam ekāgraṃ nāsty eva vikṣiptam.
yadi punar idaṃ sarvataḥ pratyāhṛtyaikasminn arthe samādhīyate tadā bhavaty ekāgram ity
ato na pratyarthaniyatam. </p>
<p>yo+api sadṛśapratyayapravāhena cittam ekāgraṃ manyate tasyaikāgratā yadi
pravāhacittasya dharmas tadaikaṃ nāsti pravāhacittaṃ kṣaṇikatvāt. atha pravāhāṃśasyaiva
pratyayasya dharmaḥ, sa sarvaḥ sadṛśapratyayapravāhī vā visadṛśapratyayapravāhī vā
pratyarthaniyatatvād ekāgra eveti vikṣiptacittānupapattiḥ. tasmād ekam anekārtham
avasthitaṃ cittam iti. </p>
<p>yadi ca cittenaikenānanvitāḥ svabhāvabhinnāḥ pratyayā jāyerann atha katham
anyapratyayadṛṣṭasyānyaḥ smartā bhavet. anyapratyayopacitasya ca karmāśayasyānyaḥ
pratyaya upabhoktā bhavet. kathaṃcit samādhīyamānam apy etad gomayapāyasīyanyāyam ākṣi. </p>
<p>kiṃ ca svātmānubhavāpahnavaś cittasyānyatve prāpnoti. katham, yad aham adrākṣaṃ tat
spṛśāmi yac cāsprākṣaṃ tat paśyāmīty aham iti pratyayaḥ sarvasya pratyayasya bhede sati
pratyayiny abhedenopasthitaḥ. ekapratyayaviṣayo+ayam abhedātmāham iti pratyayaḥ katham
atyantabhinneṣu citteṣu vartamānaḥ sāmānyam ekaṃ pratyayinam āśrayet. svānubhavagrāhyaś
cāyam abhedātmāham iti pratyayaḥ. na ca pratyakṣasya māhātmyaṃ pramāṇāntareṇābhibhūyate.
pramāṇāntaraṃ ca pratyakṣabalenaiva vyavahāraṃ labhate. tasmād ekam anekārtham
avasthitaṃ ca cittam.</p>
<p>yasya cittasyāvasthitasyedaṃ śāstreṇa parikarma nirdiśyate tat katham ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.33">
<p>maitrīkaruṇāmuditopekṣāṇāṃ sukhaduḥkhapuṇyāpuṇyaviṣayāṇāṃ bhāvanātaś cittaprasādanam
<label>[YS 1.33]</label></p>
</quote>
<p>tatra sarvaprāṇiṣu sukhasaṃbhogāpanneṣu maitrīṃ bhāvayet. duḥkhiteṣu karuṇām.
puṇyātmakeṣu muditām. apuṇyaśīleṣūpekṣām. evam asya bhāvayataḥ śuklo dharma upajāyate.
tataś ca cittaṃ prasīdati. prasannam ekāgraṃ sthitipadaṃ labhate.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.34">
<p>pracchardanavidhāraṇābhyāṃ vā prāṇasya <label>[YS 1.34]</label></p>
</quote>
<p>kauṣṭhyasya vāyor nāsikāpuṭābhyāṃ prayatnaviśeṣād vamanaṃ pracchardanam, vidhāraṇaṃ
prāṇāyāmas tābhyāṃ vā manasaḥ sthitiṃ saṃpādayet.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.35">
<p>viṣayavatī vā pravṛttir utpannā manasaḥ sthitinibandhanī <label>[YS 1.35]</label></p>
</quote>
<p>nāsikāgre dhārayato+asya yā divyagandhasaṃvit sā gandhapravṛttiḥ. jihvāgre rasasaṃvit.
tāluni rūpasaṃvit. jihvāmadhye sparśasaṃvit. jihvāmūle śabdasaṃvid ity etā vṛttaya
utpannāś cittaṃ sthitau nibadhnanti, saṃśayaṃ vidhamanti, samādhiprajñāyāṃ ca
dvārībhavantīti. etena candrādityagrahamaṇipradīparaśmyādiṣu pravṛttir utpannā
viṣayavaty eva veditavyā yady api hi tattacchāstrānumānācāryopadeśair avagatam
arthatattvaṃ sadbhūtam eva bhavati. eteṣāṃ yathābhūtārthapratipādanasāmarthyāt, tathāpi
yāvad ekadeśo+api kaścin na svakaraṇasaṃvedyo bhavati tāvat sarvaṃ parokṣam
ivāpavargādiṣu sūkṣmeṣv artheṣu na dṛḍhāṃ buddhim utpādayati. tasmāc
chāstrānumānācāryopadeśopodbalanārtham evāvaśyaṃ kaścid arthaviśeṣaḥ pratyakṣīkartavyaḥ.
tatra tadupadiṣṭārthaikadeśapratyakṣatve sati sarvaṃ sūkṣmaviṣayam api āpavargāc
chraddhīyate. etadartham evedaṃ cittaparikarma nirdiśyate. aniyatāsu vṛttiṣu
tadviṣayāyāṃ vaśīkārasaṃjñāyām upajātāyāṃ samarthaṃ syāt tasya tasyārthasya
pratyakṣīkaraṇāyeti. tathā ca sati śraddhāvīryasmṛtisamādhayo+asyāpratibandhena
bhaviṣyantīti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.36">
<p>viśokā vā jyotiṣmatī <label>[YS 1.36]</label></p>
</quote>
<p>pravṛttir utpannā manasaḥ sthitinibandhanīty anuvartate. hṛdayapuṇḍarīke dhārayato yā
buddhisaṃvit, buddhisattvaṃ hi bhāsvaram ākāśakalpaṃ, tatra sthitivaiśāradyāt pravṛttiḥ
sūryendugrahamaṇiprabhārūpākāreṇa vikalpate. tathāsmitāyāṃ samāpannaṃ cittaṃ
nistaraṅgamahodadhikalpaṃ śāntam anantam asmitāmātraṃ bhavati. yatredam uktam ---
``<quote>tam aṇumātram ātmānam anuvidyāsmīty evaṃ tāvat saṃprajānīte</quote>'' iti.
eṣā dvayī viśokā viṣayavatī, asmitāmātrā ca pravṛttir jyotiṣmatīty ucyate. yayā yoginaś
cittaṃ sthitipadaṃ labhata iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.37">
<p>vītarāgaviṣayaṃ vā cittam <label>[YS 1.37]</label></p>
</quote>
<p>vītarāgacittālambanoparaktaṃ vā yoginaś cittaṃ sthitipadaṃ labhata iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.38">
<p>svapnanidrājñānālambanaṃ vā <label>[YS 1.38]</label></p>
</quote>
<p>svapnajñānālambanaṃ vā nidrājñānālambanaṃ vā tadākāraṃ yoginaś cittaṃ sthitipadaṃ
labhata iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.39">
<p>yathābhimatadhyānād vā <label>[YS 1.39]</label></p>
</quote>
<p>yad evābhimataṃ tad eva dhyāyet. tatra labdhasthitikam anyatrāpi sthitipadaṃ labhata
iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.40">
<p>paramāṇuparamamahattvānto+asya vaśīkāraḥ <label>[YS 1.40]</label></p>
</quote>
<p>sūkṣme niviśamānasya paramāṇvantaṃ sthitipadaṃ labhata iti. sthūle niviśamānasya
paramamahattvāntaṃ sthitipadaṃ cittasya. evaṃ tām ubhayīṃ koṭim anudhāvato
yo+asyāpratīghātaḥ sa paro vaśīkāraḥ. tadvaśīkārāt paripūrṇaṃ yoginaś cittaṃ na punar
abhyāsakṛtaṃ parikarmāpekṣata iti.</p>
<p>atha labdhasthitikasya cetasaḥ kiṃsvarūpā kiṃviṣayā vā samāpattir iti, tad ucyate
---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.41">
<p>kṣīṇavṛtter abhijātasyeva maṇer grahītṛgrahaṇagrāhyeṣu tatsthatadañjanatā samāpattiḥ
<label>[YS 1.41]</label></p>
</quote>
<p>kṣīṇavṛtter iti pratyastamitapratyayasyety arthaḥ. abhijātasyeva maṇer iti
dṛṣṭāntopādānam. yathā sphaṭika upāśrayabhedāt tattadrūpoparakta upāśrayarūpākāreṇa
nirbhāsate tathā grāhyālambanoparaktaṃ cittaṃ grāhyasamāpannaṃ grāhyasvarūpākāreṇa
nirbhāsate. bhūtasūkṣmoparaktaṃ bhūtasūkṣmasamāpannaṃ bhūtasūkṣmasvarūpābhāsaṃ bhavati.
tathā sthūlālambanoparaktaṃ sthūlarūpasamāpannaṃ sthūlarūpābhāsaṃ bhavati. tathā
viśvabhedoparaktaṃ viśvabhedasamāpannaṃ viśvarūpābhāsaṃ bhavati. </p>
<p>tathā grahaṇeṣv apīndriyeṣv api draṣṭavyam. grahaṇālambanoparaktaṃ grahaṇasamāpannaṃ
grahaṇasvarūpākāreṇa nirbhāsate. tathā grahītṛpuruṣālambanoparaktaṃ
grahītṛpuruṣasamāpannaṃ grahītṛpuruṣasvarūpākāreṇa nirbhāsate. tathā
muktapuruṣālambanoparaktaṃ muktapuruṣasamāpannaṃ muktapuruṣasvarūpākāreṇa nirbhāsata
iti. tad evam abhijātamaṇikalpasya cetaso grahītṛgrahaṇagrāhyeṣu puruṣendriyabhūteṣu yā
tatsthatadañjanatā teṣu sthitasya tadākārāpattiḥ sā samāpattir ity ucyate.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.42">
<p>tatra śabdārthajñānavikalpaiḥ saṃkīrṇā savitarkā samāpattiḥ <label>[YS 1.42]</label>
</p>
</quote>
<p>tadyathā gaur iti śabdo gaur ity artho gaur iti jñānam ity avibhāgena vibhaktānām api
grahaṇaṃ dṛṣṭam. vibhajyamānāś cānye śabdadharmā anye+arthadharmā anye vijñānadharmā ity
eteṣāṃ vibhaktaḥ panthāḥ. tatra samāpannasya yogino yo gavādyarthaḥ samādhiprajñāyāṃ
samārūḍhaḥ sa cec chabdārthajñānavikalpānuviddha upāvartate sā saṃkīrṇā samāpattiḥ
savitarkety ucyate.</p>
<p>yadā punaḥ śabdasaṃketasmṛtipariśuddhau śrutānumānajñānavikalpaśūnyāyāṃ
samādhiprajñāyāṃ svarūpamātreṇāvasthito 'rthas tatsvarūpākāramātratayaivāvacchidyate. sā
ca nirvitarkā samāpattiḥ. tat paraṃ pratyakṣam. tac ca śrutānumānayor bījam. tataḥ
śrutānumāne prabhavataḥ. na ca śrutānumānajñānasahabhūtaṃ tad darśanam. tasmād
asaṃkīrṇaṃ praṃmāṇāntareṇa yogino nirvitarkasamādhijaṃ darśanam iti. nirvitarkāyāḥ
samāpatter asyāḥ sūtreṇa lakṣaṇaṃ dyotyate ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.43">
<p>smṛtipariśuddhau svarūpaśūnyevārthamātranirbhāsā nirvitarkā <label>[YS
1.43]</label></p>
</quote>
<p>yā śabdasaṃketaśrutānumānajñānavikalpasmṛtipariśuddhau grāhyasvarūpa.uparaktā prajñā
svam iva prajñāsvarūpaṃ grahaṇātmakaṃ tyaktvā padārthamātrasvarūpā grāhyasvarūpāpanneva
bhavati sā tadā nirvitarkā samāpattiḥ. </p>
<p>tathā ca vyākyātaṃ tasyā ekabuddhyupakramo hy arthātmāṇupracayaviśeṣātmā gavādir
ghaṭādir vā lokaḥ. </p>
<p>sa ca saṃsthānaviśeṣo bhūtasūkṣmāṇāṃ sādhāraṇo dharma ātmabhūtaḥ phalena
vyaktenānumitaḥ svavyañjakāñjanaḥ prādurbhavati. dharmāntarasya kapālāder udaye ca
tirobhavati. sa eṣa dharmo+avayavīty ucyate. yo+asāv ekaś ca mahāṃś cāṇīṃyaś ca
sparśavāṃś ca kriyādharmakaś cānityaś ca tenāvayavinā vyavahārāḥ kriyante. </p>
<p>yasya punar avastukaḥ sa pracayaviśeṣaḥ. sūkṣmaṃ ca kāraṇam anupalabhyam avikalpasya
tasyāvayavyabhāvād atadrūpapratiṣṭhaṃ mithyājñānam iti prāyeṇa sarvam eva prāptaṃ
mithyājñānam iti. tadā ca samyagjñānam api kiṃ syād viṣayābhāvāt. yad yad upalabhyate
tat tad avayavitvenāmnātam. tasmād asty avayavī yo mahattvādivyavahārāpannaḥ samāpatter
nirvitarkāyā viṣayī bhavati.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.44">
<p>etayaiva savicārā nirvicārā ca sūkṣmaviṣayā vyākhyātā <label>[YS 1.44]</label></p>
</quote>
<p>tatra bhūtasūkṣmakeṣv abhivyaktadharmakeṣu deśakālanimittānubhavāvacchinneṣu yā
samāpattiḥ sā savicārety ucyate. tatrāpy ekabuddhinirgrāhyam evoditadharmaviśiṣṭaṃ
bhūtasūkṣmam ālambanībhūtaṃ samādhiprajñāyām upatiṣṭhate. </p>
<p>yā punaḥ sarvathā sarvataḥ śāntoditāvyapadeśyadharmānavacchinneṣu sarvadharmānupātiṣu
sarvadharmātmakeṣu samāpattiḥ sā nirvicārety ucyate. evaṃsvarūpaṃ hi tadbhūtasūkṣmam
etenaiva svarūpeṇālambanībhūtam eva samādhiprajñāsvarūpam uparañjayati. </p>
<p>prajñā ca svarūpaśūnyevārthamātrā yadā bhavati tadā nirvicārety ucyate. tatra
mahadvastuviṣayā savitarkā nirvitarkā ca, sūkṣmavastuviṣayā savicārā nirvicārā ca. evam
ubhayor etayaiva nirvitarkayā vikalpahānir vyākhyāteti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.45">
<p>sūkṣmaviṣayatvaṃ cāliṅgaparyavasānam <label>[YS 1.45]</label></p>
</quote>
<p>pārthivasyāṇor gandhatanmātraṃ sūkṣmo viṣayaḥ. āpyasya rasatanmātram. taijasasya
rūpatanmātram. vāyavīyasya sparśatanmātram. ākāśasya śabdatanmātram iti. teṣām
ahaṃkāraḥ. asyāpi liṅgamātraṃ sūkṣmo viṣayaḥ. liṅgamātrasyāpy aliṅgaṃ sūkṣmo viṣayaḥ. na
cāliṅgāt paraṃ sūkṣmam asti. nanv asti puruṣaḥ sūkṣma iti satyam. yathā liṅgāt param
aliṅgasya saukṣmyaṃ na caivaṃ puruṣasya. kiṃtu, liṅgasyānvayikāraṇaṃ puruṣo na bhavati,
hetus tu bhavatīti. ataḥ pradhāne saukṣmyaṃ niratiśayaṃ vyākhyātam.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.46">
<p>tā eva sabījaḥ samādhiḥ <label>[YS 1.46]</label></p>
</quote>
<p>tāś catasraḥ samāpattayo bahirvastubījā iti samādhir api sabījaḥ. tatra sthūle+arthe
savitarko nirvitarkaḥ, sūkṣme+arthe savicāro nirvicāra iti caturdhopasaṃkhyātaḥ samādhir
iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="sutra" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.47">
<p>nirvicāravaiśāradye+adhyātmaprasādaḥ <label>[YS 1.47]</label></p>
</quote>
<p>aśuddhyāvaraṇamalāpetasya prakāśātmano buddhisattvasya rajastamobhyām anabhibhūtaḥ
svacchaḥ sthitipravāho vaiśāradyam. yadā nirvicārasya samādher vaiśāradyam idaṃ jāyate
tadā yogino bhavaty adhyātmaprasādo bhūtārthaviṣayaḥ kramānanurodhī sphuṭaḥ prajñālokaḥ.
tathā coktam --- ``<quote><lg>
<l>prajñāprasādam āruhya aśocyaḥ śocato janān /</l>
<l>bhūmiṣṭhān iva śailasthaḥ sarvān prājño+anupaśyati</l>
</lg></quote>''.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.48">
<p>ṛtaṃbharā tatra prajñā <label>[YS 1.48]</label></p>
</quote>
<p>tasmin samāhitacittasya yā prajñā jāyate tasyā ṛtaṃbhareti saṃjñā bhavati. anvarthā ca
sā, satyam eva bibharti na ca tatra viparyāsajñānagandho+apy astīti. tathā coktam --- </p>
<p>``<quote><lg>
<l>āgamenānumānena dhyānābhyāsarasena ca /</l>
<l>tridhā prakalpayan prajñāṃ labhate yogam uttamam</l>
</lg></quote>'' iti.</p>
<p>sā punaḥ ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.49">
<p>śrutānumānaprajñābhyām anyaviṣayā viśeṣārthatvāt <label>[YS 1.49]</label></p>
</quote>
<p>śrutam āgamavijñānaṃ tat sāmānyaviṣayam. na hy āgamena śakyo viśeṣo+abhidhātum, kasmāt,
na hi viśeṣeṇa kṛtasaṃketaḥ śabda iti. tathānumānaṃ sāmānyaviṣayam eva. yatra prāptis
tatra gatir yatrāprāptis tatra na bhavati gatir ity uktam. anumānena ca
sāmānyenopasaṃhāraḥ. tasmāc chrutānumānaviṣayo na viśeṣaḥ kaścid astīti. </p>
<p>na cāsya sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭasya vastuno lokapratyakṣeṇa grahaṇam asti. na cāsya
viśeṣasyāpramāṇakasyābhāvo+astīti samādhiprajñānirgrāhya eva sa viśeṣo bhavati
bhūtasūkṣmagato vā puruṣagato vā. tasmāc chrutānumānaprajñābhyām anyaviṣayā sā prajñā
viśeṣārthatvād iti.</p>
<p>samādhiprajñāpratilambhe yoginaḥ prajñākṛtaḥ saṃskāro navo navo jāyate --- </p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.50">
<p>tajjaḥ saṃskāro+anyasaṃskārapratibandhī <label>[YS 1.50]</label></p>
</quote>
<p>samādhiprajñāprabhavaḥ saṃskāro vyutthānasaṃskārāśayaṃ bādhate.
vyutthānasaṃskārābhibhavāt tatprabhavāḥ pratyayā na bhavanti. pratyayanirodhe samādhir
upatiṣṭhate. tataḥ samādhijā prajñā, tataḥ prajñākṛtāḥ saṃskārā iti navo navaḥ
saṃskārāśayo jāyate. tataś ca prajñā, tataś ca saṃskārā iti. katham asau saṃskārātiśayaś
cittaṃ sādhikāraṃ na kariṣyatīti. na te prajñākṛtāḥ saṃskārāḥ kleśakṣayahetutvāc cittam
adhikāraviśiṣṭaṃ kurvanti. cittaṃ hi te svakāryād avasādayanti. khyātiparyavasānaṃ hi
cittaceṣṭitam iti.</p>
<p>kiṃ cāsya bhavati ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.1.51">
<p>tasyāpi nirodhe sarvanirodhān nirbījaḥ samādhiḥ <label>[YS 1.51]</label></p>
</quote>
<p>sa na kevalaṃ samādhiprajñāvirodhī prajñākṛtānām api saṃskārāṇāṃ pratibandhī bhavati.
kasmāt, nirodhajaḥ saṃskāraḥ samādhijān saṃskārān bādhata iti. </p>
<p>nirodhasthitikālakramānubhavena nirodhacittakṛtasaṃskārāstitvam anumeyam.
vyutthānanirodhasamādhiprabhavaiḥ saha kaivalyabhāgīyaiḥ saṃskāraiś cittaṃ svasyāṃ
prakṛtāv avasthitāyāṃ pravilīyate. tasmāt te saṃskārāś cittasyādhikāravirodhino na
sthitihetavo bhavantīti. yasmād avasitādhikāraṃ saha kaivalyabhāgīyaiḥ saṃskāraiś cittaṃ
nivartate, tasmin nivṛtte puruṣaḥ svarūpamātrapratiṣṭho+ataḥ śuddhaḥ kevalo mukta ity
ucyata iti.</p>
<trailer>iti śrīpātañjale sāṃkhyapravacane yogaśāstre śrīmadvyāsabhāṣye prathamaḥ
samādhipādaḥ 1.</trailer>
</div>
</div>
<div type="pāda">
<head>[Sādhanapādaḥ]</head>
<p>uddiṣṭaḥ samāhitacittasya yogaḥ. kathaṃ vyutthitacitto+api yogayuktaḥ syād ity etad
ārabhyate --- </p>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.1">
<p>tapaḥsvādhyāyeśvarapraṇidhānāni kriyāyogaḥ <label>[YS 2.1]</label></p>
</quote>
<p>nātapasvino yogaḥ sidhyati. anādikarmakleśavāsanācitrā pratyupasthitaviṣayajālā
cāśuddhir nāntareṇa tapaḥ saṃbhedam āpadyata iti tapasa upādānam. tac ca cittaprasādanam
abādhamānam anenāsevyam iti manyate.</p>
<p>svādhyāyaḥ praṇavādipavitrāṇāṃ japo mokṣaśāstrādhyayanaṃ vā. īśvarapraṇidhānaṃ
sarvakriyāṇāṃ paramagurāv arpaṇaṃ tatphalasaṃnyāso vā.</p>
<p>sa hi kriyāyogaḥ ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.2">
<p>samādhibhāvanārthaḥ kleśatanūkaraṇārthaś ca <label>[YS 2.2]</label></p>
</quote>
<p>sa hy āsevyamānaḥ samādhiṃ bhāvayati kleśāṃś ca pratanūkaroti. pratanūkṛtān kleśān
prasaṃkhyānāgninā dagdhabījakalpān aprasavadharmiṇaḥ kariṣyatīti. teṣāṃ tanūkaraṇāt
punaḥ kleśair aparāmṛṣṭā sattvapuruṣānyatāmātrakhyātiḥ sūkṣmā prajñā samāptādhikārā
pratiprasavāya kalpiṣyata iti.</p>
<p>atha ke kleśāḥ kiyanto veti ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.3">
<p>avidyāsmitārāgadveṣābhiniveśāḥ kleśāḥ <label>[YS 2.3]</label></p>
</quote>
<p>kleśā iti pañca viparyayā ity arthaḥ. te spandamānā guṇādhikāraṃ draḍhayanti, pariṇāmam
avasthāpayanti, kāryakāraṇasrota unnamayanti, parasparānugrahatantrībhūtvā karmavipākaṃ
cābhinirharantīti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.4">
<p>avidyā kṣetram uttareṣāṃ prasuptatanuvicchinnodārāṇām <label>[YS 2.4]</label></p>
</quote>
<p>atrāvidyā kṣetraṃ prasavabhūmir uttarareṣām asmitādīnāṃ caturvidhavikalpānāṃ
prasuptatanuvicchinnodārāṇām. tatra kā prasuptiḥ. cetasi śaktimātrapratiṣṭhānāṃ
bījabhāvopagamaḥ. tasya prabodha ālambane saṃmukhībhāvaḥ. prasaṃkhyānavato
dagdhakleśabījasya saṃmukhībhūte+apy ālambane nāsau punar asti, dagdhabījasya kutaḥ
praroha iti. ataḥ kṣīṇakleśaḥ kuśalaś caramadeha ity ucyate. tatraiva sā dagdhabījabhāvā
pañcamī kleśāvasthā nānyatreti. satāṃ kleśānāṃ tadā bījasāmarthyaṃ dagdham iti viṣayasya
saṃmukhībhāve+api sati na bhavaty eṣāṃ prabodha ity uktā prasuptir dagdhabījānām
aprarohaś ca. </p>
<p>tanutvam ucyate --- pratipakṣabhāvanopahatāḥ kleśās tanavo bhavanti. tathā vicchidya
vicchidya tena tenātmanā punaḥ punaḥ samudācarantīti vicchinnāḥ. kathaṃ, rāgakāle
krodhasyādarśanāt. na hi rāgakāle krodhaḥ samudācarati. rāgaś ca kvacid dṛśyamāno na
viṣayāntare nāsti. naikasyāṃ striyāṃ caitro rakta ity anyāsu strīṣu viraktaḥ, kiṃtu
tatra rāgo labdhavṛttir anyatra tu bhaviṣyadvṛttir iti. sa hi tadā prasuptatanuvicchinno
bhavati.</p>
<p>viṣaye yo labdhavṛttiḥ sa udāraḥ. sarva evaite kleśaviṣayatvaṃ nātikrāmanti. kas tarhi
vicchinnaḥ prasuptas tanur udāro vā kleśa iti, ucyate --- satyam evaitat, kiṃtu
viśiṣṭānām evaiteṣāṃ vicchinnāditvam. yathaiva pratipakṣabhāvanāto nivṛttas tathaiva
svavyañjakāñjanenābhivyakta iti. sarva evāmī kleśā avidyābhedāḥ. kasmāt, sarveṣv
avidyaivābhiplavate. yad avidyayā vastv ākāryate tad evānuśerate kleśā
viparyāsapratyayakāla upalabhyante kṣīyamāṇāṃ cāvidyām anu kṣīyanta iti.</p>
<p>tatrāvidyāsvarūpam ucyate --- </p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.5">
<p>anityāśuciduḥkhānātmasu nityaśucisukhātmakhyātir avidyā <label>[YS 2.5]</label></p>
</quote>
<p>anitye kārye nityakhyātiḥ. tadyathā --- dhruvā pṛthivī, dhruvā sacandratārakā dyauḥ,
amṛtā divaukasa iti. tathāśucau paramabībhatse kāye, ---</p>
<p>``<quote><lg>
<l>sthānād bījād upaṣṭambhān niḥsyandān nidhanād api /</l>
<l>kāyam ādheyaśaucatvāt paṇḍitā hy aśuciṃ viduḥ//</l>
</lg></quote>'' //</p>
<p>iti aśucau śucikhyātir dṛśyate. naveva śaśāṅkalekhā kamanīyeyaṃ kanyā
madhvamṛtāvayavanirmiteva candraṃ bhittvā niḥsṛteva jñāyate, nīlotpalapatrāyatākṣī
hāvagarbhābhyāṃ locanābhyāṃ jīvalokam āśvāsayantīveti kasya kenābhisaṃbandhaḥ. bhavati
caivam aśucau śuciviparyāsapratyaya iti. etenāpuṇye puṇyapratyayas tathaivānarthe
cārthapratyayo vyākhyātaḥ.</p>
<p>tathā duḥkhe sukhakhyātiṃ vakṣyati --- ``<quote>pariṇāmatāpasaṃskāraduḥkhair
guṇavṛttivirodhāc ca duḥkham eva sarvaṃ vivekinaḥ</quote>'' iti. tatra sukhakhyātir
avidyā. tathānātmany ātmakhyātir bāhyopakaraṇeṣu cetanācetaneṣu bhogādhiṣṭhāne vā śarīre
puruṣopakaraṇe vā manasy anātmany ātmakhyātir iti. tathaitad atroktam ---
``<quote>vyaktam avyaktaṃ vā sattvam ātmatvenābhipratītya tasya saṃpadam anu nandaty
ātmasaṃpadaṃ manvānas tasya vyāpadam anu śocaty ātmavyāpadaṃ manvānaḥ sa
sarvo+apratibuddhaḥ</quote>'' iti. eṣā catuṣpadā bhavaty avidyā mūlam asya
kleśasaṃtānasya karmāśayasya ca savipākasyeti.</p>
<p>tasyāś cāmitrāgoṣpadavadvastusatattvaṃ vijñeyam. yathā nāmitro mitrābhāvo na
mitramātraṃ kiṃtu tadviruddhaḥ sapatnaḥ. yathā vāgoṣpadaṃ na goṣpadābhāvo na
goṣpadamātraṃ kiṃtu deśa eva tābhyām anyad vastvantaram. evam avidyā na pramāṇaṃ na
pramāṇābhāvaḥ kiṃtu vidyāviparītaṃ jñānāntaram avidyeti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.6">
<p>dṛgdarśanaśaktyor ekātmatevāsmitā <label>[YS 2.6]</label></p>
</quote>
<p>puruṣo dṛkśaktir buddhir darśanaśaktir ity etayor ekasvarūpāpattir ivāsmitā kleśa
ucyate. bhoktṛbhogyaśaktyor atyantavibhaktayor atyantāsaṃkīrṇayor avibhāgaprāptāv iva
satyāṃ bhogaḥ kalpate. svarūpapratilambhe tu tayoḥ kaivalyam eva bhavati kuto bhoga iti.
tathā coktam --- ``<quote>buddhitaḥ paraṃ puruṣam ākāraśīlavidyādibhir vibhaktam apaśyan
kuryāt tatrātmabuddhiṃ mohena</quote>'' iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.7">
<p>sukhānuśayī rāgaḥ <label>[YS 2.7]</label></p>
</quote>
<p>sukhābhijñasya sukhānusmṛtipūrvaḥ sukhe tatsādhane vā yo gardhas tṛṣṇā lobhaḥ sa rāga
iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.8">
<p>duḥkhānuśayī dveṣaḥ <label>[YS 2.8]</label></p>
</quote>
<p>duḥkhābhijñasya duḥkhānusmṛtipūrvo duḥkhe tatsādhane vā yaḥ pratigho manyur jighāṃsā
krodhaḥ sa dveṣaḥ.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.9">
<p>svarasavāhī viduṣo+api tathā rūḍho+abhiniveśaḥ <label>[YS 2.9]</label></p>
</quote>
<p>sarvasya prāṇina iyam ātmāśīr nityā bhavati mā na bhūvaṃ bhūyāsam iti. na
cānanubhūtamaraṇadharmakasyaiṣā bhavaty ātmāśīḥ. etayā ca pūrvajanmānubhavaḥ pratīyate.
sa cāyam abhiniveśaḥ kleśaḥ svarasavāhī kṛmer api jātamātrasya pratyakṣānumānāgamair
asaṃbhāvito maraṇatrāsa ucchedadṛṣṭyātmakaḥ pūrvajanmānubhūtaṃ maraṇaduḥkham
anumāpayati. </p>
<p>yathā cāyam atyantamūḍheṣu dṛśyate kleśas tathā viduṣo+api vijñātapūrvāparāntasya
rūḍhaḥ. kasmāt samānā hi tayoḥ kuśalākuśalayor maraṇaduḥkhānubhavād iyaṃ vāsaneti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.10">
<p>te pratiprasavaheyāḥ sūkṣmāḥ <label>[YS 2.10]</label></p>
</quote>
<p>te pañca kleśā dagdhabījakalpā yoginaś caritādhikāre cetasi pralīne saha tenaivāstaṃ
gacchanti.</p>
<p>sthitānāṃ tu bījabhāvopagatānām ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.11">
<p>dhyānaheyās tadvṛttayaḥ <label>[YS 2.11]</label></p>
</quote>
<p>kleśānāṃ yā vṛttayaḥ sthūlās tāḥ kriyāyogena tanūkṛtāḥ satyaḥ prasaṃkhyānena dhyānena
hātavyā yāvat sūkṣmīkṛtā yāvad dagdhabījakalpā iti. yathā vastrāṇāṃ sthūlo malaḥ pūrvaṃ
nirdhūyate paścāt sūkṣmo yatnenopāyena cāpanīyate tathā svalpapratipakṣāḥ sthūlā
vṛttayaḥ kleśānāṃ, sūkṣmās tu mahāpratipakṣā iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.12">
<p>kleśamūlaḥ karmāśayo dṛṣṭādṛṣṭajanmavedanīyaḥ <label>[YS 2.12]</label></p>
</quote>
<p>tatra puṇyāpuṇyakarmāśayaḥ kāmalobhamohakrodhabhavaḥ. sa dṛṣṭajanmavedanīyaś
cādṛṣṭajanmavedanīyaś ca. tatra tīvrasaṃvegena mantratapaḥsamādhibhir nirvartita
īśvaradevatāmaharṣimahānubhāvānām ārādhanād vā yaḥ pariniṣpannaḥ sa sadyaḥ paripacyate
puṇyakarmāśaya iti. tathā tīvrakleśena bhītavyādhitakṛpaṇeṣu viśvāsopagateṣu vā
mahānubhāveṣu vā tapasviṣu kṛtaḥ punaḥ punar apakāraḥ sa cāpi pāpakarmāśayaḥ sadya eva
paripacyate. yathā nandīśvaraḥ kumāro manuṣyapariṇāmaṃ hitvā devatvena pariṇataḥ. tathā
nahuṣo+api devānām indraḥ svakaṃ pariṇāmaṃ hitvā tiryaktvena pariṇata iti. tatra
nārakāṇāṃ nāsti dṛṣṭajanmavedanīyaḥ karmāśayaḥ. kṣīṇakleśānām api nāsty
adṛṣṭajanmavedanīyaḥ karmāśaya iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.13">
<p>sati mūle tadvipāko jātyāyurbhogāḥ <label>[YS 2.13]</label></p>
</quote>
<p>satsu kleśeṣu karmāśayo vipākārambhī bhavati nocchinnakleśamūlaḥ. yathā tuṣāvanaddhāḥ
śālitaṇḍulā adagdhabījabhāvāḥ prarohasamarthā bhavanti, nāpanītatuṣā dagdhabījabhāvā vā
tathā kleśāvanaddhaḥ karmāśayo vipākaprarohī bhavati, nāpanītakleśo na
prasaṃkhyānadagdhakleśabījabhāvo veti. sa ca vipākas trividho jātir āyur bhoga iti. </p>
<p>tatredaṃ vicāryate --- kim ekaṃ karmaikasya janmanaḥ kāraṇam athaikaṃ karmānekaṃ
janmākṣipatīti. dvitīyā vicāraṇā --- kim anekaṃ karmānekaṃ janma nirvartayati athānekaṃ
karmaikaṃ janma nirvartayatīti. na tāvad ekaṃ karmaikasya janmanaḥ kāraṇam. kasmāt,
anādikālapracitasyāsaṃkhyeyasyāvaśiṣṭasya karmaṇaḥ sāṃpratikasya ca phalakramāniyamād
anāśvāso lokasya prasaktaḥ, sa cāniṣṭa iti. na caikaṃ karmānekasya janmanaḥ kāraṇam.
kasmāt, anekeṣu karmasu ekaikam eva karmānekasya janmanaḥ kāraṇam ity avaśiṣṭasya
vipākakālābhāvaḥ prasaktaḥ, sa cāpy aniṣṭa iti. na cānekaṃ karmānekasya janmanaḥ
kāraṇam. kasmāt, tad anekaṃ janma yugapan na saṃbhavatīti krameṇaiva vācyam. tathā ca
pūrvadoṣānuṣaṅgaḥ.</p>
<p>tasmāj janmaprāyaṇāntare kṛtaḥ puṇyāpuṇyakarmāśayapracayo vicitraḥ
pradhānopasarjanabhāvenāvasthitaḥ prāyaṇābhivyakta ekapraghaṭṭakena maraṇaṃ prasādhya
saṃmūrchita ekam eva janma karoti. tac ca janma tenaiva karmaṇā labdhāyuṣkaṃ bhavati.
tasminn āyuṣi tenaiva karmaṇā bhogaḥ saṃpadyata iti. asau karmāśayo
janmāyurbhogahetutvāt trivipāko+abhidhīyata iti. ata ekabhavikaḥ karmāśaya ukta iti.</p>
<p>dṛṣṭajanmavedanīyas tv ekavipākārambhī bhogahetutvād dvivipākārambhī vāyurbhogahetutvān
nandīśvaravan nahuṣavad veti. kleśakarmavipākānubhavanirvartitābhis tu vāsanābhir
anādikālasaṃmūrchitam idaṃ cittaṃ vicitrīkṛtam iva sarvato matsyajālaṃ granthibhir
ivātatam ity etā anekabhavapūrvikā vāsanāḥ. yas tv ayaṃ karmāśaya eṣa evaikabhavika ukta
iti. ye saṃskārāḥ smṛtihetavas tā vāsanās tāś cānādikālīnā iti.</p>
<p>yas tv asāv ekabhavikaḥ karmāśayaḥ sa niyatavipākaś cāniyatavipākaś ca. tatra
dṛṣṭajanmavedanīyasya niyatavipākasyaivāyaṃ niyamo na tv
adṛṣṭajanmavedanīyasyāniyatavipākasya kasmāt. yo hy adṛṣṭajanmavedanīyo+aniyatavipākas
tasya trayī gatiḥ --- kṛtasyāvipakvasya nāśaḥ, pradhānakarmaṇy āvāpagamanaṃ vā,
niyatavipākapradhānakarmaṇābhibhūtasya vā ciram avasthānam iti.</p>
<p>tatra kṛtasyāvipakvasya nāśo yathā śuklakarmodayād ihaiva nāśaḥ kṛṣṇasya. yatredam
uktam --- ``<quote>dve dve ha vai karmaṇī veditavye pāpakasyaiko rāśiḥ
puṇyakṛto+apahanti tad icchasva karmāṇi sukṛtāni kartum ihaiva te karma kavayo
vedayante.</quote>''</p>
<p>pradhānakarmaṇy āvāpagamanam. yatredam uktaṃ --- ``<quote>syāt svalpaḥ saṃkaraḥ
saparihāraḥ sapratyavamarṣaḥ kuśalasya nāpakarṣāyālam. kasmāt, kuśalaṃ hi me bahv
anyad asti yatrāyam āvāpaṃ gataḥ svarge+apy apakarṣam alpaṃ kariṣyati</quote>''
iti.</p>
<p>niyatavipākapradhānakarmaṇābhibhūtasya vā ciram avasthānam. katham iti,
adṛṣṭajanmavedanīyasyaiva niyatavipākasya karmaṇaḥ samānaṃ maraṇam abhivyaktikāraṇam
uktam. na tv adṛṣṭajanmavedanīyasyāniyatavipākasya. yat tv adṛṣṭajanmavedanīyaṃ
karmāniyatavipākaṃ tan naśyed āvāpaṃ vā gacched abhibhūtaṃ vā ciram apy upāsīta, yāvat
samānaṃ karmābhivyañjakaṃ nimittam asya na vipākābhimukhaṃ karotīti. tadvipākasyaiva
deśakālanimittānavadhāraṇād iyaṃ karmagatiś citrā durvijñānā ceti. na cotsargasyāpavādān
nivṛttir ity ekabhavikaḥ karmāśayo+anujñāyata iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.14">
<p>te hlādaparitāpaphalāḥ puṇyāpuṇyahetutvāt <label>[YS 2.14]</label></p>
</quote>
<p>te janmāyurbhogāḥ puṇyahetukāḥ sukhaphalā apuṇyahetukā duḥkhaphalā iti. yathā cedaṃ
duḥkhaṃ pratikūlātmakam evaṃ viṣayasukhakāle+api duḥkham asty eva pratikūlātmakaṃ
yoginaḥ. </p>
<p>kathaṃ, tad upapādyate ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.15">
<p>pariṇāmatāpasaṃskāraduḥkhair guṇavṛttivirodhāc ca duḥkham eva sarvaṃ vivekinaḥ
<label>[YS 2.15]</label></p>
</quote>
<p>sarvasyāyaṃ rāgānuviddhaś cetanācetanasādhanādhīnaḥ sukhānubhava iti tatrāsti rāgajaḥ
karmāśayaḥ. tathā ca dveṣṭi duḥkhasādhanāni muhyati ceti dveṣamohakṛto+apy asti
karmāśayaḥ. tathā coktam --- ``<quote>nānupahatya bhūtāny upabhogaḥ saṃbhavatīti
hiṃsākṛto+apy asti śarīraḥ karmāśayaḥ</quote>'' iti. viṣayasukhaṃ cāvidyety uktam.</p>
<p>yā bhogeṣv indriyāṇāṃ tṛpter upaśāntis tat sukham. yā laulyād anupaśāntis tad duḥkham.
na cendriyāṇāṃ bhogābhyāsena vaitṛṣṇyaṃ kartuṃ śakyam. kasmāt, yato bhogābhyāsam anu
vivardhante rāgāḥ kauśalāni cendriyāṇām iti. tasmād anupāyaḥ sukhasya bhogābhyāsa iti.
sa khalv ayaṃ vṛścikaviṣabhīta ivāśīviṣeṇa daṣṭo yaḥ sukhārthī viṣayānuvāsito mahati
duḥkhapaṅke nimagna iti. eṣā pariṇāmaduḥkhatā nāma pratikūlā sukhāvasthāyām api yoginam
eva kliśnāti.</p>
<p>atha kā tāpaduḥkhatā, sarvasya dveṣānuviddhaś cetanācetanasādhanādhīnas tāpānubhava iti
tatrāsti dveṣajaḥ karmāśayaḥ. sukhasādhanāni ca prārthayamānaḥ kāyena vācā manasā ca
parispandate tataḥ param anugṛhṇāty upahanti ceti parānugrahapīḍābhyāṃ dharmādharmāv
upacinoti. sa karmāśayo lobhān mohāc ca bhavatīty eṣā tāpaduḥkhatocyate. kā punaḥ
saṃskāraduḥkhatā, sukhānubhavāt sukhasaṃskārāśayo duḥkhānubhavād api duḥkhasaṃskārāśaya
iti. evaṃ karmabhyo vipāke+anubhūyamāne sukhe duḥkhe vā punaḥ karmāśayapracaya iti. </p>
<p>evam idam anādi duḥkhasroto viprasṛtaṃ yoginam eva pratikūlātmakatvād udvejayati.
kasmāt, akṣipātrakalpo hi vidvān iti. yathorṇātantur akṣipātre nyastaḥ sparśena
duḥkhayati na cānyeṣu gātrāvayaveṣu, evam etāni duḥkhāny akṣipātrakalpaṃ yoginam eva
kliśnanti netaraṃ pratipattāram. itaraṃ tu svakarmopahṛtaṃ duḥkham upāttam upāttaṃ
tyajantaṃ tyaktaṃ tyaktam upādadānam anādivāsanāvicitrayā cittavṛttyā samantato
'nuviddham ivāvidyayā hātavya evāhaṃkāramamakārānupātinaṃ jātaṃ jātaṃ
bāhyādhyātmikobhayanimittās triparvāṇas tāpā anuplavante. tad evam anādinā duḥkhasrotasā
vyuhyamānam ātmānaṃ bhūtagrāmaṃ ca dṛṣṭvā yogī sarvaduḥkhakṣayakāraṇaṃ samyagdarśanaṃ
śaraṇaṃ prapadyata iti. </p>
<p>guṇavṛttivirodhāc ca duḥkham eva sarvaṃ vivekinaḥ. prakhyāpravṛttisthitirūpā
buddhiguṇāḥ parasparānugrahatantrī bhūtvā śāntaṃ ghoraṃ mūḍhaṃ vā pratyayaṃ triguṇam
evārabhante. calaṃ ca guṇavṛttam iti kṣiprapariṇāmi cittam uktam. rūpātiśayā
vṛttyatiśayāś ca paraspareṇa virudhyante, sāmānyāni tv atiśayaiḥ saha pravartante. evam
ete guṇā itaretarāśrayeṇopārjitasukhaduḥkhamohapratyayāḥ sarve sarvarūpā bhavantīti,
guṇapradhānabhāvakṛtas tv eṣāṃ viśeṣa iti. tasmād duḥkham eva sarvaṃ vivekina iti. </p>
<p>tad asya mahato duḥkhasamudāyasya prabhavabījam avidyā. tasyāś ca samyagdarśanam
abhāvahetuḥ. yathā cikitsāśāstraṃ caturvyūham --- rogo rogahetur ārogyaṃ bhaiṣajyam iti.
evam idam api śāstram caturvyūham eva. tadyathā --- saṃsāraḥ saṃsārahetur mokṣo
mokṣopāya iti. tatra duḥkhabahulaḥ saṃsāro heyaḥ. pradhānapuruṣayoḥ saṃyogo heyahetuḥ.
saṃyogasyātyantikī nivṛttir hānam. hānopāyaḥ samyagdarśanam. </p>
<p>tatra hātuḥ svarūpam upādeyaṃ vā heyaṃ vā na bhavitum arhatīti hāne
tasyocchedavādaprasaṅga upādāne ca hetuvādaḥ. ubhayapratyākhyāne śāśvatavāda ity etat
samyagdarśanam.</p>
<p>tad etac chāstraṃ caturvyūham ity abhidhīyate ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.16">
<p>heyaṃ duḥkham anāgatam <label>[YS 2.16]</label></p>
</quote>
<p>duḥkham atītam upabhogenātivāhitaṃ na heyapakṣe vartate. vartamānaṃ ca svakṣaṇe
bhogārūḍham iti na tat kṣaṇāntare heyatām āpadyate. tasmād yad evānāgataṃ duḥkhaṃ tad
evākṣipātrakalpaṃ yoginaṃ kliśnāti netaraṃ pratipattāram. tad eva heyatām āpadyate.</p>
<p>tasmād yad eva heyam ity ucyate tasyaiva kāraṇaṃ pratinirdiśyate ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.17">
<p>draṣṭṛdṛśyayoḥ saṃyogo heyahetuḥ <label>[YS 2.17]</label></p>
</quote>
<p>draṣṭā buddheḥ pratisaṃvedī puruṣaḥ. dṛśyā buddhisattvopārūḍhāḥ sarve dharmāḥ. tad etad
dṛśyam ayaskāntamaṇikalpaṃ saṃnidhimātropakāri dṛśyatvena svaṃ bhavati puruṣasya
dṛśirūpasya svāminaḥ, anubhavakarmaviṣayatām āpannaṃ yataḥ. anyasvarūpeṇa
pratilabdhātmakaṃ svatantram api parārthatvāt paratantram.</p>
<p>tayor dṛgdarśanaśaktyor anādir arthakṛtaḥ saṃyogo heyahetur duḥkhasya kāraṇam ity
arthaḥ. tathā coktam --- tatsaṃyogahetuvivarjanāt syād ayam ātyantiko duḥkhapratīkāraḥ.
kasmāt, duḥkhahetoḥ parihāryasya pratīkāradarśanāt. tadyathā --- pādatalasya bhedyatā,
kaṇṭakasya bhettṛtvaṃ, parihāraḥ kaṇṭakasya pā(pa)dānadhiṣṭhānaṃ pādatrāṇavyavahitena
vādhiṣṭhānam, etat trayaṃ yo veda loke sa tatra pratīkāram ārabhamāṇo bhedajaṃ duḥkhaṃ
nāpnoti. kasmāt, tritvopalabdhisāmarthyād iti. atrāpi tāpakasya rajasaḥ sattvam eva
tapyam. kasmāt, tapikriyāyāḥ karmasthatvāt, sattve karmaṇi tapikriyā nāpariṇāmini
niṣkriye kṣetrajñe, darśitaviṣayatvāt. sattve tu tapyamāne tadākārānurodhī puruṣo+apy
anutapyata iti.</p>
<p>dṛśyasvarūpam ucyate ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.18">
<p>prakāśakriyāsthitiśīlaṃ bhūtendriyātmakaṃ bhogāpavargārthaṃ dṛśyam <label>[YS
2.18]</label></p>
</quote>
<p>prakāśaśīlaṃ sattvam. kriyāśīlaṃ rajaḥ sthitiśīlaṃ tama iti. ete guṇāḥ
parasparoparaktapravibhāgāḥ pariṇāminaḥ saṃyogaviyogadharmāṇa
itaretaropāśrayeṇopārjitamūrtayaḥ parasparāṅgāṅgitve+apy asaṃbhinnaśaktipravibhāgās
tulyajātīyātulyajātīyaśaktibhedānupātinaḥ pradhānavelāyām upadarśitasaṃnidhānā
guṇatve+api ca vyāpāramātreṇa pradhānāntarṇītānumitāstitāḥ puruṣārthakartavyatayā
prayuktasāmarthyāḥ saṃnidhimātropakāriṇo+ayaskāntamaṇikalpāḥ pratyayam
antareṇaikatamasya vṛttim anuvartamānāḥ pradhānaśabdavācyā bhavanti. etad dṛśyam ity
ucyate. </p>
<p>tad etad bhūtendriyātmakaṃ bhūtabhāvena pṛthivyādinā sūkṣmasthūlena pariṇamate.
tathendriyabhāvena śrotrādinā sūkṣmasthūlena pariṇamata iti. tat tu nāprayojanam api tu
prayojanam urarīkṛtya pravartata iti bhogāpavargārthaṃ hi tad dṛśyaṃ puruṣasyeti.
tatreṣṭāniṣṭaguṇasvarūpāvadhāraṇam avibhāgāpannaṃ bhogo bhoktuḥ svarūpāvadhāraṇam
apavarga iti. dvayor atiriktam anyad darśanaṃ nāsti. tathā coktam --- ayaṃ tu khalu
triṣu guṇeṣu kartṛṣv akartari ca puruṣe tulyātulyajātīye caturthe tatkriyāsākṣiṇy
upanīyamānān sarvabhāvān upapannān anupaśyann adarśanam anyac chaṅkata iti.</p>
<p>tāv etau bhogāpavargau buddhikṛtau buddhāv eva vartamānau kathaṃ puruṣe vyapadiśyete
iti. yathā vijayaḥ parājayo vā yoddhṛṣu vartamānaḥ svāmini vyapadiśyate, sa hi
tatphalasya bhokteti, evaṃ bandhamokṣau buddhāv eva vartamānau puruṣe vyapadiśyete, sa
hi tatphalasya bhokteti. buddher eva puruṣārthāparisamāptir bandhas tadarthāvasāyo mokṣa
iti. etena grahaṇadhāraṇohāpohatattvajñānābhiniveśā buddhau vartamānāḥ
puruṣe+adhyāropitasadbhāvāḥ. sa hi tatphalasya bhokteti.</p>
<p>dṛśyānāṃ guṇānāṃ svarūpabhedāvadhāraṇārtham idam ārabhyate ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.19">
<p>viśeṣāviśeṣaliṅgamātrāliṅgāni guṇaparvāṇi <label>[YS 2.19]</label></p>
</quote>
<p>tatrākāśavāyvagnyudakabhūmayo bhūtāni śabdasparśarūparasagandhatanmātrāṇām aviśeṣāṇāṃ
viśeṣāḥ. tathā śrotratvakcakṣurjihvāghrāṇāni buddhīndriyāṇi, vākpāṇipādapāyūpasthāḥ
karmendriyāṇi, ekādaśaṃ manaḥ sarvārtham, ity etāny asmitālakṣaṇasyāviśeṣasya viśeṣāḥ.
guṇānām eṣa ṣoḍaśako viśeṣapariṇāmaḥ.</p>
<p>ṣaḍ aviśeṣāḥ. tadyathā --- śabdatanmātraṃ sparśatanmātraṃ rūpatanmātraṃ rasatanmātraṃ
gandhatanmātraṃ ceti ekadvitricatuḥpañcalakṣaṇāḥ śabdādayaḥ pañcāviśeṣāḥ, ṣaṣṭhaś
cāviśeṣo+asmitāmātra iti. ete sattāmātrasyātmano mahataḥ ṣaḍaviśeṣapariṇāmāḥ. yat tat
paramaviśeṣebhyo liṅgamātraṃ mahattattvaṃ tasminn ete sattāmātre mahaty ātmany avasthāya
vivṛddhikāṣṭhām anubhavanti.</p>
<p>pratisaṃsṛjyamānāś ca tasminn eva sattāmātre mahaty ātmany avasthāya yat tan
niḥsattāsattaṃ niḥsadasan nirasad avyaktam aliṅgaṃ pradhānaṃ tat pratiyanti. eṣa teṣāṃ
liṅgamātraḥ pariṇāmo niḥsattāsattaṃ cāliṅgapariṇāma iti. </p>
<p>aliṅgāvasthāyāṃ na puruṣārtho hetur nāliṅgāvasthāyām ādau puruṣārthatā kāraṇaṃ
bhavatīti. na tasyāḥ puruṣārthatā kāraṇaṃ bhavatīti. nāsau puruṣārthakṛteti
nityākhyāyate. trayāṇāṃ tv avasthāviśeṣāṇām ādau puruṣārthatā kāraṇaṃ bhavati. sa cārtho
hetur nimittaṃ kāraṇaṃ bhavatīty anityākhyāyate. guṇās tu sarvadharmānupātino na
pratyastam ayante nopajāyante. vyaktibhir evātītānāgatavyayāgamavatībhir guṇānvayinībhir
upajananāpāyadharmakā iva pratyavabhāsante. yathā devadatto daridrāti. kasmāt yato+asya
mriyante gāva iti, gavām eva maraṇāt tasya daridrāṇaṃ na svarūpahānād iti samaḥ
samādhiḥ.</p>
<p>liṅgamātram aliṅgasya pratyāsannaṃ, tatra tat saṃsṛṣṭaṃ vivicyate kramān ativṛttayaḥ.
tathā ṣaḍ aviśeṣā liṅgamātre saṃsṛṣṭā vivicyante pariṇāmakramaniyamāt. tathā teṣv
aviśeṣeṣu bhūtendriyāṇi saṃsṛṣṭāni vivicyante. tathā coktaṃ purastāt. na viśeṣebhyaḥ
paraṃ tattvāntaram astīti viśeṣāṇāṃ nāsti tattvāntarapariṇāmaḥ. teṣāṃ tu
dharmalakṣaṇāvasthāpariṇāmā vyākhyāyiṣyante.</p>
<p>vyākhyātaṃ dṛśyam atha draṣṭuḥ svarūpāvadhāraṇārtham idam ārabhyate ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.20">
<p>draṣṭā dṛśimātraḥ śuddho+api pratyayānupaśyaḥ <label>[YS 2.20]</label></p>
</quote>
<p>dṛśimātra iti dṛkśaktir eva viśeṣaṇāparāmṛṣṭety arthaḥ. sa puruṣo bhuddheḥ
pratisaṃvedī. sa buddher na sarūpo nātyantaṃ virūpa iti. na tāvat sarūpaḥ kasmāt.
jñātājñātaviṣayatvāt pariṇāminī hi buddhiḥ. tasyāś ca viṣayo gavādir ghaṭādir vā jñātaś
cājñātaś ceti pariṇāmitvaṃ darśayati. </p>
<p>sadājñātaviṣayatvaṃ tu puruṣasyāpariṇāmitvaṃ paridīpayati kasmāt. na hi buddhiś ca nāma
puruṣaviṣayaś ca syād agṛhītā gṛhītā ceti siddhaṃ puruṣasya sadājñātaviṣayatvaṃ tataś
cāpariṇāmitvam iti. kiṃ ca parārthā buddhiḥ saṃhatyakāritvāt, svārthaḥ puruṣa iti. tathā
sarvārthādhyavasāyakatvāt triguṇā buddhis triguṇatvād acetaneti. guṇānāṃ tūpadraṣṭā
puruṣa ity ato na sarūpaḥ.</p>
<p>astu tarhi virūpa iti. nātyantaṃ virūpaḥ kasmāt. śuddho+apy asau pratyayānupaśyo yataḥ.
pratyayaṃ bauddham anupaśyati, tam anupaśyann atadātmāpi tadātmaka iva pratyavabhāsate.
tathā coktam --- apariṇāminī hi bhoktṛśaktir apratisaṃkramā ca pariṇāminy arthe
pratisaṃkrānteva tadvṛttim anupatati, tasyāś ca prāptacaitanyopagraharūpāyā buddhivṛtter
anukāramātratayā buddhivṛttyaviśiṣṭā hi jñānavṛttir ity ākhyāyate.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.21">
<p>tadartha eva dṛśyasyātmā <label>[YS 2.21]</label></p>
</quote>
<p>dṛśirūpasya puruṣasya karmarūpatām āpannaṃ dṛśyam iti tadartha eva dṛśyasyātmā bhavati.
svarūpaṃ bhavatīty arthaḥ. svarūpaṃ tu pararūpeṇa pratilabdhātmakaṃ
bhogāpavargārthatāyāṃ kṛtāyāṃ puruṣeṇa na dṛśyata iti. svarūpahānād asya nāśaḥ prāpto na
tu vinaśyati.</p>
<p>kasmāt ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.22">
<p>kṛtārthaṃ prati naṣṭam apy anaṣṭaṃ tadanyasādhāraṇatvāt <label>[YS 2.22]</label></p>
</quote>
<p>kṛtārtham ekaṃ puruṣaṃ prati dṛśyaṃ naṣṭam api nāśaṃ prāptam apy anaṣṭaṃ
tadanyapuruṣasādhāraṇatvāt. kuśalaṃ puruṣaṃ prati nāśaṃ prāptam apy akuśalān puruṣān
prati na kṛtārtham iti teṣāṃ dṛśeḥ karmaviṣayatām āpannaṃ labhata eva pararūpeṇātmarūpam
iti. ataś ca dṛgdarśanaśaktyor nityatvād anādiḥ saṃyogo vyākhyāta iti. tathā coktam ---
dharmiṇām anādisaṃyogād dharmamātrāṇām apy anādiḥ saṃyoga iti.</p>
<p>saṃyogasvarūpābhidhitsayedaṃ sūtraṃ pravavṛte ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.23.">
<p>svasvāmiśaktyoḥ svarūpopalabdhihetuḥ saṃyogaḥ <label>[YS 2.23]</label></p>
</quote>
<p>puruṣaḥ svāmī dṛśyena svena darśanārthaṃ saṃyuktaḥ. tasmāt saṃyogād dṛśyasyopalabdhir
yā sa bhogaḥ. yā tu draṣṭuḥ svarūpopalabdhiḥ so+apavargaḥ. darśanakāryāvasānaḥ saṃyoga
iti darśanaṃ viyogasya kāraṇam uktam. darśanam adarśanasya pratidvandvīty adarśanaṃ
saṃyoganimittam uktam. nātra darśanaṃ mokṣakāraṇam adarśanābhāvād eva bandhābhāvaḥ sa
mokṣa iti. darśanasya bhāve bandhakāraṇasyādarśanasya nāśa ity ato darśanaṃ jñānaṃ
kaivalyakāraṇam uktam.</p>
<p>kiṃcedam adarśanaṃ nāma, kiṃ guṇānām adhikāra āhosvid dṛśirūpasya svāmino
darśitaviṣayasya pradhānacittasyānutpādaḥ. svasmin dṛśye vidyamāne yo darśanābhāvaḥ.</p>
<p>kim arthavattā guṇānām. athāvidyā svacittena saha niruddhā svacittasyotpattibījam. kiṃ
sthitisaṃskārakṣaye gatisaṃskārābhivyaktiḥ. yatredam uktaṃ pradhānaṃ sthityaiva
vartamānaṃ vikārākaraṇād apradhānaṃ syāt.</p>
<p>tathā gatyaiva vartamānaṃ vikāranityatvād apradhānaṃ syāt. ubhayathā cāsya vṛttiḥ
pradhānavyavahāraṃ labhate nānyathā. kāraṇāntareṣv api kalpiteṣv eva samānaś carcaḥ.
darśanaśaktir evādarśanam ity eke, ``<quote>pradhānasyātmakhyāpanārthā
pravṛttiḥ</quote>'' iti śruteḥ.</p>
<p>sarvabodhyabodhasamarthaḥ prākpravṛtteḥ puruṣo na paśyati sarvakāryakaraṇasamarthaṃ
dṛśyaṃ tadā na dṛśyata iti. ubhayasyāpy adarśanaṃ dharma ity eke. tatredaṃ dṛśyasya
svātmabhūtam api puruṣapratyayāpekṣaṃ darśanaṃ dṛśyadharmatvena bhavati. tathā
puruṣasyānātmabhūtam api dṛśyapratyayāpekṣaṃ puruṣadharmatvenevādarśanam avabhāsate.
darśanaṃ jñānam evādarśanam iti kecid abhidadhati. ity ete śāstragatā vikalpāḥ. tatra
vikalpabahutvam etat sarvapuruṣāṇāṃ guṇānāṃ saṃyoge sādhāraṇaviṣayam.</p>
<p>yas tu pratyakcetanasya svabuddhisaṃyogaḥ ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.24">
<p>tasya hetur avidyā <label>[YS 2.24]</label></p>
</quote>
<p>viparyayajñānavāsanety arthaḥ. viparyayajñānavāsanāvāsitā ca na kāryaniṣṭhāṃ
puruṣakhyātiṃ buddhiḥ prāpnoti sādhikārā punar āvartate. sā tu puruṣakhyātiparyavasānāṃ
kāryaniṣṭhāṃ prāpnoti, caritādhikārā nivṛttādarśanā bandhakāraṇābhāvān na punar
āvartate. </p>
<p>atra kaścit paṇḍakopākhyānenodghāṭayati --- mugdhayā bhāryayābhidhīyate ---
paṇḍakāryaputra, apatyavatī me bhaginī kimarthaṃ nāma nāham iti, sa tām āha --- mṛtas
te+aham apatyam utpādayiṣyāmīti. tathedaṃ vidyamānaṃ jñānaṃ cittanivṛttiṃ na karoti,
vinaṣṭaṃ kariṣyatīti kā pratyāśā. tatrācāryadeśīyo vakti --- nanu buddhinivṛttir eva
mokṣo+adarśanakāraṇābhāvād buddhinivṛttiḥ. tac cādarśanaṃ bandhakāraṇaṃ darśanān
nivartate. tatra cittanivṛttir eva mokṣaḥ, kimartham asthāna evāsya mativibhramaḥ. </p>
<p>heyaṃ duḥkhaṃ heyakāraṇaṃ ca saṃyogākhyaṃ sanimittam uktam ataḥ paraṃ hānaṃ vaktavyam
---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.25">
<p>tadabhāvāt saṃyogābhāvo hānaṃ taddṛśeḥ kaivalyam <label>[YS 2.25]</label></p>
</quote>
<p>tasyādarśanasyābhāvād buddhipuruṣasaṃyogābhāva ātyantiko bandhanoparama ity arthaḥ.
etad dhānam. taddṛśeḥ kaivalyaṃ puruṣasyāmiśrībhāvaḥ punar asaṃyogo guṇair ity arthaḥ.
duḥkhakāraṇanivṛttau duḥkhoparamo hānam, tadā svarūpapratiṣṭhaḥ puruṣa ity uktam.</p>
<p>atha hānasya kaḥ prāptyupāya iti ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.26">
<p>vivekakhyātir aviplavā hānopāyaḥ <label>[YS 2.26]</label></p>
</quote>
<p>sattvapuruṣānyatāpratyayo vivekakhyātiḥ. sā tv anivṛttamithyājñānā plavate. yadā
mithyājñānaṃ dagdhabījabhāvaṃ vandhyaprasavaṃ saṃpadyate tadā vidhūtakleśarajasaḥ
sattvasya pare vaiśāradye parasyāṃ vaśīkārasaṃjñāyāṃ vartamānasya vivekapratyayapravāho
nirmalo bhavati. sā vivekakhyātir aviplavā hānopāyaḥ. tato mithyājñānasya
dagdhabījabhāvopagamaḥ punaś cāprasava ity eṣa mokṣasya mārgo hānasyopāya iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.27">
<p>tasya saptadhā prāntabhūmiḥ prajñā <label>[YS 2.27]</label></p>
</quote>
<p>tasyeti pratyuditakhyāteḥ pratyāmnāyaḥ. saptadheti aśuddhyāvaraṇamalāpagamāc cittasya
pratyayāntarānutpāde sati saptaprakāraiva prajñā vivekino bhavati. </p>
<p>tadyathā --- parijñātaṃ heyaṃ nāsya punaḥ parijñeyam asti. kṣīṇā heyahetavo na punar
eteṣāṃ kṣetavyam asti. sākṣātkṛtaṃ nirodhasamādhinā hānam. bhāvito vivekakhyātirūpo
hānopāya iti. eṣā catuṣṭayī kāryā vimuktiḥ prajñāyāḥ. cittavimuktis tu trayī
caritādhikārā buddhiḥ. guṇā giriśikharataṭacyutā iva grāvāṇo niravasthānāḥ svakāraṇe
pralayābhimukhāḥ saha tenāstaṃ gacchanti. na caiṣāṃ pravilīnānāṃ punar asty utpādaḥ
prayojanābhāvād iti. etasyām avasthāyāṃ guṇasaṃbandhātītaḥ svarūpamātrajyotir amalaḥ
kevalī puruṣa iti. etāṃ saptavidhāṃ prāntabhūmiprajñām anupaśyan puruṣaḥ kuśala ity
ākhyāyate. pratiprasave pi cittasya muktaḥ kuśala ity eva bhavati guṇātītatvād iti.</p>
<p>siddhā bhavati vivekakhyātir hānopāya iti, na ca siddhir antareṇa sādhanam ity etad
ārabhyate ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.28">
<p>yogāṅgānuṣṭhānād aśuddhikṣaye jñānadīptir ā vivekakhyāteḥ <label>[YS
2.28]</label></p>
</quote>
<p>yogāṅgāny aṣṭāv abhidhāyiṣyamāṇāni. teṣām anuṣṭhānāt pañcaparvaṇo
viparyayasyāśuddhirūpasya kṣayo nāśaḥ. tatkṣaye samyagjñānasyābhivyaktiḥ. yathā yathā ca
sādhanāny anuṣṭhīyante tathā tathā tanutvam aśuddhir āpadyate. yathā yathā ca kṣīyate
tathā tathā kṣayakramānurodhinī jñānasyāpi dīptir vivardhate. sā khalv eṣā vivṛddhiḥ
prakarṣam anubhavatyā vivekakhyāteḥ, ā guṇapuruṣasvarūpavijñānād ity arthaḥ.
yogāṅgānuṣṭhānam aśuddher viyogakāraṇam. yathā paraśuś chedyasya. vivekakhyātes tu
prāptikāraṇaṃ yathā dharmaḥ sukhasya nānyathā kāraṇam. kati caitāni kāraṇāni śāstre
bhavanti. navaivety āha. tadyathā ---</p>
<p>``<quote>utpattisthityabhivyaktivikārapratyayāptayaḥ / viyogānyatvadhṛtayaḥ kāraṇaṃ
navadhā smṛtam</quote>'' iti// </p>
<p>tatrotpattikāraṇaṃ mano bhavati vijñānasya, sthitikāraṇaṃ manasaḥ puruṣārthatā,
śarīrasyevāhāra iti. abhivyaktikāraṇaṃ yathā rūpasyālokas tathā rūpajñānam,
vikārakāraṇaṃ manaso viṣayāntaram. yathāgniḥ pākyasya. pratyayakāraṇaṃ dhūmajñānam
agnijñānasya. prāptikāraṇaṃ yogāṅgānuṣṭhānaṃ vivekakhyāteḥ.</p>
<p>viyogakāraṇaṃ tad evāśuddheḥ. anyatvakāraṇaṃ yathā suvarṇasya suvarṇakāraḥ. evam ekasya
strīpratyayasyāvidyā mūḍhatve dveṣo duḥkhatve rāgaḥ sukhatve tattvajñānaṃ mādhyasthye.
dhṛtikāraṇaṃ śarīram indriyāṇām. tāni ca tasya. mahābhūtāni śarīrāṇām, tāni ca
parasparaṃ sarveṣāṃ tairyagyaunamānuṣadaivatāni ca parasparārthatvād ity evaṃ nava
kāraṇāni. tāni ca yathāsaṃbhavaṃ padārthāntareṣv api yojyāni. yogāṅgānuṣṭhānaṃ tu
dvidhaiva kāraṇatvaṃ labhata iti.</p>
<p>tatra yogāṅgāny avadhāryante --- </p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.29">
<p>yamaniyamāsanaprāṇāyāmapratyāhāradhāraṇādhyānasamādhayo+aṣṭāv aṅgāni <label>[YS
2.29]</label></p>
</quote>
<p>yathākramam eṣām anuṣṭhānaṃ svarūpaṃ ca vakṣyāmaḥ.</p>
<p>tatra --- </p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.30">
<p>ahiṃsāsatyāsteyabrahmacaryāparigrahā yamāḥ <label>[YS 2.30]</label></p>
</quote>
<p>tatrāhiṃsā sarvathā sarvadā sarvabhūtānām anabhidrohaḥ. uttare ca yamaniyamās tanmūlās
tatsiddhiparatayaiva tatpratipādanāya pratipādyante. tadavadātarūpakaraṇāyaivopādīyante.
tathā coktam --- sa khalv ayaṃ brāhmaṇo yathā yathā vratāni bahūni samāditsate tathā
tathā pramādakṛtebhyo hiṃsānidānebhyo nivartamānas tām evāvadātarūpām ahiṃsāṃ karoti. </p>
<p>satyaṃ yathārthe vāṅmanase. yathā dṛṣṭaṃ yathānumitaṃ tathā vāṅ manaś ceti. paratra
svabodhasaṃkrāntaye vāg uktā, sā yadi na vañcitā bhrāntā vā pratipattivandhyā vā bhaved
iti. eṣā sarvabhūtopakārārthaṃ pravṛttā na bhūtopaghātāya. yadi caivam apy abhidhīyamānā
bhūtopaghātaparaiva syān na satyaṃ bhavet pāpam eva bhavet tena puṇyābhāsena
puṇyapratirūpakeṇa kaṣṭaṃ tamaḥ prāpnuyāt. tasmāt parīkṣya sarvabhūtahitaṃ satyaṃ
brūyāt.</p>
<p>steyam aśāstrapūrvakaṃ dravyāṇāṃ parataḥ svīkaraṇaṃ, tatpratiṣedhaḥ punar aspṛhārūpam
asteyam iti. brahmacaryaṃ guptendriyasyopasthasya saṃyamaḥ. viṣayāṇām
arjanarakṣaṇakṣayasaṅgahiṃsādoṣadarśanād asvīkaraṇam aparigraha ity ete yamāḥ.</p>
<p>te tu ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.31">
<p>jātideśakālasamayānavacchinnāḥ sārvabhaumā mahāvratam <label>[YS 2.31]</label></p>
</quote>
<p>tatrāhiṃsā jātyavacchinnā matsyavadhakasya matsyeṣv eva nānyatra hiṃsā. saiva
deśāvacchinnā na tīrthe haniṣyāmīti. saiva kālāvacchinnā na caturdaśyāṃ na puṇye+ahani
haniṣyāmīti. saiva tribhir uparatasya samayāvacchinnā devabrāhmaṇārthe nānyathā
haniṣyāmīti. yathā ca kṣatriyāṇāṃ yuddha eva hiṃsā nānyatreti. ebhir
jātideśakālasamayair anavacchinnā ahiṃsādayaḥ sarvathaiva paripālanīyāḥ. sarvabhūmiṣu
sarvaviṣayeṣu sarvathaivāviditavyabhicārāḥ sārvabhaumā mahāvratam ity ucyante.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.32">
<p>śaucasaṃtoṣatapaḥsvādhyāyeśvarapraṇidhānāni niyamāḥ <label>[YS 2.32]</label></p>
</quote>
<p>tatra śaucaṃ mṛjjalādijanitaṃ medhyābhyavaharaṇādi ca bāhyam. ābhyantaraṃ cittamalānām
ākṣālanam. saṃtoṣaḥ saṃnihitasādhanād adhikasyānupāditsā. tapo dvaṃdvasahanam. dvaṃdvāś
ca jighatsāpipāse śītoṣṇe sthānāsane kāṣṭhamaunākāramaune ca. vratāni caiṣāṃ yathāyogaṃ
kṛcchracāndrāyaṇasāṃtapanādīni. svādhyāyo mokṣaśāstrāṇām adhyayanaṃ praṇavajapo vā.
īśvarapraṇidhānaṃ tasmin paramagurau sarvakarmārpaṇam. </p>
<p>śayyāsanastho+atha pathi vrajan vā svasthaḥ parikṣīṇavitarkajālaḥ /</p>
<p>saṃsārabījakṣayam īkṣamāṇaḥ syān nityayukto+amṛtabhogabhāgī // </p>
<p>yatredam uktaṃ tataḥ pratyakcetanādhigamo+apy antarāyābhāvaś ceti.</p>
<p>eteṣāṃ yamaniyamānām ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.">
<p>vitarkabādhane pratipakṣabhāvanam <label>[YS 2.33]</label></p>
</quote>
<p>yadāsya brāhmaṇasya hiṃsādayo vitarkā jāyeran haniṣyāmy aham apakāriṇam anṛtam api
vakṣyāmi dravyam apy asya svīkariṣyāmi dāreṣu cāsya vyavāyī bhaviṣyāmi parigraheṣu cāsya
svāmī bhaviṣyāmīti. evam unmārgapravaṇavitarkajvareṇātidīptena bādhyamānas
tatpratipakṣān bhāvayet. ghoreṣu saṃsārāṅgāreṣu pacyamānena mayā śaraṇam upāgataḥ
sarvabhūtābhayapradānena yogadharmaḥ. sa khalv ahaṃ tyaktvā vitarkān punas tān ādadānas
tulyaḥ śvavṛtteneti bhāvayet. yathā śvā vāntāvalehī tathā tyaktasya punar ādadāna iti.
evamādi sūtrāntareṣv api yojyam.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.34">
<p>vitarkā hiṃsādayaḥ kṛtakāritānumoditā lobhakrodhamohapūrvakā mṛdumadhyādhimātrā
duḥkhājñānānantaphalā iti pratipakṣabhāvanam <label>[YS 2.34]</label></p>
</quote>
<p>tatra hiṃsā tāvat --- kṛtā kāritānumoditeti tridhā. ekaikā punas tridhā lobhena
māṃsacarmārthena krodhenāpakṛtam aneneti mohena dharmo me bhaviṣyatīti. lobhakrodhamohāḥ
punas trividhā mṛdumadhyādhimātrā iti. evaṃ saptaviṃśatir bhedā bhavanti hiṃsāyāḥ.
mṛdumadhyādhimātrāḥ punas tridhā --- mṛdumṛdur madhyamṛdus tīvramṛdur iti. tathā
mṛdumadhyo madhyamadhyas tīvramadhya iti. tathā mṛdutīvro madhyatīvro+adhimātratīvra
iti. evam ekāśītibhedā hiṃsā bhavati. sā punar niyamavikalpasamuccayabhedād asaṃkhyeyā,
prāṇabhṛdbhedasyāparisaṃkhyeyatvād iti. evam anṛtādiṣv api yojyam.</p>
<p>te khalv amī vitarkā duḥkhājñānānantaphalā iti pratipakṣabhāvanam. duḥkham ajñānaṃ
cānantaṃ phalaṃ yeṣām iti pratipakṣabhāvanam. tathā ca hiṃsakas tāvat prathamaṃ
vadhyasya vīryam ākṣipati. tataś ca śastrādinipātena duḥkhayati. tato jīvitād api
mocayati. tato vīryākṣepād asya cetanācetanam upakaraṇaṃ kṣīṇavīryaṃ bhavati.
duḥkhotpādān narakatiryakpretādiṣu duḥkham anubhavati, jīvitavyaparopaṇāt pratikṣaṇaṃ ca
jīvitātyaye vartamāno maraṇam icchann api duḥkhavipākasya niyatavipākavedanīyatvāt
kathaṃcid evocchvasiti. yadi ca kathaṃcit puṇyāvāpagatā hiṃsā bhavet tatra sukhaprāptau
bhaved alpāyur iti. evam anṛtādiṣv api yojyaṃ yathāsaṃbhavam. evaṃ vitarkāṇāṃ cāmum
evānugataṃ vipākam aniṣṭaṃ bhāvayan na vitarkeṣu manaḥ praṇidadhīta. </p>
<p>pratipakṣabhāvanād dhetor heyā vitarkā yadāsya syur aprasavadharmāṇas tadā tatkṛtam
aiśvaryaṃ yoginaḥ siddhisūcakaṃ bhavati. tadyathā ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.35">
<p>ahiṃsāpratiṣṭhāyāṃ tatsaṃnidhau vairatyāgaḥ <label>[YS 2.35]</label></p>
</quote>
<p>sarvaprāṇināṃ bhavati.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.36">
<p>satyapratiṣṭhāyāṃ kriyāphalāśrayatvam <label>[YS 2.36]</label></p>
</quote>
<p>dhārmiko bhūyā iti bhavati dhārmikaḥ, svargaṃ prāpnuhīti svargaṃ prāpnoti amoghāsya vāg
bhavati.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.37">
<p>asteyapratiṣṭhāyāṃ sarvaratnopasthānam <label>[YS 2.37]</label></p>
</quote>
<p>sarvadiksthāny asyopatiṣṭhante ratnāni.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.38">
<p>brahmacaryapratiṣṭhāyāṃ vīryalābhaḥ <label>[YS 2.38]</label></p>
</quote>
<p>yasya lābhād apratighān guṇān utkarṣayati. siddhaś ca vineyeṣu jñānam ādhātuṃ samartho
bhavatīti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.39">
<p>aparigrahasthairye janmakathaṃtāsaṃbodhaḥ <label>[YS 2.39]</label></p>
</quote>
<p>asya bhavati ko+aham āsaṃ katham aham āsaṃ kiṃsvid idaṃ kathaṃsvid idaṃ ke vā
bhaviṣyāmaḥ kathaṃ vā bhaviṣyāma ity evam asya pūrvāntaparāntamadhyeṣv ātmabhāvajijāsā
svarūpeṇopāvartate. etā yamasthairye siddhayaḥ.</p>
<p>niyameṣu vakṣyāmaḥ ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.40">
<p>śaucāt svāṅgajugupsā parair asaṃsargaḥ <label>[YS 2.40]</label></p>
</quote>
<p>svāṅge jugupsāyāṃ śaucam ārabhamāṇaḥ kāyāvadyadarśī kāyānabhiṣvaṅgī yatir bhavati.
kiṃca parair asaṃsargaḥ kāyasvabhāvāvalokī svam api kāyaṃ jihāsur mṛjjalādibhir
ākṣālayann api kāyaśuddhim apaśyan kathaṃ parakāyair atyantam evāprayataiḥ
saṃsṛjyeta.</p>
<p>kiṃca ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.41">
<p>sattvaśuddhisaumanasyaikāgryendriyajayātmadarśanayogyatvāni ca <label>[YS
2.41]</label></p>
</quote>
<p>bhavantīti vākyaśeṣaḥ. śuceḥ sattvaśuddhis tataḥ saumanasyaṃ tata aikāgryaṃ tata
indriyajayas tataś cātmadarśanayogyatvaṃ buddhisattvasya bhavatīty etac chaucasthairyād
adhigamyata iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.42">
<p>saṃtoṣād anuttamaḥ sukhalābhaḥ <label>[YS 2.42]</label></p>
</quote>
<p>tathā coktam --- </p>
<p>``<quote><lg>
<l>yac ca kāmasukhaṃ loke yac ca divyaṃ mahat sukham /</l>
<l> tṛṣṇākṣayasukhasyaite nārhataḥ ṣoḍaśīṃ kalām</l>
</lg></quote>'' iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.43">
<p>kāyendriyasiddhir aśuddhikṣayāt tapasaḥ <label>[YS 2.43]</label></p>
</quote>
<p>nirvartyamānam eva tapo hinasty aśuddhyāvaraṇamalaṃ tadāvaraṇamalāpagamāt kāyasiddhir
aṇimādyā. tathendriyasiddhir dūrāc chravaṇadarśanādyeti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.44">
<p>svādhyāyād iṣṭadevatāsaṃprayogaḥ <label>[YS 2.44]</label></p>
</quote>
<p>devā ṛṣayaḥ siddhāś ca svādhyāyaśīlasya darśanaṃ gacchanti, kārye cāsya vartanta
iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.45.">
<p>samādhisiddhir īśvarapraṇidhānāt <label>[YS 2.45]</label></p>
</quote>
<p>īśvarārpitasarvabhāvasya samādhisiddhir yayā sarvam īpsitam avitathaṃ jānāti deśāntare
dehāntare kālāntare ca. tato+asya prajñā yathābhūtaṃ prajānātīti.</p>
<p>uktāḥ saha siddhibhir yamaniyamāḥ āsanādīni vakṣyāmaḥ tatra --- </p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.46">
<p>sthirasukham āsanam <label>[YS 2.46]</label></p>
</quote>
<p>tadyathā padmāsanaṃ bhadrāsanaṃ svastikaṃ daṇḍāsanaṃ sopāśrayaṃ paryaṅkaṃ
krauñcaniṣadanaṃ hastiniṣadanam uṣṭraniṣadanaṃ samasaṃsthānaṃ sthirasukhaṃ yathāsukhaṃ
cety evamādīni.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.47">
<p>prayatnaśaithilyānantasamāpattibhyām <label>[YS 2.47]</label></p>
</quote>
<p>bhavatīti vākyaśeṣaḥ prayatnoparamāt sidhyaty āsanaṃ yena nāṅgamejayo bhavati. anante
vā samāpannaṃ cittam āsanaṃ nirvartayatīti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.48">
<p>tato dvandvānabhighātaḥ <label>[YS 2.48]</label></p>
</quote>
<p>śītoṣṇādibhir dvandvair āsanajayān nābhibhūyate.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.49">
<p>tasmin sati śvāsapraśvāsayor gativicchedaḥ prāṇāyāmaḥ <label>[YS 2.49]</label></p>
</quote>
<p>saty āsanajaye bāhyasya vāyor ācamanaṃ śvāsaḥ, kauṣṭhyasya vāyor niḥsāraṇaṃ praśvāsaḥ,
tayor gativiccheda ubhayābhāvaḥ prāṇāyāmaḥ.</p>
<p>sa tu ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.50">
<p>bāhyābhyantarastambhavṛttir deśakālasaṃkhyābhiḥ paridṛṣṭo dīrghasūkṣmaḥ <label>[YS
2.50]</label></p>
</quote>
<p>yatra praśvāsapūrvako gatyabhāvaḥ sa bāhyaḥ. yatra śvāsapūrvako gatyabhāvaḥ sa
ābhyantaraḥ. tṛtīyaḥ stambhavṛttir yatrobhayābhāvaḥ sakṛṭprayatnād bhavati. yathā tapte
nyastam upale jalaṃ sarvataḥ saṃkocam āpadyate tathā dvayor yugapad gatyabhāva iti.
trayo 'py ete deśena paridṛṣṭā iyān asya viṣayo deśa iti. kālena paridṛṣṭāḥ kṣaṇānām
iyattāvadhāraṇenāvacchinnā ity arthaḥ. saṃkhyābhiḥ paridṛṣṭā etāvadbhiḥ śvāsapraśvāsaiḥ
prathama udghātas tadvan nigṛhītasyaitāvadbhir dvitīya udghāta evaṃ tṛtīyaḥ. evaṃ mṛdur
evaṃ madhya evaṃ tīvra iti saṃkhyāparidṛṣṭaḥ. sa khalv ayam evam abhyasto
dīrghasūkṣmaḥ.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.51">
<p>bāhyābhyantaraviṣayākṣepī caturthaḥ <label>[YS 2.51]</label></p>
</quote>
<p>deśakālasaṃkhyābhir bāhyaviṣayaparidṛṣṭa ākṣiptaḥ. tathābhyantaraviṣayaparidṛṣṭa
ākṣiptaḥ. ubhayathā dīrghasūkṣmaḥ. tatpūrvako bhūmijayāt krameṇobhayor gatyabhāvaś
caturthaḥ prāṇāyāmaḥ. tṛtīyas tu viṣayānālocito gatyabhāvaḥ sakṛdārabdha eva
deśakālasaṃkhyābhiḥ paridṛṣṭo dīrghasūkṣmaḥ. caturthas tu śvāsapraśvāsayor
viṣayāvadhāraṇāt krameṇa bhūmijayād ubhayākṣepapūrvako gatyabhāvaś caturthaḥ prāṇāyāma
ity ayaṃ viśeṣa iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.52">
<p>tataḥ kṣīyate prakāśāvaraṇam <label>[YS 2.52]</label></p>
</quote>
<p>prāṇāyāmān abhyasyato+asya yoginaḥ kṣīyate vivekajñānāvaraṇīyaṃ karma. yat tad
ācakṣate. mahāmohamayenendrajālena prakāśaśīlaṃ sattvam āvṛtya tad evākārye niyuṅkta
iti. tad asya prakāśāvaraṇaṃ karma saṃsāranibandhanaṃ prāṇāyāmābhyāsād durbalaṃ bhavati
pratikṣaṇaṃ ca kṣīyate. tathā coktam. ``<quote>tapo na paraṃ prāṇāyāmāt tato viśuddhir
malānāṃ dīptiś ca jñānasya</quote>'' iti.</p>
<p>kiṃca ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.53">
<p>dhāraṇāsu ca yogyatā manasaḥ <label>[YS 2.53]</label></p>
</quote>
<p>prāṇāyāmābhyāsād eva ``<quote>pracchardanavidhāraṇābhyāṃ vā prāṇasya</quote>'' iti
vacanāt.</p>
<p>atha kaḥ pratyāhāraḥ ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.54">
<p>svaviṣayāsaṃprayoge cittasvarūpānukāra ivendriyāṇāṃ pratyāhāraḥ <label>[YS
2.54]</label></p>
</quote>
<p>svaviṣayasaṃprayogābhāve cittasvarūpānukāra iveti, cittanirodhe
cittavanniruddhānīndriyāṇi netarendriyajayavadupāyāntaram apekṣante. yathā
madhukararājaṃ makṣikā utpatantam anūtpatanti niviśamānam anu niviśante tathendriyāṇi
cittanirodhe niruddhānīty eṣa pratyāhāraḥ.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.2.55">
<p>tataḥ paramā vaśyatendriyāṇām <label>[YS 2.55]</label></p>
</quote>
<p><quote>śabdādiṣv avyasanam indriyajaya</quote> iti kecit. saktir vyasanaṃ vyasyaty enaṃ
śreyasa iti. aviruddhā pratipattir nyāyyā. śabdādisaṃprayogaḥ svecchayety anye.
rāgadveṣābhāve sukhaduḥkhaśūnyaṃ śabdādijñānam indriyajaya iti kecit. cittaikāgryād
apratipattir eveti jaigīṣavyaḥ. tataś ca paramā tv iyaṃ vaśyatā yac cittanirodhe
niruddhānīndriyāṇi netarendriyajayavat prayatnakṛtam upāyāntaram apekṣante yogina
iti.</p>
<trailer>iti śrīpātāñjale sāṃkhyapravacane yogaśāstre śrīmadvyāsabhāṣye dvitīyaḥ
sādhanapādaḥ 2.</trailer>
</div>
</div>
<div type="pāda">
<head>[Vibhūtipādaḥ]</head>
<p>uktāni pañca bahiraṅgāni(ṇi) sādhanāni. dhāraṇā vaktavyā ---</p>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.1.">
<p>deśabandhaś cittasya dhāraṇā <label>[YS 3.1]</label></p>
</quote>
<p>nābhicakre hṛdayapuṇḍarīke mūrdhni jyotiṣi nāsikāgre jihvāgra ity evamādiṣu deśeṣu
bāhye vā viṣaye cittasya vṛttimātreṇa bandha iti dhāraṇā.</p>
<p>tatra</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.2">
<p>pratyayaikatānatā dhyānam <label>[YS 3.2]</label></p>
</quote>
<p>tasmin deśe dhyeyālambanasya pratyayasyaikatānatā sadṛśaḥ pravāhaḥ
pratyayāntareṇāparāmṛṣṭo dhyānam.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.3">
<p>tad evārthamātranirbhāsaṃ svarūpaśūnyam iva samādhiḥ <label>[YS 3.3]</label></p>
</quote>
<p>dhyānam eva dhyeyākārānirbhāsaṃ pratyayātmakena svarūpeṇa śūnyam iva yadā bhavati
dhyeyasvabhāvāveśāt tadā samādhir ity ucyate.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.4">
<p>trayam ekatra saṃyamaḥ <label>[YS 3.4]</label></p>
</quote>
<p>tad etad dhāraṇādhyānasamādhitrayam ekatra saṃyamaḥ. ekaviṣayāṇi trīṇi sādhanāni
saṃyama ity ucyate. tad asya trayasya tāntrikī paribhāṣā saṃyama iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.5">
<p>tajjayāt prajñālokaḥ <label>[YS 3.5]</label></p>
</quote>
<p>tasya saṃyamasya jayāt samādhiprajñāyā bhavaty āloko yathā yathā saṃyamaḥ sthirapado
bhavati tathā tathā samādhiprajñā viśāradī bhavati.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.6">
<p>tasya bhūmiṣu viniyogaḥ <label>[YS 3.6]</label></p>
</quote>
<p>tasya saṃyamasya jitabhūmer yānantarā bhūmis tatra viniyogaḥ. na hy ajitādharabhūmir
anantarabhūmiṃ vilaṅghya prāntabhūmiṣu saṃyamaṃ labhate. tadabhāvāc ca kutas tasya
prajñālokaḥ. īśvaraprasādāj jitottarabhūmikasya ca nādharabhūmiṣu paracittajñānādiṣu
saṃyamo yuktaḥ. kasmāt, tadarthasyānyata evāvagatatvāt. bhūmer asyā iyam anantarā bhūmir
ity atra yoga evopādhyāyaḥ. katham evaṃ hy uktam. ``<quote><lg>
<l>yogena yogo jñātavyo yogo yogāt pravartate /</l>
<l>yo+apramattas tu yogena sa yoge ramate ciram</l>
</lg></quote>'' iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.7">
<p>trayam antaraṅgaṃ pūrvebhyaḥ <label>[YS 3.7]</label></p>
</quote>
<p>tad etad dhāraṇādhyānasamādhitrayam antaraṅgaṃ saṃprajñātasya samādheḥ pūrvebhyo
yamādibhyaḥ pañcabhyaḥ sādhanebhya iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.8">
<p>tad api bahiraṅgaṃ nirbījasya <label>[YS 3.8]</label></p>
</quote>
<p>tad apy antaraṅgaṃ sādhanatrayaṃ nirbījasya yogasya bahiraṅgaṃ bhavati kasmāt,
tadabhāve bhāvād iti.</p>
<p>atha nirodhacittakṣaṇeṣu calaṃ guṇavṛttam iti kīdṛśas tadā cittapariṇāmaḥ ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.9">
<p>vyutthānanirodhasaṃskārayor abhibhavaprādurbhāvau nirodhakṣaṇacittānvayo
nirodhapariṇāmaḥ <label>[YS 3.9]</label></p>
</quote>
<p>vyutthānasaṃskārāś cittadharmā na te pratyayātmakā iti pratyayanirodhe na niruddhā
nirodhasaṃskārā api cittadharmās tayor abhibhavaprādurbhāvau vyutthānasaṃskārā hīyante
nirodhasaṃskārā ādhīyante. nirodhakṣaṇaṃ cittam anveti tad ekasya cittasya pratikṣaṇam
idaṃ saṃskārānyathātvaṃ nirodhapariṇāmaḥ. tadā saṃskāraśeṣaṃ cittam iti nirodhasamādhau
vyākhyātam.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.10">
<p>tasya praśāntavāhitā saṃskārāt <label>[YS 3.10]</label></p>
</quote>
<p>nirodhasaṃskārābhyāsapāṭavāpekṣā praśāntavāhitā cittasya bhavati. tatsaṃskāramāndye
vyutthānadharmiṇā saṃskāreṇa nirodhadharmasaṃskāro+abhibhūyata iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.11">
<p>sarvārthataikāgratayoḥ kṣayodayau cittasya samādhipariṇāmaḥ <label>[YS
3.11]</label></p>
</quote>
<p>sarvārthatā cittadharmaḥ. ekāgratāpi cittadharmaḥ. sarvārthatāyāḥ kṣayas tirobhāva ity
arthaḥ. ekāgratāyā udaya āvirbhāva ity arthaḥ. tayor dharmitvenānugataṃ cittaṃ, tad idaṃ
cittam apāyopajanayoḥ svātmabhūtayor dharmayor anugataṃ samādhīyate sa cittasya
samādhipariṇāmaḥ.</p>
<p>tataḥ punaḥ</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.12">
<p>śāntoditau tulyapratyayau cittasyaikāgratāpariṇāmaḥ <label>[YS 3.12]</label></p>
</quote>
<p>samāhitacittasya pūrvapratyayaḥ śānta uttaras tatsadṛśa uditaḥ, samādhicittam ubhayor
anugataṃ punas tathaivāsamādhibhreṣād iti. sa khalv ayaṃ dharmiṇaś
cittasyaikāgratāpariṇāmaḥ.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.13">
<p>etena bhūtendriyeṣu dharmalakṣaṇāvasthāpariṇāmā vyākhyātāḥ <label>[YS
3.13]</label></p>
</quote>
<p>etena pūrvoktena cittapariṇāmena dharmalakṣaṇāvasthārūpeṇa bhūtendriyeṣu dharmapariṇāmo
lakṣaṇapariṇāmo+avasthāpariṇāmaś cokto veditavyaḥ. tatra vyutthānanirodhayor
abhibhavaprādurbhāvau dharmiṇi dharmapariṇāmaḥ. lakṣaṇapariṇāmaś ca nirodhas trilakṣaṇas
tribhir adhvabhir yuktaḥ. sa khalv anāgatalakṣaṇam adhvānaṃ prathamaṃ hitvā dharmatvam
anatikrānto vartamānalakṣaṇaṃ pratipannaḥ. yatrāsya svarūpeṇābhivyaktiḥ. eṣo+asya
dvitīyo+adhvā. na cātītānāgatābhyāṃ lakṣaṇābhyāṃ viyuktaḥ. </p>
<p>tathā vyutthānaṃ trilakṣaṇaṃ tribhir adhvabhir yuktaṃ vartamānalakṣaṇaṃ hitvā
dharmatvam anatikrāntam atītalakṣaṇaṃ pratipannam. eṣo+asya tṛtīyo+adhvā. na
cānāgatavartamānābhyāṃ lakṣaṇābhyāṃ viyuktam. evaṃ punar vyutthānam upasaṃpadyamānam
anāgatalakṣaṇaṃ hitvā dharmatvam anatikrāntaṃ vartamānalakṣaṇaṃ pratipannam. yatrāsya
svarūpābhivyaktau satyāṃ vyāpāraḥ eṣo+asya dvitīyo+adhvā. na cātītānāgatābhyāṃ
lakṣaṇābhyāṃ viyuktam iti. evaṃ punar nirodha evaṃ punar vyutthānam iti. </p>
<p>tathāvasthāpariṇāmaḥ tatra nirodhakṣaṇeṣu nirodhasaṃskārā balavanto bhavanti durbalā
vyutthānasaṃskārā iti. eṣa dharmāṇām avasthāpariṇāmaḥ. tatra dharmiṇo dharmaiḥ pariṇāmo
dharmāṇāṃ tryadhvanāṃ lakṣaṇaiḥ pariṇāmo lakṣaṇānām apy avasthābhiḥ pariṇāma iti. evaṃ
dharmalakṣaṇāvasthāpariṇāmaiḥ śūnyaṃ na kṣaṇam api guṇavṛttam avatiṣṭhate. calaṃ ca
guṇavṛttam. guṇasvābhāvyaṃ tu pravṛttikāraṇam uktaṃ guṇānām iti. etena bhūtendriyeṣu
dharmadharmibhedāt trividhaḥ pariṇāmo veditavyaḥ.</p>
<p>paramārthatas tv eka eva pariṇāmaḥ. dharmisvarūpamātro hi dharmo dharmivikriyaivaiṣā
dharmadvārā prapañcyata iti. tatra dharmasya dharmiṇi vartamānasyaivādhvasv
atītānāgatavartamāneṣu bhāvānyathātvaṃ bhavati na tu dravyānyathātvam. yathā
suvarṇabhājanasya bhittvānyathākriyamāṇasya bhāvānyathātvaṃ bhavati na suvarṇānyathātvam
iti. </p>
<p>apara āha --- dharmānabhyadhiko dharmī pūrvatattvānatikramāt. pūrvāparāvasthābhedam
anupatitaḥ kauṭasthyenaiva parivarteta yady anvayī syād iti.</p>
<p>ayam adoṣaḥ. kasmāt. ekāntatānabhyupagamāt. tad etat trailokyaṃ vyakter apaiti
nityatvapratiṣedhāt. apetam apy asti vināśapratiṣedhāt. saṃsargāc cāsya saukṣmyaṃ,
saukṣmyāc cānupalabdhir iti.</p>
<p>lakṣaṇapariṇāmo dharmo+adhvasu vartamāno+atīto+atītalakṣaṇayukto+anāgatavartamānābhyāṃ
lakṣaṇābhyām aviyuktaḥ. tathānāgato+anāgatalakṣaṇayukto vartamānātītābhyāṃ lakṣaṇābhyām
aviyuktaḥ. tathā vartamāno vartamānalakṣaṇayukto+atītānāgatābhyāṃ lakṣaṇābhyām aviyukta
iti. yathā puruṣa ekasyāṃ striyāṃ rakto na śeṣāsu virakto bhavatīti.</p>
<p>atra lakṣaṇapariṇāme sarvasya sarvalakṣaṇayogād adhvasaṃkaraḥ prāpnotīti parair doṣaś
codyata iti. tasya parihāraḥ --- dharmāṇāṃ dharmatvam aprasādhyam. sati ca dharmatve
lakṣaṇabhedo+api vācyo na vartamānasamaya evāsya dharmatvam. evaṃ hi na cittaṃ
rāgadharmakaṃ syāt krodhakāle rāgasyāsamudācārād iti. </p>
<p>kiṃca trayāṇāṃ lakṣaṇānāṃ yugapad ekasyāṃ vyaktau nāsti saṃbhavaḥ. krameṇa tu
svavyañjakāñjanasya bhāvo bhaved iti. uktaṃ ca rūpātiśayā vṛttyatiśayāś ca virudhyante,
sāmānyāni tv atiśayaiḥ saha pravartante. tasmād asaṃkaraḥ yathā rāgasyaiva kvacit
samudācāra iti na tadānīm anyatrābhāvaḥ, kiṃtu kevalaṃ sāmānyena samanvāgata ity asti
tadā tatra tasya bhāvaḥ tathā lakṣaṇasyeti. </p>
<p>na dharmī tryadhvā dharmās tu tryadhvānas te lakṣitā alakṣitās tatra lakṣitās tāṃ tām
avasthāṃ prāpnuvanto+anyatvena pratinirdiśyante+avasthāntarato na dravyāntarataḥ.
yathaikā rekhā śatasthāne śataṃ daśasthāne daśaikā caikasthāne yathā caikatve+api strī
mātā cocyate duhitā ca svasā ceti.</p>
<p>avasthāpariṇāme kauṭasthyaprasaṅgadoṣaḥ kaiścid uktaḥ. katham. adhvano vyāpāreṇa
vyavahitatvāt. yadā dharmaḥ svavyāpāraṃ na karoti tadānāgato yadā karoti tadā vartamāno
yadā kṛtvā nivṛttas tadātīta ity evaṃ dharmadharmiṇor lakṣaṇānām avasthānāṃ ca
kauṭasthyaṃ prāpnotīti parair doṣa ucyate.</p>
<p>nāsau doṣaḥ. kasmāt. guṇinityatve+api guṇānāṃ vimardavaicitryāt. yathā saṃsthānam
ādimad dharmamātraṃ śabdādīnāṃ guṇānāṃ vināśyavināśinām evaṃ liṅgam ādimad dharmamātraṃ
sattvādīnāṃ guṇānāṃ vināśyavināśinā tasmin vikārasaṃjñeti.</p>
<p>tatredam udāharaṇaṃ mṛddharmī piṇḍākārād dharmād dharmāntaram upasaṃpadyamāno dharmataḥ
pariṇamate ghaṭākāra iti. ghaṭākāro+anāgataṃ lakṣaṇaṃ hitvā vartamānalakṣaṇaṃ
pratipadyata iti lakṣaṇataḥ pariṇamate. ghaṭo navapurāṇatāṃ pratikṣaṇam anubhavann
avasthāpariṇāmaṃ pratipadyata iti. dharmiṇo+api dharmāntaram avasthā dharmasyāpi
lakṣaṇāntaram avasthety eka eva dravyapariṇāmo bhedenopadarśita iti. evaṃ
padārthāntareṣv api yojyam iti. ta ete dharmalakṣaṇāvasthāpariṇāmā dharmisvarūpam
anatikrāntā ity eka eva pariṇāmaḥ sarvān amūn viśeṣān abhiplavate. atha ko+ayaṃ
pariṇāmaḥ. avasthitasya dravyasya pūrvadharmanivṛttau dharmāntarotpattiḥ pariṇāma
iti.</p>
<p>tatra ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.14">
<p>śāntoditāvyapadeśyadharmānupātī dharmī <label>[YS 3.14]</label></p>
</quote>
<p>yogyatāvacchinnā dharmiṇaḥ śaktir eva dharmaḥ. sa ca phalaprasavabhedānumita
ekasyānyo+anyaś ca paridṛṣṭaḥ. tatra vartamānaḥ svavyāpāram anubhavan dharmī
dharmāntarebhyaḥ śāntebhyaś cāvyapadeśyebhyaś ca bhidyate. yadā tu sāmānyena samanvāgato
bhavati tadā dharmisvarūpamātratvāt ko+asau kena bhidyeta. </p>
<p>tatra ye khalu dharmiṇo dharmāḥ śāntā uditā avyapadeśyāś ceti, tatra śāntā ye kṛtvā
vyāpārānuparatāḥ savyāpārā uditās te cānāgatasya lakṣaṇasya samanantarā
vartamānasyānantarā atītāḥ kimartham atītasyānantarā na bhavanti vartamānāḥ,
pūrvapaścimatāyā abhāvāt. yathānāgatavartamānayoḥ pūrvapaścimatā naivam atītasya. tasmān
nātītasyāsti samanantaraḥ tadanāgata eva samanantaro bhavati vartamānasyeti.</p>
<p>athāvyapadeśyāḥ ke sarvaṃ sarvātmakam iti. yatroktam --- jalabhūmyoḥ pāriṇāmikaṃ
rasādivaiśvarūpyaṃ sthāvareṣu dṛṣṭam. tathā sthāvarāṇāṃ jaṅgameṣu jaṅgamānāṃ sthāvareṣv
ity evaṃ jātyanucchedena sarvaṃ sarvātmakam iti.</p>
<p>deśakālākāranimittāpabandhān na khalu samānakālam ātmanām abhivyaktir iti. ya eteṣv
abhivyaktānabhivyakteṣu dharmeṣv anupātī sāmānyaviśeṣātmā so+anvayī dharmī. yasya tu
dharmamātram evedaṃ niranvayaṃ tasya bhogābhāvaḥ. kasmāt, anyena vijñānena kṛtasya
karmaṇo+anyat kathaṃ bhoktṛtvenādhikriyate. tatsmṛtyabhāvaś ca nānyadṛṣṭasya smaraṇam
anyasyāstīti. vastupratyabhijñānāc ca sthito+anvayī dharmī yo dharmānyathātvam
abhyupagataḥ pratyabhijñāyate tasmān nedaṃ dharmamātraṃ niranvayam iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.15">
<p>kramānyatvaṃ pariṇāmānyatve hetuḥ <label>[YS 3.15]</label></p>
</quote>
<p>ekasya dharmiṇa eka eva pariṇāma iti prasakte kramānyatvaṃ pariṇāmānyatve hetur
bhavatīti. tadyathā cūrṇamṛtpiṇḍamṛdghaṭamṛtkapālamṛtkaṇamṛd iti ca kramaḥ. yo yasya
dharmasya samanantaro dharmaḥ sa tasya kramaḥ. piṇḍaḥ pracyavate ghaṭa upajāyata iti
dharmapariṇāmakramaḥ. lakṣaṇapariṇāmakramo ghaṭasyānāgatabhāvād vartamānabhāvaḥ kramaḥ.
tathā piṇḍasya vartamānabhāvād atītabhāvaḥ kramaḥ. nātītasyāsti kramaḥ. kasmāt.
pūrvaparatāyāṃ satyāṃ samanantaratvaṃ, sā tu nāsty atītasya tasmād dvayor eva lakṣaṇayoḥ
kramaḥ. tathāvasthāpariṇāmakramo+api ghaṭasyābhinavasya prānte purāṇatā dṛśyate. sā ca
kṣaṇaparamparānupātinā krameṇābhivyajyamānā parāṃ vyaktim āpadyata iti.
dharmalakṣaṇābhyāṃ ca viśiṣṭo+ayaṃ tṛtīyaḥ pariṇāma iti.</p>
<p>ta ete kramā dharmadharmibhede sati pratilabdhasvarūpāḥ. dharmo+api dharmī bhavaty
anyadharmasvarūpāpekṣayeti. yadā tu paramārthato dharmiṇy abhedopacāras taddvāreṇa sa
evābhidhīyate dharmas tadāyam ekatvenaiva kramaḥ pratyavabhāsate.</p>
<p>cittasya dvaye dharmā paridṛṣṭāś cāparidṛṣṭāś ca. tatra pratyayātmakāḥ paridṛṣṭā
vastumātrātmakā aparidṛṣṭāḥ. te ca saptaiva bhavanty anumānena
prāpitavastumātrasadbhāvāḥ.</p>
<p>``<quote><lg>
<l>nirodhadharmasaṃskārāḥ pariṇāmo+atha jīvanam /</l>
<l>ceṣṭā śaktiś ca cittasya dharmā darśanavarjitāḥ //</l>
</lg></quote>'' iti.</p>
<p>ato yogina upāttasarvasādhanasya bubhutsitārthapratipattaye saṃyamasya viṣaya
upakṣipyate ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.16">
<p>pariṇāmatrayasaṃyamād atītānāgatajñānam <label>[YS 3.16]</label></p>
</quote>
<p>dharmalakṣaṇāvasthāpariṇāmeṣu saṃyamād yogināṃ bhavaty atītānāgatajñānam.
dhāraṇādhyānasamādhitrayam ekatra saṃyama uktaḥ. tena pariṇāmatrayaṃ sākṣātkriyamāṇam
atītānāgatajñānaṃ teṣu saṃpādayati.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.17">
<p>śabdārthapratyayānām itaretarādhyāsāt saṃkaras tatpravibhāgasaṃyamāt
sarvabhūtarutajñānam <label>[YS 3.17]</label></p>
</quote>
<p>tatra vāgvarṇeṣv evārthavatī. śrotraṃ ca dhvanipariṇāmamātraviṣayam. padaṃ punar
nādānusaṃhārabuddhinirgrāhyam iti. varṇā ekasamayāsaṃbhavitvāt
parasparaniranugrahātmānas te padam asaṃspṛśyānupasthāpyāvirbhūtās tirobhūtāś ceti
pratyekam apadasvarūpā ucyante. </p>
<p>varṇaḥ punar ekaikaḥ padātmā sarvābhidhānaśaktipracitaḥ sahakārivarṇāntarapratiyogitvād
vaiśvarūpyam ivāpannaḥ pūrvaś cottareṇottaraś ca pūrveṇa viśeṣe+avasthāpita ity evaṃ
bahavo varṇāḥ kramānurodhino+arthasaṃketenāvacchinnā iyanta ete
sarvābhidhānaśaktiparivṛtā gakāraukāravisarjanīyāḥ sāsnādimantam arthaṃ dyotayantīti. </p>
<p>tad eteṣām arthasaṃketenāvacchinnānām upasaṃhṛtadhvanikramāṇāṃ ya eko buddhinirbhāsas
tatpadaṃ vācakaṃ vācyasya saṃketyate. tad ekaṃ padam ekabuddhiviṣaya ekaprayatnākṣiptam
abhāgam akramam avarṇaṃ bauddham antyavarṇapratyayavyāpāropasthāpitaṃ paratra
pratipipādayiṣayā varṇair evābhidhīyamānaiḥ śrūyamāṇaiś ca śrotṛbhir
anādivāgvyavahāravāsanānuviddhayā lokabuddhyā siddhavatsaṃpratipattyā pratīyate. </p>
<p>tasya saṃketabuddhitaḥ pravibhāga etāvatām evaṃjātīyako+anusaṃhāra ekasyārthasya vācaka
iti. saṃketas tu padapadārthayor itaretarādhyāsarūpaḥ smṛtyātmako yo+ayaṃ śabdaḥ so+ayam
artho yo+ayam arthaḥ so+ayaṃ śabda iti. evam itaretarādhyāsarūpaḥ saṃketo bhavatīti.
evam ete śabdārthapratyayā itaretarādhyāsāt saṃkīrṇā gaur iti śabdo gaur ity artho gaur
iti jñānam. ya eṣāṃ pravibhāgajñaḥ sa sarvavit. </p>
<p>sarvapadeṣu cāsti vākyaśaktivṛkṣa ity ukte+astīti gamyate. na sattāṃ padārtho
vyabhicaratīti. tathā na hy asādhanā kriyāstīti. </p>
<p>tathā ca pacatīty ukte sarvakārakāṇām ākṣepo niyamārtho+anuvādaḥ kartṛkaraṇakarmaṇāṃ
caitrāgnitaṇḍulānām iti. dṛṣṭaṃ ca vākyārthe padaracanaṃ śrotriyaś chando+adhīte, jīvati
prāṇān dhārayati. tatra vākye padārthābhivyaktis tataḥ padaṃ pravibhajya vyākaraṇīyaṃ
kriyāvācakaṃ vā kārakavācakaṃ vā. anyathā bhavaty aśvo+ajāpaya ity evamādiṣu
nāmākhyātasārūpyād anirjñātaṃ kathaṃ kriyāyāṃ kārake vā vyākriyeteti.</p>
<p>teṣāṃ śabdārthapratyayānāṃ pravibhāgaḥ. tadyathā śvetate prāsāda iti kriyārthaḥ, śvetaḥ
prāsāda iti kārakārthaḥ śabdaḥ, kriyākārakātmā tadarthaḥ pratyayaś ca. kasmāt so+ayam
ity abhisaṃbandhād ekākāra eva pratyayaḥ saṃketa iti. </p>
<p>yas tu śveto+arthaḥ sa śabdapratyayayor ālambanībhūtaḥ. sa hi svābhir avasthābhir
vikriyamāṇo na śabdasahagato na buddhisahagataḥ. evaṃ śabda evaṃ pratyayo
netaretarasahagata ity anyathā śabdo+anyathārtho+anyathā pratyaya iti vibhāgaḥ. evaṃ
tatpravibhāgasaṃyamād yoginaḥ sarvabhūtarutajñānaṃ saṃpadyata iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.18.">
<p>saṃskārasākṣātkaraṇāt pūrvajātijñānam <label>[YS 3.18]</label></p>
</quote>
<p>dvaye khalv amī saṃskārāḥ smṛtikleśahetavo vāsanārūpā vipākahetavo dharmādharmarūpāḥ.
te pūrvabhavābhisaṃskṛtāḥ pariṇāmaceṣṭānirodhaśaktijīvanadharmavad aparidṛṣṭāś
cittadharmāḥ. teṣu saṃyamaḥ saṃskārasākṣātkriyāyai samarthaḥ. na ca
deśakālanimittānubhavair vinā teṣām asti sākṣātkaraṇam. tad itthaṃ saṃskārasākṣātkaraṇāt
pūrvajātijñānam utpadyate yoginaḥ. paratrāpy evam eva saṃskārasākṣātkaraṇāt
parajātisaṃvedanam. </p>
<p>atredam ākhyānaṃ śrūyate --- bhagavato jaigīṣavyasya saṃskārasākṣātkaraṇād daśasu
mahāsargeṣu janmapariṇāmakramam anupaśyato vivekajaṃ jñānaṃ prādurabhūt. atha bhagavān
āvaṭyas tanudharas tam uvāca --- daśasu mahāsargeṣu bhavyatvād anabhibhūtabuddhisattvena
tvayā narakatiryaggarbhasaṃbhavaṃ duḥkhaṃ saṃpaśyatā devamanuṣyeṣu punaḥ punar
utpadyamānena sukhaduḥkhayoḥ kim adhikam upalabdham iti. bhagavantam āvaṭyaṃ jaigīṣavya
uvāca. daśasu mahāsargeṣu bhavyatvād anabhibhūtabuddhisattvena mayā narakatiryagbhavaṃ
duḥkhaṃ saṃpaśyatā devamanuṣyeṣu punaḥ punar utpadyamānena yat kiṃcid anubhūtaṃ tat
sarvaṃ duḥkham eva pratyavaimi. bhagavān āvaṭya uvāca. yad idam āyuṣmataḥ
pradhānavaśitvam anuttamaṃ ca saṃtoṣasukhaṃ kim idam api duḥkhapakṣe nikṣiptam iti.
bhavagāñ jaigīṣavya uvāca --- viṣayasukhāpekṣayaivedam anuttamaṃ saṃtoṣasukham uktam.
kaivalyasukhāpekṣayā duḥkham eva. buddhisattvasyāyaṃ dharmas triguṇas triguṇaś ca
pratyayo heyapakṣe nyasta iti. duḥkharūpas tṛṣṇātantuḥ. tṛṣṇāduḥkhasaṃtāpāpagamāt tu
prasannam abādhaṃ sarvānukūlaṃ sukham idam uktam iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.19">
<p>pratyayasya paracittajñānam <label>[YS 3.19]</label></p>
</quote>
<p>pratyaye saṃyamāt pratyayasya sākṣātkaraṇāt tataḥ paracittajñānam.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.20">
<p>na ca tat sālambanaṃ tasyāviṣayībhūtatvāt <label>[YS 3.20]</label></p>
</quote>
<p>raktaṃ pratyayaṃ jānāty amuṣminn ālambane raktam iti na jānāti. parapratyayasya yad
ālambanaṃ tad yogicittena nālambanīkṛtaṃ parapratyayamātraṃ tu yogicittasyālambanībhūtam
iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.21">
<p>kāyarūpasaṃyamāt tadgrāhyaśaktistambhe cakṣuḥprakāśāsaṃprayoge+antardhānam <label>[YS
3.21]</label></p>
</quote>
<p>kāyasya rūpe saṃyamād rūpasya yā grāhyā śaktis tāṃ pratiṣṭabhnāti. grāhyaśaktistambhe
sati cakṣuṣprakāśāsaṃprayoge+antardhānam utpadyate yoginaḥ. etena śabdādyantardhānam
uktaṃ veditavyam.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.22.">
<p>sopakramaṃ nirupakramaṃ ca karma tatsaṃyamād aparāntajñānam ariṣṭebhyo vā <label>[YS
3.22]</label></p>
</quote>
<p>āyurvipākaṃ karma dvividhaṃ sopakramaṃ nirupakramaṃ ca. tatra yathārdraṃ vastraṃ
vitānitaṃ laghīyasā kālena śuṣyet tathā sopakramam. yathā ca tad eva saṃpiṇḍitaṃ cireṇa
saṃśuṣyed evaṃ nirupakramam. yathā vāgniḥ śuṣke kakṣe mukto vātena samantato yuktaḥ
kṣepīyasā kālena dahet tathā sopakramam. yathā vā sa evāgnis tṛṇarāśau kramaśo 'vayaveṣu
nyastaś cireṇa dahet tathā nirupakramam. tadaikabhavikam āyuṣkaraṃ karma dvividhaṃ
sopakramaṃ nirupakramaṃ ca. tatsaṃyamād aparāntasya prāyaṇasya jñānam. </p>
<p>ariṣṭebhyo veti trividham ariṣṭam ādhyātmikam ādhibhautikam ādhidaivikaṃ ceti.
tatrādhyātmikaṃ ghoṣaṃ svadehe pihitakarṇo na śṛṇoti, jyotir vā netre+avaṣṭabdhe na
paśyati. tathādhibhautikaṃ yamapuruṣān paśyati, pitṝn atītān akasmāt paśyati.
tathādhidaivikaṃ svargam akasmāt siddhān vā paśyati. viparītaṃ vā sarvam iti anena vā
jānāty aparāntam upasthitam iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.23">
<p>maitryādiṣu balāni <label>[YS 3.23]</label></p>
</quote>
<p>maitrī karuṇā muditeti tisro bhāvanās tatra bhūteṣu sukhiteṣu maitrīṃ bhāvayitvā
maitrībalaṃ labhate. duḥkhiteṣu karuṇāṃ bhāvayitvā karuṇābalaṃ labhate. puṇyaśīleṣu
muditāṃ bhāvayitvā muditābalaṃ labhate. bhāvanātaḥ samādhir yaḥ sa saṃyamas tato balāny
avandhyavīryāṇi jāyante. pāpaśīleṣūpekṣā na tu bhāvanā. tataś ca tasyāṃ nāsti samādhir
ity ato na balam upekṣātas tatra saṃyamābhāvād iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.24">
<p>baleṣu hastibalādīni <label>[YS 3.24]</label></p>
</quote>
<p>hastibale saṃyamād dhastibalo bhavati. vainateyabale saṃyamād vainateyabalo bhavati.
vāyubale saṃyamād vāyubalo bhavatīty evamādi.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.25">
<p>pravṛttyālokanyāsāt sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭajñānam <label>[YS 3.25]</label></p>
</quote>
<p>jyotiṣmatī pravṛttir uktā manasas tasyā ya ālokas taṃ yogī sūkṣme vā vyavahite vā
viprakṛṣṭe vārthe vinyasya tam artham adhigacchati.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.26">
<p>bhuvanajñānaṃ sūrye saṃyamāt <label>[YS 3.26]</label></p>
</quote>
<p>tatprastāraḥ sapta lokāḥ. tatrāvīceḥ prabhṛti merupṛṣṭhaṃ yāvad ity evaṃ bhūrlokaḥ.
merupṛṣṭhād ārabhya --- ādhruvād grahanakṣatratārāvicitro+antarikṣalokaḥ. tataḥ paraḥ
svarlokaḥ pañcavidho māhendras tṛtīyo lokaḥ. caturthaḥ prājāpatyo maharlokaḥ. trividho
brāhmaḥ tadyathā --- janalokas tapolokaḥ satyaloka iti. </p>
<p>``<quote><lg>
<l>brāhmas tribhūmiko loka prājāpatyas tato mahān /</l>
<l>māhendraś ca svar ity ukto divi tārā bhuvi prajāḥ //</l>
</lg></quote>''</p>
<p>iti saṃgrahaślokaḥ.</p>
<p>tatrāvīcer upary upari niviṣṭāḥ ṣaṇmahānarakabhūmayo
ghanasalilānalānilākāśatamaḥpratiṣṭhā
mahākālāmbarīṣarauravamahārauravakālasūtrāndhatāmisrāḥ. yatra
svakarmopārjitaduḥkhavedanāḥ prāṇinaḥ kaṣṭam āyur dīrgham ākṣipya jāyante. tato
mahātalarasātalātalasutalavitalatalātalapātālākhyāni sapta pātālāni. bhūmir iyam aṣṭamī
saptadvīpā vasumatī, yasyāḥ sumerur madhye parvatarājaḥ kāñcanaḥ. tasya
rājatavaidūryasphaṭikahemamaṇimayāni śṛṅgāṇi. tatra vaidūryaprabhānurāgān
nīlotpalapatraśyāmo nabhaso dakṣiṇo bhāgaḥ, śvetaḥ pūrvaḥ, svacchaḥ paścimaḥ,
kuraṇṭakābha uttaraḥ. dakṣiṇapārśve cāsya jambūr yato+ayaṃ jambūdvīpaḥ. tasya
sūryapracārād rātriṃdivaṃ lagnam iva vartate. tasya nīlaśvetaśṛṅgavanta udīcīnās trayaḥ
parvatā dvisāhasrāyāmāḥ. tadantareṣu trīṇi varṣāṇi nava nava yojanasāhasrāṇi ramaṇakaṃ
hiraṇmayam uttarāḥ kurava iti. niṣadhahemakūṭahimaśailā dakṣiṇato dvisāhasrāyāmāḥ.
tadantareṣu trīṇi varṣāṇi nava nava yojanasāhasrāṇi harivarṣaṃ kiṃpuruṣaṃ bhāratam iti.
sumeroḥ prācīnā bhadrāśvamālyavatsīmānaḥ pratīcīnāḥ ketumālā gandhamādanasīmānaḥ. madhye
varṣamilāvṛtam. tad etad yojanaśatasāhasraṃ sumeror diśidiśi tadardhena vyūḍham.</p>
<p>sa khalv ayaṃ śatasāhasrāyāmo jambūdvīpas tato dviguṇena lavaṇodadhinā valayākṛtinā
veṣṭitaḥ. tataś ca dviguṇā dviguṇāḥ śākakuśakrauñcaśālmalagomedha(plakṣa) puṣkaradvīpāḥ,
samudrāś ca sarṣaparāśikalpāḥ savicitraśailāvataṃsā
ikṣurasasurāsarpirdadhimaṇḍakṣīrasvādūdakāḥ. sapta samudrapariveṣṭitā valayākṛtayo
lokālokaparvataparivārāḥ pañcāśad yojanakoṭiparisaṃkhyātāḥ. tad etat sarvaṃ
supratiṣṭhitasaṃsthānamaṇḍamadhye vyūḍham. aṇḍaṃ ca pradhānasyāṇur avayavo yathākāśe
khadyota iti.</p>
<p>tatra pātāle jaladhau parvateṣv eteṣu devanikāyā
asuragandharvakiṃnarakiṃpuruṣayakṣarākṣasabhūtapretapiśācāpasmārakāpsarobrahmarākṣasakūṣmāṇḍavināyakāḥ
prativasanti. sarveṣu dvīpeṣu puṇyātmāno devamanuṣyāḥ.</p>
<p>sumerus tridaśānām udyānabhūmiḥ tatra miśravanaṃ nandanaṃ caitrarathaṃ sumānasam ity
udyānāni. sudharmā devasabhā sudarśanaṃ puram. vaijayantaḥ prāsādaḥ.
grahanakṣatratārakās tu dhruve nibaddhā vāyuvikṣepaniyamenopalakṣitapracārāḥ sumeror
upary upari saṃniviṣṭā divi viparivartante. </p>
<p>māhendranivāsinaḥ ṣaḍdevanikāyāḥ --- tridaśā agniṣvāttā yāmyās tuṣitā
aparinirmitavaśavartinaḥ parinirmitavaśavartinaś ceti. sarve saṃkalpasiddhā
aṇimādyaiśvaryopapannāḥ kalpāyuṣo vṛndārakāḥ kāmabhogina aupapādikadehā uttamānukūlābhir
apsarobhiḥ kṛtaparicārāḥ. </p>
<p>mahati loke prājāpatye pañcavidho devanikāyaḥ --- kumudā ṛbhavaḥ pratardanā añjanābhāḥ
pracitābhā iti. ete mahābhūtavaśino dhyānāhārāḥ kalpasahasrāyuṣaḥ. prathame brahmaṇo
janaloke caturvidho devanikāyo brahmapurohitā brahmakāyikā brahmamahākāyikā amarā iti.
te bhūtendriyavaśino dviguṇadviguṇottarāyuñaḥ.</p>
<p>dvitīye tapasi loke trividho devanikāyaḥ --- ābhāsvarā mahābhāsvarāḥ satyamahābhāsvarā
iti. te bhūtendriyaprakṛtivaśino dviguṇadviguṇottarāyuṣaḥ sarve dhyānāhārā ūrdhvaretasa
ūrdhvam apratihatajñānā adharabhūmiṣv anāvṛtajñānaviṣayāḥ. tṛtīye brahmaṇaḥ satyaloke
catvāro devanikāyā akṛtabhavananyāsāḥ svapratiṣṭhā uparyuparisthitāḥ pradhānavaśino
yāvat sargāyuṣaḥ.</p>
<p>tatrācyutāḥ savitarkadhyānasukhāḥ, śuddhanivāsāḥ savicāradhyānasukhāḥ, satyābhā
ānandamātradhyānasukhāḥ, saṃjñāsaṃjñinaś cāsmitāmātradhyānasukhāḥ. te+api
trailokyamadhye pratitiṣṭhanti. ta ete sapta lokāḥ sarva eva brahmalokāḥ.
videhaprakṛtilayās tu mokṣapade vartanta iti na lokamadhye nyastā iti. etad yoginā
sākṣātkaraṇīyaṃ sūryadvāre saṃyamaṃ kṛtvā, tato+anyatrāpi evaṃ tāvad abhyased yāvad idaṃ
sarvaṃ dṛṣṭam iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.27">
<p>candre tārāvyūhajñānam <label>[YS 3.27]</label></p>
</quote>
<p>candre saṃyamaṃ kṛtvā tārāṇāṃ vyūhaṃ vijānīyāt.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.28.">
<p>dhruve tadgatijñānam <label>[YS 3.28]</label></p>
</quote>
<p>tato dhruve saṃyamaṃ kṛtvā tārāṇāṃ gatiṃ vijānīyāt ūrdhvavimāneṣu kṛtasaṃyamas tāni
vijānīyāt.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.29">
<p>nābhicakre kāyavyūhajñānam <label>[YS 3.29]</label></p>
</quote>
<p>nābhicakre saṃyamaṃ kṛtvā kāyavyūhaṃ vijānīyāt vātapittaśleṣmāṇas trayo doṣāḥ. dhātavaḥ
sapta tvaglohitamāṃsasnāyvasthimajjāśukrāṇi pūrvaṃ pūrvam eṣāṃ bāhyam ity eṣa
vinyāsaḥ.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.30">
<p>kaṇṭhakūpe kṣutpipāsānivṛttiḥ <label>[YS 3.30]</label></p>
</quote>
<p>jihvāyā adhastāt tantus tantor adhastāt kaṇṭhas tato+adhastāt kūpas tatra saṃyamāt
kṣutpipāse na bādhete.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.31">
<p>kūrmanāḍyāṃ sthairyam <label>[YS 3.31]</label></p>
</quote>
<p>kūpād adha urasi kūrmākārā nāḍī, tasyāṃ kṛtasaṃyamaḥ sthirapadaṃ labhate yathā sarpo
godhā veti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.32">
<p>mūrdhajyotiṣi siddhadarśanam <label>[YS 3.32]</label></p>
</quote>
<p>śiraḥkapāle+antaś chidraṃ prabhāsvaraṃ jyotis tatra saṃyamaṃ kṛtvā siddhānāṃ
dyāvāpṛthivyor antarālacāriṇāṃ darśanam.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.33">
<p>prātibhād vā sarvam <label>[YS 3.33]</label></p>
</quote>
<p>prātibhaṃ nāma tārakaṃ tadvivekajasya jñānasya pūrvarūpam. yathodaye prabhā
bhāskarasya. tena vā sarvam eva jānāti yogī prātibhasya jñānasyotpattāv iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.34">
<p>hṛdaye cittasaṃvit <label>[YS 3.34]</label></p>
</quote>
<p>yad idam asmin brahmapure daharaṃ puṇḍarīkaṃ veśma tatra vijñānaṃ tasmin saṃyamāc
cittasaṃvit.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.35">
<p>sattvapuruṣayor atyantāsaṃkīrṇayoḥ pratyayāviśeṣo bhogaḥ parārthāt svārthasaṃyamāt
puruṣajñānam <label>[YS 3.35]</label></p>
</quote>
<p>buddhisattvaṃ prakhyāśīlaṃ samānasattvopanibandhane rajastamasī vaśīkṛtya
sattvapuruṣānyatāpratyayena pariṇatam. tasmāc ca sattvāt pariṇāmino+atyantavidharmā
viśuddho+anyaś citimātrarūpaḥ puruṣaḥ. tayor atyantāsaṃkīrṇayoḥ pratyayāviśeṣo bhogaḥ
puruṣasya darśitaviṣayatvāt sa bhogapratyayaḥ sattvasya parārthatvād dṛśyaḥ. </p>
<p>yas tu tasmād viśiṣṭaś citimātrarūpo+anyaḥ pauruṣeyaḥ pratyayas tatra saṃyamāt
puruṣaviṣayā prajñā jāyate. na ca puruṣapratyayena buddhisattvātmanā puruṣo dṛśyate
puruṣa eva taṃ pratyayaṃ svātmāvalambanaṃ paśyati tathā hy uktam --- ``<quote>vijñātāram
are kena vijānīyāt</quote>'' iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.36">
<p>tataḥ prātibhaśrāvaṇavedanādarśāsvādavārtā jāyante <label>[YS 3.36]</label></p>
</quote>
<p>prātibhāt sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭātītānāgatajñānam. śrāvaṇād divyaśabdaśravaṇam.
vedanād divyasparśādhigamaḥ. ādarśād divyarūpasaṃvit āsvādād divyarasasaṃvit vārtāto
divyagandhavijñānam ity etāni nityaṃ jāyante.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.37">
<p>te samādhāv upasargā vyutthāne siddhayaḥ <label>[YS 3.37]</label></p>
</quote>
<p>te prātibhādayaḥ samāhitacittasyotpadyamānā upasargās taddarśanapratyanīkatvāt
vyutthitacittasyotpadyamānāḥ siddhayaḥ.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.38">
<p>bandhakāraṇaśaithilyāt pracārasaṃvedanāc ca cittasya paraśarīrāveśaḥ <label>[YS
3.38]</label></p>
</quote>
<p>lolībhūtasya manaso+apratiṣṭhasya śarīre karmāśayavaśād bandhaḥ pratiṣṭhety arthaḥ
tasya karmaṇo bandhakāraṇasya śaithilyaṃ samādhibalād bhavati. pracārasaṃvedanaṃ ca
cittasya samādhijam eva karmabandhakṣayāt svacittasya pracārasaṃvedanāc ca yogī cittaṃ
svaśarīrān niṣkṛṣya śarīrāntareṣu nikṣipati. nikṣiptaṃ cittaṃ cendriyāṇy anu patanti.
yathā madhukararājānaṃ makṣikā utpatantam anūtpatanti niviśamānam anu niviśante
tathendriyāṇi paraśarīrāveśe cittam anu vidhīyanta iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.39.">
<p>udānajayāj jalapaṅkakaṇṭakādiṣv asaṅga utkrāntiś ca <label>[YS 3.39]</label></p>
</quote>
<p>samastendriyavṛttiḥ prāṇādilakṣaṇā jīvanaṃ, tasya kriyā pañcatayī prāṇo
mukhanāsikāgatir āhṛdayavṛttiḥ. samaṃ nayanāt samānaś cānābhivṛttiḥ. apanayanād apāna
āpādatalavṛttiḥ unnayanād udāna āśirovṛttiḥ vyāpī vyāna iti. eṣāṃ pradhānaṃ prāṇaḥ
udānajayāj jalapaṅkakaṇṭakādiṣv asaṅga utkrāntiś ca prāyaṇakāle bhavati tāṃ vaśitvena
pratipadyate.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.40">
<p>samānajayāj jvalanam <label>[YS 3.40]</label></p>
</quote>
<p>jitasamānas tejasa upadhmānaṃ kṛtvā jvalayati.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.41.">
<p>śrotrākāśayoḥ saṃbandhasaṃyamād divyaṃ śrotram <label>[YS 3.41]</label></p>
</quote>
<p>sarvaśrotrāṇām ākāśaṃ pratiṣṭhā sarvaśabdānāṃ ca yathoktam --- tulyadeśaśravaṇānām
ekadeśaśrutitvaṃ sarveṣāṃ bhavatīti tac caitad ākāśasya liṅgam.</p>
<p>anāvaraṇaṃ coktam. tathāmūrtasyānāvaraṇadarśanād vibhutvam api prakhyātam ākāśasya.
śabdagrahaṇānumitaṃ śrotram. badhirābadhirayor ekaḥ śabdaṃ gṛhṇāty aparo na gṛhṇātīti
tasmāc chrotram eva śabdaviṣayam śrotrākāśayoḥ saṃbandhe kṛtasaṃyamasya yogino divyaṃ
śrotraṃ pravartate.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.42">
<p>kāyākāśayoḥ saṃbandhasaṃyamāl laghutūlasamāpatteś cākāśagamanam <label>[YS
3.42]</label></p>
</quote>
<p>yatra kāyas tatrākāśaṃ tasyāvakāśadānāt kāyasya tena saṃbandhaḥ prāptis tatra
kṛtasaṃyamo jitvā tatsaṃbandhaṃ laghuṣu vā tūlādiṣv ā paramāṇubhyaḥ samāpattiṃ labdhvā
jitasaṃbandho laghur bhavati. laghutvāc ca jale pādābhyāṃ viharati tatas
tūrṇanābhitantumātre vihṛtya raśmiṣu viharati tato yatheṣṭam ākāśagatir asya
bhavatīti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.43">
<p>bahir akalpitā vṛttir mahāvidehā tataḥ prakāśāvaraṇakṣayaḥ <label>[YS
3.43]</label></p>
</quote>
<p>śarīrād bahir manaso vṛttilābho videhā nāma dhāraṇā. sā yadi śarīrapratiṣṭhasya manaso
bahirvṛttimātreṇa bhavati sā kalpitety ucyate. yā tu śarīranirapekṣā bahirbhūtasyaiva
manaso bahirvṛttiḥ sā khalv akalpitā tatra kalpitayā sādhayanty akalpitāṃ mahāvidehām
iti. yayā paraśarīrāṇy āviśanti yoginaḥ, tataś ca dhāraṇātaḥ prakāśātmano
buddhisattvasya yadāvaraṇaṃ kleśakarmavipākatrayaṃ rajastamomūlaṃ tasya ca kṣayo
bhavati.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.44">
<p>sthūlasvarūpasūkṣmānvayārthavattvasaṃyamād bhūtajayaḥ <label>[YS 3.44]</label></p>
</quote>
<p>tatra pārthivādyāḥ śabdādayo viśeṣāḥ sahākārādibhir dharmaiḥ sthūlaśabdena paribhāṣitāḥ
etad bhūtānāṃ prathamaṃ rūpam. dvitīyaṃ rūpaṃ svasāmānyaṃ mūrtir bhūmiḥ sneho jalaṃ
vahnir uṣṇatā vāyuḥ praṇāmī sarvatogatir ākāśa ity etat svarūpaśabdenocyate.</p>
<p>asya sāmānyasya śabdādayo viśeṣāḥ tathā coktam --- ekajātisamanvitānām eṣāṃ
dharmamātravyāvṛttir iti. </p>
<p>sāmānyaviśeṣasamudāyo+atra dravyam. dviṣṭho hi samūhaḥ pratyastamitabhedāvayavānugataḥ
śarīraṃ vṛkṣo yūthaṃ vanam iti.</p>
<p>śabdenopāttabhedāvayavānugataḥ samūha ubhaye devamanuṣyāḥ samūhasya devā eko bhāgo
manuṣyā dvitīyo bhāgas tābhyām evābhidhīyate samūhaḥ.</p>
<p>sa ca bhedābhedavivakṣitaḥ. āmrāṇāṃ vanaṃ brāhmaṇānāṃ saṃgha āmravaṇaṃ brāhmaṇasaṃgha
iti.</p>
<p>sa punar dvividho yutasiddhāvayavo+ayutasiddhāvayavaś ca. yutasiddhāvayavaḥ samūho
vanaṃ saṃgha iti ayutasiddhāvayavaḥ saṃghātaḥ śarīraṃ vṛkṣaḥ paramāṇur iti.
ayutasiddhāvayavabhedānugataḥ samūho dravyam iti patañjaliḥ etat svarūpam ity uktam.</p>
<p>atha kim eṣāṃ sūkṣmarūpaṃ, tanmātraṃ bhūtakāraṇaṃ, tasyaiko+avayavaḥ paramāṇuḥ
sāmānyaviśeṣātmāyutasiddhāvayavabhedānugataḥ samudāya ity evaṃ sarvatanmātrāṇy etat
tṛtīyam. atha bhūtānāṃ caturthaṃ rūpaṃ khyātikriyāsthitiśīlā guṇāḥ
kāryasvabhāvānupātino+anvayaśabdenoktāḥ. athaiṣāṃ pañcamaṃ rūpam arthavattvaṃ,
bhogāpavargārthatā guṇeṣv evānvayinī, guṇās tanmātrabhūtabhautikeṣv iti sarvam arthavat.
teṣv idānīṃ bhūteṣu pañcasu pañcarūpeṣu saṃyamāt tasya tasya rūpasya svarūpadarśanaṃ
jayaś ca prādurbhavati. tatra pañca bhūtasvarūpāṇi jitvā bhūtajayī bhavati tajjayād
vatsānusāriṇya iva gāvo+asya saṃkalpānuvidhāyinyo bhūtaprakṛtayo bhavanti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.45">
<p>tato+aṇimādiprādurbhāvaḥ kāyasaṃpat taddharmānabhighātaś ca <label>[YS
3.45]</label></p>
</quote>
<p>tatrāṇimā bhavaty aṇuḥ laghimā laghur bhavati mahimā mahān bhavati. prāptir
aṅgulyagreṇāpi spṛśati candramasam. prākāmyam icchānabhighātaḥ bhūmāv unmajjati
nimajjati yathodake. vaśitvaṃ bhūtabhautikeṣu vaśī bhavaty avaśyaś cānyeṣām īśitṛtvaṃ
teṣāṃ prabhavāpyayavyūhānām īṣṭe. yatra kāmāvasāyitvaṃ satyasaṃkalpatā yathā saṃkalpas
tathā bhūtaprakṛtīnām avasthānam. na ca śakto+api padārthaviparyāsaṃ karoti kasmāt
anyasya yatra kāmāvasāyinaḥ pūrvasiddhasya tathā bhūteṣu saṃkalpād iti. etāny aṣṭāv
aiśvaryāṇi.</p>
<p>kāyasaṃpad vakṣyamāṇā taddharmānabhighātaś ca pṛthvī mūrtyā na niruṇaddhi yoginaḥ
śarīrādikriyāṃ, śilām apy anuviśatīti. nāpaḥ snigdhāḥ kledayanti nāgnir uṣṇo dahati na
vāyuḥ praṇāmī vahati anāvaraṇātmake+apy ākāśe bhavaty āvṛtakāyaḥ siddhānām apy adṛśyo
bhavati.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.46">
<p>rūpalāvaṇyabalavajrasaṃhananatvāni kāyasaṃpat <label>[YS 3.46]</label></p>
</quote>
<p>darśanīyaḥ kāntimān atiśayabalo vajrasaṃhananaś ceti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.47">
<p>grahaṇasvarūpāsmitānvayārthavattvasaṃyamād indriyajayaḥ <label>[YS 3.47]</label></p>
</quote>
<p>sāmānyaviśeṣātmā śabdādir grāhyaḥ teṣv indriyāṇāṃ vṛttir grahaṇam. na ca
tatsāmānyamātragrahaṇākāraṃ katham anālocitaḥ sa viṣayaviśeṣa indriyeṇa
manasānuvyavasīyeteti. svarūpaṃ punaḥ prakāśātmano buddhisattvasya sāmānyaviśeṣayor
ayutasiddhāvayavabhedānugataḥ samūho dravyam indriyam. teṣāṃ tṛtīyaṃ rūpam
asmitālakṣaṇo+ahaṃkāraḥ. tasya sāmānyasyendriyāṇi viśeṣāḥ caturthaṃ rūpaṃ
vyavasāyātmakāḥ prakāśakriyāsthitiśīlā guṇā yeṣām indriyāṇi sāhaṃkārāṇi pariṇāmaḥ.
pañcamaṃ rūpaṃ guṇeṣu yad anugataṃ puruṣārthavattvam iti. pañcasv eteṣv indriyarūpeṣu
yathākramaṃ saṃyamas tatra tatra jayaṃ kṛtvā pañcarūpajayād indriyajayaḥ prādurbhavati
yoginaḥ.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.48">
<p>tato manojavitvaṃ vikaraṇabhāvaḥ pradhānajayaś ca <label>[YS 3.48]</label></p>
</quote>
<p>kāyasyānuttamo gatilābho manojavitvam. videhānām indriyāṇām
abhipretadeśakālaviṣayāpekṣo vṛttilābho vikaraṇabhāvaḥ. sarvaprakṛtivikāravaśitvaṃ
pradhānajaya ity etās tisraḥ siddhayo madhupratīkā ucyante etāś ca karaṇapañcarūpajayād
adhigamyante.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.49">
<p>sattvapuruṣānyatākhyātimātrasya sarvabhāvādhiṣṭhātṛtvaṃ sarvajñātṛtvaṃ ca <label>[YS
3.49]</label></p>
</quote>
<p>nirdhūtarajastamomalasya buddhisattvasya pare vaiśāradye parasyāṃ vaśīkārasaṃjñāyāṃ
vartamānasya sattvapuruṣānyatākhyātimātrarūpapratiṣṭhasya sarvabhāvādhiṣṭhātṛtvam.
sarvātmāno guṇā vyavasāyavyavaseyātmakāḥ svāminaṃ kṣetrajñaṃ
pratyaśeṣadṛśyātmatvenopasthitā ity arthaḥ. sarvajñātṛtvaṃ sarvātmanāṃ guṇānāṃ
śāntoditāvyapadeśyadharmatvena vyavasthitānām akramopārūḍhaṃ vivekajaṃ jñānam ity
arthaḥ. ity eṣā viśokā nāma siddhir yāṃ prāpya yogī sarvajñaḥ kṣīṇakleśabandhano vaśī
viharati.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.50">
<p>tadvairāgyād api doṣabījakṣaye kaivalyam <label>[YS 3.50]</label></p>
</quote>
<p>yadāsyaivaṃ bhavati kleśakarmakṣaye sattvasyāyaṃ vivekapratyayo dharmaḥ sattvaṃ ca
heyapakṣe nyastaṃ puruṣaś cāpariṇāmī śuddho+anyaḥ sattvād iti. evam asya tato
virajyamānasya yāni kleśabījāni dagdhaśālibījakalpāny aprasavasamarthāni tāni saha
manasā pratyastaṃ gacchanti. teṣu pralīneṣu puruṣaḥ punar idaṃ tāpatrayaṃ na bhuṅkte.
tad eteṣāṃ guṇānāṃ manasi karmakleśavipākasvarūpeṇābhivyaktānāṃ caritārthānāṃ
pratiprasave puruṣasyātyantiko guṇaviyogaḥ kaivalyaṃ tadā svarūpapratiṣṭhā citiśaktir
eva puruṣa iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.51">
<p>sthānyupanimantraṇe saṅgasmayākaraṇaṃ punar aniṣṭaprasaṅgāt <label>[YS
3.51]</label></p>
</quote>
<p>catvāraḥ khalv amī yoginaḥ prāthamakalpiko madhubhūmikaḥ prajñājyotir
atikrāntabhāvanīyaś ceti. tatrābhyāsī pravṛttamātrajyotiḥ prathamaḥ ṛtaṃbharaprajño
dvitīyaḥ bhūtendriyajayī tṛtīyaḥ sarveṣu bhāviteṣu bhāvanīyeṣu kṛtarakṣābandhaḥ
kartavyasādhanād imān. caturtho yas tv atikrāntabhāvanīyas tasya cittapratisarga
eko+arthaḥ saptavidhāsya prāntabhūmiprajñā. </p>
<p>tatra madhumatīṃ bhūmiṃ sākṣātkurvato brāhmaṇasya sthānino devāḥ sattvaviśuddhim
anupaśyantaḥ sthānair upanimantrayante bho ihāsyatām iha ramyatāṃ kamanīyo+ayaṃ bhogaḥ
kamanīyeyaṃ kanyā rasāyanam idaṃ jarāmṛtyuṃ bādhate vaihāyasam idaṃ yānam amī
kalpadrumāḥ puṇyā mandākinī siddhā maharṣaya uttamā anukūlā apsaraso divye śrotracakṣuṣī
vajropamaḥ kāyaḥ svaguṇaiḥ sarvam idam upārjitam āyuṣmatā pratipadyatām idam akṣayam
ajaram amarasthānaṃ devānāṃ priyam iti. evam abhidhīyamānaḥ saṅgadoṣān bhāvayed ghoreṣu
saṃsārāṅgāreṣu pacyamānena mayā jananamaraṇāndhakāre viparivartamānena kathaṃcid
āsāditaḥ kleśatimiravināśī yogapradīpas tasya caite tṛṣṇāyonayo viṣayavāyavaḥ
pratipakṣāḥ. sa khalv ahaṃ labdhālokaḥ katham anayā viṣayamṛgatṛṣṇayā vañcitas tasyaiva
punaḥ pradīptasya saṃsārāgner ātmānam indhanīkuryām iti. svasti vaḥ svapnopamebhyaḥ
kṛpaṇajanaprārthanīyebhyo viṣayebhya ity evaṃ niścitamatiḥ samādhiṃ bhāvayet.</p>
<p>saṅgam akṛtvā smayam api na kuryād evam ahaṃ devānām api prārthanīya iti smayād ayaṃ
susthitaṃmanyatayā mṛtyunā keśeṣu gṛhītam ivātmānaṃ na bhāvayiṣyati. tathā cāsya
cchidrāntaraprekṣī nityaṃ yatnopacaryaḥ pramādo labdhavivaraḥ kleśān uttambhayiṣyati
tataḥ punar aniṣṭaprasaṅgaḥ. evam asya saṅgasmayāv akurvato bhāvito+artho
dṛḍhībhaviṣyati bhāvanīyaś cārtho+abhimukhībhaviṣyatīti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.52">
<p>kṣaṇatatkramayoḥ saṃyamād vivekajaṃ jñānam <label>[YS 3.52]</label></p>
</quote>
<p>yathāpakarṣaparyantaṃ dravyaṃ paramāṇur evaṃ paramāpakarṣaparyantaḥ kālaḥ kṣaṇo yāvatā
vā samayena calitaḥ paramāṇuḥ pūrvadeśaṃ jahyād uttaradeśam upasaṃpadyeta sa kālaḥ
kṣaṇaḥ. tatpravāhāvicchedas tu kramaḥ kṣaṇatatkramayor nāsti vastusamāhāra iti
buddhisamāhāro muhūrtāhorātrādayaḥ. sa khalv ayaṃ kālo vastuśūnyo+api buddhinirmāṇaḥ
śabdajñānānupātī laukikānāṃ vyutthitadarśanānāṃ vastusvarūpa ivāvabhāsate.</p>
<p>kṣaṇas tu vastupatitaḥ kramāvalambī kramaś ca kṣaṇānantaryātmā taṃ kālavidaḥ kāla ity
ācakṣate yoginaḥ. na ca dvau kṣaṇau saha bhavataḥ kramaś ca na dvayoḥ sahabhuvor
asaṃbhavāt. pūrvasmād uttarabhāvino yadānantaryaṃ kṣaṇasya sa kramaḥ tasmād vartamāna
evaikaḥ kṣaṇo na pūrvottarakṣaṇāḥ santīti. tasmān nāsti tatsamāhāraḥ ye tu bhūtabhāvinaḥ
kṣaṇās te pariṇāmānvitā vyākhyeyāḥ tenaikena kṣaṇena kṛtsno lokaḥ pariṇāmam anubhavati.
tatkṣaṇopārūḍhāḥ khalv amī sarve dharmāḥ tayoḥ kṣaṇatatkramayoḥ saṃyamāt tayoḥ
sākṣātkaraṇam. tataś ca vivekajaṃ jñānaṃ prādurbhavati.</p>
<p>tasya viṣayaviśeṣa upakṣipyate ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.53">
<p>jātilakṣaṇadeśair anyatānavacchedāt tulyayos tataḥ pratipattiḥ <label>[YS
3.53]</label></p>
</quote>
<p>tulyayor deśalakṣaṇasārūpye jātibhedo+anyatāyā hetuḥ, gaur iyaṃ baḍaveyam iti.
tulyadeśajātīyatve lakṣaṇam anyatvakaraṃ kālākṣī gauḥ svastimatī gaur iti. dvayor
āmalakayor jātilakṣaṇasārūpyād deśabhedo+anyatvakara idaṃ pūrvam idam uttaram iti. yadā
tu pūrvam āmalakam anyavyagrasya jñātur uttaradeśa upāvartyate tadā tulyadeśatve pūrvam
etad uttaram etad iti pravibhāgānupapattiḥ. asaṃdigdhena ca tattvajñānena bhavitavyam
ity ata idam uktaṃ tataḥ pratipattir vivekajajñānād iti. </p>
<p>kathaṃ, pūrvāmalakasahakṣaṇo deśa uttarāmalakasahakṣaṇād deśād bhinnaḥ te cāmalake
svadeśakṣaṇānubhavabhinne. anyadeśakṣaṇānubhavas tu tayor anyatve hetur iti. etena
dṛṣṭāntena paramāṇos tulyajātilakṣaṇadeśasya pūrvaparamāṇudeśasahakṣaṇasākṣātkaraṇād
uttarasya paramāṇos taddeśānupapattāv uttarasya taddeśānubhavo bhinnaḥ sahakṣaṇabhedāt
tayor īśvarasya yogino+anyatvapratyayo bhavatīti. </p>
<p>apare tu varṇayanti --- ye+antyā viśeṣās te+anyatāpratyayaṃ kurvantīti tatrāpi
deśalakṣaṇabhedo mūrtivyavadhijātibhedaś cānyatve hetuḥ. kṣaṇabhedas tu yogibuddhigamya
eveti ata uktaṃ mūrtivyavadhijātibhedābhāvān nāsti mūlapṛthaktvam iti vārṣagaṇyaḥ.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.54">
<p>tārakaṃ sarvaviṣayaṃ sarvathāviṣayam akramaṃ ceti vivekajaṃ jñānam <label>[YS
3.54]</label></p>
</quote>
<p>tārakam iti svapratibhottham anaupadeśikam ity arthaḥ sarvaviṣayaṃ nāsya kiṃcid
aviṣayībhūtam ity arthaḥ. sarvathāviṣayam atītānāgatapratyutpannaṃ sarvaṃ paryāyaiḥ
sarvathā jānātīty arthaḥ. akramam ity ekakṣaṇopārūḍhaṃ sarvaṃ sarvathā gṛhṇātīty arthaḥ.
etad vivekajaṃ jñānaṃ paripūrṇam asyaivāṃśo yogapradīpo madhumatīṃ bhūmim upādāya yāvad
asya parisamāptir iti.</p>
<p>prāptavivekajajñānasyāprāptavivekajajñānasya vā ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.3.55">
<p>sattvapuruṣayoḥ śuddhisāmye kaivalyam iti <label>[YS 3.55]</label></p>
</quote>
<p>yadā nirdhūtarajastamomalaṃ buddhisattvaṃ puruṣasyānyatāpratītimātrādhikāraṃ
dagdhakleśabījaṃ bhavati tadā puruṣasya śuddhisārūpyam ivāpannaṃ bhavati, tadā
puruṣasyopacaritabhogābhāvaḥ śuddhiḥ. etasyām avasthāyāṃ kaivalyaṃ
bhavatīśvarasyānīśvarasya vā vivekajajñānabhāgina itarasya vā. na hi dagdhakleśabījasya
jñāne punar apekṣā kācid asti sattvaśuddhidvāreṇaitat samādhijam aiśvaryaṃ jñānaṃ
copakrāntam. paramārthatas tu jñānād adarśanaṃ nivartate tasmin nivṛtte na santy uttare
kleśāḥ. kleśābhāvāt karmavipākābhāvaḥ caritādhikārāś caitasyām avasthāyāṃ guṇā na
puruṣasya punar dṛśyatvenopatiṣṭhante. tatpuruṣasya kaivalyaṃ, tadā puruṣaḥ
svarūpamātrajyotir amalaḥ kevalī bhavati.</p>
<trailer>iti śrīpātañjale sāṃkhyapravacane yogaśāstre vyāsabhāṣye vibhūtipādas tṛtīyaḥ
3.</trailer>
</div>
</div>
<div type="pāda">
<head>[Kaivalyapādaḥ]</head>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.1">
<p>janmauṣadhimantratapaḥsamādhijāḥ siddhayaḥ <label>[YS 4.1]</label></p>
</quote>
<p>dehāntaritā janmanā siddhiḥ oṣadhibhir asurabhavaneṣu rasāyanenety evamādiḥ. mantrair
ākāśagamanāṇimādilābhaḥ. tapasā saṃkalpasiddhiḥ, kāmarūpī yatra tatra kāmaga ity evamādi
samādhijāḥ siddhayo vyākhyātāḥ. </p>
<p>tatra kāyendriyāṇām anyajātīyapariṇatānām ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.2">
<p>jātyantarapariṇāmaḥ prakṛtyāpūrāt <label>[YS 4.2]</label></p>
</quote>
<p>pūrvapariṇāmāpāya uttarapariṇāmopajanas teṣām apūrvāvayavānupraveśād bhavati.
kāyendriyaprakṛtayaś ca svaṃ svaṃ vikāram anugṛhṇanty āpūreṇa dharmādinimittam
apekṣamāṇā iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.3">
<p>nimittam aprayojakaṃ prakṛtīnāṃ varaṇabhedas tu tataḥ kṣetrikavat <label>[YS
4.3]</label></p>
</quote>
<p>na hi dharmādi nimittaṃ tatprayojakaṃ prakṛtīnāṃ bhavati na kāryeṇa kāraṇaṃ pravartyata
iti kathaṃ tarhi, varaṇabhedas tu tataḥ kṣetrikavat. yathā kṣetrikaḥ kedārād apāṃ pūrṇāt
kedārāntaraṃ piplāvayiṣuḥ samaṃ nimnaṃ nimnataraṃ vā nāpaḥ pāṇināpakarṣaty āvaraṇaṃ tv
āsāṃ bhinatti tasmin bhinne svayam evāpaḥ kedārāntaram āplāvayanti tathā dharmaḥ
prakṛtīnām āvaraṇadharmaṃ bhinatti tasmin bhinne svayam eva prakṛtayaḥ svaṃ svaṃ vikāram
āplāvayanti. yathā vā sa eva kṣetrikas tasminn eva kedāre na prabhavaty audakān bhaumān
vā rasān dhānyamūlāny anupraveśayituṃ, kiṃ tarhi mudgagavedhukaśyāmākādīṃs
tato+apakarṣati. apakṛṣṭeṣu teṣu svayam eva rasā dhānyamūlāny anupraviśanti, tathā
dharmo nivṛttimātre kāraṇam adharmasya, śuddhyaśuddhyor atyantavirodhāt, na tu
prakṛtipravṛttau dharmo hetur bhavatīti. atra nandīśvarādaya udāhāryāḥ viparyayeṇāpy
adharmo dharmaṃ bādhate. tataś cāśuddhipariṇāma iti. tatrāpi nahuṣājagarādaya udāhāryāḥ. </p>
<p>yadā tu yogī bahūn kāyān nirmimīte tadā kim ekamanaskās te bhavanty athānekamanaskā iti
---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.4">
<p>nirmāṇacittāny asmitāmātrāt <label>[YS 4.4]</label></p>
</quote>
<p>asmitāmātraṃ cittakāraṇam upādāya nirmāṇacittāni karoti, tataḥ sacittāni
bhavantīti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.5">
<p>pravṛttibhede prayojakaṃ cittam ekam anekeṣām <label>[YS 4.5]</label></p>
</quote>
<p>bahūnāṃ cittānāṃ katham ekacittābhiprāyapuraḥsarā pravṛttir iti sarvacittānāṃ
prayojakaṃ cittam ekaṇ nirmimīte, tataḥ pravṛttibhedaḥ.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.6.">
<p>tatra dhyānajam anāśayam <label>[YS 4.6]</label></p>
</quote>
<p>pañcavidhaṃ nirmāṇacittaṃ janmauṣadhimantratapaḥsamādhijāḥ siddhaya iti. tatra yad eva
dhyānajaṃ cittaṃ tad evānāśayaṃ tasyaiva nāsty āśayo rāgādipravṛttir nātaḥ
puṇyapāpābhisaṃbandhaḥ kṣīṇakleśatvād yogina iti itareṣāṃ tu vidyate karmāśayaḥ.</p>
<p>yataḥ ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.7">
<p>karmāśuklākṛṣṇaṃ yoginas trividham itareṣām <label>[YS 4.7]</label></p>
</quote>
<p>catuṣpadī khalv iyaṃ karmajātiḥ kṛṣṇā śuklakṛṣṇā śuklāśuklākṛṣṇā ceti. tatra kṛṣṇā
durātmanām, śuklakṛṣṇā bahiḥsādhanasādhyā. tatra parapīḍānugrahadvāreṇaiva
karmāśayapracayaḥ śuklā tapaḥsvādhyāyadhyānavatām. sā hi kevale manasy āyattatvād
abahiḥsādhanādhīnā na parān pīḍayitvā bhavati. aśuklākṛṣṇā saṃnyāsināṃ kṣīṇakleśānāṃ
caramadehānām iti tatrāśuklaṃ yogina eva phalasaṃnyāsād akṛṣṇaṃ cānupādānāt itareṣāṃ tu
bhūtānāṃ pūrvam eva trividham iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.8">
<p>tatas tadvipākānuguṇānām evābhivyaktir vāsanānām <label>[YS 4.8]</label></p>
</quote>
<p>tata iti trividhāt karmaṇaḥ, tadvipākānuguṇānām eveti yajjātīyasya karmaṇo yo vipākas
tasyānuguṇā yā vāsanāḥ karmavipākam anuśerate tāsām evābhivyaktiḥ. na hi daivaṃ karma
vipacyamānaṃ nārakatiryaṅmanuṣyavāsanābhivyaktinimittaṃ saṃbhavati kiṃtu daivānuguṇā
evāsya vāsanā vyajyante nārakatiryaṅmanuṣyeṣu caivaṃ samānaś carcaḥ.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.9">
<p>jātideśakālavyavahitānām apy ānantaryaṃ smṛtisaṃskārayor ekarūpatvāt <label>[YS
4.9]</label></p>
</quote>
<p>vṛṣadaṃśavipākodayaḥ svavyañjakāñjanābhivyaktaḥ. sa yadi jātiśatena vā dūradeśatayā vā
kalpaśatena vā vyavahitaḥ punaś ca svavyañjakāñjana evodiyād drāg ity evaṃ
pūrvānubhūtavṛṣadaṃśavipākābhisaṃskṛtā vāsanā upādāya vyajyeta. kasmāt, yato
vyavahitānām apy āsāṃ sadṛśaṃ karmābhivyajñakaṃ nimittībhūtam ity ānantaryam eva. kutaś
ca, smṛtisaṃskārayor ekarūpatvāt yathānubhavās tathā saṃskārāḥ. te ca karmavāsanānurūpāḥ
yathā ca vāsanās tathā smṛtir iti jātideśakālavyavahitebhyaḥ saṃskārebhyaḥ smṛtiḥ.
smṛteś ca punaḥ saṃskārā ityevam ete smṛtisaṃskārāḥ karmāśayavṛttilābhavaśād vyajyante
ataś ca vyavahitānām api nimittanaimittikabhāvānucchedād ānantaryam eva siddham iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.10">
<p>tāsām anāditvaṃ cāśiṣo nityatvāt <label>[YS 4.10]</label></p>
</quote>
<p>tāsāṃ vāsanānām āśiṣo nityatvād anāditvam. yeyam ātmāśīr mā na bhūvaṃ bhūyāsam
iti.sarvasya dṛśyate sā na svābhāvikī. kasmāt jātamātrasya jantor
ananubhūtamaraṇadharmakasya dveṣaduḥkhānusmṛtinimitto maraṇatrāsaḥ kathaṃ bhavet na ca
svābhāvikaṃ vastu nimittam upādatte. tasmād anādivāsanānuviddham idaṃ cittaṃ
nimittavaśāt kāścid eva vāsanāḥ pratilabhya puruṣasya bhogāyopāvartata iti.</p>
<p>ghaṭaprāsādapradīpakalpaṃ saṃkocavikāsi cittaṃ śarīraparimāṇākāramātram ity apare
pratipannāḥ tathā cāntarābhāvaḥ saṃsāraś ca yukta iti.</p>
<p>vṛttir evāsya vibhunaś cittasya saṃkocavikāsinīty ācāryaḥ. tac ca
dharmādinimittāpekṣam. nimittaṃ ca dvividham --- bāhyam ādhyātmikaṃ ca.
śarīrādisādhanāpekṣaṃ bāhyaṃ stutidānābhivādanādi, cittamātrādhīnaṃ śraddhādy
adhyātmikam. tathā coktam --- ye caite maitryādayo dhyāyināṃ vihārās te
bāhyasādhananiranugrahātmānaḥ prakṛṣṭaṃ dharmam abhinirvartayanti. tayor mānasaṃ
balīyaḥ. kathaṃ, jñānavairāgye kenātiśayyete, daṇḍakāraṇyaṃ ca cittabalavyatirekeṇa
śārīreṇa karmaṇā śūnyaṃ kaḥ kartum utsaheta samudram agastyavad vā pibet.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.11">
<p>hetuphalāśrayālambanaiḥ saṃgṛhītatvād eṣām abhāve tadabhāvaḥ <label>[YS
4.11]</label></p>
</quote>
<p>hetur dharmāt sukham adharmād duḥkhaṃ sukhād rāgo duḥkhād dveṣas tataś ca prayatnas
tena manasā vācā kāyena vā parispandamānaḥ param anugṛhṇāty upahanti vā tataḥ punar
dharmādharmau sukhaduḥkhe rāgadveṣāv iti pravṛttam idaṃ ṣaḍaraṃ saṃsāracakram. asya ca
pratikṣaṇam āvartamānasyāvidyā netrī mūlaṃ sarvakleśānām ity eṣa hetuḥ. phalaṃ tu yam
āśritya yasya pratyutpannatā dharmādeḥ, na hy apūrvopajanaḥ. manas tu sādhikāram āśrayo
vāsanānām. na hy avasitādhikāre manasi nirāśrayā vāsanāḥ sthātum utsahante. yad
abhimukhībhūtaṃ vastu yāṃ vāsanāṃ vyanakti tasyās tadālambanam. evaṃ
hetuphalāśrayālambanair etaiḥ saṃgṛhītāḥ sarvā vāsanāḥ eṣām abhāve tatsaṃśrayāṇām api
vāsanānām abhāvaḥ.</p>
<p>nāsty asataḥ saṃbhavaḥ, na cāsti sato vināśa iti dravyatvena saṃbhavantyaḥ kathaṃ
nivartiṣyante vāsanā iti ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.12">
<p>atītānāgataṃ svarūpato+asty adhvabhedād dharmāṇām <label>[YS 4.12]</label></p>
</quote>
<p>bhaviṣyadvyaktikam anāgatam anubhūtavyaktikam atītaṃ svavyāpāropārūḍhaṃ vartamānaṃ,
trayaṃ caitad vastu jñānasya jñeyam. yadi caitat svarūpato nābhaviṣyan nedaṃ nirviṣayaṃ
jñānam udapatsyata. tasmād atītānāgataṃ svarūpato+astīti. kiṃca bhogabhāgīyasya
vāpavargabhāgīyasya vā karmaṇaḥ phalam utpitsu yadi nirupākhyam iti taduddeśena tena
nimittena kuśalānuṣṭhānaṃ na yujyeta. sataś ca phalasya nimittaṃ vartamānīkaraṇe
samarthaṃ nāpūrvopajanane siddhaṃ nimittaṃ naimittikasya viśeṣānugrahaṇaṃ kurute
nāpūrvam utpādayatīti.</p>
<p>dharmī cānekadharmasvabhāvas tasya cādhvabhedena dharmāḥ pratyavasthitāḥ na ca yathā
vartamānaṃ vyaktiviśeṣāpannaṃ dravyato+asty evam atītam anāgataṃ ca. kathaṃ tarhi,
svenaiva vyaṅgyena svarūpeṇānāgatam asti. svena cānubhūtavyaktikena svarūpeṇātītam iti
vartamānasyaivādhvanaḥ svarūpavyaktir iti na sā bhavaty atītānāgatayor adhvanoḥ. ekasya
cādhvanaḥ samaye dvāv adhvanau dharmisamanvāgatau bhavata eveti nābhūtvā bhāvas trayāṇām
adhvanām iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.13">
<p>te vyaktasūkṣmā guṇātmānaḥ. <label>[YS 4.13]</label></p>
</quote>
<p>te khalv amī tryadhvano dharmā vartamānā vyaktātmāno+atītānāgatāḥ sūkṣmātmānaḥ
ṣaḍaviśeṣarūpāḥ. sarvam idaṃ guṇānāṃ saṃniveśaviśeṣamātram iti paramārthato guṇātmānaḥ.
tathā ca śāstrānuśāsanam --- </p>
<p>``<quote><lg>
<l>guṇānāṃ paramaṃ rūpaṃ na dṛṣṭipatham ṛcchati /</l>
<l>yat tu dṛṣṭipathaṃ prāptaṃ tan māyeva sutucchakam //</l>
</lg></quote>'' iti.</p>
<p>yadā tu sarve guṇāḥ katham ekaḥ śabda ekam indriyam iti --- </p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.14">
<p>pariṇāmaikatvād vastutattvam <label>[YS 4.14]</label></p>
</quote>
<p>prakhyākriyāsthitiśīlānāṃ guṇānāṃ grahaṇātmakānāṃ karaṇabhāvenaikaḥ pariṇāmaḥ śrotram
indriyaṃ, grāhyātmakānāṃ śabdatanmātrabhāvenaikaḥ pariṇāmaḥ śabdo viṣaya iti, śabdādīnāṃ
mūrtisamānajātīyānām ekaḥ pariṇāmaḥ pṛthivīparamāṇus tanmātrāvayavas teṣāṃ caikaḥ
pariṇāmaḥ pṛthivī gaur vṛkṣaḥ parvata ityevamādir bhūtāntareṣv api
snehauṣṇyapraṇāmitvāvakāśadānāny upādāya sāmānyam ekavikārārambhaḥ samādheyaḥ. </p>
<p>nāsty artho vijñānavisahacaraḥ, asti tu jñānam arthavisahacaraṃ svapnādau kalpitam ity
anayā diśā ye vastusvarūpam apahnuvate jñānaparikalpanāmātraṃ vastu svapnaviṣayopamaṃ na
paramārthato+astīti ya āhus te tatheti pratyupasthitam idaṃ svamāhātmyena vastu katham
apramāṇātmakena vikalpajñānabalena vastusvarūpam utsṛjya tad evāpalapantaḥ
śraddheyavacanāḥ syuḥ.</p>
<p>kutaś caitad anyāyyam ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.15">
<p>vastusāmye cittabhedāt tayor vibhaktaḥ panthāḥ <label>[YS 4.15]</label></p>
</quote>
<p>bahucittālambanībhūtam ekaṃ vastu sādhāraṇaṃ, tat khalu naikacittaparikalpitaṃ nāpy
anekacittaparikalpitaṃ kiṃtu svapratiṣṭham. kathaṃ, vastusāmye cittabhedāt dharmāpekṣaṃ
cittasya vastusāmye+api sukhajñānaṃ bhavaty adharmāpekṣaṃ tata eva duḥkhajñānam
avidyāpekṣaṃ tata eva mūḍhajñānaṃ samyagdarśanāpekṣaṃ tata eva mādhyasthyajñānam iti.
kasya tac cittena parikalpitam. na cānyacittaparikalpitenārthenānyasya cittoparāgo
yuktaḥ. tasmād vastujñānayor grāhyagrahaṇabhedabhinnayor vibhaktaḥ panthāḥ. nānayoḥ
saṃkaragandho+apy astīti.</p>
<p>sāṃkhyapakṣe punar vastu triguṇaṃ calaṃ ca guṇavṛttam iti dharmādinimittāpekṣaṃ cittair
abhisaṃbadhyate. nimittānurūpasya ca pratyayasyotpadyamānasya tena tenātmanā hetur
bhavati. kecid āhuḥ. jñānasahabhūr evārtho bhogyatvāt sukhādivad iti ta etayā dvārā
sādhāraṇatvaṃ bādhamānāḥ pūrvottarakṣaṇeṣu vasturūpam evāpahnuvate.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.16">
<p>na caikacittatantraṃ vastu tadapramāṇakaṃ tadā kiṃ syāt <label>[YS 4.16]</label></p>
</quote>
<p>ekacittatantraṃ ced vastu syāt tadā citte vyagre niruddhe vāsvarūpam eva tenāparāmṛṣṭam
anyasyāviṣayībhūtam apramāṇakam agṛhītasvabhāvakaṃ kenacit tadānīṃ kiṃ tat syāt.
saṃbadhyamānaṃ ca punaś cittena kuta utpadyeta ye cāsyānupasthitā bhāgās te cāsya na
syur evaṃ nāsti pṛṣṭham ity udaram api na gṛhyeta. tasmāt svatantro+arthaḥ
sarvapuruṣasādhāraṇaḥ svatantrāṇi ca cittāni pratipuruṣaṃ pravartante tayoḥ saṃbandhād
upalabdhiḥ puruṣasya bhoga iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.17">
<p>taduparāgāpekṣitvāc cittasya vastu jñātājñātam <label>[YS 4.17]</label></p>
</quote>
<p>ayaskāntamaṇikalpā viṣayā ayaḥsadharmakaṃ cittam abhisaṃbandhyoparañjayanti. yena ca
viṣayeṇoparaktaṃ cittaṃ sa viṣayo jñātas tato+anyaḥ punar ajñātaḥ vastuno
jñātājñātasvarūpatvāt pariṇāmi cittam. </p>
<p>yasya tu tad eva cittaṃ viṣayas tasya ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.18">
<p>sadā jñātāś cittavṛttayas tatprabhoḥ puruṣasyāpariṇāmitvāt <label>[YS
4.18]</label></p>
</quote>
<p>yadi cittavat prabhur api puruṣaḥ pariṇamet tatas tadviṣayāś cittavṛttayaḥ
śabdādiviṣayavaj jñātājñātāḥ syuḥ sadājñātatvaṃ tu manasas tatprabhoḥ
puruṣasyāpariṇāmitvam anumāpayati.</p>
<p>syād āśaṅkā cittam eva svābhāsaṃ viṣayābhāsaṃ ca bhaviṣyatīty agnivat ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.19">
<p>na tat svābhāsaṃ dṛśyatvāt <label>[YS 4.19]</label></p>
</quote>
<p>yathetarāṇīndriyāṇi śabdādayaś ca dṛśyatvān na svābhāsāni tathā mano+api pratyetavyam.
na cāgnir atra dṛṣṭāntaḥ na hy agnir ātmasvarūpam aprakāśaṃ prakāśayati prakāśaś cāyaṃ
prakāśyaprakāśakasaṃyoge dṛṣṭaḥ. na ca svarūpamātre+asti saṃyogaḥ kiṃca svābhāsaṃ cittam
ity agrāhyam eva kasyacid iti śabdārthaḥ. tadyathā svātmapratiṣṭham ākāśaṃ na
parapratiṣṭham ity arthaḥ svabuddhipracārapratisaṃvedanāt sattvānāṃ pravṛttir dṛśyate
--- kruddho+ahaṃ bhīto+aham amutra me rāgo+amutra me krodha iti etat svabuddher agrahaṇe
na yuktam iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.20">
<p>ekasamaye cobhayānavadhāraṇam <label>[YS 4.20]</label></p>
</quote>
<p>na caikasmin kṣaṇe svapararūpāvadhāraṇaṃ yuktaṃ, kṣaṇikavādino yad bhavanaṃ saiva kriyā
tad eva ca kārakam ity abhyupagamaḥ.</p>
<p>syān matiḥ svarasaniruddhaṃ cittaṃ cittāntareṇa samanantareṇa gṛhyata iti ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.21">
<p>cittāntaradṛśye buddhibuddher atiprasaṅgaḥ smṛtisaṃkaraś ca <label>[YS
4.21]</label></p>
</quote>
<p>atha cittaṃ cec cittāntareṇa gṛhyeta buddhibuddhiḥ kena gṛhyate, sāpy anyayā sāpy
anyayety atiprasaṅgaḥ. smṛtisaṃkaraś ca, yāvanto buddhibuddhīnām anubhavās tāvatyaḥ
smṛtayaḥ prāpnuvanti. tatsaṃkarāc caikasmṛtyanavadhāraṇaṃ ca syād ity evaṃ
buddhipratisaṃvedinaṃ puruṣam apalapadbhir vaināśikaiḥ sarvam evākulīkṛtam. te tu
bhoktṛsvarūpaṃ yatra kvacana kalpayanto na nyāyena saṃgacchante kecit tu sattvamātram
api parikalpyāsti sa sattvo ya etān pañca skandhān nikṣipyānyāṃś ca pratisaṃdadhātīty
uktvā tata eva punas trasyanti. tathā skandhānāṃ mahannirvedāya virāgāyānutpādāya
praśāntaye guror antike brahmacaryaṃ cariṣyāmīty uktvā sattvasya punaḥ sattvam
evāpahnuvate. sāṃkhyayogādayas tu pravādāḥ svaśabdena puruṣam eva svāminaṃ cittasya
bhoktāram upayantīti.</p>
<p>katham ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.22">
<p>citer apratisaṃkramāyās tadākārāpattau svabuddhisaṃvedanam <label>[YS
4.22]</label></p>
</quote>
<p>apariṇāminī hi bhoktṛśaktir apratisaṃkramā ca pariṇāminy arthe pratisaṃkrānteva
tadvṛttim anupatati. tasyāś ca prāptacaitanyopagrahasvarūpāyā buddhivṛtter
anukārimātratayā buddhivṛttyaviśiṣṭā hi jñānavṛttir ākhyāyate. tathā coktam. </p>
<p>``<quote><lg>
<l>na pātālaṃ na ca vivaraṃ girīṇāṃ naivāndhakāraṃ kukṣayo nodadhīnām /</l>
<l>guhā yasyāṃ nihitaṃ brahma śāśvataṃ buddhivṛttim aviśiṣṭāṃ kavayo vedayante</l>
</lg></quote>'' iti.</p>
<p>ataś caitad abhyupagamyate ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.23">
<p>draṣṭṛdṛśyoparaktaṃ cittaṃ sarvārtham <label>[YS 4.23]</label></p>
</quote>
<p>mano hi mantavyenārthenoparaktaṃ, tat svayaṃ ca viṣayatvād viṣayiṇā puruṣeṇātmīyayā
vṛttyābhisaṃbaddhaṃ, tad etac cittam eva draṣṭṛdṛśyoparaktaṃ viṣayaviṣayinirbhāsaṃ
cetanācetanasvarūpāpannaṃ viṣayātmakam apy aviṣayātmakam ivācetanaṃ cetanam iva
sphaṭikamaṇikalpaṃ sarvārtham ity ucyate. </p>
<p>tad anena cittasārūpyeṇa bhrāntāḥ kecit tad eva cetanam ity āhuḥ apare cittamātram
evedaṃ sarvaṃ nāsti khalv ayaṃ gavādir ghaṭādiś ca sakāraṇo loka iti. anukampanīyās te.
kasmāt, asti hi teṣāṃ bhrāntibījaṃ sarvarūpākāranirbhāsaṃ cittam iti. samādhiprajñāyāṃ
prajñeyo+arthaḥ pratibimbībhūtas tasyālambanībhūtatvād anyaḥ. sa ced arthaś cittamātraṃ
syāt kathaṃ prajñayaiva prajñārūpam avadhāryeta. tasmāt pratibimbībhūto+arthaḥ prajñāyāṃ
yenāvadhāryate sa puruṣa iti. evaṃ grahītṛgrahaṇagrāhyasvarūpacittabhedāt trayam apy
etaj jātitaḥ pravibhajante te samyagdarśinas tair adhigataḥ puruṣaḥ.</p>
<p>kutaś ca ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.24">
<p>tad asaṃkhyeyavāsanābhiś citram api parārthaṃ saṃhatyakāritvāt <label>[YS
4.24]</label></p>
</quote>
<p>tad etac cittam asaṃkhyeyābhir vāsanābhir eva citrīkṛtam api parārthaṃ parasya
bhogāpavargārthaṃ na svārthaṃ saṃhatyakāritvād gṛhavat. saṃhatyakāriṇā cittena na
svārthena bhavitavyaṃ, na sukhacittaṃ sukhārthaṃ na jñānaṃ jñānārtham ubhayam apy etat
parārtham. yaś ca bhogenāpavargeṇa cārthenārthavān puruṣaḥ sa eva paro na paraḥ
sāmānyamātram. yat tu kiṃcit paraṃ sāmānyamātraṃ svarūpeṇodāhared vaināśikas tat sarvaṃ
saṃhatyakāritvāt parārtham eva syāt. yas tv asau paro viśeṣaḥ sa na saṃhatyakārī puruṣa
iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.25">
<p>viśeṣadarśina ātmabhāvabhāvanānivṛttiḥ <label>[YS 4.25]</label></p>
</quote>
<p>yathā prāvṛṣi tṛṇāṅkurasyodbhedena tadbījasattānumīyate tathā mokṣamārgaśravaṇena yasya
romaharṣāśrupātau dṛśyete tatrāpy asti viśeṣadarśanabījam apavargabhāgīyaṃ
karmābhinirvartitam ity anumīyate. tasyātmabhāvabhāvanā svābhāvikī pravartate
yasyābhāvād idam uktaṃ svabhāvaṃ muktvā doṣādyeṣāṃ pūrvapakṣe rucir bhavaty aruciś ca
nirṇaye bhavati tatrātmabhāvabhāvanā ko+aham āsaṃ katham aham āsaṃ kiṃsvid idaṃ
kathaṃsvid idaṃ ke bhaviṣyāmaḥ kathaṃ vā bhaviṣyāma iti. sā tu viśeṣadarśino nivartate
kutaḥ cittasyaivaiṣa vicitraḥ pariṇāmaḥ, puruṣas tv asatyām avidyāyāṃ śuddhaś
cittadharmair aparāmṛṣṭa iti. tato+asyātmabhāvabhāvanā kuśalasya nivartata iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.26">
<p>tadā vivekanimnaṃ kaivalyaprāgbhāraṃ cittam <label>[YS 4.26]</label></p>
</quote>
<p>tadānīṃ yad asya cittaṃ viṣayaprāgbhāram ajñānanimnam āsīt tad asyānyathā bhavati
kaivalyaprāgbhāraṃ vivekajajñānanimnam iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.27">
<p>tacchidreṣu pratyayāntarāṇi saṃskārebhyaḥ <label>[YS 4.27]</label></p>
</quote>
<p>pratyayavivekanimnasya sattvapuruṣānyatākhyātimātrapravāhiṇaś cittasya tacchidreṣu
pratyayāntarāṇy asmīti vā mameti vā jānāmīti vā na jānāmīti vā. kutaḥ,
kṣīyamāṇabījebhyaḥ pūrvasaṃskārebhya iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.28">
<p>hānam eṣāṃ kleśavad uktam <label>[YS 4.28]</label></p>
</quote>
<p>yathā kleśā dagdhabījabhāvā na prarohasamarthā bhavanti tathā jñānāgninā
dagdhabījabhāvaḥ pūrvasaṃskāro na pratyayaprasūr bhavati. jñānasaṃskārās tu
cittādhikārasamāptim anuśerata iti na cintyante.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.29.">
<p>prasaṃkhyāne+apy akusīdasya sarvathā vivekakhyāter dharmameghaḥ samādhiḥ <label>[YS
4.29]</label></p>
</quote>
<p>yadāyaṃ brāhmaṇaḥ prasaṃkhyāne+apy akusīdas tato+api na kiṃcit prārthayate. tatrāpi
viraktasya sarvathā vivekakhyātir eva bhavatīti saṃskārabījakṣayān nāsya pratyayāntarāṇy
utpadyante tadāsya dharmamegho nāma samādhir bhavati.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.30.">
<p>tataḥ kleśakarmanivṛttiḥ <label>[YS 4.30]</label></p>
</quote>
<p>tallābhād avidyādayaḥ kleśāḥ samūlakāṣaṃ kaṣitā bhavanti kuśalākuśalāś ca karmāśayāḥ
samūlaghātaṃ hatā bhavanti. kleśakarmanivṛttau jīvann eva vidvān vimukto bhavati kasmāt,
yasmād viparyayo bhavasya kāraṇam. na hi kṣīṇaviparyayaḥ kaścit kenacit kvacij jāto
dṛśyata iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.31">
<p>tadā sarvāvaraṇamalāpetasya jñānasyānantyāj jñeyam alpam <label>[YS 4.31]</label></p>
</quote>
<p>sarvaiḥ kleśakarmāvaraṇair vimuktasya jñānasyānantyaṃ bhavati. āvarakeṇa
tamasābhibhūtam āvṛtam anantaṃ jñānasattvaṃ kvacid eva rajasā pravartitam udghāṭitaṃ
grahaṇasamarthaṃ bhavati. tatra yadā sarvair āvaraṇamalair apagataṃ bhavati tadā bhavaty
asyānantyam. jñānasyānantyāj jñeyam alpaṃ saṃpadyate yathākāśe khadyotaḥ. yatredam uktam
--- </p>
<p>``<quote>
<lg>
<l>andho maṇim avidhyat tam anaṅgulir āvayat /</l>
<l>agrīvas taṃ pratyamuñcat tam ajihvo+abhyapūjayat //</l>
</lg>
</quote>'' iti.</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.32">
<p>tataḥ kṛtārthānāṃ pariṇāmakramasamāptir guṇānām <label>[YS 4.32]</label></p>
</quote>
<p>tasya dharmameghasyodayāt kṛtārthānāṃ guṇānāṃ pariṇāmakramaḥ parisamāpyate na hi
kṛtabhogāpavargāḥ parisamāptakramāḥ kṣaṇam apy avasthātum utsahante.</p>
<p>atha ko+ayaṃ kramo nāmeti ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.33">
<p>kṣaṇapratiyogī pariṇāmāparāntanirgrāhyaḥ kramaḥ <label>[YS 4.33]</label></p>
</quote>
<p>kṣaṇānantaryātmā pariṇāmasyāparāntenāvasānena gṛhyate kramaḥ na hy ananubhūtakramakṣaṇā
purāṇatā vastrasyānte bhavati nityeṣu ca kramo dṛṣṭaḥ. </p>
<p>dvayī ceyaṃ nityatā kūṭasthanityatā pariṇāminityatā ca. tatra kūṭasthanityatā
puruṣasya. pariṇāminityatā guṇānām. yasmin pariṇamyamāne tattvaṃ na vihanyate tan nityam
ubhayasya ca tattvānabhighātān nityatvam. tatra guṇadharmeṣu buddhyādiṣu
pariṇāmāparāntanirgrāhyaḥ kramo labdhaparyavasāno nityeṣu dharmiṣu guṇeṣv
alabdhaparyavasānaḥ. kūṭasthanityeṣu svarūpamātrapratiṣṭheṣu muktapuruṣeṣu svarūpāstitā
krameṇaivānubhūyata iti tatrāpy alabdhaparyavasānaḥ śabdapṛṣṭhenāstikriyām upādāya
kalpita iti. </p>
<p>athāsya saṃsārasya sthityā gatyā ca guṇeṣu vartamānasyāsti kramasamāptir na veti.
avacanīyam etat katham asti praśna ekāntavacanīyaḥ sarvo jāto mariṣyatīti oṃ bhoḥ iti. </p>
<p>atha sarvo mṛtvā janiṣyata iti vibhajyavacanīyam etat. pratyuditakhyātiḥ kṣīṇatṛṣṇaḥ
kuśalo na janiṣyata itaras tu janiṣyate. tathā manuṣyajātiḥ śreyasī na vā śreyasīty evaṃ
paripṛṣṭe vibhajya vacanīyaḥ praśnaḥ paśūn adhikṛtya śreyasī devān ṛṣīṃś cādhikṛtya
neti. ayaṃ tv avacanīyaḥ praśnaḥ saṃsāro+ayam antavān athānanta iti. kuśalasyāsti
saṃsārakramasamāptir netarasyeti anyatarāvadhāraṇe doṣaḥ tasmād vyākaraṇīya evāyaṃ
praśna iti.</p>
<p>guṇādhikārakramasamāptau kaivalyam uktaṃ tatsvarūpam avadhāryate ---</p>
</div>
<div type="sūtra_with_bhāṣya">
<quote type="base-text" xml:id="pātañjalayogaśāstra.sū.4.34">
<p>puruṣārthaśūnyānāṃ guṇānāṃ pratiprasavaḥ kaivalyaṃ svarūpapratiṣṭhā vā citiśaktir iti
<label>[YS 4.34]</label></p>
</quote>
<p>kṛtabhogāpavargāṇāṃ puruṣārthaśūnyānāṃ yaḥ pratiprasavaḥ kāryakāraṇātmakānāṃ guṇānāṃ
tat kaivalyaṃ, svarūpapratiṣṭhā punar buddhisattvānabhisaṃbandhāt puruṣasya citiśaktir
eva kevalā, tasyāḥ sadā tathaivāvasthānaṃ kaivalyam iti.</p>
<trailer>iti śrīpātañjale sāṃkhyapravacane yogaśāstre vyāsabhāṣye kaivalyapādaś caturthaḥ
4.</trailer>
</div>
</div>
</body>
</text>
</TEI>
Notice an error, a missing source, or a date that should be revised? Suggest a correction. Every amendment enters the scholar moderation queue with the contributor cited.
URN · urn:vamshanidhi:scripture:01KTHDXJ9VQKM9D99H9MHEDA9W