Plate TXT · YQ7VTantrākhyāyika 1-2Latn
URN · urn:vamshanidhi:scripture:01KTVG68ARZJQXYRT8HZHHYQ7V
Scripture · text
ProvisionalTantrākhyāyika 1-2
Tantrākhyāyika 1-2
Peter Schreiner
[1,1 : Affe und Keil] asti kaścid vaṇijakaḥ | nagarasamīpe tena devatāyatanaṃ kriyate | tatra ye karmakārās sthapatyādayaḥ ! madhyāhnavelāyām āhāranimittaṃ bhojanamaṇḍapam anupraviṣṭāḥ | akasmāc cānuṣaṅgikaṃ devagṛhe vānarayūtham āgatam | atha tatraikasya śilpino 'rdhasphoṭita…
Provenance ledger
2 entries
- AttributionPeter Schreinertextual
- SourceUpstream TEI document · san · Latnpublished primary
IIText
san<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<?xml-model href="http://www.tei-c.org/release/xml/tei/custom/schema/relaxng/tei_all.rng" type="application/xml" schematypens="http://relaxng.org/ns/structure/1.0"?>
<?xml-model href="http://www.tei-c.org/release/xml/tei/custom/schema/relaxng/tei_all.rng" type="application/xml" schematypens="http://purl.oclc.org/dsdl/schematron"?>
<TEI xmlns="http://www.tei-c.org/ns/1.0" xml:id="sa_tantrAkhyAyika-1-2">
<teiHeader xml:lang="en">
<fileDesc>
<titleStmt>
<title>Tantrākhyāyika 1-2</title>
<author></author>
<respStmt>
<resp>data entry</resp>
<name>Peter Schreiner</name>
</respStmt>
<respStmt>
<resp>contribution to GRETIL</resp>
<name>Peter Schreiner</name>
</respStmt>
<respStmt>
<resp>initial normalization and conversion to legacy GRETIL formats</resp>
<name>Reinhold Grünendahl</name>
</respStmt>
<respStmt>
<resp>normalization and conversion to TEI-conformant markup</resp>
<name>Maximilian Mehner</name>
</respStmt>
</titleStmt>
<publicationStmt>
<publisher>Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen</publisher>
<availability>
<p>This e-text was provided to GRETIL in good faith that no copyright rights have been infringed.
If anyone wishes to assert copyright over this file, please contact the GRETIL management at <email>gretil(at)sub(dot)uni-goettingen(dot)de</email>.
The file will be immediately removed pending resolution of the claim.</p>
<licence target="https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/4.0/">Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.</licence>
</availability>
<date when-iso="2020-07-31"/>
</publicationStmt>
<notesStmt>
<note>This file has been created by mass conversion of GRETIL's Sanskrit corpus from <ref target="http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/1_sanskr/5_poetry/4_narr/ttrkhy1u.htm">ttrkhy1u.htm</ref>. Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented in the <gi>note</gi> element below:</note>
<note type="legacyheader">
Tantrākhyāyika 1
<lb/>
<lb/>Copyright (C) Peter Schreiner
</note>
</notesStmt>
<sourceDesc>
<bibl></bibl>
</sourceDesc>
</fileDesc>
<encodingDesc>
<projectDesc>
<p>The Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL) is a resource platform providing standardized machine-readable texts in Indian languages that have been contributed by various individuals and institutions.</p>
</projectDesc>
<editorialDecl>
<correction>
<p>Apparent errors have been silently corrected.</p>
</correction>
<normalization>
<p>GRETIL normalizes all texts contributed consistently for each language.
Sanskrit texts are normalized in accordance with the scheme of the International Alphabet of Sanskrit Transliteration (IAST) in order to facilitate word search across its corpus without additional transformations.</p>
<p>All characters that were fully equivalent to an IAST-conformant character in the text file contributed have been made to conform to the character list below.
Non-conformant characters with additional information including accents, capitalization, and whitespace have been preserved as <gi>orig</gi> elements inside <gi>choice</gi> elements with their IAST-conformant equivalent in <gi>reg</gi> elements for the creation of a plain text.
These additional informations will be available only in those transformations of this file that display the original information.</p>
<p><table>
<head>Characters Used for the Transliteration of Sanskrit according to IAST</head>
<row role="label">
<cell>Character</cell>
<cell>Character Name</cell>
<cell>Unicode Code Point</cell>
</row>
<row>
<cell>a</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER A</cell>
<cell>U+0061</cell>
</row>
<row>
<cell>ā</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER A WITH MACRON</cell>
<cell>U+0101</cell>
</row>
<row>
<cell>i</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER I</cell>
<cell>U+0069</cell>
</row>
<row>
<cell>ī</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER I WITH MACRON</cell>
<cell>U+012B</cell>
</row>
<row>
<cell>u</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER U</cell>
<cell>U+0075</cell>
</row>
<row>
<cell>ū</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER U WITH MACRON</cell>
<cell>U+016B</cell>
</row>
<row>
<cell>ṛ</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER R WITH DOT BELOW</cell>
<cell>U+1E5B</cell>
</row>
<row>
<cell>ṝ</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER R WITH DOT BELOW AND MACRON</cell>
<cell>U+1E5D</cell>
</row>
<row>
<cell>ḷ</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER L WITH DOT BELOW</cell>
<cell>U+1E37</cell>
</row>
<row>
<cell>ḹ</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER L WITH DOT BELOW AND MACRON</cell>
<cell>U+1E39</cell>
</row>
<row>
<cell>e</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER E</cell>
<cell>U+0065</cell>
</row>
<row>
<cell>o</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER O</cell>
<cell>U+006F</cell>
</row>
<row>
<cell>ṃ</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER M WITH DOT BELOW</cell>
<cell>U+1E43</cell>
</row>
<row>
<cell>ḥ</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER H WITH DOT BELOW</cell>
<cell>U+1E25</cell>
</row>
<row>
<cell>'</cell>
<cell>APOSTROPHE</cell>
<cell>U+0027</cell>
</row>
<row>
<cell>k</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER K</cell>
<cell>U+006B</cell>
</row>
<row>
<cell>g</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER G</cell>
<cell>U+0067</cell>
</row>
<row>
<cell>ṅ</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER N WITH DOT ABOVE</cell>
<cell>U+1E45</cell>
</row>
<row>
<cell>c</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER C</cell>
<cell>U+0063</cell>
</row>
<row>
<cell>j</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER J</cell>
<cell>U+006A</cell>
</row>
<row>
<cell>ñ</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER N WITH TILDE</cell>
<cell>U+00F1</cell>
</row>
<row>
<cell>ṭ</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER T WITH DOT BELOW</cell>
<cell>U+1E6D</cell>
</row>
<row>
<cell>ḍ</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER D WITH DOT BELOW</cell>
<cell>U+1E0D</cell>
</row>
<row>
<cell>ṇ</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER N WITH DOT BELOW</cell>
<cell>U+1E47</cell>
</row>
<row>
<cell>p</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER P</cell>
<cell>U+0070</cell>
</row>
<row>
<cell>b</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER B</cell>
<cell>U+0062</cell>
</row>
<row>
<cell>m</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER M</cell>
<cell>U+006D</cell>
</row>
<row>
<cell>y</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER Y</cell>
<cell>U+0079</cell>
</row>
<row>
<cell>r</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER R</cell>
<cell>U+0072</cell>
</row>
<row>
<cell>l</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER L</cell>
<cell>U+006C</cell>
</row>
<row>
<cell>v</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER V</cell>
<cell>U+0076</cell>
</row>
<row>
<cell>ś</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER S WITH ACUTE</cell>
<cell>U+x015B</cell>
</row>
<row>
<cell>ṣ</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER S WITH DOT BELOW</cell>
<cell>U+1E63</cell>
</row>
<row>
<cell>s</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER S</cell>
<cell>U+0073</cell>
</row>
<row>
<cell>h</cell>
<cell>LATIN SMALL LETTER H</cell>
<cell>U+0068</cell>
</row>
</table>
</p>
</normalization>
<quotation marks="some">
<p>If indicated unambiguously in the text file contributed quotation marks have been replaced with the <gi>q</gi> element and, in case a reference was provided, have been nested inside a <gi>cit</gi> with the respective reference provided in a <gi>ref</gi> element after the quote.</p>
</quotation>
<segmentation>
<p>Unnumbered <gi>div</gi> elements are used to structure the text, using the <att>type</att> and <att>n</att> attributes in accordance with the <gi>refsDecl</gi>.</p>
</segmentation>
<interpretation>
<p>Interpretive markup which is visible only in analytic transformations of this file consists of:
<list>
<item>Highlighting in <gi>hi</gi> elements,</item>
<item>Corruptions in <gi>sic</gi> elements,</item>
<item>Remarks in <gi>note</gi> elements with the @resp attribute identifying the agency.</item>
</list></p>
</interpretation>
</editorialDecl>
<refsDecl>
<p>A reference is given in the <att>xml:id</att> attributes consisting of
<list>
<item>a pragmatic abbreviation of the <label>title</label>: Tantrākhyāyika 1-2 = <!-- abbreviation -->,</item>
<item>the number of the <label></label> in arabic numerals,</item>
<item>the number of the <label>verse</label> in arabic numerals.</item>
</list>
</p>
</refsDecl>
</encodingDesc>
<profileDesc>
<langUsage>
<language ident="en">English</language>
<language ident="sa-Latn">Sanskrit</language>
</langUsage>
<textClass>
<keywords scheme="http://gretil.sub.uni-goettingen.de/">
<term>Sanskrit -- Poetry -- Narrative Literature</term>
</keywords>
</textClass>
</profileDesc>
<revisionDesc>
<listChange>
<change when-iso="2020-07-31" who="Maximilian Mehner">TEI encoding by mass conversion of GRETIL's Sanskrit corpus</change>
</listChange>
</revisionDesc>
</teiHeader>
<text xml:lang="sa-Latn">
<body>
<p>[1,1 : Affe und Keil]</p>
<p>asti kaścid vaṇijakaḥ |
nagarasamīpe tena devatāyatanaṃ kriyate |
tatra ye karmakārās sthapatyādayaḥ ! madhyāhnavelāyām
āhāranimittaṃ bhojanamaṇḍapam anupraviṣṭāḥ |
akasmāc cānuṣaṅgikaṃ devagṛhe vānarayūtham āgatam |
atha tatraikasya śilpino 'rdhasphoṭitakāṣṭhastambho
arjunamayaḥ khadirakīlakena madhye yantranikhātenāvastabdho
avatiṣṭhate |
tatra kadācid vānarayūtho giriśikharād avatīrya svecchayā
taruśikharaprāsādaśṛṅgadārunicayeṣu prakrīḍitum ārabdhaḥ |
ekas tu tatrāsannavināśaś cāpalād upaviśya stambhe yantracāram
uddiśyedam āha |
kenāyam asthāne kīlako nikhātaḥ |
iti pāṇibhyām eva saṅgṛhyotpāṭitum ārabdhaḥ |
sthānāc calite kīle yad vṛttam ! tad anākhyeyam ! evam eva bhavatā
jñātam iti |</p>
<p>[1,2 Schakal und Trommel]</p>
<p>asti kaścid gomāyur āhāravicchedāt kṣutkṣāmakaṇṭha itaś ca
itaḥ paribhramann ubhayasainasyāyodhanabhūmim apaśyat |
tatra ca mahāntaṃ śabdam aśṛṇot |
tadbhayasaṃkṣubhitahṛdayaḥ kim idam ! vinaṣṭo 'smi ! kasyāyaṃ
śabdaḥ ! kva vā kīdṛśo vaiṣa śabda iti ! cintayatā dṛṣṭā
giriśikharākārā bherī |
tāṃ ca dṛṣṭvācintayat |
kim ayaṃ śabdo 'syās svābhāvikaḥ ! uta paraprerita iti |
atha sā yadā vāyupreritair vṛkṣāgrais spṛśyate ! tadā śabdaṃ karoti !
anyadā na ! iti tūṣṇīm āste |
sa tu tasyās sārāsāratāṃ jñātuṃ saṃnikarṣam upaśliṣṭaḥ |
svayaṃ ca kautukād ubhayor mukhayor atāḍayat ! acintayac ca|
gamyaṃ caitad bhaksyaṃ ca mama |
ity avadhāryaikadaṃṣṭrayā kṣudhāviṣṭaḥ pāṭitavān |
paruṣatvāc ca carmaṇaḥ kathamapi na daṃṣṭrābhaṅgam avāptavān |
pratibaddhāś ca punar apy acintayat |
nūnam asyā antar bhakṣyaṃ bhaviṣyatīti |
ity adhyavasya bheryā mukhaṃ vidāryāntaḥ praviṣṭaḥ |
tasminn api na kiñcid āsāditavān |
pratinivartitum aśakto 'ntarlīnārdhakāyo vihasyābravīt |
pūrvam eva mayā jñātam iti |</p>
<p>[1,3 Drei selbstverschuldete Unfälle]</p>
<p>asti kasmiṃścit pradeśe parivrāḍ devaśarmā nāma |
tasyānekasādhūpapāditasūkṣmavāsoviśeṣopacayān mahaty-
arthamātrā saṃvṛttā |
sa ca na kasyacid api viśvāsaṃ yāti |
atha kadācid āṣāḍhabhūtir nāma paravittāpahṛt katham iyam
arthamātrāsya mayā parihartavyeti vitarkyāvalaganarūpeṇa
upagamya tatkālena ca viśvāsam anayat |
atha kadācid asau parivrājakas tīrthayātrāprasaṅge tena
āṣāḍhabhūtinā saha gantum ārabdhaḥ |
tatra ca kasmiṃścid vanoddeśe nadītīre mātrāntika
āṣāḍhabhūtim avasthāpyaikāntam udakagrahaṇārthaṃ gataḥ |
apaśyac ca mahan meṣayuddham |
anavaratayuddhaśaktisampannayoś ca tayoś
śṛṅgapañjarāntarodbhūtasṛg bahu bhūmau nipatitaṃ dṛṣṭvā
āśāpratibaddhacittaḥ piśitalobhatayā gomāyus tajjighṛkṣus
sampīḍitodghātāt sadyaḥ pañcatvam agamat |
atha parivrāḍ vismayāviṣṭo 'bravīt |
jambuko huḍuyuddheneti |
kṛtaśaucaś cāgatas tam uddeśam āṣāḍhabhūmim api
gṛhītārthamātrāsāram apakrāntaṃ nāpaśyad devaśarmā |
kevalaṃ tv
apaviddhatridaṇḍakāṣṭhakuṇḍikāparisrāvaṇakūrcakādy
apaśyat ! acintayac ca |
kvāsāv āṣāḍhabhūtiḥ |
nūnam ahaṃ tena muṣitaḥ |
ity uktavān |
vayaṃ cāṣāḍhabhūtineti |
athāsau kapālaśakalagranthikāvaśeṣaḥ kañcid grāmam astaṃ
gacchati ravau praviṣṭaḥ |
praviśann ekāntavāsinaṃ tantravāyam apaśyat ! āvāsakaṃ ca
prārthitavān |
tenāpi tasyātmīyagṛhaikadeśe sthānaṃ nirdiśya bhāryā
abhihitā |
yāvad ahaṃ nagaraṃ gatvā suhṛtsameto madhupānaṃ krtvā
āgacchāmi ! tāvad apramattayā gṛhe tvayā bhāvyam |
ity ādiśya gataḥ |
atha tasya bhāryā puṃścalī dūtikāsañcoditā śarīrasaṃskāraṃ kṛtvā
paricitasakāśaṃ gantum ārabdhā |
abhimukhaś cāsyā bhartā madavilopāsamāptākṣaravacanaḥ
pariskhalitagatir avasrastavāsās samāyātaḥ |
taṃ ca dṛṣṭvā pratyutpannamatiḥ kauśalād ākalpam apanīya
pūrvaprakṛtam eva veṣam āsthāya pādaśaucaśayanādyārambham
akarot |
kaulikas tu gṛhaṃ praviśya nidrāvaśam agamat |
suptapratibuddhaś cāsau tām ākroṣṭum ārabdhaḥ |
puṃścali ! tvadgatam apacāraṃ suhṛdo me varṇayanti |
bhavatu |
puṣṭaṃ nigrahaṃ kariṣyāmīti |
asāv api nirmaryādā prativacanaṃ dātum ārabdhā |
punar api cāsau pratibuddhas tāṃ madhyastūṇāyāṃ rajjvā
supratibaddhāṃ kṛtvā prasuptaḥ |
dūtikaitāṃ punar gamanāya pracoditavatī |
sā tūtpannapratibhā dūtikām ātmīyadarśanasaṃvidhānena
baddhvā kāmukasakāśaṃ yayau |
asāv api pratibuddhas tathaiva tām ākroṣṭum ārabdhaḥ |
dūtikā tu śaṅkitahṛdayānucitavākyodāharaṇabhītā na kiñcid
uktavatī |
tantravāyas tu śāṭhyād iyaṃ na kiñcin mamottaraṃ prayacchati
ity utthāya tasyās tīkṣṇaśastreṇa nāsikāṃ chittvābravīt |
tiṣṭhaivaṃlakṣaṇā |
kas tvām adhunā vārttāṃ pṛcchati |
ity uktvā nidrāvaśam upāgamat |
āgatā ca sā tantravāyī dūtikām apṛcchat |
kā te vārttā |
kim ayaṃ pratibuddho 'bhihitavān |
kathaya kathayeti |
dūtikā tu kṛtanigrahā nāsikāṃ darśayantī sāmarṣam āha |
śivās te sarvā vārttāḥ |
muñca |
gacchāmīti |
tathā tv anuṣṭhite nāsikām ādāyāpakrāntā |
tantravāyy- apy kṛtakabaddham ātmānaṃ tathaivākarot |
kaulikas tu yathāpūrvam eva pratibuddhas tām ākrośat |
asāv api duṣṭā bahu dhṛṣṭaram āha |
dhigghato 'si |
ko māṃ nirāgasaṃ virūpayituṃ samarthaḥ |
śṛṇvantu me lokapālāḥ |
yathāhaṃ kaumāraṃ bhartāraṃ muktvā nānyaṃ parapuruṣaṃ
manasāpi vedmi ! tathā mamānena satyenāvyaṅgyaṃ mukham astv
iti |
athāsau mūrkhaḥ kṛtakavacanavyāmohitacittaḥ prajvālyolkām
avyaṅgamukhīṃ jāyāṃ dṛṣṭvā protphullanayanaḥ paricumbya
hṛṣṭamanā bandhavād avamucya pīḍitaṃ ca pariṣvajya śayyām
āropitavān |
parivrājakas tv ādita evārabhya yathāvṛttam artham abhijñātavān |
dūtikāpi hastakṛtanāsāpuṭā svagṛhaṃ gatvācintayat |
kim adhunā kartavyam iti |
atha tasyā bhartā nāpito rājakulāt pratyūṣasy āgatya tāṃ bhāryām āha
|
samarpaya ! bhadre ! kṣurabhāṇḍam |
rājakule karma kartavyam iti |
sā ca duṣṭābhyantarasthaiva kṣuram eva prāhiṇot |
sa ca samastakṣurabhāṇḍāsamarpaṇāt krodhāviṣṭacitto
nāpitas tam eva tasyāḥ kṣuraṃ pratīpaṃ prāhiṇot |
athāsāv ārtaravam ucchaiḥ kṛtvā pāṇinā nāsāpuṭaṃ pramṛjya
asṛkpātasametāṃ nāsikāṃ kṣitau prakṣipyābravīt |
paritrāyadhvam ! paritrāyadhvam |
anenāham adṛṣṭadoṣā virūpiteti |
tathābhyāgatai rājapuruṣaiḥ pratyakṣadarśanāṃ tāṃ dṛṣṭvā
virūpāṃ kīlapārṣṇilaguḍair atīva hataṃ paścād bāhubandhaś
ca tayā saha dharmasthānam upanīto nāpitaḥ |
pṛcchyamānaś cādhikṛtaiḥ kim idaṃ mahad viśasanaṃ svadāreṣu
tvayā kṛtam iti yadā bahuśa ucyamāno nottaraṃ prayacchati ! tadā
dharmādhikṛtāś śūle 'vataṃsyatām ity ājñāpitavantaḥ |
niṣpāpaṃ ca parivrāṭ cchūlasthānaṃ nīyamānaṃ nāpitaṃ dṛṣṭvā
sattvānukampayā copalabdhatattvārtho 'dhikaraṇam upagamya
dharmasthānādhikṛtān abravīt |
nārhathainam adoṣakartāraṃ nāpitaṃ śūle samāropayitum |
yatkāraṇam ! idam āścaryatrayaṃ śrūyatām |</p>
<p>[ jambuko huḍuyuddhena vayaṃ cāṣāḍhabhūtinā |
dūtikā tantravāyena trayo 'narthās svayaṃ kṛtaḥ ||55|| ]</p>
<p>samupalabdhatattvārthaiś cādhikṛtaiḥ paritrāyito nāpita iti |</p>
<p>[1,4 Krähe und Schlange]</p>
<p>asti kasmiṃścit pradeśe vṛkṣaḥ ! tasmiṃś ca vāyasau dampatī
prativasatas sma |
tayos tu prasavakāle tadvṛkṣavivarānusāry- asañjātakriyāṇy
evāpatyāni kṛṣṇasarpo bhakṣayati sma |
atha tenāpakāranirvedanād anyavṛkṣamūlavāsinaṃ
priyasuhṛdaṃ gomāyum apṛcchyata ! yathā |
bhadra ! kim evaṃ gate prāptakālaṃ bhavān manyate |
bālaghātitvāc ca vṛddhayor abhāva evāvayoḥ |
gomāyuḥ |</p>
<p>[ bhakṣayitvā bahūn matsyān uttamādhamamadhyamān |
atilaulyād bakaḥ paścān mṛtaḥ karkaṭavigrahāt ||60|| ]</p>
<p>vāyasaḥ |
kathaṃ caitat |
gomāyuḥ |</p>
<p>[1,5 Reiher und Krebs]</p>
<p>asti ! kaścid bako vṛddhabhāvāt sukhopāyāṃ vṛttim
ākāṅkṣamāṇaḥ kasmiṃścit saraḥpradeśe 'dhṛtiparītam iva
ātmano rūpaṃ pradarśayann avasthitaḥ |
tatrānekamatsyaparivṛta ekaḥ kulīrako 'bravīt |
māma ! kim adyāhārakṛtyaṃ nānuṣṭhīyate yathā pureti |
bakaḥ |
ahaṃ matsyādaḥ |
tenopādhinā vinā yuṣmān bravīmi |
mayā yuṣmān āsādya pūrvaṃ prāṇarakṣā kṛtā |
samprāpto mamādya vṛttivicchedaḥ |
ato 'haṃ vimanāḥ |
kulīrakaḥ |
māma ! kena kāraṇena |
bakaḥ |
adya matsyabandhair etatsarassamīpenātikrāmadbhir abhihitam |
bahumatsyo 'yaṃ hradaḥ |
asmiñ jālaṃ prakṣipāmaḥ |
nagarasamipe 'nye hradā anāsāditāḥ |
tān āsādya punar āgamiṣyāma iti kathayām āsuḥ |
tat ! bhadra ! vinaṣṭā nāma yūyam |
aham api vṛtticchedād utsanna eva |
tatas tair vijñaptaḥ ! yathā |
yataivāpāyaś śrūyate ! tata evopāyo 'pi labhyate |
tad arhasy asmān paritrātum |
bakaḥ |
aṇḍajo 'ham asamartho mānuṣavirodhe |
kintv asmād dhradād anyaṃ jalāśayaṃ yuṣmān saṅkrāmayiṣyāmi
|
tatas tair viśvāsam upagatais tāta ! bhrātar ! mātula ! mātula ! māṃ naya
! māṃ naya ! prathamataraṃ nayasvety abhihitam |
asāv api duṣṭamatiḥ krameṇa nītvā kauśalād ajasraṃ tān bhakṣayan
paraṃ paritoṣam upāgataḥ |
kulīrakas tu mṛtyubhayodvigno muhur muhus taṃ prārthitavān |
māma ! mām api tāvad arhasi mṛtyumukhāt paritrātum iti |
sa tu duṣṭātmācintayat |
nirviṇṇo 'smy anenaikarasena matsyapiśitena |
enam api tāvad rasaviśeṣam āsvādayiṣyāmi |
tatas samutkṣipya viyat sarvāmbhassthānāni parihṛtyaikadeśe
taptaśilāyām avatīrṇaḥ |
kulīrako 'pi pūrvabhakṣitamatsyaśarīrāvayavarāśiṃ dṛṣṭvā
evācintayat |
nihatā anena durātmanā prajñāpūrvakaṃ te mīnāḥ |
tat kim adhunā prāptakālam |
athavā |</p>
<p>[ abhiyukto yadā paśyen na kāñcid gatim ātmanaḥ |
yudhyamānas tadā prājño mriyeta ripuṇā saha ||61|| ]</p>
<p>anabhijño 'pi bakaḥ kulīrakasandaṃśagrahasya maurkhyāt
kulīrakasakāśāc chiraśchedam avāpnavān |
kulīrako 'pi gṛhītvā bakagrīvām utpalanālavad
ākāśagamanaprasādhitacihnamārgo matsyāntikam eva prāyāt |
taiś cābhihitaḥ |
bhrātaḥ ! kvāsau māma iti |
athāsāv abravīt |
pañcatvam upagataḥ |
tasyaitad durātmanaś śiraḥ |
bhakṣitās tenopadhinā bahavas svayūthyā vaḥ |
so 'pi matsakāśād vinaṣṭa iti |
ato 'haṃ bravīmi |
bhakṣayitvā bahūn matsyān iti |
atha vāyaso jambukam āha |
āvayoḥ kiṃ prāptakālaṃ manyase |
gomāyuḥ |
suvarṇasūtram ādāyātrāvāsake sthāpyatām |
asaṃśayaṃ tatsvāmī taṃ kṛṣṇasarpaṃ ghātayiṣyati |
ity uktvā sa sṛgālo 'pakrāntaḥ |
atha vāyasas suvarṇasūtrānveṣī rājagṛhaṃ prāyāt |
dṛṣṭaṃ ca tenāntaḥpuraikadeśe dhautavastrayugalopari
suvarṇasūtram uttamamaṇiviracitaṃ mahārhaṃ prakṣālya ceṭikayā
sthāpitam |
tac cāvasthāpyānyayā saha kathāṃ kartum ārabdhā |
vāyasas tu tad gṛhītvā viyatā śanair ātmānaṃ darśayan svam ālayaṃ
prati prāyāt |
athārakṣipuruṣaiḥ prāsamudgaratomarapāṇibhir mahatā javena
gatvā vṛkṣo 'valokitaḥ ! yāvat tena tat svanīḍe sthāpitam |
tatraikenārohatā dṛṣṭam ! kṛṣṇabhujaṅgo vāyasapotān
bhakṣayitvā nidrāvaśam agamat |
tena cāsau supta eva ghātitaḥ |
tat kṛtvā suvarṇasūtram ādāya gata iti |</p>
<p>[1,6 Löwe und Hase]</p>
<p>asti ! kasmiṃścid vanāntare mahān siṃhaḥ prativasati sma |
so 'jasraṃ mṛgotsādaṃ kurute |
atha te mṛgās sarvae evābhimukhāḥ praṇatacittā
haritatṛṇāṅkuravaktradhāriṇo 'vanitalāsaktajānavas taṃ
mṛgarājaṃ vijñāpayām āsuḥ |
bho mṛgarāja kim anena paralokaviruddhena svāmino nṛśaṃsena
niṣkāraṇaṃ sarvamṛgotsādanakarmaṇā kṛtena |
vayaṃ tāvad vinaṣṭā eva ! tavāpy āhārasyābhāvaḥ |
tad ubhayopadravaḥ |
tat prasida |
vayaṃ tu svāmina ekaikaṃ vanacaraṃ vāreṇa svajātisamutthaṃ
preṣayāmaḥ |
tathā kṛte kālaparyayāc chaśakasya vāro 'bhyāgataḥ |
sa tu sarvamṛgājñāpito ruṣitamanāś cintayām āsa |
antakaro 'yaṃ mṛtyumukhapraveśaḥ |
kim adhunā prāptakālaṃ mameti |
athavā buddhimatāṃ kim aśakyam |
aham evopāyena vyāpādayāmi siṃham |
iti tasyāhāravelāṃ kṣapayitvā gataḥ |
asāv api kṣutkṣāmakaṇṭhaḥ krodhasaṃraktanayanas
sphuradvadanadaśanasaṅgharṣadaṃṣṭrākarālo
lāṅgūlāsphālanākārabhayakṛt tam āha |
sukruddhair api kiṃ kriyate 'nyatra prāṇaviyogāt |
sa tvam adya gatāsur eva |
ko 'yaṃ tava velātyayaḥ |
śaśakaḥ |
na mamātmavaśasyātikrāntā ! svāmin ! āhāravelā |
siṃhaḥ |
kena vidhṛto 'si |
śaśaḥ |
siṃheneti |
tac chrutvā paramodvignahṛdayas siṃho 'bravīt |
katham anyo 'tra madbhujaparirakṣite vane siṃha iti |
śaśo bāḍham ity āha |
atha siṃho vyacintayat |
kim anena hatena kāraṇaṃ mama |
taṃ sapatnaṃ sandarśayiṣyatīti |
taṃ ca vyāpādyainaṃ bhakṣayiṣyāmi |
iti tam āha |
mama taṃ durātmānaṃ darśayasveti |
asāv api śaśo 'ntarlīnam avahasya bṛhaspatyuśanasor nītiśāstraṃ
pramāṇīkṛtya svārthasiddhaye vimalajalasaṃpannaṃ
dvipuruṣaprāpyodakam iṣṭakācitaṃ mahāntaṃ kūpam adarśayat |
asāv apy ātmakāyapratibimbānabhijñatayā
kumārgāpannacitto 'yam asau sapatna iti matvā sahasaiva tasya
upari sannipatito maurkhyāt pañcatvam agamat |</p>
<p>[1,7 Laus und Floh]</p>
<p>asti kasyacid rājñas sarvaguṇopetam ananyasadṛśaṃ śayanam |
tasmin pracchadapaṭaikadeśe mandavisarpiṇī nāma yūkā prativasati sma |
atha tasmiṃṣ ṭiṇṭibho nāma matkuṇo vāyunā preritas sannipatitaḥ |
sa tu tac chayanam atisūkṣmottaracchadam ubhayopadhānaṃ
jāhnavīpulinavipulaṃ paramamṛdu surabhi ca dṛṣṭvā paraṃ
paritoṣam upagataḥ |
tatsparśākṛṣṭamanā itaś cetaḥ paribhraman katham api tayā
mandavisarpiṇyā sametaḥ |
tayābhihitaḥ |
kutas tvam asminn ayogyādhivāsa āgataḥ |
apagamyatām asmād iti |
matkuṇaḥ |
ārye ! mayā tāvad ihānekaprakārāṇi māṃsāny āsvāditāni
brāhmaṇakṣatriyaviṭchūdrāntassthāni rudhirāṇi ca |
tāni tu rūkṣāṇi picchilāny atuṣṭikarāṇy amanojñāni |
yaḥ punar asya śayanasyādhiṣṭhātā ! tasya manoramam amṛtopamam
asṛg bhaviṣyati |
ajasraṃ bhiṣagbhiḥ prayatnād auṣadhādyupakramād
vātapittaśleṣmanirodhād anāmayatayā snigdhapeśaladravais
sakhaṇḍaguḍadāḍimatrikaṭukapaṭubhis
sthalajajalajakhecarabalavatpradhānapiśitopabrṃhitair āhārair
upacitaṃ rudhiraṃ rasāyanam iva manye |
tac ca surabhi puṣṭikaraṃ cecchāmy ahaṃ tvatprasādād
āsvādayitum iti |
ato 'sau mandavisarpiṇy- āha |
asambhāvyam etat tvadvidhānām agnimukhānāṃ daṃśavṛttīnām |
apagamyatām asmāc chayanāt |
tato 'sau tasyāḥ pādayor nipatitaḥ |
sā tu dākṣiṇyāt tathā nāmeti pratipannā |
kintu naivākāle na cātimṛdubhāge tvayāsya prahartavyam iti |
so 'bravīt |
ko 'sya kālaḥ |
anabhijño 'ham aparicitatvāt |
sā tv akathayat |
madhupānaśramāgatanidrasya rativilāsanirbharasuptasya ca
śanair mṛdutayā bhavatā vicāraṇīyam |
madaśramanidrāparītakāyo nāśu prabudhyataeiti |
evam avasthāpite prathamapradoṣae evākālajñena daṣṭaḥ |
asāv api parthiva ulmukadagdha iva saṃlīnakukṣipradeśas
sasambhramam utthāyāha |
aho ! daṣṭo 'smi kenāpi |
atha matkuṇaś cakitatvād rājavacanaṃ śrutvā śayanād avatīrya
anyad vivaram āśritaḥ |
śayyāpālair api svāmyādeśāt sunipuṇam anviṣadbhir vastraṃ
parivartayadbhir antarlīnā mandavisarpiṇī samāsāditā vyāpāditā ca |</p>
<p>[1,8 Der blaue Schakal]</p>
<p>asti kasmiṃścin nagarasamīpe sannikṛṣṭavivarābhyantaraśāyī
jambukaś caṇḍaravo nāma |
sa kadācid āhāram anveṣamāṇaḥ kṣapām āsādya kṣutkṣāmagalas
sammīlitalocanaḥ paribhraman nagaraṃ praviṣṭaḥ |
tannagaravāsibhiś ca sārameyais
tīkṣṇadaśanakoṭivilupyamānāvayavo
bhayabhairavaphetkāraravapūritadigvivara itas tataḥ praskhalan
palāyamānaḥ kasmiṃścid ajñānān nīlīkalaśe sannipatitaḥ |
śvagaṇaś ca yathāgataṃ prāyāt |
asāv api kṛcchreṇāyuśśeṣatayāsmān nīlīkalaśāt samuttasthau
|
athāsya taccharīraṃ nīlīrasarañjitaṃ dṛṣṭvā samīpavartinaḥ
kroṣṭukagaṇāḥ ko 'yam iti bhayataraladṛśas sarvā diśaḥ
pradudruvuḥ |
asāv apy acintayat |
nūnam imāṃ svarūpavikṛtiṃ dṛṣṭvaite palāyantae iti |
atha dhīracittas tāṃś chanair avādīt |
alaṃ sambhrameṇa |
aham ākhaṇḍalājñayā sakalaśvāpadakulapālanakṣamaḥ
kṣititalam āgata iti |
atha tadvacanam ākarṇya
siṃhavyāghracitrakavānaraśaśahariṇavṛṣadaṃśajambukā
dayaś śvāpadagaṇās taṃ praṇemuḥ |
pratidinaṃ ca kesarikarajakuliśadāritamattebhapiśitair
āpūryamāṇakukṣiḥ kakṣam iva taṃ jambukapūgaṃ bahiḥ kṛtvā
siṃhavyāghrādīn āsannavartinaś cakāra |
ekadā tv asau vividhapiśitanāśitakṣud dikṣu sthitānāṃ
kroṣṭukānāṃ krośatāṃ ninādaṃ śrutvā tvaritataram uccair ninanāda
|
atas te siṃhādayas trapayā bhūbhāgadṛṣṭibhājaḥ kaṣṭam aho !
vañcitās smaḥ ! kroṣṭāyam ity avadhārya ruṣā taṃ paruṣagiraṃ
nāśitavanta iti |</p>
<p>[1,9 Kamel, Löwe, Panther, Krähe und Schakal]</p>
<p>asti ! kasmiṃścid vanoddeśe madotkaṭo nāma siṃhaḥ prativasati sma |
tasyānucarās trayaḥ piśitāśino dvīpivāyasagomāyavaḥ |
atha tair bhramadbhir dṛṣṭas sārthavāhaparibhraṣṭa uṣṭraḥ |
taṃ cājñātapūrvarūpaṃ hāsyajananaṃ dṛṣṭvā siṃhaḥ
pṛṣṭavān |
idam apūrvaṃ sattvam iha vane pṛcchyatām |
kas tvam iti |
tato 'vagatatattvārtho vāyaso 'bravīt |
ākhyātanāmoṣṭro 'yam iti |
tatas tena siṃhasakāśaṃ viśvāsyānītaḥ |
tenāpi yathāvṛttam ātmano viyogas sārthavāhāt samākhyātaḥ |
siṃhena cāsyābhyavapattir abhayapradānaṃ ca dattam |
evaṃ ca vartamāne kadācit siṃho
vanyagajayuddharadanakṣataśarīro guhāvāsī saṃvṛttaḥ |
pañcaṣaḍdivasātikrānte ca kāle sarvae eva tae āhāravaikalyād
ātyayikam āpatitāḥ |
yato 'vasannāḥ ! tatas siṃhenābhihitāḥ |
aham anayā rujā na kṣamaḥ pūrvavad āhāraṃ bhavatām utpādayitum |
te yūyam ātmārthe 'pi tāvad abhyudgamaṃ kuruta |
te tam āhuḥ |
evaṃ gate kim asmākam ātmapuṣṭyartheneti |
siṃhaḥ |
sādhv anujīvivṛttaṃ madupari bhaktiś ca bhavatām |
atiśobhanam abhihitam |
śaktā bhavantaḥ ! sarujaś cāham |
tan mamaitadavasthasyopanayatāhāram iti |
yadā ca na kiñcid ūcuḥ ! tadā tenābhihitāḥ |
kim anayā vrīḍayā |
anviṣyatāṃ kiñcit sattvam |
aham etadavastho 'pi yuṣmākam ātmanaś cotpādayiṣye
prāṇayātrārtham iti |
evam uktvā te 'py utthāya saha krathanakena vanāntaraṃ praviṣṭāḥ |
vyudasya krathanakaṃ duṣṭamantram ārabdhāḥ |
tatra vāyasa āha |
vināśitā vayam anena svāminā svādhīne 'py arthe |
tāv āhatuḥ |
katham |
so 'bravīt |
nanv ayaṃ krathanaka iti |
tae āhuḥ |
ayam asmākaṃ viśvāsopagataśaraṇāgato vayasyatve 'nujñātaḥ |
sa āha |
śaṣpabhujaḥ piśitāśinaś ca viṣamasambandhāḥ |
tatas tāv ūcatuḥ |
svāmināyam abhayapradānena rakṣyate |
tena cāyuktam aśakyaṃ caitad iti |
punar api vāyaso 'bravīt |
tiṣṭhata yūyaṃ yāvad aham evaitad arthaṃ sampratipādayiṣyāmi |
ity uktvā siṃhasakāśam agamat |
siṃhena cābhihitam |
anviṣṭaṃ yuṣmābhiḥ kiñcit sattvam iti |
kākaḥ |
yasya cakṣur balaṃ vā syāt ! so 'nviṣyatu |
vayaṃ tu sarvae evāhāravaikalyād andhāḥ parikṣīṇaśaktayaś
ca|
kintu prāptakālam avaśyaṃ vijñapyase |
svāminā vināśitas svātmanātmā svādhīne 'py arthe |
siṃhaḥ |
katham |
kākaḥ |
nanv ayaṃ krathanaka iti |
siṃhaḥ |
kaṣṭam |
nṛśaṃsam etat |
mayāsyābhyavapattir abhayaṃ ca prasādīkṛtam |
api ca |</p>
<p>[ na gopradānaṃ na mahīpradānaṃ
na cānnadānaṃ hi tathā pradhānam |
yathā vadantīha mahāpradhānaṃ
sarvapradhāneṣv abhayapradānam ||117|| ]</p>
<p>kākaḥ |
aho svāmino dharmaśāstraṃ prati pratibhā |
etad anyad api pradhānaṃ maharṣivacanam ! yathā śreyasām arthe
pāpīyān ārambhaḥ |
api coktam |</p>
<p>[ tyajed ekaṃ kulasyārthe grāmasyārthe kulaṃ tyajet |
grāmaṃ janapadasyārthe svātmārthe pṛthivīṃ tyajet ||118|| ]</p>
<p>punaś cāha |
mā svāmī svayaṃ vyāpādayatu |
mayāsyopadhinā vadha ārabdhaḥ |
siṃhaḥ |
katham iva |
kākaḥ |
ayaṃ tāvad etadavasthaṃ svāminam asmāṃś ca dṛṣṭvā svayam
ātmānam anyapuṣṭyarthaṃ svargagamanāya sattvahitāya nivedayati |
evam abhihitavati vāyase siṃho matibhramam ivārpito na kiñcid apy
udāhṛtavān |
asāv api punas tatsakāśaṃ gatvā kṛtakavacanaiḥ pratyekaṃ
vijñāpitavān |
siṃhāntikaṃ gatair yuṣmābhir evaṃ vaktavyam iti |
tataḥ kṛtasaṃvidas saha krathanakena siṃhasakāśaṃ gatāḥ |
atha vāyasaḥ praṇamya siṃhaṃ vijñāpitavān |
deva ! svāmiśarīraṃ sarvathā rakṣyam asmaccharīreṇeti |
athāsāv āha |
akalpakāyo bhavān |
na yuṣmaccharīropabhoge kṛte 'py asmākaṃ kiñcit
tṛptikāraṇaṃ bhavati |
tasmiṃś cāpayāte gomāyur abhihitavān |
asmān mama viśiṣṭataraṃ śarīram |
tan matprāṇaiḥ kriyatāṃ prāṇayātreti |
tam api tathaivābhihitavān |
apayāte ca tasmin dvīpy- āha |
ābhyāṃ mama viśiṣṭataraṃ śarīram idam upayujyatām iti |
tam apy asāv āha |
akalpakāyo bhavān apīti |
tac chrutvā krathanako 'cintayat |
naivātra kaś cid vināśyate |
tad aham apy evam eva bravīmi |
tata utthāya siṃhāntikam upagamyābravīt |
deva ! ebhyo mama viśiṣṭataraṃ śarīram |
tasmān maccharīreṇātmanaḥ prāṇayātrā kriyatām iti |
evam abhivadann eva dvīpigomāyubhyāṃ vidāritobhayakukṣis sadyaḥ
pañcatvam upagato bhakṣitaś ceti |</p>
<p>[1,10 Strandläufer und Meer]</p>
<p>asti ! samudratīraikadeśe ṭīṭibhadampatī prativasatas sma |
atha kadācit prasoṣyamāṇayā ṭīṭibhyā bhartābhihitaḥ |
kiñcit sthānam anviṣyatām ! yatrāhaṃ prasuve |
asāv akathayat |
nanv etad eva sthānaṃ vṛddhikaram |
atraiva prasūṣveti |
sābravīt |
alam anena sāpāyena |
avaśyam eva samudrajalavelāplavanān mamāpatyavināśo bhavati
|
asāv āha |
bhadre ! na śakto mahodadhir mayā sārdham īdṛśaṃ
vairānubandhaṃ kartum iti |
sābravīt |
bahv asadṛśaṃ tava samudreṇa balam |
katham ātmano jñāyate sārāsāratā |
uktaṃ ca |</p>
<p>[ duḥkham ātmā paricchettum evaṃ yogyo na veti vā |
evaṃvid yasya vijñānaṃ saphalās tasya buddhayaḥ ||126|| ]</p>
<p>api ca |</p>
<p>[ mitrāṇāṃ hitakāmānāṃ yo vākyaṃ nābhinandati |
sa kūrma iva durbuddhiḥ kāṣṭhād bhraṣṭo vinaśyati ||127|| ]</p>
<p>ṭīṭibhaḥ |
kathaṃ caitat |
ṭīṭibhī |</p>
<p>[1,11 Haṃsas und Schildkröte]</p>
<p>asti ! kasmiṃścit sarasi kambugrīvo nāma kacchapaḥ prativasati sma |
tasya dvau suhṛdau vikaṭasaṃkaṭanāmānau haṃsau |
atha kālaviparyaye dvādaśavārṣiky- anāvṛṣṭir āpatitā |
tatas tayor matir utpannā |
kṣīṇatoyam idaṃ saraḥ |
anyaṃ jalāśayaṃ gacchāveti |
kiṃ punaś ciroṣitaṃ priyamitraṃ kambugrīvam āmantrayāvahe |
tathā cānuṣṭhite kacchapenābhihitau |
kasmān mamāmantraṇaṃ kriyate |
yadi tu sneho 'sti ! tato mām apy asmān mṛtyumukhāt trātum arhathaḥ
|
yatkāraṇam ! yuvayos tāvad āhāravaikalyaṃ kevalam asmin
svalpodake sarasi ! mamātra tu maraṇam eva |
tad vicintyatām ! āhārasuhṛdviyogayoḥ ko garīyān |
tābhyām abhihitam |
yuktam āttha |
evam etat |
kiṃ punaḥ prāptakālaṃ bhavāñ jānāti |
avaśyaṃ nayāvāvāṃ bhavantam |
tvayā punaś cāpalān na kiñcid vaktavyam |
imāṃ tu yaṣṭiṃ madhye daśanair āpīḍaya |
evam anayaivoddhṛtya ṣaṣṭimātrāṇi yojanāni mahat saro
bhavantaṃ nayāvaḥ |
tatra sukhaṃ yāpayiṣyāma iti |
evaṃ ca niṣpanne tajjalāśayasannikṛṣṭanagarasyopariṣṭān
nīyamānaṃ dṛṣṭvā ! kim idaṃ śakaṭacakrapramāṇaṃ viyatā
nīyatae iti janas sakalakalas samvṛttaḥ |
tac ca śrutvāsannavināśaḥ kacchapo yaṣṭiṃ tyaktvābhihitavān
|
ahaṃ kacchapaḥ |
cāpalād eṣa lokaḥ pralapati ! iti bruvan vacanasamakālam evāśrayāt
paribhraṣṭo bhūmau nipatitaḥ ! māṃsārthinā ca lokena
pātasamakālam eva tīkṣṇaśastraiḥ khaṇḍaśo vibhakta iti |</p>
<p>[1,12 Die drei Fische]</p>
<p>asti ! kasmiṃścin mahāhrade mahākāyās trayo matsyāḥ prativasanti
sma ! tad yathā |
anāgatavidhātā pratyutpannamatir yadbhaviṣyaś ceti |
tatrānāgatavidhātrā tadudakāntargatena kadācit tatsamīpe
matsyabandhānām atikrāmatāṃ vacanaṃ śrutam |
bahumatsyo 'yaṃ hradaḥ |
atra matsyabandhaṃ kurmaḥ |
tac ca śrutvānāgatavidhātrā cintitam |
avaśyam etae āgantāraḥ |
tad ahaṃ pratyutpannamatiṃ yadbhaviṣyaṃ ca gṛhītvānyam
acchinnasrotaskaṃ hradaṃ saṃśrayāmīti |
tatas tāv āhūya pṛṣṭavān gamanāya |
tatra pratyutpannamatir matinivārito 'bhayacittaḥ katham api
pramādān nānuyātaḥ |
yadbhaviṣyas tv āsannavināśas tadvacanam anādṛtya nirārambha eva
āsīt |
anyedyuś cāpayāte 'nāgatavidhātari matsyabandhair antassroto
nirudhya prakṣiptaṃ samvartajālam |
apakṛṣṭe ca jāle tasmin hrade nāpy ekataro 'vaśiṣṭaḥ |
evaṃ gate pratyutpannamatir mṛtarūpaṃ kṛtvātmānaṃ jalasya
upari darśitavān |
tair api svayam eva mṛto mahāmatsya iti kṛtvā parisrotasi sthāpitaḥ |
tasmād utplutyānyaṃ jalāśayaṃ gataḥ |
yadbhaviṣyas tv anekalaguḍaprahārajarjaritaśarīraḥ pañcatvam
upanīta iti |
ato 'haṃ bravīmi |
anāgatavidhātā ceti |
atha kadācit prasūtāyāṃ ṭīṭibhyāṃ tadbhartṛjijñāsayā samudreṇa
apahṛtās te 'ṇḍakāḥ ! paśyāmi tāvat ! ayaṃ kim ārambhatae iti |
atha ṭīṭibhī śūnyam apatyasthānaṃ dṛṣṭvā paramāvignahṛdayā
bhartāram āha |
idaṃ tad āpatitaṃ mandabhāgyāyāḥ |
asāv antarlīnam avahasya tām āha |
mamāpi tāvat ! bhadre ! dṛśyatāṃ sāmarthyam iti |
tatas tena pakṣisamājaṃ kṛtvā niveditaṃ tadapatyaharaṇajaṃ
duḥkham |
tatraikenābhihitam |
asamarthā vayaṃ mahodadhivigrahāya |
kiṃ punar atra prāptakālam |
sarvae eva vayam ākrandena garutmantam udvejayāmaḥ |
saiva no duḥkham apaneṣyati |
ity avadhārya tatsakāśaṃ gatāḥ |
asāv api devāsuraraṇanimittam āhūto viṣṇunā garuḍas tat
svayūthyavyasanaṃ dṛṣṭvā manyum ājagāma |
devo 'pi viṣṇus traikālyadarśanasāmakṣyāt tasyāntargataṃ matvā
svayam eva tatsakāśam agamat |
atha devaṃ dṛṣṭvā sutarām āvignahṛdayo 'bravīt |
yuktaṃ tvayā nāthena satā samudrāpasadān mamāyaṃ paribhava iti
|
jñātvā ca devaḥ parihasya samudrasyedam uvāca |
samarpayādhunāpatyāni ṭīṭibhasyeti |
anyathā tvām āgneyāstrapratāpitam
anekavaḍavāmukhasahasraparikṣīṇatoyaṃ sadyaḥ kariṣyāmīti |
evam ukto mahodadhiś cintayām āsa |
mamāṇḍajena sarvanāśa eva prārabdhaḥ |
iti matvā praṇamya devaṃ samarpitavān iti |</p>
<p>[1,13 Der listige Schakal]</p>
<p>asti ! kasmiṃścid vanoddeśe vṛkajambukakarabhasahito
vajradanto nāma siṃhaḥ prativasati sma |
kadācid asau vanyadviparadanakoṭipāṭitavakṣā ekadeśasthaḥ
kṣutkṣāmatanuḥ kṣudhā parigatān tān sacivān āha |
kiñcid anviṣyatāṃ vane sattvajātam ! yenāham etadavastho 'pi
bhavatāṃ vṛttim āpādayiṣyāmi |
atha tadājñāsamakālam eva te 'raṇye paryaṭanto yadā na kiñcid
āseduḥ ! tadāsau jambukas taṃ śaṅkukarṇanāmānaṃ karabhaṃ
vivikte 'bhihitavān |
kim atra prāptakālaṃ manyate bhavān |
svāmī vajradanto 'smadīyaparyaṭanam anarthakaṃ śrutvā kadācid
vināśāya pravartate |
tad ahaṃ kiñcid bhavataḥ prārthaye ! yadi pratīcchasīti |
sa āha |
kiṃ mamāsti ! vayasya ! yat prārthyate |
śarīram api me tvadāyattam |
yathābhimatam upayujyatām iti |
atha jambuko 'bravīt |
etad evātra kāraṇam |
ahaṃ te dviguṇaṃ śarīraṃ siṃhasakāśād dāpayiṣye |
tvayāpy evaṃ vayam ātmā ca saṃvardhitās syur iti |
pratipannaś cāsau |
evam abhidhāya siṃhasakāśaṃ gatvā tam āha |
svāmin ! na kiñcit sattvam āsāditam |
eṣa punaś śaṅkukarṇo 'bhidhatte |
bṛhatprasthena dviguṇayā tulayojjāsyaṃ śarīraṃ samprayacchāmi
iti |
tac chrutvā siṃhaḥ prahṛṣṭa āha |
evaṃ kriyatām |
atha pratipanne śaṅkukarṇaḥ papāta bhūmau ! khaṇḍaśaś ca kṛtaḥ |
tataś caturakas taṃ siṃhaṃ rudhiraraktasarvagātraṃ dṛṣṭvā
abravīt |
gacchatu svāmī snānam ācaritum ! yāvad ahaṃ kravyamukhasahitas
tiṣṭhāmi |
gate ca tasmiṃś caturakas taṃ kravyamukham āha |
bhakṣaya tāvad ataḥ piśitam ! yāvad asau snātuṃ gataḥ |
so 'bravīt |
bhakṣayitvā kim uttaraṃ dāsyāmi |
jambuko 'bravīt |
kiṃ tavānena vicāreṇa |
aham etasya prativacanaṃ dāsyāmi |
tvayā punar mama mukham evāvalokitavyam iti |
evam ukte tābhyāṃ kravyam atibahu bhakṣitam |
atrāntare siṃhas samprāpto yāvat paśyati sakalaṃ jaṭharapiśitam
upabhuktam ! tataś caturakam āha |
māma ! kva taj jatharapiśitam |
evaṃ vadati siṃhe kravyamukho mukhaṃ caturakasyāvalokitavān |
caturako 'bravīt |
kim adhunā manmukham avalokayasi |
svāmin |
bhakṣitam aneneti |
atha siṃhaḥ kuliśakharanakaro bhrūkuṭilamukhaḥ prakaṭitaroṣas
taṃ hantum aicchat |
athāsāv api vṛko mukhavaivarṇyavepathuvyāptatanur
atanupadavikṣepaḥ kṣiprapalāyanapaṭur aṭavīm uddiśya jagāma |
siṃho 'pi kiñcid anusṛtya pratinivṛttaḥ |
etasmiṃś cāntare kathamapi ca tatsamīpam atha kaścit sārthavāho
anena pathāyātaḥ |
tasya ca sārthāgresaraṃ kaṭāhena galabaddhena karabham
āgacchantaṃ dṛṣṭvā kṛtakaviṣādo jambukas taṃ siṃham āha |
deva ! vinaṣṭāv āvām |
mā khalu kaścid vanaṃ dhārayatu |
yāvad adyāpi piśitaṃ nopabhujyate ! tāvad bṛhatprastham ādāya
dhanikācāreṇāyaṃ karabhakas samprāptaḥ |
tat kim atra prāptakālam |
gacchatu svāmī digantaram anyat ! yāvad aham enaṃ
labdhacittābhiprāyaṃ karomīti |
evam abhihite siṃhas tasmād apayātaḥ |
caturako 'pi bahudināni tat piśitam upabhuktavān |</p>
<p>[1,14 Übel angebrachter Rat]</p>
<p>asti kasmiṃścid vanoddeśe mahān vānarayūthaḥ |
sa kadācid dhemantakāle 'sukhāsīno 'tivihvalatayā
khadyotaṃ dṛṣṭvāgnir ayam ity āhāryaiś śuṣkatṛṇaparṇair
ācchādya prasāritabhujaḥ kakṣakukṣivakṣaḥpradeśān
kaṇḍūyamānaḥ pratāpamanorathasukhāni kilānubhavati |
tatraikaś śākhāmṛgas tadgatamanā muhurmuhus tam eva
mukhenopādhamat |
atha sūcīmukho nāma |
tena vṛkṣād avatīryābhihitaḥ |
mā kliśaḥ |
nāyaṃ vahniḥ ! khadyoto 'yam iti |
athāsāv adhamat tasya tad vacanam avamanyaiva |
punaś ca tenāsakṛd vāryamāṇo naiva śāmyati |
kiṃ bahunā ! tāvat tena karṇābhāśam āgatyāgatya prabalam
udvejitaḥ ! yāvat tena sahasā gṛhītvā śilāyām āvidhya vigataprāṇaḥ kṛto
asāv iti |</p>
<p>[1,15 Duṣṭabuddhi und Abuddhi]</p>
<p>asti ! kasmiṃścid adhiṣṭhāne vaṇiksutau suhṛdau staḥ |
eko duṣṭabuddhir aparo dharmabuddhiḥ |
tāv arthopārjananimittaṃ viśiṣṭaṃ deśāntaraṃ gatau |
atha tatra dharmabuddhir nāmaikas sārthavāhasuto yas tena kasyacit
sādhoḥ pūrvasthāpitaṃ kalaśikāgataṃ svabhāgyapracoditaṃ
raupyadīnārasahasraṃ prāptam |
sa duṣṭabuddhinā saha sampradhārya kṛtārthāv āvāṃ svadeśaṃ
gacchāva iti pratyāgatau |
adhiṣṭhānasamīpe dharmabuddhinābhihitam |
dīnārā ardhavibhāgena vibhajyantām |
svagṛhān praviśāvaḥ |
adhunā suḥrtsvajanādisamakṣam ujjvalaṃ vatsyāvaḥ |
atha duṣṭabuddhir antaḥkaṭhinahṛdayas svārthasiddhaye tam āha |
bhadra ! vittaśeṣo yāvad āvayos sāmānyaḥ ! tāvad avicchinnas
snehasadbhāvaḥ |
kintv ekam ekaṃ śataṃ gṛhītvā praviśāvaḥ |
yatkāraṇam ! puṇyaparīkṣā hrāsavṛddhibhyāṃ bhaviṣyaty
ekārthatā ca janaspṛhaṇīyā |
tathā cānuṣṭhite śeṣaṃ kutracit suguptaṃ kṛtvā praviṣṭau |
atha tadvarṣābhyantare duṣṭabuddhir asadvyayavyasanitvād
bhāgyacchidratayā ca kṣīṇapratyaṃśaḥ punar api ca nidhito
dharmabuddhinā sahāparaśataṃ vibhaktavān |
tad api dvitīyavarṣābhyantare tathaiva kṣīṇam |
evaṃ gate duṣṭabuddhiś cintayām āsa |
yadi punaś śatavibhāgena vibhajāvaḥ ! tat kiṃ mayā kṛtaṃ bhavati |
śeṣaiṣ ṣaḍbhir apahṛtais samastāny evāsādayāmi |
evaṃ matvaikākī bhūtvā tām arthamātrām apanīya pradeśaṃ
samīkṛtya māsātikrānte kāle dharmabuddhim abhihitavān |
bhadra ! samavibhāgaṃ śeṣavittasya kurva iti |
pratipanne ca dharmabuddhinā saha gatvā tam evoddeśaṃ khātakarma
kartum ārabdhaḥ |
khanyamāne ca yadā na dṛśyate ! tadā prathamataraṃ dhṛṣṭatayā
duṣṭabuddhiḥ pāṣāṇenātmanaś śiro 'tāḍayad abravīc ca
sasambhramam |
kva tad brahmahṛdayam ! dharmabuddhe |
nūnaṃ tvayāpahṛtam iti |
evaṃ parasparaśaṅkayā vivadamānau dharmasthānam upāgatau |
āvedite ca tasminn arthe 'vagate 'vyaktavyavahāraduśchedatayā
sanniruddhau |
pañcarātrābhyantarāc ca duṣṭabuddhinādhikṛtānāṃ pratijñātam
|
sākṣiṇo mama santy atravyavahāradīnārāṇām iti |
tais tu vyavahāranivartanārthaṃ pṛṣṭaḥ |
kas te sākṣī |
darśayasveti |
so 'bravīt |
yasyaiva vṛkṣasyādhastāt sthāpitaṃ dravyam ! tenaiva vibhāvayāmi
iti |
atha te vismayam upagatāḥ ! kathaṃ vanaspatir mantrayiṣyatīti |
kṛtapratibhuvau svagṛhaṃ visarjitau |
atha duṣṭabuddhinā svagṛhaṃ gatena pitābhihitaḥ |
tāta ! maddhastagatās te paṇāḥ |
kintu vāṅmātrāvabaddhās tiṣṭhanti |
ahaṃ tu tvām adya rātrau vṛkṣavivare 'smin sthāpayāmi |
prabhāte dharmādhikṛtasamakṣaṃ pṛṣṭas taṃ vibhāvayeti |
tatas tenābhihitam |
putra ! vinaṣṭāv āvām |
kiṃ kāraṇam ! anupāya eṣaḥ |
tathā ca |</p>
<p>[ upāyaṃ cintayet prājño hy apāyam api cintayet |
paśyato bakamūrkhasya nakulair bhakṣitās sutāḥ ||168 || ]</p>
<p>so 'bravīt |
katham etat |
asāv āha |</p>
<p>[1,16 Reiher und Ichneumon]</p>
<p>asti ! kasmiṃścid arjunavṛkṣe bakadampatī prativasatas sma |
tatra ca vṛkṣavivarānusārī mahākāyo 'hir asañjātakriyāṇy eva
apatyāni bhakṣayati sma |
tena ca nirvedena naṣṭasañjñāv āhārakriyām utsṛjya
jalāśayaikadeśe vimanaskāv āsāte |
atha tatraikaḥ kulīrakas tam āha |
māma ! kim adyāpy āhāro anuṣṭhīyatae iti |
bakaḥ |
adhṛtiparītasya me kuta āhārābhilāṣa iti |
yato 'sāv āha |
kiṃlakṣaṇasamutthādhṛtiḥ |
sa tu tasmai yathāvṛttam apatyabhakṣaṇam ākhyātavān |
kulīrakas tu taṃ samarthitavān |
aham upāyaṃ tadvadhāya kathayāmi |
yeyaṃ nakulavasatir etatprabhṛtyavicchinnaparamparayā
matsyapiśitaṃ prakīryatām ! yāvatsarpavasatiḥ |
tatas tae evainaṃ ghātayiṣyanti |
tathā cānuṣṭhite nakulaiḥ piśitamārgānusāribhiḥ
pūrvavairakriyām anusmaradbhiḥ khaṇḍaśo 'hiṃ kurvadbhiḥ
pūrvadṛṣṭamārgam ādhāvadbhir bakāvāsaṃ gatvā bakasya
śeṣāpatyabhakṣaṇaṃ kṛtam iti |</p>
<p>[1,15]</p>
<p>ato 'haṃ bravīmi |
upāyaṃ cintayet prājño hy apāyam api cintayet |
iti bruvann api tenāsau nītvā sthāpito vṛkṣavivare |
atha prabhātasamaye 'dhikaraṇaprakṛtipratyakṣaṃ
dharmaśāstravacanābhiśrāvitena vanaspatinā yathāprastutam
abhihitam |
dharmabuddhinārtho 'pahṛta iti |
tac ca śrutvā dharmabuddiś cintayām āsa |
katham avāk pādapo vācaṃ vyāhariṣyati |
tat kāraṇenātra bhavitavyam |
sarvathā buddhisādhyam etat |
atha dharmasthānīyān āha |
aho vismayaḥ |
adyāpy aviplutae eva loke dharmabuddir ahaṃ vijane 'smin vanae
ekāky- āgamya tad dravyaṃ gṛhītavān |
athāpaśyam ahim atikāyam āyāntam |
cintitaṃ ca mayā |
kaṣṭam idam āpatitam |
abhihitaṃ ca |
punar api viṣayā labhyante ! na tu prāṇāḥ |
punar āgamiṣyāmi |
ity atraiva vṛkṣamūle 'vasthāpitam |
adhunāvaśyaṃ rājavaśāt samarpitavyam |
kintv asmāt sthānād ekānte 'vasthānaṃ kurudhvam ! yāvad aham
enaṃ nidhipālaṃ kṛṣṇasarpaṃ parājayāmi |
ity uktvāhāryaiś śuṣkadāruparṇanicayair vṛkṣavivaram
āpūryāgnim ādīpayitum ārabdhaḥ |
duṣṭabuddhis tv adhomukhenākṣṇā vilokya vṛkṣavivarāntargataṃ
vaṇikputraṃ dṛṣṭvā vyathitamanā abhavat |
pradīpte ca vahnau samantata ujjvalībhūtād vṛkṣavivarāt sphaṭitatanuḥ
pluṣṭakeśas srastatvag yadā jāto vaṇik ! tadā bhūmau nipatitaḥ |
tat tu mahad vaikārikaṃ dṛṣṭvā kim idam iti paraṃ vismayam upagatāḥ |
kiñcij jīvitaṃ ca pratyakṣam abhijñāya vaṇikputraṃ papracchuḥ |
kim idam īdṛśam agnipatanam adhyavasitaṃ bhavateti |
tato 'sāv abravīt |
anena duṣputreṇāham avasthām imāṃ prāpita iti |
evam abhivadan pañcatvam upagataḥ |
anantaraṃ dharmādhikṛtās tam arthaṃ jñātvābhihitavantaḥ |
duṣṭabuddhir ayaṃ pāpaś śūle 'vataṃsyatām iti |</p>
<p>[1,17]</p>
<p>asti kasmiṃścid adhiṣṭhāne kṣīṇabāndhavo vaṇiksutaḥ |
sa deśāntaram arthopārjananimittaṃ prasthitaḥ |
tasya tulā lohasahasrakṛtā vidyate |
so 'nyasmin vaṇikputrake tāṃ nikṣipya deśāntaram arthopārjanāya
prāyāt |
kṣīṇabhāgyatvāc ca tena bahunāpi kālena na kiñcid āsāditam |
pratyāgataś ca tāṃ tulāṃ tasmāt prārthitavān |
tenoktaṃ ca |
sā mūṣakair bhakṣiteti |
athāsāv acintayat |
vismayanīyam etat |
kathaṃ lohasahasramayīṃ tulāṃ mūṣakā bhakṣayiṣyantīti |
antarlīnam avahasyābravīt ! avaśyam etad evam ! yatkāraṇam |
vṛṣyaṃ svādu mṛdu ca lohaṃ katham ākhavo na bhakṣayiṣyanti ! iti
pratipannavāk |
asāv api suparihṛṣṭahṛdayaḥ pādyādipurassarāṃ tasya pūjāṃ
kartum ārabdhavān bhojane ca prārthitavān |
tasya ca nātidure nadī |
tatra snānābhyudyatasya ca tasya svīyaṃ putram ekam
āmalakasnānaśāṭikāsametaṃ pṛṣṭataḥ preṣitavān |
asāv api pratyāgacchan dārakam anyasmin mitragṛhe suguptaṃ kṛtvā
praviṣṭaḥ |
atha bhojanasamaye sārthavāho dārakam adṛṣṭvā samākulamanāś
śaṅkitahṛdayaś ca tam apṛcchat |
kvāsau dārakas tavānupadapreṣitaḥ |
iha na praviṣṭa iti |
atha so 'bravīt |
śyenenāpahṛtaḥ |
tac chrutvā paramāvigno nirdayībhūtaś ca taṃ bāhau gṛhītvā
dharmasthānaṃ nītavān ! āha ca |
paritrāyadhvam |
anena me dārakaḥ kvāpi gopita iti |
pṛṣṭaś cāsau prāḍvivākaiḥ |
kim etat |
kathyatām iti |
sa vihasyābravīt |
śyenenāpahṛta iti |
tatas tair vismitamanobhir abhihitaḥ |
kathaṃ śyeno dārakam apahariṣyatīti |
dharmādhikṛtais tathyaṃ pṛcchyamāno 'bravīt |
kim atra citram |
yatra tulā lohasahasrasyāsya gehe madīyā mūṣakair bhakṣitā ! tatra
kathaṃ dārakaś śyenena nāpahriyatae iti |
tac ca śrutvā pratipāditavantas te prāḍvivākāḥ parasparasya
tattulātaddārakadānam iti |</p>
<p>[II,1 Hiranyas Erlebnisse]</p>
<p>asti dākṣiṇātye janapade mihilāropyaṃ nāma nagaram |
tasya nātidūre parivrājakāvasathaḥ |
tatra parivrāḍ jūṭakarṇo nāma prativasati sma |
sa bhikṣāvelāyāṃ tasmān nagarāt tīrthabhūta iti
brāhmaṇagṛhebhyas sakhaṇḍaguḍadāḍimagarbhāṇāṃ
snigdhadravapeśalānām annaviśeṣāṇāṃ bhikṣābhājanaṃ
paripūrṇaṃ kṛtvā tam āvasatham avagamya yathāvidhi vratakālaṃ
kṛtvā tatra śeṣam āpotake suguptaṃ kṛtvā nāgadantake sthāpayati |
ahaṃ saparijanas tena varte |
evaṃ bhakṣyamāṇe tasmin suprayatnasthāpite 'pi nirviṇṇas sthānāt
sthānam uccair matprati bhayāt saṅkramayati |
tad apy aham anāyāsena prāpnomi bhakṣayāmi ca |
athaivaṃ gacchati kāle kadācit tasya parivrāḍ bṛhatsphig nāma
prāhuṇaka āgataḥ |
sa jūṭakarṇas tasya svāgatādyupacāraṃ kṛtvā
kṛtayathocitavratakālas tasminn āpotake śeṣaṃ suguptaṃ
kṛtvā khaṭvāsīnaś śayanagataṃ bṛhatsphijam apṛcchat |
bhavān itomayā viyuktaḥ |
tata ārabhya keṣu deśāntareṣu tapovaneṣu vā paribhrānta iti |
asāv akathayat |
atha kadācid ahaṃ mahākārttikyāṃ mahātīrthavare puṣkare
snānaṃ kṛtvā mahato janasamūhadoṣād bhavatā viyuktaḥ |
tato 'haṃ gaṅgādvāraprayāgavārāṇasy-ādiṣv
anukūlapratikūlaṃ jāhnavīm anu paryaṭan ! kiṃ bahunā ! kṛtsnaṃ
mahīmaṇḍalaṃ samudraparyantam avalokitavān |
ardhākhyāte ca tasmiñ jūṭakarṇaḥ parivrāḍ nāgadantopaśliṣṭo
muhurmuhur jarjaram avādayat |
kathyamānavighne ca kriyamāṇe kupitobṛhatsphig āha |
aham ādṛto bhūtvā bhavataḥ kathayāmi ! bhavatas tu kimartham
anādaraḥ |
tathā ca |</p>
<p>[ vimānanā duścaritānukīrtanaṃ
kathāprasaṅgo vacanād avismayaḥ |
na dṛṣṭidānaṃ kṛtapūrvanāśanaṃ
viraktabhāvasya narasya lakṣaṇam || 44 || ]</p>
<p>so 'bravīt |
bhadra ! na manyuḥ karaṇīyaḥ |
paśya ! ayaṃ me mūṣako mahato 'pakārān karoti !
bhikṣābhājanapradhvaṃsān na cāham enaṃ śaknomi nivārayitum |
so 'bravīt |
kim eṣa ekako 'tra mūṣakaḥ ! utānye 'pi mūṣakāḥ |
so 'bravīt |
kim anyair mūṣakaiḥ |
ayaṃ māṃ duṣṭo yogīvājasraṃ chalayati |
tac chrutvāsāv āha |
jūṭakarṇa ! na mūṣakamātrasyedṛśī śaktir bhavati ! kiṃ tarhi
kāraṇenātra bhavitavyam |
uktaṃ ca |</p>
<p>[ nākasmāc chāṇḍilī mātā vikrīṇāti tilais tilān |
luñcitāṃl luñcitair ava kāryam atra bhaviṣyati || 45 || ]</p>
<p>jūṭakarṇa āha |
kathaṃ caitat |
so 'bravīt |</p>
<p>[II,2 Enthülsten Sesam für enthülsten]</p>
<p>asti ! ahaṃ kadācid abhyarṇāsu varṣāsu kasmiṃścid adhiṣṭhāne
sthitigrahaṇanimittaṃ kañcid brāhmaṇam āvāsaṃ prārthitavān |
varṣāsv atītāsu punar vihārārthaṃ praharaśeṣāyāṃ śarvaryāṃ
pratibuddho 'cintayam |
katamena digbhāgenāvagantavyam |
atha yugapad asāv api brāhmaṇas tasyāṃ velāyāṃ pratibuddho
jālakāntaritāṃ bhāryām apṛcchat |
brāhmaṇi ! śrūyatām |
śvaḥ parvakālo bhavitā |
tatra tvayā yathāśakti brāhmaṇabhojanaṃ kartavyam iti |
asāv āha bahuparuṣākṣarayā girā |
kutas te brāhmaṇabhojanasya śaktir atyantadaridrasyeti |
evam ukto 'sau kūpe prakṣipta iva na vacaḥ kiñcid avocat |
punar api cirād abravīt |
brāhmaṇi !</p>
<p>[ kartavyas sañcayo nityaṃ na tu kāryo 'tisañcayaḥ |
atisañcayaśīlo 'yaṃ dhanuṣā jambuko hataḥ || 46 || ]</p>
<p>asāv abravīt |
kathaṃ caitat |
brāhmaṇo 'bravīt |</p>
<p>[II,3 Der allzugierige Schakal]</p>
<p>asti kasmiṃścid adhiṣṭhāne māṃsavṛttir vyādhaḥ |
sa pratyuṣasy utthāya kiñcid vanam anupraviśya śīghram eva mṛgaṃ
viddhvā kṛtamāṃsasañcayaḥ pratyāgacchan mahati tīrthāvatāre
avataran mahiṣaśāvatulyam uddhṛtaviṣāṇaṃ
kardamapiṇḍāvaliptagātraṃ sūkaram apaśyat |
taṃ dṛṣṭvāśubhanimittapracoditobhayam āgataḥ |
pratinivṛtya ca pratibaddhagatis sūkareṇa māṃsaṃ saṅkocitakaṃ
bhūmau prakṣipya dhanus sa śaraṃ ca kṛtvedam uvāca |</p>
<p>[ na me dhanur nāpi ca bāṇasandhanaṃ
kim eṣa śaṅkāṃ samupaiti sūkaraḥ |
prasahya paśyāmy aham asya niścayaṃ
yamena nūnaṃ prahitomamāntikam || 47 || ]</p>
<p>ity uktvā tasmai viṣadigdham iṣuṃ prāhiṇoj jatrusthāne viddhvā
parapārśvagataṃ ca kṛtavān |
sūkareṇāpi prahāramūrcchitenottamaṃ javam
āsthāyāvaskarapradeśe tathābhyāhataḥ ! yena gatāsus
tridhāgataśarīro nipatitaḥ |
atha tasmin mahati viṣame vṛtte mṛgalubdhakasūkaraprastare
kṣutkṣāmakukṣir dardurako nāma gomayur āhārārthī tam uddeśam
āgato 'paśyan mṛgasūkaralubdhakān |
tāṃś ca dṛṣṭvā paraṃ paritoṣam upāgataḥ |
āha ca |</p>
<p>[ nānnapānāni satatam utpadyante hi dehinām |
labdhvā prabhūtam annādyaṃ kramaśas tūpayojayet || 48 || ]</p>
<p>iti |
evam uktvā dhanuḥpratibandhaṃ bhakṣayitum ārabdhaḥ |
kathamapi daivāc chinne pratibandhe vakṣaḥpradeśe bhinnaḥ pañcatvam
upagata iti |</p>
<p>[2,2]</p>
<p>ato 'haṃ bravīmi |
kartavyas sañcayo nityam iti |
tat ! brāhmaṇi ! spāṣṭyāj jīvyate |
tac ca śrutvā brāhmaṇy- āha |
asti me tilastokaṃ taṇḍulastokaṃ ca |
sa tvaṃ pratyuṣasy utthāya samitkuśādyānayanārthaṃ vanaṃ
gaccha |
aham api sahānena śiṣyeṇa kāmandakinā brāhmaṇatrayasya
sādhayiṣyāmi kṛsaram iti |
tathā cānuṣṭhite tilaprasthaṃ kāmandakinādhiṣṭhitaṃ
luñcayetyāstāpitam |
tathā cātivyagratvāt te tilāḥ kathamapi daivāc chunā viṭvālitāḥ ! tayā
cābhyantarasthayā dṛṣṭāḥ |
tato 'sāv abravīt |
kāmandake ! na śobhanam āpatitam |
vighnam utpannaṃ brāhmaṇatarpaṇasya |
tathāpi gaccha ! imāṃs tilāṃl luñcitān api kṛṣṇatilaiḥ parāvartayitvā
śīghram āgaccha |
kṛṣṇakṛsaram eva kariṣyāmi |
tathā cānuṣṭhite yasmin veśmany ahaṃ bhikṣārtham upāgataḥ !
tasminn eva kāmandakir api tilavikrayārtham anupraviṣṭo 'kathayat |
gṛhyantām ime tilāḥ |
brāhmaṇyābhihitaḥ |
kathaṃ tilā dīyantae iti |
kāmandakir āha |</p>
<p>[ śuklān kṛṣṇaiḥ prayacchāmi yadīṣṭaṃ gṛhyatām iti |
tatheme luñcitā bhadre luñcitān eva dehi me ||49 || ]</p>
<p>tathā ca vṛtte bhartāsyās samāgataḥ |
tenābhihitam |
bhadre ! kim etad iti |
sā tam āha |
samārghās tilā mayā labdhāḥ ! śuklāḥ kṛṣṇaiḥ |
tato 'sau vihasyābravīt |</p>
<p>[ nākasmāc chāṇḍilī mātā vikrīṇāti tilais tilān |
luñcitāṃl luñcitair eva hetur atra bhaviṣyati || 50 || ]</p>
<p>iti |
evam ākhyāyābravīt parivrāṭ |
asti kiñcit khanitram iti |
jūṭakarṇa āha |
bāḍham ! asti |
upanīte ca tasmin kakṣyāṃ baddhvā sandaṣṭauṣṭhapuṭaḥ pṛṣṭavān |
kataras tasya sañcaraṇamārga iti |
ākhyāte ca tasmin khātakarma kartum ārabdhaḥ |
ahaṃ cādāv eva tayor ātmagatam ālāpaṃ śrutvāharam utsṛjya
kautukaparo 'vasthita āsam |
yadā tv asau durgānveṣaṇaṃ kartum ārabdhaḥ ! tadā mayā jñātam |
upalabdham anena durātmanā madīyavivaradvāram iti |
mayāpi kenāpi sādhunā pūrvasthāpitaṃ suvarṇam āptam āsīt |
tat prādhānyāc cāhaṃ śaktimantam ātmānaṃ manye |
asāv api duṣṭo vivarānusārāt tad upalabhya gṛhītvā ca dhanaṃ punar
āvasthaṃ prāpto jūṭakarṇam abravīt |
idaṃ tasya tad brahmahṛdayam ! yasyāsau sāmarthyād aśakyam api
sthānam utpatati |
adhārdhaṃ ca vibhajya sukhāsīnau sthitau |
taṃ cāham ātmano 'vasādaṃ prāpyācintayam |
kadācid ihasthasya me pradīpam ujjvālyāsaṃśayam āsādya māṃ
hanyuḥ |
iti tasmāt sthānād anyad durgasthānaṃ kṛtavān |
anye ca ! ye mamānucarāḥ ! tae āgatya mām abruvan |
bhadra hiraṇya ! tvatsamīpavartino vayam atyantakṣudhārtāḥ |
grāsamātram apy asmākaṃ nāsti |
astaṃ gate 'pi divase na kiñcid asmābhir āsāditam |
tad arhasy adyāpi tāvad asmān santarpayitum iti |
tathā nāmety uktvāham āvasathaṃ tais samaṃ gataḥ |
ekāntāvasthitaś ca tayor durātmanoḥ pūrvākhyāte śeṣam ālāpam
aśṛnavam |
atha jūṭakarṇas tathaivākhyāne vaṃśam cālayati sma |
tenābhihitaḥ |
kim adyāpi nirākṛte tasmin muhurmuhuś cālayasi vaṃśam |
sthīyatām |
alam iti
yato 'sāv āha |
bhadra ! eṣa mamāpakārī mūṣakaḥ punaḥ punar āyāti |
sa vihasyābravīt |
mā bhaiṣīḥ |
na kiñcid asty etat |
yataḥ |</p>
<p>[ bhavaty arthena balavān arthād bhavati paṇḍitaḥ |
paśyemaṃ mūṣakaṃ pāpaṃ svajātisamatāṃ gatam || 51 || ]</p>
<p>api ca |
yad asyotpatane śaktikāraṇam ! tad āvayor eva hastagatam |
ahaṃ tu tathaiva samarthitavān |
satyam āhāyam |
na mamādyāṅkulakasyāpy utpatane śaktir astīti |
śṛṇomi cānucarāṇāṃ parasparālāpam |
āgacchata ! gacchāmaḥ |
nāyam adya tṛṇasyāpi kubjīkaraṇe samarthaḥ |
evam uktvā pañcāśanmātrā gatāḥ ! punar api pañcaviṃśatiḥ ! daśa
pañca ceti ! athānye dvādaśāṣṭau |
athāvaśiṣṭau dvau |
tatrāpy eko 'bravīt |
ayam ātmano 'py udarabharaṇe na samarthaḥ ! kiṃ punar anyeṣām |
ity uktvā nirapekṣo 'sāv api prāyāt |
tato 'haṃ paricintyaitavad iti svam ālayaṃ gataḥ |
prabhātasamaye sarvae eva sapatnasakāśaṃ gatāḥ ! daridro 'sāv iti
vadantaḥ |
tathā pravṛttānām anucarāṇām eko 'pi na matsakāśam āgacchat |
paśyāmi ca ! māṃ dṛṣṭvā sammukhaṃ tae eva matsapatnais saha
parasparaṃ kilakilāyanto hastāsphālanair mamānucarās saṅkrīḍanti
sma |
cintitaṃ ca mayā ! yathā |
evam etat |</p>
<p>[ yasyārthās tasya mitrāṇi yasyārthās tasya bāndhavāḥ |
yasyārthās sa pumāṃl loke yasyārthās sa ca paṇḍitaḥ || 52 || ]</p>
<lg>
<l>api ca |</l>
<l>[ arthena hi vihīnasya puruṣasyālpamedhasaḥ |</l>
<l>vicchidyante kriyās sarvā grīṣme kusaritoyathā || 53 ||</l>
</lg>
<lg>
<l>tyajanti mitrāṇi dhanair vihīnaṃ</l>
<l>putrāś ca dārāś ca suhṛjjanāś ca |</l>
<l>tam arthavantaṃ punar āśrayante |</l>
<l>artho hi loke puruṣasya bandhuḥ || 54 ||</l>
</lg>
<lg>
<l>daridrasya manuṣyasya prājñasya madhurasya ca |</l>
<l>kāle 'py uktaṃ vākyaṃ na kaścit pratipadyate || 55 ||</l>
</lg>
<lg>
<l>caṇḍālaś ca daridraś ca dvāv etau sadṛśau matau |</l>
<l>caṇḍālasya na gṛhṇanti daridro na prayacchati || 56 ||</l>
</lg>
<lg>
<l>arthena parihīṇaṃ tu naram aspṛśyatāṃ gatam |</l>
<l>tyajanti bāndhavās sarve mṛtaṃ sattvam ivāsavaḥ || 57 ||</l>
</lg>
<lg>
<l>arthena hīnaḥ puruṣas tyajyate mitrabāndhavaiḥ |</l>
<l>tyaktalokakriyādāraḥ parāsur iva niṣprabhaḥ || 58 ||</l>
</lg>
<lg>
<l>śūnyam aputrasya gṛhaṃ ciraśūnyaṃ yasya nāsti sanmitram |</l>
<l>mūrkhasya diśaś śūnyās sarvaṃ śūnyaṃ daridrasya || 59 ||</l>
</lg>
<p>[ uttiṣṭha kṣaṇam ekam udvaha sakhe dāridryabhāraṃ guruṃ
kliṣṭo yāvad ahaṃ ciraṃ maraṇajaṃ seve tvadīyaṃ sukham |
ity ukto dhanavarjitena viduṣā gatvā śmaśāne śavo
dāridryān maraṇaṃ varaṃ sukhakaraṃ jñātvā sa tūṣṇīṃ sthitaḥ
|| 60 || ]]</p>
<p>kim aparaṃ bhoḥ |
na kaścid anyaḥ prativacanam api dadāti |</p>
<p>[ tānīndriyāṇy avikalāni tad eva nāma
sā buddhir apratihatā vacanaṃ tad eva |
arthoṣmaṇā virahitaḥ puruṣas sa eva
śete hakāra iva saṅkucitākhilāṅgaḥ || 61 || ]</p>
<p>tat prāyaśo loke svarūpam īdṛśam |
vinipatitam āryam api janaṃ dṛṣṭvā dhany- andho mūkaś ca bhavati
dhanamadāvalepāt |
tathā ca |</p>
<p>[ vilocane cāvikale ca vīkṣate
sphuṭā ca vāg asti na cāpabhāṣaṇam |
aho nṛśaṃsair vibhavais tathā kṛtaṃ
yatheśvaro yācanayantratāṃ gataḥ || 62 || ]</p>
<p>tan mādṛśānāṃ kiṃ nāma tad varaṃ syāt ! yasya syād īdṛśaḥ
phalavipākaḥ ! yat satataṃ dehīti vakti |
tat sarvathā dhanahīnasya mamādhunā neha śreyaḥ |
uktaṃ ca |</p>
<p>[ vasen mānādhikaṃ sthānaṃ mānahīnaṃ na saṃvaset |
mānahīnaṃ surais sārdhaṃ vimānam api varjayet || 63 || ]</p>
<p>evam uktvāpy ahaṃ punar apy evam acintayam |
kimarthitāṃ kasyacit karomi |
tad etat kaṣṭataram |
yatkāraṇam !</p>
<lg>
<l>[ kubjasya kīṭakhātasya dāvaniṣkuṣitatvacaḥ |</l>
<l>taror apy ūṣarasthasya varaṃ janma na cārthinaḥ || 64 ||</l>
</lg>
<p>kaṇṭhe gadgadatā svedo mukhe vaivarṇyavepathū |
mriyamāṇasya cihnāni yāni tāny eva yācataḥ || 65 || ]</p>
<p>tad arthitvam api jaghanyam |</p>
<p>[ vairāgyāharaṇaṃ dhiyo 'paharaṇaṃ mithyāvikalpāspadaṃ
paryāyo maraṇasya dainyavasatiś śaṅkānidhānaṃ param |
mūrtaṃ lāghavam āspadaṃ ca vipadāṃ tejoharaṃ māninām
arthitvaṃ hi manasvināṃ na narakāt paśyāmi vastvantaram || 66 || ]</p>
<p>api ca |</p>
<p>[ nirdravyo hriyam eti hrīparigataḥ prabhraśyate tejaso
nistejāḥ paribhūyate paribhavān nirvedam āgacchati |
nirviṇṇaś śucam eti śokamanaso buddhiḥ paribhraśyati
nirdhīkaḥ kṣayam ety aho nidhanatā sarvāpadām āspadam || 67 || ]</p>
<p>api ca |</p>
<lg>
<l>[ varam ahimukhe krodhāviṣṭhe karau viniveśitau</l>
<l>viṣam api varaṃ pītvā suptaṃ yamasya niveśane |</l>
<l>girivarataṭād ātmā mukto varaṃ śatadhā gato</l>
<l>na tu khalajanāvāptair arthaiḥ priyaṃ kṛtam ātmanaḥ || 68 ||</l>
</lg>
<p>varaṃ vibhavahīnena prāṇais santarpitoanalaḥ
nopacāraparibhraṣṭaḥ kṛpaṇo 'bhyarthitojanaḥ || 69 || ]</p>
<p>athaivaṃ gate kenopāyena jīvitaṃ syāt |
kiṃ cauryeṇa |
tad api parasvādānaṃ kaṣṭataram |
yatkāraṇam !</p>
<p>[ varaṃ yuktaṃ maunaṃ na ca vacanam uktaṃ yad anṛtaṃ
varaṃ mṛtyuś ślāghyo na ca parakalatrābhigamanam |
varaṃ prāṇatyāgo na ca piśunavakyeṣv abhiratir
varaṃ bhikṣārthitvaṃ na ca paradhanāsvādam asakṛt || 70 || ]</p>
<p>tad arthitve 'pi hi puruṣasya dhruvo 'vamānaḥ |
katham |</p>
<p>[ ākāraparivṛttis tu buddheḥ paribhavaḥ punaḥ |
āśāhānir ivārthitvaṃ parāsutvam ivāparam || 71 || ]</p>
<p>atha kiṃ parapiṇḍenātmānaṃ yāpayāmi |
kaṣṭaṃ bhoḥ |
tad api dvitīyaṃ mṛtyudvāram |
[ rogī cirapravāsī parānnabhojī parāvasathaśāyī |
yaj jīvati tan maraṇaṃ so 'sya viśrāmaḥ || 72 || ]</p>
<p>api ca |</p>
<p>[ jātaḥ kule mahati mānadhanāvaliptas
sammānanābhyudayakāla iva praharṣī |
tac cheṣapiṇḍam api nāma nṛpasya bhuṅkte
yas sārameya iva kaṣṭataraṃ kim anyat || 73 || ]</p>
<p>[ āśāviplutacetaso 'bhilaṣitāl lābhād alābho varas
tasyālābhanirākṛtā hi tanutām āpadyate prārthanā |
iṣṭāvāptisamudbhavas tu sutarāṃ harṣaḥ pramāthī dhṛtes
setor bhaṅga ivāmbhasāṃ vivaśatāṃ vegena vistāryate || 74 || ]</p>
<p>api ca |</p>
<lg>
<l>[ tiryakpātitacakṣuṣāṃ smayavatām ucchaiḥ kṛtaikabhruvām</l>
<l>āḍhyānām avalepatuṅgaśirasāṃ śrutvā giro dāruṇāḥ |</l>
<l>kiṃ sadyas sphuṭanaṃ prayuktam urasas sevākṛtām arthinām</l>
<l>antas tad yadi varjasāradṛḍhayā nālipyate tṛṣṇayā || 75 ||</l>
</lg>
<p>dīnā dīnamukhair yadi svaśiśukair ākṛṣṭacīrāmbarā
krośadbhiḥ kṣudhitair nirannapiṭhirā dṛśyate no gehinī |
yācñabhaṅgabhayena gadgadagalaproccāritārdhākṣaraṃ
ko dehīti vadet svadagdhajaṭharasyārthe manasvī pumān || 76 || ]</p>
<p>tan nissvateyam anekaprakāraṃ maraṇam |
atha cet tad eva dhanam ātmīkaromi |
mayā tu tayor durātmanor upadhānīkṛtā dṛṣṭapūrvās te dīnārās
sthagitāḥ |
evaṃ ca sampradhārya gato 'haṃ tam uddeśam |
atha tāv anyamanaskau matvā sañjighṛkṣur aham upaśliṣṭaḥ |
dṣṭvā ca māṃ bṛhatsphig laguḍenātāḍayat |
aham api mumūrṣuḥ kathamapi nivṛttaḥ |
punar api cirād baddhāśas samāśvasya dīnārāntikam upaśliṣṭas
tena nirdayenaivaṃ śirasy abhihataḥ ! yenādyāpi svapnagatānām api
tādṛśānām udvije |
paśya cemaṃ tatkālakṛtaṃ śirasi me vraṇam |
sādhu cedam ucyate |</p>
<p>[ sarvaprāṇavināśasaṃśayakarīṃ prāpyāpadaṃ dustarāṃ
pratyāsannabhayo na vetti vidhuraṃ svaṃ jīvitaṃ kāṅkṣati |
uttīrṇas tu tato dhanārtham aparāṃ bhūyo viśaty āpadaṃ
prāṇānāṃ ca dhanasya sādhanadhiyām anyonyahetuḥ paṇaḥ || 77 || ]
so 'haṃ bahu vicintyāstāṃ dhanam etan mameti nivṛttas
tṛṣṇātaḥ |
suṣṭu cedam ucyate |</p>
<lg>
<l>[ jñānaṃ cakṣur nedaṃ śīlaṃ kulaputratā na kulajanma |</l>
<l>santoṣaś ca samṛddhiḥ pāṇḍityam avāryavinivṛttiḥ || 78 ||</l>
</lg>
<lg>
<l>sarvās sampattayas tasya santuṣṭaṃ yasya mānasam |</l>
<l>upānadgūḍhapādasya sarvā carmāvṛtaiva bhūḥ || 79 ||</l>
</lg>
<lg>
<l>na yojanaśataṃ dūraṃ vāhyamānasya tṛṣṇayā |</l>
<l>sant.uṣṭasya karaprāpte 'py arthe bhavati nādaraḥ || 80 ||</l>
</lg>
<p>sarpāḥ pibanti pavanaṃ na ca durbalās te
parṇais tṛṇair vanagajā balino bhavanti |
mūlaiḥ phalair munivarāḥ kṣapayanti kālaṃ
santoṣa eva mahatāṃ paramā vibhūtiḥ || 81 || ]</p>
<p>tat sarvathāsādhye 'rthe pariccheda eva śreyān |</p>
<p>[ dāridryasya parā mūrtir yācñā na draviṇālpatā |
jaradgavadhanaś śambhus tathāpi parameśvaraḥ || 82 || ]</p>
<p>tathā ca |</p>
<lg>
<l>[ ko dharmo bhūtadayā kiṃ saukhyam arogatā jantoḥ |</l>
<l>kas snehas sadbhāvaḥ kiṃ pāṇḍityaṃ paricchedaḥ || 83 ||</l>
</lg>
<p>santi śākāny araṇyeṣu nadyaś ca vimalodakāḥ |
candras sāmānyadīpo 'yaṃ vibhavaiḥ kiṃ prayojanam || 84 || ]</p>
<p>iti |
evam avadhāryāhaṃ svabhavanam āgato 'paśyaṃ citragrīvaṃ
pāśabaddham |
iti ca taṃ mokṣayitvānena laghupatanakenāhaṃ bhavadantikaṃ
prāpitaḥ |</p>
<p>[II,4 Der arme Somilaka]</p>
<p>asti ! kasmiṃścid adhiṣṭhāne somilako nāma kaulikaḥ prativasati sma |
sa yad upārjayati ! tat tasya divasavyayād ṛte 'dhikatāṃ nopayāti |
jātanivedaś cāsau deśāntaram agamat |
tatra mahatā kleśena varṣatrayābhyantare dīnāraśatam arjitam !
svadeśaṃ ca prāyāt |
ardhapathe sandhyāsamaye prāpte nyagrodhapādam araṇyamadhye
samāsāditavān ! acintayac ca |
kva sāmprataṃ gamiṣyāmi viprakṛṣṭataraṃ grāmasyeti |
tad asminn eva nyagrodhapādapae ārūḍho yāminīṃ yāpayāmi |
ity avadhārya tathā kṛtavān |
ardharātre ca katañcit svapnae iva paśyati sma dvau puruṣau
mahāpramāṇau divyākṛtī krodhasaṃraktanayanau tasyābhyāśam
āyātau |
tayor ekenābhihitam |
bho vaṅkālaka ! evaṃ bhavān |
bahuśas tvaṃ mayā nivāritapūrvaḥ ! yathāsya somilakasya
pānabhojanād ṛte 'paraṃ na kiñcid dātavyam |
asyādya dīnāraśataṃ vartate |
śīghram apaharasveti |
athāsāv āha |
yathājñāpayasi ! deva |
evaṃ karomi |
ity ākarṇya pratibuddho 'sau yāvat ! dīnāraśataṃ nāpaśyat !
viṣaṇṇahṛdayaś cācintayat |
kaṣṭaṃ bhoḥ |
kim etat |
katham iha kenāpi bhūtena vañcitaḥ |
tat kim adhunā gṛhaṃ gatvā kariṣye |
itaḥ pratinivṛtya punar vittam āsādya yāvad gacchāmi |
evaṃ cintayan prabhātāyāṃ rātryāṃ bhūyo 'pi nagaram āsādya
vittopārjanāya cittam āsthāya katipayakālena pañcāśad dīnārān
upārjya punas svadeśagamanāya tenaiva mārgeṇa pravartitaḥ |
daivacoditassan nādhikaṃ labhate ! nānyamārgagamanaṃ vā |
tatraiva nīyate ! yāvad astaṃ gacchati bhānau tam eva nyagrodham
āsāditavān ! acintayac ca |
kaṣṭhaṃ bhoḥ |
kim idam ārabdhaṃ daivahatakena |
punas sa eva nyagrodharūpī rākṣasa āpatita iti |
evaṃ cintayan svapnāyamānaḥ paśyati sma dvāvetau puruṣau |
tayor eko 'bravīt |
bho vaṅkāla ! somilakasya pañcāśad dīnārā vartante |
tan na yuktam |
tato 'sāv āha |
hṛtān avadhārayasveti |
somilakas tu pratibuddho nādrākṣīd dhṛtān iti |
atha jātanirvedo 'bravīt |
kiṃ mama j-vitena prayojanam |
ko 'yaṃ vṛttāntaḥ ! kena vā kāraṇena mama kleśārjitavittam
apaharatīti na vijānāmi |
atha prāṇāṃs tyakṣyāmīti |
evaṃ cintayan nirāhāras tatra eva tasthau ! yāvat katipayair evāhobhir
divyākāraṃ puruṣaṃ dṛṣṭavān |
tenoktaḥ |
bhos somilaka ! dhanado 'smi |
nābhāvyaṃ kasmaicit prayacchāmi dhanam |
tathā ca |</p>
<lg>
<l>[ yad abhāvi na tad bhāvi bhāvi yat tad ananyathā |</l>
<l>iti cintāviṣaghno 'yam agadaḥ kiṃ na pīyate || 113 ||</l>
</lg>
<lg>
<l>śayāna ākasmikam aśnute phalaṃ</l>
<l>kṛtaprayatno 'py aparo 'vasīdati |</l>
<l>asaṃyamān nṛtyati kevalaṃ jano</l>
<l>vidhis tu yatrecchati tatra sampadaḥ || 114 ||</l>
</lg>
<lg>
<l>naivākṛtiḥ phalati naiva guṇā na śauryaṃ</l>
<l>vidyā na caiva na ca yatnakṛto viśeṣaḥ |</l>
<l>bhāgyāni karmaphalasañcayasañcitāni</l>
<l>kāle phalanti puruṣasya yathaiva vṛkṣāḥ || 115 ||</l>
</lg>
<lg>
<l>kruddho 'pi kaḥ kasya karoti duḥkhaṃ</l>
<l>sukhaṃ ca kaḥ kasya karoti hṛṣṭaḥ |</l>
<l>svakarmagranthigrathitohi lokaḥ</l>
<l>kartā karotīti vṛthābhimānaḥ || 116 ||</l>
</lg>
<p>buddhimanto mahotsāhāḥ prājñāś śūrāḥ kulodgatāḥ |
pāṇipādair upetāś ca pareṣāṃ bhṛtyatāṃ gatāḥ || 117 || ]</p>
<p>kim atra paridevitena ! somilaka |
pānabhojanād ṛte tava vittopārjanaṃ na kiñcid asti |</p>
<lg>
<l>[ vahanti śivikām anye santy anye śivikāṃ gatāḥ |</l>
<l>akāraṇaṃ hi vaktṛtvaṃ vyutthānaṃ kevalaṃ jarā || 118 ||</l>
</lg>
<lg>
<l>na mantrabalavīryeṇa prajñayā pauruṣeṇa vā |</l>
<l>avaśyaṃ labhate jantur atra kā paridevanā || 119 ||</l>
</lg>
<lg>
<l>labdhavyāny eva labhate gantavyāny eva gacchati |</l>
<l>prāptavyāny eva cāpnoti duḥkhāni ca sukhāni ca || 120 ||</l>
</lg>
<lg>
<l>aprārthitāni duḥkhāni yathaivāyānti dehinām |</l>
<l>sukhāny api tathā manye daivam atrātiricyate || 121 ||</l>
</lg>
<p>tat ko viśeṣayati kena kṛto viśiṣṭaḥ
ko vā dhanais saha vijāyati ko daridraḥ |
bhāgyāni ṣaṭpada iva sthiracañcalāni
nityaṃ manuṣyakusumeṣu paribhramanti || 122 || ]</p>
<p>tathāpi daivapuruṣayogād arthotpattiḥ ! puruṣaś carati ! daivaṃ
phalatīti |
atrodyogapareṇāhaṃ bhavatā dṛṣṭaḥ |
amoghadarśano 'smi |
kiṃ nu te karavai |
asau vijñāpitavān |
dhanaṃ me dehīti |
dhanado vihasyābravīt |
mūḍha ! kiṃ nv anena kriyate |
upabhogo 'tra kāraṇam |
gaccha ! asminn evādhiṣṭhāne dvau vaṇijakau paśya |
eko dhanī ! aparo bhogavān |
tau dṛṣṭvā yādṛk tayor abhivāñchasīti ! tādṛg bhaviṣyasi |
ity uktvāntarhitaḥ |
somilako 'pi prabhāte tan nagaraṃ upaviśya sārthavāhaṃ
dhanaguptam āsasāda |
tatrāsau nirbhartsyamāno 'pi kathamapi gṛhe praviśyālindake
nipatyāvasthitaḥ |
so 'pi vaṇik sandhyām ativāhya niśāmukhe kiñcitmātram aśanam
akarot |
somilake 'pi kiñcitmātram aśanam adāpayat |
athāsau kaulikaḥ kuśān āstīrya bhūmau nipatya supto 'paśyat tāv eva
dvau puruṣau |
tayor eko 'bravīt |
bho vaṅkāla ! dhanaguptenādya kaulikasyāśanaṃ dāpayatā
dviguṇavyayenātmā niyojita iti |
sarvasya nipuṇaṃ gaṇayāmi |
nāsya sthāpanād ṛte dāne bhojane vā kiñcid vihitam |
tad ahaṃ prātas samīkaromīti |
evaṃ śrutvā pratibuddhaḥ |
dhanagupto 'pi prātar viṣūcikayā mahānatyayaṃ gataḥ |
svedoṣṇavāripānādinā ca parikliṣyopoṣitaḥ |
tatas sa kaulikaḥ prabhāte daivacoditoacintayat |
īdṛśena dhanena kiṃ kāraṇam |
prakṛtir dustyajeti |
tato dvitīyaṃ taṃ vyayaśīlaṃ bhogavarmāṇam uddiśya somilako
gataḥ |
tenāsau mahatā bhojanapānādinā satkṛtas somilakas tathaiva mahati
śayane sopacāre svāstīrṇe niśāyāṃ supto 'paśyat tāv eva
puruṣau |
tayor eko 'bravīt |
bhadra vaṅkāla ! śobhanam anuṣṭhitaṃ bhogavarmaṇā prāhuṇakaṃ
somilakaṃ sammānayatā |
tadbhūyo 'pi pravardhamānam arthaṃ vyayopabhoge 'sya dātavyam |
sa cāha |
evaṃ kriyate |
pratibuddhas somilako 'cintayat |
bhogā īdṛśo me bhavantu |
kiṃ dhanena nāmamātreṇa kriyataeiti |
tathā ca samarthitavān |</p>
<p>II.5 [Citrāṅgas Erzählung]</p>
<p>asti ! ahaṃ kadācid yamunākacche śāligrāmamadhye
priyakamṛgyām utpannaḥ |
vayaṃ ṣaḍjātayaḥ |
tathā ca |
camūraḥ kadalī kandalī priyaka eṇaka ete mṛgayonayas stutāḥ pañca
eva |
mātṛdugdhaprasādena dve gatī jānanti |
ūrdhvā ! āñjasī ceti |
ete na lubdhakaiḥ prāpyante |
priyakajātīyo 'haṃ manuṣyapriyaś cireṇākṣiṇī nimīlayāmi |
tathā sati me mātā yadā gatā ! tadāhaṃ lubdhakaiḥ potaka eva gṛhitaḥ
|
strīkṣīreṇa vivardhitoyāvat tadgṛhe nivasāmi ! tāvan me mātā
svayūthyaiś carati |
tayābhihitam |
aho daivam |
aham aputravatī kva me putra iti |
evaṃ mayākarṇyāvadhāritam |
kiṃ me lubdhakaiḥ |
nijakṛtrimayos sahāyayor nijas sahāyo garīyān iti |
tato lubdhakagṛhāt svairaṃ gata āsam |
atha lubdhakasakāśād āgata iti bhayacakitadṛśaṃ mātaraṃ
prāptaḥ |
tayāham ānanditaḥ |
kim etad āścaryam iti pṛṣṭaḥ |
stanyakṣīreṇa vivardhitaḥ |
tenātimātram ahaṃ ṣaṇmāsajātaśiśus svayūthyam adhyagataḥ |
abhyadhikajavatvād gacchan mṛgān āgataḥ pratipālayāmi |
asmākaṃ dve gatī ! ūrdhvā ! āñjasī ca |
tayor mātṛkapayovirahād aham āñjasīṃ vedmi ! nordhvam |
atha kadācin mṛgāṃś caramāṇān nānupaśyāmi |
āvignahṛdayaś ca kva te gatā iti vilokitavān |
paśyāmi tān ūrdhvagatyabhijñatayā jālaṃ vilaṅghyāgrato gatān |
ahaṃ tv anabhijñas strīkṣīradoṣāt |
tathā ca |</p>
<lg>
<l>kāryakāle tu samprāpte nāvajñeyaṃ trayaṃ sadā |</l>
<l>bījam auṣadham āhāro yathā lābhas tathākrayaḥ || 149 ||</l>
</lg>
<p>ahaṃ tena
kṣīrākhyenauṣadhenordhvagatyanabhijñatayāñjasyā gatyā
niṣpatitojālenākulīkṛtaḥ |
tataś ca vyādhair durātmabhir jīvagrāhaṃ gṛhītvā krīḍārthaṃ
rājaputrāyopanītaḥ |
so 'pi māṃ dṛṣṭvātīva parituṣṭo vyādhān prādeśikena
sammānitavān |
māṃ
cādareṇāṅgodvartanasnānabhojanadhūpālaṅkāravāsoviṣe.
sair bhojanaprakāraiś cāsambhāvyais snigdhadravapeśalais
sakhaṇḍaguḍadāḍimacāturjātakavimiśrair anyaiś ca bhojyair
atarpayat |
athāntaḥpurikājanasya rājakumārāṇāṃ ca hastād dhastaṃ ca
kautukaparatayā grīvānayanakaracaraṇakarṇāvakarṣaṇaiḥ
parasparerṣyābhī rājāṅganābhis sammānaparamparatayā kleśito
aham |
cintitaṃ ca mayā |
kiṃ suvarṇena śrotrabādhākareṇa |
hā kaṣṭam |
kadā tad vanaṃ prāpsyāmīti |
nivṛttakautukānāṃ ca kadācid vivikte vartamāne
rājaputraśayanādhastān mayā prāvṛṭsamaye
meghaśabdaśravaṇotkaṇṭhitahṛdayena svayūthacyutena
svayūthyān anusmṛtyābhihitam |</p>
<lg>
<l>vātavṛṣṭyavadhūtasya mṛgayūthasya dhāvataḥ |</l>
<l>pṛṣṭhato yad gamiṣyāmi kadā tan me bhaviṣyati || 150 ||</l>
</lg>
<p>evam uccārayato rājaputreṇa bālabhāvād abhāvitacittenaitāvac
chrutvā santrastena dvāsstho 'bhihitaḥ |
kenedam abhihitam iti |
santāpitahṛdayas samantād avalokayan mām apaśyat |
ahaṃ ca lubdhakair mānuṣīṃ vācaṃ śikṣita āsam |
dṛṣṭvā ca māṃ mānuṣeṇevānena mṛgenābhihitam ! vinaṣṭo 'smīti
matvā paramāvegaṃ gataḥ |
atha kathañcid viskhalitavāg asau bahir niścakrāma |
paramasattvādhiṣṭhita iva mahad asvāsthyam āpede |
tatas sarvābhiṣagbhūtatantrikān mahatyā arthamātrayā jvaraparītaḥ
prārthitavān ! evaṃ cābravīt |
yo mamaitāṃ rujam apanayati ! tasyāham akṛśāṃ pūjāṃ
kariṣyāmīti |
aham api tatrāsamīkṣitakāriṇā janena laguḍeṣṭakādibhir
druhyamāṇaḥ kenāpi sādhunāvacchannaḥ |
kim anena kṛtam iti |
atha mamāyuśśeṣatayā tenāryeṇa sarvalakṣaṇavidā vijñāpito
rājaputraḥ |
avimarśapareṇa lokenemām avasthāṃ prāpitastvam |
punar api tenāryeṇokto yathā |
priyako nāmaiṣa mṛgo mānuṣīṃ vācaṃ jānāti |
naiṣa mānuṣaḥ |
bhadra ! anena prāvṛṭkālameghaśabdapratibodhitacittena
svayūthyānusmaraṇautsukyād abhihitam |
vātavṛsṭyavadhūtasyeti |
kim atra citram |
prāyeṇa pakṣiṇaḥ paśavaś ca bhayāhāramaithunamātravedino
bhavanti ! ity adhigatam eva devena |
ato 'yam amānuṣaḥ |
tathā ca |</p>
<lg>
<l>[ yādṛśais sannivasate yādṛśāṃś copasevate |</l>
<l>yādṛg icchec ca bhavituṃ tādṛg bhavati pūruṣaḥ || 151 ||</l>
</lg>
<p>hīyate hi naras tāta hīnais saha samāgamāt |
samaiś ca samatām eti viśiṣṭaiś ca viśiṣṭatām || 152 || ]</p>
<p>tat ! deva ! manuṣyasamparkāt priyakajātivaśāc ca mānuṣīṃ vācaṃ
dadātīti sammānitaḥ |
tathā ca |</p>
<p>[ yathodayagirer dravyaṃ sannikarṣeṇa dīpyate |
|| 153 || ]</p>
<p>iti |
tatra kim asambaddhaṃ jvarakāraṇam |
api ca |</p>
<p>[ mantrāṇāṃ parato nāsti bījam uccaraṇaṃ tathā |
asambaddhapralāpā na kāryaṃ sādhayituṃ kṣamāh || 154 || ]</p>
<p>tathā ca |</p>
<p>[ śaṅkhaḥ kadalyāṃ kadalī ca bheryāṃ
tasyāṃ ca bheryāṃ sumahad vimānam |
tacchaṅkhabherīkadalīvimānam
unmattaśaṅkāpratimaṃ babhūva || 155 || ]</p>
<p>tat kva śaṅkaḥ ! kva kadalī ! kva bherī ! kva vimānam iti |
tadvidham idam asambaddhatayā tvayy āgatam |
tac ca śrutvāpagatavikāro rājaputraḥ pūrvaprakṛtim āpannaḥ |
vicārya tasyāryasya prajñāvibhavaṃ tato mahatīṃ pūjāṃ kṛtvā
mantrisamīpavartī mantritve kṛtaḥ |
māṃ cāpanīyābhyajya prabhūtenāmbhasā prakṣālitaśarīraṃ
kṛtvārakṣipuruṣādhiṣṭhitaṃ tatraiva vane pratimuktavān |
tat kiṃ bahunā ! anubhūtabandhano 'py ahaṃ niyativaśāt punar
baddha iti |</p>
</body>
</text>
</TEI>
Notice an error, a missing source, or a date that should be revised? Suggest a correction. Every amendment enters the scholar moderation queue with the contributor cited.
URN · urn:vamshanidhi:scripture:01KTVG68ARZJQXYRT8HZHHYQ7V