Provisional period: the Scholar Council has not yet seated its first three members. Records labelled "verified" in the underlying registry are displayed as provisional until the council ratifies its first verdicts. Submissions still go through scholar review; only the public label downgrades.

Plate TXT · P488MuktācaritaLatn

URN · urn:vamshanidhi:scripture:01KTVFTTA07YA69BPEQ6JHP488

Scripture · kavya

Provisional

Muktācarita

Muktācarita

Raghunāthadāsagosvāmin

Muktā-caritram namaḥ śrī-gāndharvikā-giridharābhyām kandarpa-koṭi-ramyāya sphurad-indīvara-tviṣe | jagan-mohana-līlāya namo gopendra-sūnave || kraya-vikraya-khelābdau muktānāṃ majjitātmanoḥ | mitho jayārthinor vande rādhā-mādhavayor yugam || nijām ujjvalitāṃ bhakti-sudhām arpa…

Provenance ledger

3 entries

  1. Canonkavyatextual
  2. AttributionRaghunāthadāsagosvāmintextual
  3. SourceUpstream TEI document · san · Latnpublished primary

IIText

san
<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<?xml-model href="http://www.tei-c.org/release/xml/tei/custom/schema/relaxng/tei_all.rng" type="application/xml" schematypens="http://relaxng.org/ns/structure/1.0"?>
<?xml-model href="http://www.tei-c.org/release/xml/tei/custom/schema/relaxng/tei_all.rng" type="application/xml" schematypens="http://purl.oclc.org/dsdl/schematron"?>
<TEI xmlns="http://www.tei-c.org/ns/1.0" xml:id="sa_raghunAthadAsagosvAmin-muktAcarita">
  <teiHeader xml:lang="en">
  <fileDesc>
  <titleStmt>
	<title>Muktācarita</title>
	<author>Raghunāthadāsagosvāmin</author>
	<respStmt>
	 <resp>data entry</resp>
	 <name>n.n.</name>
	</respStmt>
	<respStmt>
	 <resp>contribution to GRETIL</resp>
	 <name>n.n.</name>
	</respStmt>
	<respStmt>
	 <resp>initial normalization and conversion to legacy GRETIL formats</resp>
	 <name>Reinhold Grünendahl</name>
	</respStmt>
	<respStmt>
	 <resp>normalization and conversion to TEI-conformant markup</resp>
	 <name>Maximilian Mehner</name>
	</respStmt>
  </titleStmt>

  <publicationStmt>
	<publisher>Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen</publisher>
	<availability>
	 <p>This e-text was provided to GRETIL in good faith that no copyright rights have been infringed.
	 If anyone wishes to assert copyright over this file, please contact the GRETIL management at <email>gretil(at)sub(dot)uni-goettingen(dot)de</email>.
	 The file will be immediately removed pending resolution of the claim.</p>

	 <licence target="https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/4.0/">Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.</licence>
	</availability>
	<date when-iso="2020-07-31"/>
  </publicationStmt>

  <notesStmt>
	<note>This file has been created by mass conversion of GRETIL's Sanskrit corpus from <ref target="http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/1_sanskr/4_rellit/vaisn/muktacau.htm">muktacau.htm</ref>. Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented in the <gi>note</gi> element below:</note>
	<note type="legacyheader">
	 Raghunathadasa Gosvami: Muktacarita
<lb/>
<lb/>Input by ...
	</note>
  </notesStmt>

  <sourceDesc>
	<bibl></bibl>
  </sourceDesc>
  </fileDesc>

  <encodingDesc>
  <projectDesc>
	<p>The Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL) is a resource platform providing standardized machine-readable texts in Indian languages that have been contributed by various individuals and institutions.</p>
  </projectDesc>

  <editorialDecl>
	<correction>
	 <p>Apparent errors have been silently corrected.</p>
	</correction>

	<normalization>
	 <p>GRETIL normalizes all texts contributed consistently for each language.
	 Sanskrit texts are normalized in accordance with the scheme of the International Alphabet of Sanskrit Transliteration (IAST) in order to facilitate word search across its corpus without additional transformations.</p>

	 <p>All characters that were fully equivalent to an IAST-conformant character in the text file contributed have been made to conform to the character list below.
	 Non-conformant characters with additional information including accents, capitalization, and whitespace have been preserved as <gi>orig</gi> elements inside <gi>choice</gi> elements with their IAST-conformant equivalent in <gi>reg</gi> elements for the creation of a plain text.
	 These additional informations will be available only in those transformations of this file that display the original information.</p>

	 <p><table>
	 <head>Characters Used for the Transliteration of Sanskrit according to IAST</head>
	 <row role="label">
	 <cell>Character</cell>
	 <cell>Character Name</cell>
	 <cell>Unicode Code Point</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>a</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER A</cell>
	 <cell>U+0061</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ā</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER A WITH MACRON</cell>
	 <cell>U+0101</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>i</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER I</cell>
	 <cell>U+0069</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ī</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER I WITH MACRON</cell>
	 <cell>U+012B</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>u</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER U</cell>
	 <cell>U+0075</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ū</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER U WITH MACRON</cell>
	 <cell>U+016B</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ṛ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER R WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E5B</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ṝ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER R WITH DOT BELOW AND MACRON</cell>
	 <cell>U+1E5D</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ḷ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER L WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E37</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ḹ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER L WITH DOT BELOW AND MACRON</cell>
	 <cell>U+1E39</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>e</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER E</cell>
	 <cell>U+0065</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>o</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER O</cell>
	 <cell>U+006F</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ṃ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER M WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E43</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ḥ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER H WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E25</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>'</cell>
	 <cell>APOSTROPHE</cell>
	 <cell>U+0027</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>k</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER K</cell>
	 <cell>U+006B</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>g</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER G</cell>
	 <cell>U+0067</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ṅ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER N WITH DOT ABOVE</cell>
	 <cell>U+1E45</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>c</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER C</cell>
	 <cell>U+0063</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>j</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER J</cell>
	 <cell>U+006A</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ñ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER N WITH TILDE</cell>
	 <cell>U+00F1</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ṭ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER T WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E6D</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ḍ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER D WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E0D</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ṇ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER N WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E47</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>p</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER P</cell>
	 <cell>U+0070</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>b</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER B</cell>
	 <cell>U+0062</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>m</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER M</cell>
	 <cell>U+006D</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>y</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER Y</cell>
	 <cell>U+0079</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>r</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER R</cell>
	 <cell>U+0072</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>l</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER L</cell>
	 <cell>U+006C</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>v</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER V</cell>
	 <cell>U+0076</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ś</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER S WITH ACUTE</cell>
	 <cell>U+x015B</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ṣ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER S WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E63</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>s</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER S</cell>
	 <cell>U+0073</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>h</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER H</cell>
	 <cell>U+0068</cell>
	 </row>
	 </table>
	</p>
  </normalization>

  <quotation marks="some">
	<p>If indicated unambiguously in the text file contributed quotation marks have been replaced with the <gi>q</gi> element and, in case a reference was provided, have been nested inside a <gi>cit</gi> with the respective reference provided in a <gi>ref</gi> element after the quote.</p>
  </quotation>

  <segmentation>
	<p>Unnumbered <gi>div</gi> elements are used to structure the text, using the <att>type</att> and <att>n</att> attributes in accordance with the <gi>refsDecl</gi>.</p>
  </segmentation>

  <interpretation>
	<p>Interpretive markup which is visible only in analytic transformations of this file consists of:
	<list>
	 <item>Highlighting in <gi>hi</gi> elements,</item>
	 <item>Corruptions in <gi>sic</gi> elements,</item>
	 <item>Remarks in <gi>note</gi> elements with the @resp attribute identifying the agency.</item>
	</list></p>
  </interpretation>
  </editorialDecl>

  <refsDecl>
  <p>A reference is given in the <att>xml:id</att> attributes consisting of
  <list>
	<item>a pragmatic abbreviation of the <label>title</label>: Muktācarita = <!-- abbreviation -->,</item>
	<item>the number of the <label></label> in arabic numerals,</item>
	<item>the number of the <label>verse</label> in arabic numerals.</item>
  </list>
  </p>
  </refsDecl>
  </encodingDesc>

  <profileDesc>
  <langUsage>
  <language ident="en">English</language>
  <language ident="sa-Latn">Sanskrit</language>
  </langUsage>

  <textClass>
  <keywords scheme="http://gretil.sub.uni-goettingen.de/">
	<term>Sanskrit -- Religious Literature -- Vaiṣṇava</term>
  </keywords>
  </textClass>
  </profileDesc>

  <revisionDesc>
  <listChange>
  <change when-iso="2020-07-31" who="Maximilian Mehner">TEI encoding by mass conversion of GRETIL's Sanskrit corpus</change>
  </listChange>
  </revisionDesc>

</teiHeader>

<text xml:lang="sa-Latn">
  <body>

<p>Muktā-caritram</p>

<p>namaḥ śrī-gāndharvikā-giridharābhyām</p>

<lg>
<l>kandarpa-koṭi-ramyāya sphurad-indīvara-tviṣe |</l>
<l>jagan-mohana-līlāya namo gopendra-sūnave ||</l>
</lg>

<lg>
<l>kraya-vikraya-khelābdau muktānāṃ majjitātmanoḥ |</l>
<l>mitho jayārthinor vande rādhā-mādhavayor yugam ||</l>
</lg>

<lg>
<l>nijām ujjvalitāṃ bhakti-sudhām arpayituṃ kṣitau |</l>
<l>uditaṃ taṃ śacī-garbha-vyomni pūrṇaṃ vidhuṃ bhaje ||</l>
</lg>

<lg>
<l>nāma-śreṣṭhaṃ manum api śacīputram atra svarūpaṃ</l>
<l>śrī-rūpaṃ tasyāgrajam uru-purīṃ māthurīṃ goṣṭhavāṭīm |</l>
<l>rādhā-kuṇḍaṃ girivaram aho rādhikā-mādhavāśāṃ</l>
<l>prāpto yasya prathita-kṛpayā śrī-guruṃ taṃ nato'smi ||</l>
</lg>

<lg>
<l>hari-caritāmṛta-laharīṃ vṛndā-vipināmbu-rāśimbhūtām |</l>
<l>rasavad vṛndāraka-gaṇa-paramānandāya santanumaḥ ||</l>
</lg>

<p>ekadā kiñcin-mātra-śruta-pūrva-vṛttāntayā satyabhāmayā kṛṣṇaḥ sākūtaṃ pṛṣṭaḥ |</p>

<lg>
<l>latās tā madhurāḥ kasmin jāyante dhanyanivṛti |</l>
<l>nātha mat-kaṅkaṇa-nyastaṃ yāsāṃ muktāphalaṃ phalam ||</l>
</lg>

<p>[* This verse is quoted in UN 11.66 as an example of maugdhya. There the first line
reads:
kās tā latāḥ kva vā santi kena vā kila ropitāḥ]</p>

<p>tatas tad-vṛttānta-smaraṇāt kṛṣṇaḥ svāntar-glānir bahir vihasyāha |</p>

<lg>
<l>gataḥ sa kālo yatrāsīt muktānāṃ janma valliṣu |</l>
<l>vartante sāmprataṃ tāsāṃ hetavaḥ śukti-sampuṭāḥ ||</l>
</lg>

<p>tatas tad apūrvaṃ śrutvā sa-viśeṣa-śravaṇotkaṇṭhitayā tayā bāḍham āmreḍitaḥ
kṛṣṇaḥ punar āha | ekadā kārttike māsi gokule govardhana-girau
dīpa-mālikā-mahotsava āsīt | tatra sarvo jano vicitra-nepathya-sāmagrīṇāṃ
saṃskārāya sādhanāya ca paramāśakto babhūva | gopās tu svaṃ svaṃ bhūṣayanto'pi
viśeṣataḥ gavādi-paśūnāṃ prasādhanārtham udyuktā āsan | gopyaḥ kila
prasādhita-sadanā ātmanāṃ bhūṣaṇārthaṃ nānālaṅkāra-saṃskāra-sādhana-parā
babhūvuḥ | rādhā tu mālya-haraṇākhya-saras-tīropānta-mādhavī-catuḥ-śālikāyāṃ
sva-sakhī-samudayena paramottama-muktābhir vividha-bhūṣaṇāni racayitum
ārebhe |</p>

<lg>
<l>mayā ca vicakṣaṇa iti yathārtha-nāma-kīra-kumāra-mukhatas tan niśamya</l>
<l>sa-kautukaṃ tatra gatvātipremāspadasya haṃsī-hariṇīti nāmno dhenu-yugalasya</l>
<l>bhūṣaṇautsukyena tāsāṃ sakāśe mauktikāni prārthitāni || tataḥ</l>
</lg>
<p>suvividha-vaidagdhya-parimala-parilasita-sāmi-nimilita-vāma-nayana-nīlotpala-dal
āñcalena sāvahelanam iva manāg eva mām avalokya
muni-vrata-jatu-mudrita-hasita-hīrakānarghya-mahā-ratna-bahiḥ-prakāśaṃ
nirbharāveśa-viśeṣeṇa hārādi-gumphana-vilāsam eva vitanvatīs tāḥ prati sasmitam
idam aham ābhāṣitavān |
abhinava-yauvanā-mūlya-cintāmaṇi-labdhi-vivardhitottuṅga-garva-mahā-parvatā
vaguṇṭhita-karṇyaḥ! priya-vayasyasya mama prārthite kṣaṇam api karṇān
udghāṭayantu bhavatyaḥ |</p>

<p>tatas tāsām īṣat smitvānyonyam ālokayantīnāṃ madhye pragalbhā lalitā vihasya
saroṣam iva vyājahāra | aye nāgara! etāni bahu-mūlyāni mauktikāni
rāja-mahiṣī-yogyāni | tava mahiṣīnām evālaṅkriyāyai satyam abhirūpāṇi kathaṃ
na dāsyāmaḥ ?</p>

<p>tatas tad-vacaḥ śrutvā mayā kautukenāviṣṭena sāmnā punaḥ punar idam evoktam |
bhoḥ priya-bhūṣaṇāḥ! sarvāṇi yadi na deyāni tadā
mad-atyanta-priya-dhenu-yugala-śṛṅga-paryāptāny evāvaśyaṃ dīyantām |</p>

<p>tato lalitā sarvāsāṃ mauktikāni punaḥ punaś cālayantī bhūyaḥ prāha | he kṛṣṇa!
kiṃ kartavyam ? tava dhenu-yogyam ekam api nāsti |</p>

<p>tadāham uktavān | ayi parama-cature lalite! tiṣṭha tiṣṭha | ahaṃ kārpaṇya-bhāk
paścāt tvayā vaktuṃ na śakya ity upālabhya satvaram ambāṃ vrajeśvarīm āgatya
mātar dehi me mauktikāni | ahaṃ tu tāni kṛṣṭa-kedārikāyām eva vapsyāmīti
punaḥ punar avocam | tato mātrā vihasyoktaṃ | vatsa na mauktikāny uptāni
prarohanti |</p>

<p>tadā mayoktaṃ | mātar avaśyam eva dīyantāṃ dina-trayābhyantare prarūḍhāni
bhavaty eva sākṣāt kartavyānīty asman-nirbandha-parihārāsamarthayā tayā dattāni
bahūni mauktikāni | mayā gokula-jalāharaṇa-ghaṭṭa-samīpa-vartini
yamunopakaṇṭhe pauruṣa-trayam avagāḍhāṃ kedarikāṃ niṣpādya sahāsaṃ
paśyantīṣu kāsucid gopikāsu tany uptvā sā punar apūri | parito vṛtiś ca kāṣṭhair
niviḍā kṛtā |</p>

<p>tatas tāsāṃ mauktikaprārthanvacanāsvaranirāsārthaṃ kedārikāsekāya vayasadvārā
gavyeṣu prārthyamāneṣu solluṇṭhaṃ vihasya tāḥ procuḥ |
tanmauktikakedārikāseko'smākaṃ gavyena kathamucitaḥ | yatpriyagobhūṣaṇārthaṃ
kṛtamauktikakedārikāsekastāsāṃ gavāṃ dugdhenaiva kriyatām |
tatkedārikotpadyamāne phale nāsmābhirabhilāṣaḥ kartavyaḥ | iti śrutvā mayā
svagṛhāṇāṃ gavāṃ bahubhiḥ payobhireva tā darśayatā pratyahaṃ sekaḥ kriyate sma |</p>

<p>tataścaturthadivasa eva mauktikāni praūḍhāni | taddarśanenollasitena mayā
māturañcalaṃ gṛhītvānīya tadaṅkurā darśitāḥ | tān dṛṣṭvā tu mātā kimetaditi
manasi vicārayantī sandigdhā satī vrajaṃ jagāma | gopyas tu tacchrutvā hiṃsrā
latāḥ prarūḍhā iti parasparaṃ sahāsamūcire |</p>

<p>tato nātivilambena mūrvākāriṇyastā mauktikalatā vistāriṇyaḥ samālocya
samīpavartināṃ kadambānāmupariṣṭhāt krameṇāvarohitāḥ | tataḥ
katipayairdivasaistāḥ saurabhonmāditamadhuvrataiḥ kusumanicayairgopīnāṃ
camatkāramātanvānāḥ sakalaṃ gokulamevādhyavasāyan |</p>

<p>tato'ṣṭa-vidha-yonija-mauktikebhyo vilakṣaṇāṃ śriyaṃ dadhati muktāphalāni tāsu
jātāni tāni dṛṣṭvā vraja-vāsināṃ vismayo'tyarthaṃ jātaḥ | viśeṣataś ca gopīnām |
tataḥ praty aham eva tad-darśanena jāta-lobhās tāḥ mantrayāñcakrire | bhoḥ
sakhyaḥ bhadrena jñātam asmabhyaḥ kṛṣṇo mauktikāni sarvathaiva na dāsyatyeva |
bhavatu | tat-kṛta-mauktika-kṛṣi-prakriyāsmābhir na dṛṣṭāstīti na syāt |
tatrānadhyavasāyaṃ tyaktvā tad-dviguṇikāyāḥ kedārikāyayā ārambhaḥ kathaṃ na
kriyate ?</p>

<p>iti śrutvāticaturā lalitā prāha -- bhoḥ pavana-vyādhi-vyāpṛtā gopyaḥ!
govardhanoddharaṇādi-bhūmi-mauktikotpādanādikaṃ lokottaraṇām api duṣkaraṃ
karma | tena yad añjasā kriyate tat kila mahā-siddhato
labdha-siddhauṣadhi-mantrādi-prabhāvād eveti samasta-vraja-janair niścitam eva |
anyathāsmad-vrajendra-gṛhiṇī garbha-sarovarotpanna-sukomala-nīlotpalasya
jñāta-sva-gopa-jāti-kriyā-kalāpa-mātrasya gopālakasya tasya tat-tat-karaṇe katham
etāvatī śaktiḥ svataḥ sambhaved iti jānantyo'pi bhavatyaḥ
siddhauṣadhi-mantrādy-antareṇa yat-tat-karmaṇi pravartitum abhilaṣanti | tat khalu
pariṇatāvagādha-lajjā-parihāsa-sāgarāntaḥ-svapatanāyaiveti satyam avadhāryatām |</p>

<p>tatas tuṅgavidyā prāha -- asmābhir api
śrī-bhagavatī-pāda-padma-siddha-mantra-śiṣyā-nāndīmukhī-sakāśāt
siddha-mantram ekam ādāya kathaṃ na tathodyamaḥ kriyate ?</p>

<p>sarvāḥ -- bhadraṃ vadati tuṅgavidyeti nirṇīya tat-pārśvam upetya sa-vinayam
ātmābhilāṣaṃ nivedayāmāsuḥ |</p>

<p>tato nāndīmukhī svagatamāha -- aye nija-nayana-yugma-dṛṣṭi-sāphalyāya
cira-dinam asmad-vidhābhilaṣyamāṇa-kraya-vikraya-krīḍā-kutūhala-kalpataror
bāḍham akasmād asmād dṛśāṃ bhāgyātiśaya-vaśāt sākṣād bīja-rūpo'yam avasaraḥ
pratyāsanno babhūva | tad-vidagdhānāṃ śiromaṇīr apy etās tathā
yukti-sauṣṭhavātiśayena kṛtye'tra pravartayāmi | yathā sa tarus tvaritam eva
praūḍhaḥ phalavān bhaved iti manasi vicintya sāntarānandaṃ nāndī prāha -- bhoḥ
sakhyaḥ | satyaṃ mukundasya na mantra-kṛteyaṃ mṛdi mauktikā sṛṣṭiḥ |</p>

<p>sarvāḥ - tan nija-janena kāraṇa-śuktyādi-mātram antareṇa kathaṃ mṛttikāyām
asambhaveyaṃ tad-utpattiḥ pratīyate |</p>

<p>nāndī -- asyā bhuvaḥ svābhāvikedṛk-prabhāvād eva | yad vividha-ratna-jananīyaṃ
vraja-vana-bhūr iti śrī-bhagavatī-pāda-padmaiḥ punaḥ punar nivarṇyate | ṛtam apy
anubhūyante tathā | yataḥ
pravāla-nava-pallava-marakata-chada-vajra-mauktika-prakara-koraka-kamala-rāga
-nānā-phalādimanto hiraṇmaya-mahīruhāḥ sphuṭam atra jātā jāyamānāś ca
dṛśyante | ato'syām upta-muktāphalāni janiṣyante phaliṣyanti ceti kiṃ citram ? tad
bhavatībhir api surabhitara-navanītādi-seka-pūrvakam atiprayatnena tathā tat-kṛṣiḥ
kriyatāṃ yathā tato'py adhikatamāni paramottama-phalāni labhyante |</p>

<p>iti tad-vacana-mādhurīm āpīya sa-santoṣaṃ sa-ślāghaṃ pratyayantyaḥ sarvās tām
āliṅgya nijāṃ sthalīm āgatya spardhayā maj-jayāya samucita-vetanato
dviguṇa-triguṇa-gorasa-pradānena karma-kārānānāyya sthāne sthāne kedārikāḥ
kṛtvā peṭikāyām agrathitāni grathitāny aṅga-bhūṣaṇa-rūpāṇi ca yāvanti sthitāni
tāvanti yathā-yuktam alpāny eva saṃrakṣyāṅgataḥ samuttāritāni ca mauktikāni
niravaśeṣam uptvā pratyaham eva tri-sandhyaṃ go-dugdha-navanīta-suvāsita-ghṛtair
eva sekaṃ kartum ārabdhavatyaḥ |</p>

<p>tatastāsāṃ muktākṛṣikaraṇaśravaṇānmātsaryato lobhataśca candrāvalīprabhṛtayo'pi
sarvā vallabyastato'pyadhikakedārikāḥ sthāne sthāne kṛtvā
dehagehayorekamapyasaṃrakṣya samastamauktikānyuptavatyaḥ |</p>

<p>tataḥ katipayadināntare svasvakedārikāsu jātān hiṃsralatāṅkurān dṛṣṭvā
antargarbhitagarvābhirvallabhībhistābhiḥ sarvābhiśchalato matpriyavayasyāḥ
parihasyante sma |</p>

<p>ekasmin dine gorasānāmatīvavyayaṃ svasvagṛhasya ca nimauktikatāṃ vīkṣya gopāḥ
sasaṃrambhaṃ kāraṇaṃ papracchuḥ |</p>

<p>tacchrutvā vṛddhā ūcuḥ | bho āyuṣmantaḥ | nānuyogaviṣayo'yamābhirbālābhiḥ
kṛto mauktikakedārikānāṃ nimittaṃ bahulo vyayo'cirādeva bahutaralābho
bhaviṣyati | yatkṛṣṇakedārikāyāṃ rājadārāṇāmapi durlabhāni muktāphalāni kila
dṛṣṭāni santīti |</p>

<p>athaikadā viśākhayā svadekārikāsu tānaṅkurānnirīkṣya kāsāñcit karṇe
nibhṛtamidamuktam | bhoḥ sakhyaḥ | kṛṣṇakedārikāmadhye mayā yādṛśā aṅkurā
dṛṣṭā ete tu tādṛśā na dṛśyante | na jāne paścāt kiṃ bhavet |
kṛṣṇavayasyadṛṣṭinivāraṇārthaṃ chalataḥ suṣṭhu veṣṭyantām |</p>

<p>atha katipayadivasaistāsāṃ rādhādīnāmanyāsāṃ ca kedārikāsu kaṇṭakādicihnena
latābhirnijarūpe prakāśyamāne gopīkedārikāsu hiṃsrā latā jātā iti sakalagokula
eva khyātam |</p>

<p>etad ākarṇya vayasya-dvārā gāndharvā-goṣṭhyāṃ mayedaṃ sotprāsaṃ vijñāpitaṃ
śrutaṃ bhavatīnāṃ kedārikāsu bahūni muktā-phalāni jātāni santi | ahaṃ tāvat
snigdhas tat sa-vayasyāya mahyaṃ prathama-phalāni dīyantām |</p>

<p>tatas tābhir uktaṃ | yadi vayaṃ kṛṣim akariṣyāmas tadā sakala-goṣṭhaṃ
mauktikamayam abhaviṣyat | paśupālya-svadharmam apahāya sa iva kaḥ
kīlāsa-vṛttim [*NOTE: Karṣaka-vṛttiḥ pakṣe kārpaṇyam] āśrayet ||</p>

<p>tad ākarṇya mayā nikhila-vayasyāḥ savatsā gāvaḥ śakaṭa-vahā mahiṣyaḥ,
savarkarā ajā, vṛndāvana-vartinyaś ca mauktika-mayair mālādy-alaṅkārair
maṇḍitāḥ |</p>

<p>tataś ca gopyo lajjayā sva-bhūṣaṇa-vyatirekeṇa bahu-dhana-vināśena gopa-bhiyā ca
kim atra yuktam iti mantrayitum ārebhire | aye gṛhīta-kṛṣṇa-pakṣayā
dhūrta-nāndīmukhyā'bhadreṇa pratāritāḥ sma ity ābhāṣya sarps.aṃ tan-nikaṭam
āgatya tat-kathana-pūrvakaṃ bahuśas tābhir bhartsitā nāndīmukhī prāha | bhoḥ
tapobhyaḥ śape na mayā sarvathaiva pratāritāḥ stha, kintu yuṣmābhir eva tat sarvaṃ
vināśitam |</p>

<p>sarvāḥ | kapaṭini kathaṃ kāram |</p>

<p>nāndī | yato garvitābhir yuṣmābhir ḍhakkā-vādyavat kolāhala-prapañcena
savayasya-gaṇasya tasya śravaṇa-kuhare suṣṭhu-gocarīkṛtya kedārikāsu muktāḥ
sphuṭam uptāḥ tathā ko'py ekaḥ prahariko'pi tatra na rakṣitaḥ |</p>

<p>sarvāḥ -- etāvatā kiṃ na jātam ?</p>

<p>nāndī saroṣam | yaj jātaṃ tac caturaṃmanyābhiḥ śrūyatām | yuṣmān vijetum
abhīṣṭam iṣṭānna-pradānena suṣṭhu pralobhya dhūrta-guruṇā yuṣman-nāgareṇa
tena prerita-lolupa-bhaṇḍa-madhumaṅgalenāti-nirbaddhato vicitya kiñcij
jātāṅkurāḥ sarvā muktā niravaśeṣaṃ samādāya tatra tatra hiṃsrāvallī-kadambān
samāropya kayatyaḥ pṛthak svakṛta ekasmin kedāre pratnataḥ saṃropitāḥ |
tathānyāsāṃ tu tathaivānīya kālindī-gabhīra-nīrāntaḥ prakṣiptāḥ | iti mayā
sudṛḍhaṃ jñātam asti |</p>

<p>iti niśamya sarvā āhuḥ | ayi
kūṭatva-nāṭaka-naṭana-prakaṭanaika-kāryānindya-mahānandi | ayi
bhaṇḍa-madhumaṅgala-guruprāya-mahā-satīrthe | ayi
vrajaprathita-śaṭha-naṭa-sahita-nāṭya-yogye | tat-priyatame naṭi | ayi
kaliyuga-tapasvini | tiṣṭha tiṣṭheti sabhrūbhaṅgaṃ tām ākṣipya sva-geham āgatya
punaḥ punas tad eva vicārayantī tāsu rādhā bhoḥ sakhyaḥ nāndīmukhī vā
pratārayatu sa dhūrtas tathā vā karotu adhunā tad-vicāreṇa ko lābhaḥ | sāmpratam
anyad duḥkhaṃ na gaṇyate | gurvādito bhayam eva naḥ khedayati | tad vayaṃ tu
tebhyo mauktikeṣu darśiteṣv eva śithilī bhavet | tādṛśāni sarvathaivātra
sudurlabhāni kintu kṛṣṇād eva mūlyena yathā gṛhītāni syuḥ | tatropāyaś
cintyatām |</p>

<p>tataḥ sarvābhir vibhāvyoktam | candramukhī caturā bhavati | suvarṇāni gṛhītvā
gatvā samucita-mūlyena mauktikāny ānayatu |</p>

<p>tatas tayoktam | sampraty asmābhir upālabdhasya tasya samīpam aham ekākinī
gantum aśaktāsmi | kāñcanalatā mama saṅge samāgacchatu | iti sarvāsām
anumatyā bahu-suvarṇāni gṛhītvā mauktika-vāṭikā-samīpaṃ te ājagmatuḥ | tatra
tad-vāṭikādhikāriṇaṃ subalaṃ mayā saha niviṣṭam abrūtām | he subala śrutam
asmābhir bhavadbhir navya-muktāni vikrīyante | tad imāni śuddha-suvarṇāni
gṛhītvā samucita-mūlyena pravīṇa-pravīṇa-muktā-phalāni dīyantām |</p>

<p>tataḥ smitvā mayoktam | tadānīm anekadhā prārthyamānaṃ naikam api mauktikam
asmabhyaṃ dattam | asmat-kedārikā-sekārthaṃ dugdha-pārī ca bhavatībhir na
dattā | asmābhir varaṃ kālindī-madhye prakṣeptavyam | tathāpi bhavatīnāṃ
gṛha-sarvasvenāpi paṇīkṛtena nikhila-mauktika-vṛndādapakṛṣṭam ekam api
mauktikaṃ sarvathā na dātavyam |</p>

<p>tataḥ kāñcanalatayoktam | mauktika-nimittaṃ paty-ādibhyo yadi tāsāṃ bhīr na
bhavet tadāsya kadarthanoktim īdṛśīṃ kā nāma saheta | bhavatu kiṃ kartavyam |
haṭṭa-prasārita-bahuratnā madhurā tāvad dūre tad adya bhoḥ subala svayam eva
bhavatā madhyasthena bhūyatām | ānyatrika-mūlyād asmābhir viśeṣo'pi dātavyaḥ |</p>

<p>tataś ca viśeṣa-śabda-śravaṇān mayā vihasyoktam | bhavatu nāma
svabhāva-komalena mayā tu bhavatībhir iva kāṭhinyaṃ kartuṃ na śakyate | adattvā
vā anyat kiṃ kartavyam | kintu mauktikārdhinīnāṃ sarvāsāṃ
mauktika-mūlya-nirṇayaḥ kiṃ bhavatībhyām eva bhaviṣyati |</p>

<p>tābhyām uktam -- atha kim ?</p>

<p>mayoktam | kas tāvad viśeṣaḥ | tataś candramukhī kiñcid vihasya kāñcanalatām
ālokitavatī | kāñcanalatātha salajjaṃ subalaṃ prati vyājahāra | sakhe subala svayam
eva madhyasthena bhūtvā samādhāya samīcīna-yaśo-bhāras tāvad aṅgīkriyatāṃ
bhavatā |</p>

<p>subalenoktam | vayasya rahasyatayā bahu-mūlyatvaṃ kiyat kāñcanalatayā
prakaṭīkriyate | ātmano'bhīṣṭa-mūlyaṃ svayam eva sphuṭaṃ nigadya na kathaṃ
gṛhyate |</p>

<p>tato'ham abruvam | sakhe subala candramukhyā abhiprāyo jñātaḥ | muktāphalāni
grahītuṃ kāñcanalataiva vicāryānargha-mūlyatvena parikalpya rādhādibhiḥ prahitya
mama dattāstīti | kintu kāñcana-sañcayato'pi muktāphalānām adhikaṃ mūlyaṃ
jagati prasiddham | tasmād ekayaiva kāñcanalatayā katham etāsāṃ
mūlya-paryāptiḥ | yadi vā asyā bakṣasi svarṇa-sampūṭa-rūpa-phala-dvaye bahavaś
cintāmaṇayo'pi santīti candramukhī vakṣati tathāpi na | yato
vaikuṇṭhanātha-kaṇṭha-sthita-kaustubhato'pi mamaitad ekaṃ muktāphalaṃ
parama-parārdhyam |</p>

<p>tac chrutvā bhrū-bhaṅgena mām avalokayantī kāñcanalatā saroṣam āha -
nirbuddhike candramukhi! tadaiva mayoktaṃ tasya dhṛṣṭasya savidhe mayā na
gantavyam | tathāpi tvayāhyam āgraheṇānīya kadarthitāsmi | tvaṃ muktāphalāny
ādāya samāgaccha aham itaś calitāsmi |</p>

<p>candramukhī āha - kāñcanalate! satyaṃ kathayasi tat katham ekākinyā mayā
mūlya-nirṇayo bhavatu | kathaṃ vā nijane'tra sthātavyaṃ ekayoga-nirdiṣṭānāṃ saha
vā pravṛttiḥ saha vā nivṛttir iti mayāpi gantavyam | ity ubhe eva gamanodyate
dṛṣṭvā mayoktam - subala! tadaiva mayoktaṃ yad etābhyāṃ mūlya-nirṇayo na
bhaviṣyati |</p>

<p>tac chrutvā tayoḥ savidham āgatya subalenoktam - sakhi candramukhi! vayasyasya
mūlya-viṣaye mahān āgraho dṛśyate | tena priya-sakhī rādhā lalitādibhiḥ sahāgatya
samakṣam eva samucita-mūlyaṃ pradāya svepsita-muktāphalāni gṛhṇātu | tatra
mayā madhyasthena bhūtvā sācivyaṃ karaṇīyam |</p>

<p>iti niśamya candramukhī-kāñcanalate tāsāṃ savidhe gatvā sa-roṣam iva sarvaṃ
vṛttaṃ kathayāṃcakratuḥ |</p>

<p>tataś ca rādhā lalitādibhiḥ saha mauktika-bāṭī-prāntam āsādya
candramukhī-dvārā subalam ākārya tam āha - priya-vayasya subala | asmāsu
bhavato niraṅkuśaḥ snehaḥ | ataḥ svayam eva tathā vidhīyatāṃ yathāsmābhiḥ
samucita-mūlyena muktāphalāni labhyante |</p>

<p>tac chrutvā subalena mahyaṃ nivedya mad-vacanena mat-sannidhau tā lalitādayaḥ
samānītāḥ | rādhā tu mamātrāgamanaṃ tvayā
mad-upadrāvaka-sva-priya-vayasyāya sarvathā na prakāśanīyam iti subalam
ābhāṣya man-nikaṭa-stha-kadamba-kuñjāntar nikhila-vṛttāntaṃ niśamayantī
nigūḍham āsthitā |</p>

<p>tato mayā tāḥ sarvā nibhālya rādhā kathaṃ na dṛśyate ity ukte tuṅgavidyayoktam -
 gokula-yuva-rāja! sā khalu sa-praṇayaṃ āryayā jaṭilayā kasyacid
gṛha-kārya-viśeṣasya kṛte rakṣitā gṛhe vidyate |</p>

<p>tatas tad-avasara eva praviṣṭena madhumaṅgalena
iṅgita-vijñāpita-rādhā-nigūḍha-man-nikaṭa-sthitim avadhārya kiñcid vihasya
mayoktam - tuṅgavidye! muktā-grahaṇecchā tasyā na vidyate iti dṛśyate |</p>

<p>tatas tayoktaṃ - nahi nahi | tan-muktā-mūlyam asmābhir eva dāsyate |</p>

<p>tadā mayoktaṃ - viśākhaiva rādhā, rādhaiva viśākhā | tatas tan-mūlyaṃ viśākhaiva
dāsyatīti jñāyate | bhavatu tatra samāgraho nāsti, kintu yā khalu svayam āgatya na
gṛhṇāti tasyāś catur-guṇaṃ mūlyaṃ gṛhyatām | mauktikāni ca sādhāraṇāny eva
dīyantām iti me sarveṣāṃ sakhīnāṃ sudṛḍho nirṇayaḥ |</p>

<p>tad anu subalaṃ prati mayoktaṃ - sakhe subala! avacita muktā-pūrṇa-sampuṭān
ānīya purataḥ prasārya vicitya sarva-kaniṣṭhāny eva mauktikāni pūrvakṛtaṃ
tat-kārpaṇyam apy avigaṇayya prathamaṃ tat-kṛte viśākhāyāṃ samarpya tat-sakāśāc
ca tan-mūlyaṃ gṛhyatām | yadi vā prastutaṃ dātuṃ na śaknoti tatas tad-abhinneyam |
tāvat puṣpa-pravāla-corikā gopa-kanyakā yatra rakṣyante tatraivārān
mādhavī-kuñja-kārāyāṃ saṃbadhya rakṣyatām |</p>

<p>tac chrutvā madhumaṅgalenoktaṃ - priya-vayasya | nirodhe'pi para-rāmābhiḥ
palāyana-vidyāḥ sphuṭam adhītāḥ santi |</p>

<p>tadā mayoktaṃ - vayasya! mayāpy etad jñāyata eva | kintu cintā nāsti | yadyapi
para-rāmā-sparśo lajjā-tyāgaś cāsmad-vidhānāṃ svapne'py atīvāyogyas tathāpi -</p>

<p>sva-kāryam uddharet prājñaḥ kurvann api vigarhitaḥ |</p>

<p>tathā,</p>

<p>āhāre vyavahāre ca lajjām api parityajet |</p>

<p>iti saṃhitā-vacana-balād aham eva prahariko bhavan sarvām eva rātriṃ jāgran
nirantaraṃ nivatsyāmi |</p>

<p>iti niśamya subalaḥ sa-smitam āha - puruṣottama! priya-sakhyā viśākhayā etāvati
mahā-saṅkaṭe kiyantaṃ kālaṃ sthātavyam ?</p>

<p>tato mayoktaṃ - yad artham iyaṃ rakṣyate sā yāvat niḥśeṣaṃ mūlya-dravyaṃ
prasthāpayati | kiṃ vā kiyad-dravyaṃ gṛhītvā svayam evāgatya dhruvam asyāḥ
snehād ittham atra sthitvā avaśiṣṭa-dravyānayanārtham enāṃ prasthāpayati | tāvad
anayā sthātavyam |</p>

<p>iti śrutvā madhumaṅgalaḥ prāha - sakhe! etad-goṣṭhīnām adhīśā sā sarvābhyo'pi
sarva-karmaṇi vicakṣaṇā viśeṣataḥ palāyane gavya-ghaṭṭyāṃ dānādiṣu sarvair
asmābhi punaḥ punaḥ prayakṣīkṛtāsti | tvaṃ tv aniśaam udghūrṇase tena me
mahatī cintā jñāyate |</p>

<p>tataḥ smitam apavāryāham avadaṃ - sakhe! alam anayā cintayā | tan-nikaṭe
mamodghūrṇā na janiṣyata eva | yadi vā jāyeta tarhi mad-uttamāṅgasya
tad-vāma-bhujā-mṛṇālīm upadhānīkṛtya
tad-uras-talpollasita-pīta-paṭṭāmbara-vara-vidhūpadhānopari
mad-vāma-kara-pallavam aruṇam abhinyasya tahtā
mauktika-paṇa-nimittaka-vāg-vilāsam ullāsayiṣyāmi | yathā sukhena jāgaryām eva
catvāro rajani-yāmā drutam eva viramanti | athavā
mad-uro-nāma-ghanāndhakāra-viṣama-kārāgārāntas tāṃ praviśya
tat-pārśva-yugalaṃ kaṭhora-bhuja-gārutmatārgalābhyāṃ dṛḍhaṃ saṃruddhya
sukhena nirātaṅkaḥ svapna-vilāsaṃ vitariṣyāmi |</p>

<p>iti śrutvā sarvāḥ smayamānā babhūvuḥ | rādhā tūdgrīvikayā māṃ viśākhāṃ
sarvāś ca sakhīr avalokayantī āha - candrāvalī-keli-kuraṅga! tiṣṭha tiṣṭheti
anuccair māṃ tarjayantī susmitāsīt | viśākhā tu kuṭila-dṛṣṭyā mām avalokayantī
āha - vraja-dhūrta-dhṛṣṭa! apehai apehīti vadantī sakhī-madhye līnā babhūva |</p>

<p>tataḥ sarvābhiḥ subalaṃ praty uktaṃ - subala! vidūṣakatāṃ tyaja | yadi bhavatāṃ
vikrayecchā vartate, tarhi muktāḥ pradarśya samucita-mūlyena pradīyantām | no
ced vayaṃ gṛhaṃ gacchāmaḥ | mathurāta eva mauktiāny ānayitavyāni |</p>

<p>iti niśamya subalena sampuṭānudghāṭya tābhyāṃ mauktikāni pradarśya māṃ praty
uktaṃ -- priya-vayasya! imāni mauktikāny amūlyāni ābhir gṛha-paty-ādikaṃ
samasta-godhanāni ca vikrīyāpi ekasyāpi mūlyaṃ dātum aśakyam | etāḥ khalu
bhavat-snigdhāḥ sarvān upekṣya tvāṃ jānanti | tasmād etat-pūrva-kṛta-kārpaṇyam
api vismṛtya māṃ ca tva-anugatam avekṣya yat-kiñcin-mūlyaṃ gṛhītvā vinā-mūlyena
dattavad āsām abhīpsita-mauktikāni dātum ājñā kriyatām |</p>

<p>tato'ham avocam - sakhe! nahi nahi | vayaṃ vāṇijya-vyavasāyinaḥ | bhavatu | kiṃ
kartavyaṃ | bhavad-vacanaṃ ca rakṣaṇīyam | tad yat kiñcid alpam eva mayā mṛgyate
tad dāpayitvaiva dīyantām | kiṃ ca utkocaṃ gṛhītvā bāraṃ bāraṃ mama
ghaṭṭī-dāna-dravyāṇi bhavatā vināśitāni sanītit mama kenāpi kathitam asti
tasmān mūlya-dravyaṃ samakṣam eva mayaivābhyo grahītavyam |</p>

<p>subalaḥ kiñcid vihasyāha - bhadraṃ vacaḥ | kiṃ ca etābhiḥ
svīya-svīyābhīpsita-mauktikāni vicitya pṛthak pṛthak kuṭī-kṛtāni dṛṣṭvā
bhavatāpi svābhīpsita-mūlyaṃ kathyatām |</p>

<p>tato'ham abruvam - bhadraṃ darśayantu sva-svābhīpsita-mauktikāni mūlyaṃ
kathyate mayā |
subalaḥ prāha - priya-vayasya! etāḥ vinayena yan nivedayanti tat kṛpayāvadhārya
bhavate yadi rocate tadā vidhīyatām |</p>

<p>tato'haṃ - subala | kathyatāṃ kiṃ nivedayanti yuktaṃ cet kartavyam |</p>

<p>subalaḥ prāha - evaṃ nivedayanti, madhu-purī tāvad dūre
samagra-mūlya-dravyāṇāṃ ca samācayanaṃ dina-dvaya-madhya eva sampadyate |
gurukulaṃ tu mauktikālaṅkārādy-adarśanāt kṣaṇe kṣaṇe khidyamānaṃ bāḍham
ākrośati | ato'tisnigdhān bhavad-vidhān avagatya lajjām api parihāya
nirjana-vanāntaram āgatānām asmākam ṛṇenaiva mauktikāni dāpayitvā drutam
eva vidāyaḥ kriyatām | mūlya-dravyāṇy asmābhir bhavatām
abhīpsita-vṛddhi-sahitāni dina-dvayābhyantare pariśodhya praheyāṇi yady asmāsu
bhavad-vayasyasya pratītir na jāyate tadā tvam evāsmākaṃ pratibhūr bhaveti |
tasmāt parama-pratīti-pātrābhyaḥ santata-satyavādinībhya etābhyaḥ pratītiṃ kṛtvā
datteṣu mauktikeṣu mūlya-dravyam abhīpsita-vṛddhiś cācirāl lapsyate | tathaitābhiḥ
saha niviḍa-sneho'pi vardhiṣyata eva |</p>

<p>tato'haṃ vihasya - subala! tvaṃ śuddha-buddho'si | āsāṃ vyavahṛtiḥ kiñcin mātrāpi
tvayā na jñāyate | kuṭi-nāṭī-nāī̀oikā-nartakya imā mauktikaṃ gṛhītvā
nija-nija-bhartṛ-mahā-durga-koṣṭheir veṣṭitān sva-sva-guru-kula-mahā-parvatān
praviśya dravyam adattvā yadi khelyantyas tiṣṭheyus tarhi tvayā kiṃ kartavyam |</p>

<p>subalaḥ prāha - sakhe! maivaṃ bravīḥ | etāḥ khalu naivaṃ kariṣyanti | yadi vā
kuryus tadojjvala-vanāntārjuna-kokilādibhiḥ saha tatra gatvā svayam ābhiḥ
svīkṛtam | svayaṃ grahāśleṣa-cumbana-svādhara-sudhā-pānādi-rūpa-mūlyam
etāsāṃ bhartṛṣu saṃśrāvya tat-prāpty-arthaṃ tebhyas tathā bhayaṃ
pradarśayiṣyāmi | yathā ta eva drutam amūs tvat-samīpaṃ prasthāpya tad
dāpayiṣyanti |</p>

<p>tan niśamya madhumaṅgalena sa-krodham uktaṃ - re subala! tvaṃ nāmnaiva subalaḥ
pumāṃś cāsi | vastutas tv abalākṛtir muhur dṛṣṭo'si | yataḥ sāmpratam apy āsām
abalānāṃ phutkāraṃ kṣudrād atikṣudratareṣu tad-bhartṛṣu kartuṃ yad icchasi |
tad-bhīru-svabhāvasya tavaitat samucitam eva | tasmāt tvam evātropaviśya mayaiva
vijayādidhāṭīṃ pragṛhya balād āsāṃ bhartṛ-sahita-go-mahiṣyādikaṃ veṣṭayitvā
samānīya ruddhvātra nadīśvara-pure rakṣiṣyate | tadā tā eva svayam āgatya
sva-sva-dravyaṃ sutarāṃ dattvā svaṃ svaṃ patiṃ godhanādikaṃ ca mocayiṣyanti |</p>

<p>tatas tac-chravaṇena janita-mahā-duḥkha-bhareṇaiva mayoktaṃ - prāṇa-sakha
madhumaṅgala! katham evaṃ tvayā mantryate ? vraja-vāsino bhilla-pulindādyā api
me priyebhyo'py adhika-priyāḥ | ete tu sa-gotrāḥ sahodarā mad-abhinnā eva |
tasmād etan-mantraṇam atīvānucitam | subala-bhāṣitam eva kiñcid bhāti | tathāpi
na priya-janaiḥ samam ādāna-pradāna-prayogeṇa rasa-rakṣā na jāyata eva | tathā
ca smṛtiḥ --</p>

<p>naivādānaṃ pradānaṃ hi mitraiḥ saha vitanyate |
kṛte prītyā bhavel lopaḥ kalahas tad-anantaram || iti |</p>

<p>tataḥ prastutam eva mūlyaṃ dattvā mauktikāni nayantu |</p>

<p>tac chrutvā sa-krodham iva subalaṃ nibhālya - aye! kauṭilya-pāraṅgata subala!
sarvair eva militvā viḍambayitum eva vayam atrānītā bhavatā | tad yūyaṃ
mauktika-vāṇijya-vyavasāyena rājyaṃ kuruta | vayaṃ calitāḥ sma ity uktvā
calantīnāṃ tāsāṃ savidham āsādya sauhārdam abhivyañjayan subalo lalitāṃ nīcaiḥ
prāha - sakhi lalite! ādāna-pradāna-vyavahārasya sneha-bhaṅga-kāritvāt kevalaĪa
tad-bhayenaiva priya-vayasyena mūlya-nirṇayaṃ prastuta-vitta-lābhaṃ ca vinā
sarvathaiva mauktikāni na deyānīit sarva-prakāreṇāvadhāritam | tasmāt samāgatya
prathamaṃ tāvan mūlyam eva nirṇīyatām | tad-dānopāyaḥ paścāc cintanīyaḥ ity
anunayena tāḥ parāvṛtya mat-samīpam ānīya māṃ praty uvāca - vayasya! narma
hitvā mūlyam eva tāvat kathyatām | tato'ham -- sakhe subala! prathamaṃ tāvat
kasya mauktikānāṃ mūlyaṃ kathanīyam ?</p>

<p>subalaḥ prāha - etāsāṃ madhye lalitaiva mukhyā tad etad gṛhīta-mauktika-mūlyaṃ
prathamaṃ nirucyatām |</p>

<p>tato'haṃ kiñcid vihasya - etad-vāhinīnāṃ pravīṇayā lalitayā samare pauruṣeṇa yadi
mādṛśaḥ puruṣa-siṃhaḥ sakṛd api kuṇṭhitāstrīkartuṃ śakyate | tadāsyāḥ samakṣaṃ
sarvathaivāstrī na bhaviṣyāmi | kiṃ vā santatam amuktāstrī bhūtvā etaṃ puaruṣam
evānukīrtayann imām evānucariṣyāmīti idam eva yat kiñcin mūlyaṃ dattvā
gṛhṇātu |</p>

<p>subalaḥ smitvāha - gokula-vīra! sudīpra-darpa-bharair
mahendra-garva-parvata-kharvanāya sapta-rātram atra
vāma-kara-kamala-kaniṣṭhāṅguli-varāṭaka-śikharopari bhramara iva
govardhana-girir yena vyadhāyi tenoccaṇḍena bhavatā samam abaleyaṃ
kaumalya-lalitā katham iva samitim ativistārayatu |</p>

<p>madhumaṅgalaḥ prāha - subala! taṃ kathaṃ pūrvam asya paugaṇḍa-kṛtaṃ darpam
atiślāghase ? yad adhunā tāruṇyāmṛta-sekena sa
darpaka-kalpa-taru-lakṣa-lakṣa-guṇaṃ pallavito'sti |</p>

<p>subalaḥ prāha - katham iti viditam ?</p>

<p>madhumaṅgalaḥ - yad anena pūrvārīṇāṃ sakalānāṃ pūrvaṃ yādṛśa-vaikalyaṃ
kāritam āsīt, sāmpratam etad durgamaṃ tad-dhṛdayaṅgamāna-tanu-parvatān
abhilīlayaiva kena ca nakharāstreṇaiva khaṇḍa-khaṇḍīkṛtya mahāmārādibhis
tato'py atulataravaikalyam āpāditam āste |</p>

<p>tato'haṃ vihasya - subala! satyam anyatra mayā tādṛśenaiva bhūyate | na tv etasyāḥ
purataḥ yasmāt tato'pi pravara-vigrahe vividha-vaicitrī-pravīṇayānayā bāraṃ bāraṃ
bhrū-dhanuṣ-ṭaṅkāreṇaiva huṅkāreṇa helayā stabdhīkṛto'smi | tat katham iyam
abalā bhavatu |</p>

<p>ity ākarṇanena smera-mukhīḥ sakhīr avalokya svānandottha-vikārān avagūhya
sakrodham iva lalitayoktaṃ - aye subala vidūṣaka! madhumaṅgala-sahacarasya
gokula-bhaṇḍasya bhaṇḍatā-devyā satyaṃ tvam apy āviṣṭo'si | yad asmān
etat-samakṣaṃ samānāyya viḍambana-samudre saṃpātayan kautukaṃ paśyann asaīti
nigadya kuṭila-dṛṣṭyā mām ākṣipantīm āgacchata bhoḥ saralāḥ! āgacchatety
uktvā sarvābhiḥ saha gacchantīṃ tad avasara eva tatrāgatā bhagavatyāḥ
paurṇamāsyā antevāsinī nāndīmukhī tad-gamana-vārtām akhilāṃ sarvābhyaḥ
samavadhārya vyājahāra - sakhi lalite! narma-śālino'sya śrī-vrajendra-nandanasya
parihāsa-vāṅ-mātreṇaiva sva-kāryam upekṣya katham apayānty asi ? kṣaṇaṃ mayā
saha nirvṛtya -</p>

<lg>
<l>apamānaṃ puraskṛtya mānaṃ kṛtvā tu pṛṣṭhataḥ |</l>
<l>sva-kāryam uddharet prājñaḥ kārya-dhvaṃso hi mūrkhatā ||</l>
</lg>

<p>ity ādi-nyāyena parihāsa-viḍambanāni soḍhvā sthairyam ālambya sva-kāryam
uddhara | kiṃ ca mayā śapathaṃ kṛtvā vyāhriyate | asya narmabhir eva lagnakair iva
mauktikāni dāpayitavyāni | anyathā bhavat-pūrva-kṛta-kārpaṇyam anusmarato'py
abhimāna-śālino'sya narma-prayogo na sambhavati | tad anyasyā mauktika-mūlyaṃ
śrutvā yat kṛte bhadraṃ syāt tad eva vyavahartavyam iti balād iva tāṃ haste gṛhītvā
sarvābhiḥ saha muktākuṭa-nikaṭam ānīya māṃ pratyuktavatī gokula-yuvarāja!
tatra-bhavatyā bhagavatyā śubhāśīḥ śata-pūrvakaṃ bhavantaṃ prati kiñcit
sandiṣṭam asti |</p>

<p>tato'haṃ -- nāndīmukhi! kuśalam āste tatra-bhavatī bhagavatī ? tat kathyatāṃ kim
ājñāpayati | tat-sandeśāmṛtenātmānam apyāyāmi |</p>

<p>nāndīmukhī -- imā vatsā rādhādayo vraja-kumārikā asmākam atīva
sneha-pātrāṇi āyuṣmati bhavaty api santataṃ paramānuraktāḥ | tad asmān vīkṣya
atyāgrahaṃ vimucya āsāṃ dātuṃ śakyamāna-mūlyam ādāya maāṣṭa-nidhi-pater
vrajendrasya kumāreṇa bhavatā etad abhīṣṭa-mauktikāni dattvā vayaṃ
santoṣaṇīyā iti bhagavatyāḥ sandeśam imam avakalayya narmāṇi parityajya
muktāphala-dānenaitāḥ santoṣya gṛhāya prasthāpayituṃ mahānubhāvāḥ
sarva-gokula-sukha-kāriṇo bhavanta eva pramāṇam |</p>

<p>tato'haṃ sa-ślāghaṃ - nāndīmukhi! pūrvaṃ subala-hastena tat-prahitājñā-kusumaṃ
śirasi nidhāya samagrame eva parityajya lalitā-mauktikānāṃ yaḥ kaścana
mūlyābhāso'nayā saha nirṇīto'sti tam asyā mukhato niśamya tato yat tvayā tyājyate
tad api mayā tyājyam |</p>

<p>ity ākarṇya sakampādharaṃ bhruvaṃ kuṭilayantīṃ lalitāṃ sarvāś ca smita-mukhīr
avalokayantī nāndīmukhī smita-pūrvakam evāha - vraja-yuva-rāja! sa imābhyaḥ
śruto'sti, kintu tādṛṅ narma parihāya amat-samakṣam anyāsāṃ sarvāsām eva
yathā-yuktaṃ mūlyaṃ kathyatām |</p>

<p>tato mayoktaṃ - nāndīmukhi! āsāṃ sarvato jyāyasī jyeṣṭhā tad asyā
mauktika-mūlyam anayā saha vicārya tvayaiva kathyatām |</p>

<p>nāndīmukhī - vitta-svāminaiva mūlyaṃ prathamaṃ kathanīyam | tat svayam eva
bhavatā tat kathyatām |</p>

<p>tato'haṃ - niśāpater mama hṛdayākāśa-vīthyām uditāyāṃ rādhāyām udayantyām
anurādhāyāṃ sva-maryādām unmucya tayor madhye rāgeṇodayantī jyeṣṭhā
man-mukha-candraṃ tābhyāṃ saha vā pṛthag vā manāg api sva-mukhena
pariṣvajatu iti |</p>

<p>tatas tan niśamya nikuñjāntaritāyāṃ rādhāyāṃ lalitā-viśākhā-jyeṣṭhāsu ca tisṛṣu
bhrū-bhaṅgena krodham abhinayantīṣu mayoktaṃ - nāndīmukhi!
sva-sva-mahā-lābha-karam api bhāṣitam avadhārya katham etāḥ krudhyanti ?</p>

<p>nāndīmukhī - sundara! gokula-śyāma-niśāpater anya-parigṛhītānāṃ satīnām
asmākam etat-para-puruṣasya satīnām asmākam etat para-puruṣasya
mukha-candra-cumbana-karaṇaṃ dūre tāvad āstāṃ sparśo'pi mahā-pāpāyaiveti
krudhyanti |</p>

<p>ityādi vinoda-līlām ākarṇya satyabhāmā kṛṣṇam āha - nātha! tārā-gaṇane
rādhāyā viśākheti-prasiddham api nāma hitvā sākūtam anurādheti nāma
prayuñjatas tan-narmālāpa-bhaṅgīṃ svasmin svasminn evāvadhārayantyos tayor
vidagdha-rādhā-viśākhayor nyāyya eva roṣaḥ | lalitā kathaṃ kupyati ?</p>

<p>kṛṣṇaḥ - priye! anurādheti lalitāyā evāpara-paryāyaḥ |</p>

<p>satyabhāmā - yādavendra! etad apūrva-līlā-kathā-śravaṇena mama manasi tṛptir
alaṃ vṛttir nāsti tat kathaya kathaya |</p>

<p>kṛṣṇaḥ - tato'haṃ smita-śavalita-campakalatā-vadana-candram ālokayaṃs tad
gṛhīta-muktā-kūṭaṃ hastena cālayann idam avadaṃ - nāndīmukhi! iyaṃ te
priya-sakhī campakalatā kasmād api siddhāt prāpta-siddhir iti mayā bahu-dinam
anumitam āste |</p>

<p>nāndīmukhī - katham anumitam ?</p>

<p>mayoktaṃ - yata iyaṃ campakavallī sthāvarā madhye bṛhat-phala-dvaya-bhārānatāpi
līlayā caṅkramīti | ato mudira-sundare mad-urasi campaka-mālā bhūtvā
sva-saurabha-bhareṇa māṃ vāsayatu | mayāpi sva-siddhi-balāt etad-ājñayaivāsyāḥ
kaṇṭhe sūkṣmatara-marakata-maṇi-mālayā vakṣojayor antare ca
mahendra-nīlamaṇi-nāyakena tvaritam eva bhavitavyam |</p>

<p>subalaḥ - priya-sakhe! caṅkramaṇādinā'syāḥ siddhiḥ sarvair anubhūyata eva | tava
tu kenāpi kadāpi kutrāpi sā naiva dṛṣṭāsti | tasmād duṣkare'smin karmaṇi
sahasaiva pravṛttena bhavatā aydi niṣpādayitum aśakyaṃ syāt tarhi vayam ābhir
upahasiṣyāmahe | ato vicāryaiva pravṛttena bhavitavyam |</p>

<p>tato'haṃ - subala! mama siddhiṃ paśyann api na paśyasi ? mayā kiṃ kartavyam ?</p>

<p>nāndīmukhī - madhurāṅga | kadā kutra kā siddhis tvayā niṣpāditāsti | sā
kathyatāṃ, sarve śuśrūṣavaḥ santi |</p>

<p>tato mayoktaṃ - deva-yātrāyām ambikā-vane śaraṇāgatatvena tāta-pādayoḥ patitaṃ
mahājagaraṃ pādāṅguṣṭha-sparśa-mātreṇaiva sarvālaṅkṛti-bhūṣito
vidyādhara-rājo mayā vyadhāyi | girīndra-rājo govardhanaś ca saptāham
eka-kareṇaiva chatrākam ivānāyāsenaivādhāri | kāliya-viṣa-jvālā-vimohitaḥ
subalādi-vayasya-gaṇaḥ sva-dṛṣṭi-mātreṇaiva sa-cetanaḥ sphuṭam akāri | bāraṃ
bāraṃ mahādāvānalo'py amṛtīkṛtya sukhenaiva sphuṭam apāyi | evam ādayo
bahavaḥ siddhi-prabhāvā gokule kena nānubhūtāḥ santi ? tad ativistareṇālam |
iti niśamya īṣat-smayamānā lalitā prāha - nāndīmukhi! eṣa te durlalito nāgaraḥ
sarvam etat satyaṃ kathayati | kintu sa kālo gataḥ | yatra brahmacarya-balena tat
sarvaṃ niṣpāditam āsīt | sāmprataṃ
nṛśaṃsa-kaṃsa-sevaka-govardhana-malla-gṛhiṇyāḥ padmā-śaivyā-prabhṛtīnāṃ ca
vrajāṅganānāṃ santata-sambhoga-vilāsena dūṣita-brahmacāritvād asyāntarhitāḥ
sarvās tāḥ siddhayaḥ |</p>

<p>tato'haṃ kiñcid vihasya - lalite! tejīyasāṃ na doṣāya vahneḥ sarva-bhujo yathā ity
asya padyasyārtham abuddhaiva tvyedam ucyate | tat-tad-arthaḥ śrūyatāṃ | yathā
sarva-bhakṣaṇenāpi vahnes tejo-glānir na bhavet | pratyuta tad-vṛddhir mahaty eva
bhavati | tathā bhavādṛśīnām uttama-varāṅganānām
avirata-madhura-rasopabhoga-mādhuryeṇa mamāpi siddhir nirantaram ujjvalā
bhavantī parama-vṛddhim evādhikatarām avāpa |</p>

<p>madhumaṅgalah -- lalite! satyaṃ bravīti priya-vayasyaḥ | siddhiś cen na vṛddhim
āyāti tarhi muktaḥ kathaṃ bhūmau prārohanti ? prārūḍhāś ca kathaṃ sarvataḥ
prasāriṇyā vallikā bhavantyaḥ pracurataraṃ phullanti phalanti ca ?</p>

<p>lalitā vihasya - ārya madhumaṅgala! tat kiṃ bhavat-priya-vayasyasya siddheḥ
prabhāvaḥ ?</p>

<p>madhumaṅgalaḥ - tat kasya ?</p>

<p>lalitā -- vṛndāvana-bhūmer eva |</p>

<p>rādhā svagataṃ - lalite! etat kāminī-saṅgasya cety ucyatām iti rādhayoktaṃ
viśākhāpy anubhāṣitavatī |</p>

<p>tato'haṃ - tat katham atraiva bhavatībhir upta-muktā hiṃsrā jātāḥ ?</p>

<p>lalitā - bho vidagdha-śiromaṇe! muktāḥ kiṃ hiṃsrā bhavanti ?</p>

<p>mayoktaṃ - tat kathaṃ muktā notpannāḥ ?</p>

<p>lalitā - bhūmi-viśeṣasya bījasya ca vaiguṇyāt |</p>

<p>rādhā svagataṃ - lalite! kṣetrasyāsya guṇād apy ucyatām ity etad viśākhāpy
uktavatī |</p>

<p>nāndīmukhī - lalite! satyam eva kathayati viśākhā |</p>

<p>lalitā - katham iva ?</p>

<p>nāndīmukhī - yasmāt sarvadā sarvāṅgīṇa-mukti-viṣa-vallari-mahoṣara-bhūmau
santata-paramānanda-kara-prema-bharojjvalita-bhakti-pīyūṣa-sura-valli-sarasatara
-mahā-kṣetre'smin vṛndāvane dhruvam āgantukā ye kecana jantavo bhaktā eva
bhavanti kathaṃ nu muktā bhavantu |</p>

<p>lalitā vihasya - viśākhe | sphuṭaṃ kāminī-saṅgasya iti bhavad-vāg-vilāso'pi
sa-sandarbho bhaviṣyati tad vivṛtya kathyatām |</p>

<p>viśākhā - ārūḍha-yogo'pi nipātyate'dhaḥ-saṅgena yogī kim utālpa-siddhir iti
nyāyenāsya kāye manasi gotre ca śyāmalatarasya sa-cchidra-vaṃśī-rasikasya
kṣaṇa-mātra-saṅgena muktā api bhūmau garbha-vāsena jananam āsādya
ca-cchidrībhūya saṃsāra-guṇa-baddhā babhūvuḥ |</p>

<p>tato'haṃ - viśākhe! nikhilam eva satyaṃ kathayasi |</p>

<p>subalaḥ - vayasya! katham iva |</p>

<p>tato mayoktaṃ - mama kāma-vilāsādhyāpakasya saundarya-vaidaghdyādi-guṇān
viśeṣeṇa nāradādi-mukhād ākarṇya daṇḍakāraṇya-vāsino jīvan-muktāḥ
kaṭhora-tapasyākulam ācarya gokula-vane'smin pravara-gopa-gṛheṣu janim
aṅgīkṛtya vraja-vilāsinyo bhūtvā susāra-vaidagdhyādi-guṇair āvṛtya etā iva
mad-urasi sraja iva vilasanti | tathaivāpare parama-muktā api mad-acintya-guṇair
ākṛṣṭā asmin vraja-vane nitya-siddha-sthāvara-jaṅgameṣu
paśu-pakṣi-bhūruhādayo bhūtvā mām ānandayantaḥ paramānandam āsvādayanto
nandayanti |</p>

<p>subalaḥ - vayasya! sādhu varṇitam |</p>

<p>lalitā kiñcid vihasya - mahā-siddhaś ced bhūmi-bheda-guṇaṃ vinā tava siddheḥ
prabhāvān muktā jāyante tarhi parama-siddho'pi bhavān
kiñcin-mātrādhika-dravya-lābhāya tad-vikraya-kṣudra-vṛttau kathaṃ pravṛtto'sti ?</p>

<p>tato'haṃ - mūrkhe lalitike! yauvana-dhana-garvitābhir bhavatībhir yathā
sva-dharmaṃ parityajya itas tataś cañcalyate tathā svadharma-pariniṣṭha-vaiśya
śiromaṇi-śrī-vraja-rājasya eka-putreṇa mayāpi svadharmaṃ parityajya kim
ucchṛṅkhalena bhavitavyam ? yataḥ kṛṣi-vāṇijya-go-rakṣā-kuśīdaṃ tūryam ucyate
iti vaiśyānām asmākaṃ catasro vṛttayo bhavanti | āsām eka-vṛttyācaraṇenaiva
sarva-siddher vṛddhis tac-catuṣṭayam ācarato mama punaḥ siddhiḥ
parama-kāṣṭhām ārūḍhaiva paraṃ virājate |</p>

<p>nāndīmukhī sa-smitaṃ - svadharma-niṣṭha-yuvarāja! bhavataḥ
kṛṣi-vāṇijya-gorakṣā-tisro vṛttayaḥ spaṣṭam anubhūyanta eva vṛddhi-jīvikā tu
kadāpi nāvakalitāsti |</p>

<p>tato'haṃ - nāndīmukhi! sāpy asmābhiḥ kriyamāṇāpi tvayā kiṃ na jñāyate ?
sāmpratam api muktātyantābhāva-saṅkṣobhinībhir etābhiḥ saha
saṃkāmita-svadharmaṃ muktāpāra-vyāpāra-vṛddhi-vṛttiṃ vidhātum ārabdhavān
asmi |
viśākhā kiñcid vihasya - subala! yatra yo rajyati, sa khalu vinindyam api tad eva
ślāghyatayotkīrtayati | atas tāvat suṣṭhu adharmasyāpi śobhanatvena varṇanam
asya tva-priya-sakhasya nāyogyam |</p>

<p>subalo vihasya - nāndīmukhi! na kevalam asau dhanasya vṛddhiṃ labhate, kintv
anyeṣāṃ padārthānām api kṣaṇe kṣaṇe vṛddhiṃ labhamāno'sti ||</p>

<p>nāndīmukhī -- kasya kasya ?</p>

<p>subalaḥ - prathamaṃ pratyaṅge manasija-koṭi-vijayi-nava-tāruṇyasya netrāñcale
cañcala-kamala-vinindi-ghūrṇanasya bhāṣite ca sudhā-sārojjvala-mādhurīṇām |</p>

<p>madhumaṅgalaḥ - subala! itara-padārthānāṃ vṛddhiṃ kiṃ tvayā vismṛtā ?</p>

<p>subalaḥ - smārya keṣām |</p>

<p>madhumaṅgalaḥ -
makara-kuṇḍala-maṇi-mañjīra-hāra-valaya-keyūra-maṇi-mudrikādibhiḥ
parama-saundarya-darpādika-madhura-keli-vilāsānām |</p>

<p>lalitā - ārya! anyataraika-vastunaḥ kathaṃ vṛddhiṃ saṅgopitavān asi |</p>

<p>nāndīmukhī - katarasya ?</p>

<p>lalitā - ballava-kula-sādhvīnām adharāmṛtocchiṣṭasya |</p>

<p>rādhā sa-smitaṃ - lalite! satyaṃ satyaṃ vapur ākhyāti bhojanam ity etat
praguṇatara-rasāyana-pānenaiva bāhu-yugale
suvṛttendra-nīlārgalā-darpa-dalana-valanasya, vakṣasi
mārakata-kavāṭāhaṅkāra-vidhvaṃsi-vistārasya, ūru-dvaye ca
marakata-kadalī-stambha-garva-sarvaṅkaṣa-suvṛttitāyāḥ, vadane ca
śārada-śaśadhara-parārdha-mādhurya-saṅkoca-kāri-nirbhara-suṣamāyāḥ,
caraṇayoḥ nava-rasāla-pallava-praśasti-vitrāsi-mādhuryasya, sarvāṅge
madhuratara-sanniveśa-kuśala-lajjā-kāri-subhaga-sauṣṭhavasya, vapuṣi ca
nava-nava-mudirendīvaraindranīla-prabhā-hāri-visāri-prakaṭojjvalatā-bharasya,
yenāsya sakalāntaram apy abhivyāpya vilasitam iti tan mṛduu-bhāṣitāmṛtaṃ
viśākhayāpi sa-smita-sphuṭa-sulapita-kusumena suvāsitaṃ vyadhāyi |</p>

<p>madhumaṅgalaḥ sa-parāmarśaṃ - vayasya! para-ramaṇī-madhurādhara-lolupaṃ
tvām etā dhūrtā miṣṭa-miṣṭa-vacana-mādhurī-bhareṇa parilobhayantyaḥ
pracuratara-vṛddhiṃ pratiśrāvya mauktikāny ādāya jaṭilādi-durgam āsthāya
mūlam api na dāsyanti | vṛddhi-vārtā tu dūre vartatām iti suṣṭhu vijñāyāhaṃ
mitreṇa hitam āśāṃsanīyam iti vijñāpayann asmi | agre tubhyaṃ yad rocate |</p>

<p>tato'haṃ daśanai rasanāṃ sandaśya - sakhe! imā gāndharvādayaḥ kulāṅganāḥ
prakāmādāna-pradāne mahā-śucayas tad ajānataiva tvayedam ucyate tac chrūyatāṃ
sāmpratam eva svādharāmṛtopaḍhaukanena mām atīva santoṣya gāndharvayā
mat-sakāśāt prātar gṛhīta-kamal-rāga-rekhikā-yugalena nija-vakṣoruhaṃ
paribhūṣya mad-urasi tad eva caturguṇīkṛtya sāyam eva vitīrṇam | lalitayā ca
paraśvaḥ sāyam amṛta-srāvi-cumbaka-ratnam ekam ādāya kali-krameṇa
tri-guṇī-kṛtya pariśodhitam | viśākhayāpi niśīthe paramāgraheṇa
man-madhurādharāmṛtam ādāya sva-sarva-bhūtaṃ tad eva prātar bahu-guṇīkṛtya
pradāya bāḍham āpyāyito'smi | campaka-latādayaś ca bāraṃ bāraṃ
sva-svābhīṣṭa-padārtham āgraheṇābhigṛhya kāścid dviguṇīkṛtya kāścit
triguṇīkṛtya pradāya mām atīva santoṣitavatyaḥ | kintu āsu jana-dvayī kevalaṃ
pradāne kiñcid anyādṛśa-vyavasāyā vartate |</p>

<p>nāndīmukhī - katarā sā ?</p>

<p>tato'haṃ - ekā raṅgaṇavallī mad-vakṣasi
nija-vakṣaḥ-sthit-nistala-madhura-phala-yugalasya trirāropaṇam urīkṛtya
mat-kara-mardana-phala-dvayaṃ gṛhītvā sakṛd eva tad-arpitaṃ avaiśiṣṭaṃ
dvir-arpaṇaṃ gati-kriyām ācarya nādyāpi karoti | kācid anyā raṅgaṇamālā-sahacarī
tulasī nāmnī dviguṇīkṛtya dātum uktvā mad-eka-parirambha-stavakaṃ samādāya
sāmpratam idānīṃ deyaṃ tadānīṃ deyam iti kālaṃ kṣapayantī mūlam api na
dadāti |</p>

<p>madhumaṅgalaḥ - ayi raṅgaṇavallī-tulasyau! yuvayoḥ sakāśād
albhyamānātma-divya-dravyo'pi priyaṃvado'smat-priya-vayasyaḥ sahaja-sāralyato
bhavad-vidhāsu priyam eva vakti | tathāpy etādṛśe'py asmin vañcana-cāturīm
ācarantībhyāṃ bhavatībhyāṃ kṛtaghnatvāt loka-dharmato bhayaṃ na kriyate |</p>

<p>tad ākarṇya cāru hasantī lalitā prāha - sakhyus tavārya madhumaṅgala! bhāṣitaṃ
tat pīyūṣataḥ priyataraṃ nahi kasya goṣṭhe pratyakṣaraṃ pratipadaṃ
tad-alīkatogra-śakrāśanasya nahi ced iha bhūri-gandhaḥ | tataḥ sahāsa-kolāhalaṃ
sādhu lalite! sādhu varṇitam iti sarvās tās tām āliṅgatavatyaḥ | rādhā ca tathaiva
manasā |</p>

<p>nāndīmukhī - mohana! katham apratītiḥ kriyate ? lalitā-prema-pātrīyaṃ
raṅgaṇa-mālikā, dvitīyā ca viśākhā-priya-śiṣyā tad etābhyām eva te prbodhya tad
avaśyaṃ dāpayiṣyate | yathā tābhyāṃ saha bhavataḥ śuddha-bhāvena punaḥ punar
eṣa vyavahāro nirvahati | yadi vā dāpayituṃ na śakyate tadā tad-avaśiṣṭa-dravyaṃ
tat-snehāt tābhyāṃ svayam eva dāpyate | ete api yadi te jhaṭiti dātuṃ nāṅgīkurutas
tarhi kenāpi bhavān anuyoktuṃ na śakyate | bhavatā tv
anaṅga-mañjarī-sahodarāgrataḥ kriyamāṇa eva phutkārārambhe tābhyām eva
sādhvasena svīkṛta-vṛddhi-sahitaṃ tad drutaṃ sutarāṃ vitariṣyate |
tataḥ sarvāsu nāndīmukhīṃ māṃ ca sa-bhrū-kuṭi-kauṭilyam īkṣamāṇāsu kiñcid
upasṛtya tuṅgavidyā sāntaḥ-smitam āha - bho bhoḥ sakhyaḥ! apūrvaikā vārtā
śrūyatām |</p>

<p>sarvāḥ - sakhi! kā sā ?</p>

<p>tuṅgavidyā - ekaḥ kānta-darpa-nāmācāryaḥ śruto'sti |</p>

<p>lalitā - paramparayā śruto'sti bhadreṇa na jñāyate |</p>

<p>tuṅgavidyā - tat-priya-śiṣyeṇa śyāmala-miśra-nāmnā tat-kṛta-sūtrāṇāṃ
sandhi-catuṣṭayākhyāta-kṛd-vṛttaya iti vyākhyātāś catasro vṛttayo yāḥ kṛtāḥ santi
tāḥ kiṃ bhavatībhir dṛṣṭa-caryo bhavanti ?</p>

<p>viśākhā -- viṣṇu viṣṇu tad-vṛtti-darśanaṃ tāvad-dūre'stu sa eva kadāpi na
karṇa-gocarīkṛto'sti |</p>

<p>lalitā sākūtaṃ - tuṅgavidye! kutrāsau tvayā paricitaḥ ?</p>

<p>tuṅgavidyā - sakhīsthalyā eka-mahā-padmāpsarasā tad-vṛtti-pāī̀ohārthaṃ taṃ
mṛgayituṃ sāya atrāgatam āsīt |</p>

<p>tato'haṃ - tuṅgavidye! etāvad-dūra-bhūmau kathaṃ tat-sañcāraḥ ?</p>

<p>tuṅgavidyā - nikāma-vanyāvṛddhi-sāmarthyena | ity ākarṇya sarvāḥ smitaṃ
kurvanti sma |</p>

<p>lalitā - tatas tataḥ |</p>

<p>tuṅgavidyā - śyāmala-miśrādvitīyenālīka-rāja-paṇḍitena prathamaṃ
narma-pañjikā̆ā̆aṃ kraya-vikraya-pañjikāṃ ca vidhāya sāmpratam alīka-pañjikā
tathādāna-pradāna-pañjikā ca prapañcitā anukrameṇa nāmnāntareṇa ca
prapañcitaitat-pañjikā-catuṣṭayaṃ bhavatībhiḥ śrutam astīti manye |</p>

<p>lalitā - atha kiṃ so'pi suṣṭhu anubhūyamāno'sti |</p>

<p>tuṅgavidyā - tebhyo'pi parama-samīcīna-tīvra-dhī-prāgalbhyena tat-satīrthena
kuhaka-bhaṭṭena tad-vrtti-catuṣṭayasya ṭīkā yugapat-kartum ārabdhāḥ santi |</p>

<p>campakalatā - tuṅgavidye! tvaṃ sarva-vidyā-viśāradāsi tad eṣāṃ catūrṇāṃ
śāstra-kāriṇāṃ nāma-dheya-niruktim avagantuṃ sarvās tvatto'bhilaṣanti |</p>

<p>viśākhā - ācārya-bhaṭṭayor arthaḥ spaṣṭa eva tan-miśra-paṇḍitayoḥ sa tāvan
nirucyatām |</p>

<p>tuṅgavidyā vihasya - doṣo'py asti guṇo'py asti tena miśrena miśreta iti miśraḥ |</p>

<p>nāndīmukhī - kataro vā doṣaḥ kataro vā gunaḥ ?</p>

<p>tuṅgavidyā - vaidagdhyāvaidagdhayor avicāreṇaiva yatra kutrāpi sarvatra pravṛttir
iti doṣaḥ | sāralyādhikyena uttamānuttamāvicāreṇaiva vaiṣamyaṃ vinā sarvatra
samatayā pravṛttir iti mahān guṇaḥ |</p>

<p>lalitā smitvā - tad asyaitan-miśratā padavī samucitaiva |</p>

<p>citrā - paṇḍito'pi nirucyatām |</p>

<p>tuṅgavidyā - sad-asad-vicārikā buddhiḥ paṇḍā | tayā yuktaḥ paṇḍitaḥ iti | ayaṃ tu
buddhi-gauraveṇa pūrva-parayoḥ para-vidhir balavān iti vicārya parā asad-vicārikā
yā sā paṇḍā tām evottaramtveāśritas tad-yuktatvāt paṇḍita iti |</p>

<p>citrā - sakhi tuṅgavidye! sandhyādi-catuṣṭayasyāpy arthaḥ prakāśya kathyatām |</p>

<p>tuṅgavidyā - citre! asmad-goṣṭhyāṃ tat-prapañcena lalitaiva dakṣā tat saiva
kathayatu |
lalitā - citre! etat-prasaṅga-leśo'pi mayā kadāpi na śruto'pi tad
etat-prakaraṇa-vyākhyātrī tuṅgavidyaiva tad-arthaṃ jānāti |</p>

<p>citrā - tuṅgavidye! mac-chirasā śāpitāsi tvayaiva vyākhyāyatām |</p>

<p>tato'tilajjayā svayam asaṃkathya rādhikātiprīti-pātrīṃ manāg apy anucyamānāṃ
tadīya-sukhada-savidhāṃ bhū-cāraṇa-varya-kiśorīṃ tuṅganarmākhya-vaihāsikīṃ
cakṣuḥ-kūṇanena sa-smitam ālokayantyāṃ tuṅgavidyāyāṃ, tuṅganarmā kiñcit
sannidhāya sa-smita-man-mukham avalokayantī nijagāda - citre! sa tāvad
artho'smābhir na jñāyate kintu tayāpsarasā punaḥ punar āgatya sa-vinayaṃ svayam
āgraha-bhareṇa suprasannīkṛtāt yathārtha-padavīka-miśra-varād adhītya
tad-vṛtti-catuṣṭaya-vyākhyānam asmat-sahita-tuṅgavidyāgrataḥ sāṅgaṃ yad akāri
tat samāsena mayā kathyamānaṃ śṛṇuta -</p>

<p>prathamaṃ śṛṇu dūtī-dvārā vā kṛtābhiyogena yūnor milanaṃ sandhiḥ | tasya vṛttir
vivaraṇa-matisārādir iti |</p>

<p>tataḥ kucālambha-pariṣvaṅga-cumbanādhara-pāna-rūpāṇāṃ śṛṅgāra-bhedānāṃ
catuṣṭayam eva catuṣṭayam | tasya tasya vṛttir nakha-kṣatādiḥ,
bāhu-bandha-bhṛṅgy-ādiḥ, gaṇḍa-sthale savilāsa-mukha-kamalāropaṇādiḥ,
savaidagdhya-daṃśādir iti |</p>

<p>tato'nyonya-narma-lapitam ākhyātam | tasya vṛttiḥ paraspara-jayākāṅkṣayā
nigūḍhārtha-prahelikādi-prayoga iti |</p>

<p>citrā sa-smitaṃ - tuṅganarman! aśruta-caraitad apūrvārtha-vyākhyānam
asmat-karṇa-gocarīkṛtaṃ, bhavatyā tat kṛd-vṛtter apy arthaḥ suṣṭhu nirucyatām |</p>

<p>tuṅganarmā -- ānandaṃ karotīti ānanda-kṛt sambhogaḥ | tasya vṛttiḥ
śītkāra-cakṣr nirmīlanādir iti | kiṃ ca kānta-darpācāryādy-avatāriṇā
kalāpa-priyeṇa siddha-kumāreṇānena tat-tad-vigrahāntareṇaiva yat
kalāpa-vyākaraṇam āvirbhāvitaṃ tatrātyantāpādeyatvena atiśaya-rahasyatvena ca
prakaṭam anigadya bhaṅgyā nāma-dheyāntareṇa ca yat kiñcit nigūhitaṃ tad
bhavad-vidha-rasika-snigdha-vidagdha-janair vidagdha-buddhi-sakhībhiḥ
samasadhika-vicāreṇa samanubhavanīyam iti |</p>

<p>campakalatā kiñcid vihasya - tuṅgavidye! etad-bhaṭṭa-pādānāṃ tvāv eva bhujau
tatrāpy atīva sukumārau tat katham ekadaiva ṭīkā-catuṣṭayaṃ lekhituṃ śaknotu |</p>

<p>tuṅgavidyā -- mugdhe! nijendra-jāla-balenāyaṃ bhuja-catuṣṭayam api
prāduṣkartuṃ śaknoti |</p>

<p>lalitā -- satyaṃ satyaṃ vāsantika-rāsollāsa-mahotsave
parama-rāsa-sthalī-nikaṭa-varti-praviṣṭaka-nāmāraṇya-khaṇḍāntar-nikuñjāntar
āle'pi para-rāmā-ratnam apahartuṃ nikhila-ballavī-vṛnda-vañcanāya ca
sva-paricyāyakādbhuta-nija-mādhurī-santatim avaguṇṭhya kuhaka-balād evānena
caturbhujatvam āviṣkṛtam āsīt |</p>

<p>viśākhā - lalite! satyam etat sarvam asyakuhaka-bala-vijṛmbhitam eva yat
priya-sakhyā saha gadya-padyair narmālāpa-goṣṭhyāṃ tāṃ jetuṃ
nija-kuhaka-pāṇḍityena samprati vṛddhi-vṛttim ācaratā pada-dvayasya vṛddhiḥ
kadācid yad anena kriyate tac cāsmābhir api dṛṣṭam asti |</p>

<p>sudevī - viśākhe! caturṇām eteṣāṃ śāstra-kāriṇāṃ prāyeṇaika eva vyavasāyaḥ
kathaṃ dṛśyate ?</p>

<p>nāndīmukhī - sudevi! etad vivaraṇam alpākṣareṇa tuṅganarmaṇā yad akāri tat kiṃ
tvayā nahi śrutam ?</p>

<p>sudevī - yāva-grāma-stha-priya-sakhyāṃ tadānīṃ datta-manaskayā mayā tat
samyaktayā nāvadhāritaṃ tat kṛpayā tvayaiva vistareṇa saṃkathya śrāvyatām |</p>

<p>nāndīmukhī - sudevi! śrūyatām | vastuta ete catvāraḥ kuhaka-bhaṭṭa-nāmā eka
eva kumāro bhavati | sa eva kṛtya-bheda-vinoda-sampādanāyātmanaḥ
prakṛṣṭatara-kuhaka-prabhāvāt prakaṭitenaikena vigraheṇaiva kānta-darpācārya
iti apareṇa śyāmala-miśra iti padavīm adhyārūḍho vartate | alīka-rāja-paṇḍitena
samaṃ tu sphuṭam asya pṛthag-vigrahatā nāsty eva kintv ayam eva sadā dharmī
kumāraḥ | sphuṭam atra vilāsa-viśeṣollāsa-karaṇāya kiñcit
prakāśa-bhedenālīka-rāja-paṇḍiteti nāmāntaram urarīkṛtya kāmam ātmīyānām
ātmanaś ca paramānanda-kallolam āsphālayan viharate |</p>

<p>tato'haṃ - haṃho! yac caturbhujatvādika-līlāyitam akhilam asmābhiḥ
siddhatā-prabhāvair evāvirbhāvyate | tan mūrkhābhir ābhir ugrābhiḥ
kuhaka-bhaṭṭābhir nija-nikṛṣṭa-kuhaka-prabhāvair eveti santatam udghuṣyate |</p>

<p>iti mad-vacaḥ samākarṇya sarvāḥ - anena siddha-gosvāminā sva-prabhāveṇa
nijālīkatāpi siddhī-sampādya sva-mukhenaiva paraṃ nirdhāritā vyadhāyīti sarvair
nirbharam ullāsyamāne hāsa-kutūhale |</p>

<p>ahaṃ svagataṃ - bho āścaryam āścaryam amūbhir vāvadūka-ballavībhir
vacana-prakāśa-paripāṭībhir bāḍham alīkataiva mayi siddhīkṛteti manasi vibhāvya
lajjayā mayā tad-anākarṇita-mudrayaiva tāḥ suṣṭhv avadhāryeva kiñcid vihasya
vyāhṛtaṃ - bho mugdhā yauvanāndhā vilāsinyaḥ! yady atra nahi vaḥ pratītis tarhi
sarveṣāṃ samakṣam eva sva-siddhiṃ darśayan prathamam asyāḥ kaṇṭhe vana-mālā
bhavāni iti vihasya campakalatām upasarpan - vayasya siddhasya tava
para-ramaṇī-sparśaḥ parama-nyāyya iti vihasya vadatā madhumaṅgalena
nivartito'ham avadaṃ - sakhe! siddhasya siddhayā saṃyogo mithaḥ
paramānanda-lābhāyaiva bhavati | uktaṃ ca śrī-nāradena - paramānanda-lābhāya
sva-yūthyām eva saṃśrayed iti |</p>

<p>iti niśamya hasantīṣu sarvāsu paramānanda-janita-kampādi-sāttvika-vikārān
bhaneevācchādayantī campakalatā prapalāyya kuñjāntarāle praviṣṭā rādhāṃ
pṛṣṭhe samāliṅgya nilīnāsīt |</p>

<p>tato'haṃ citrāṃ mauktikāni haste cālayann uktavān - citre! samakṣam āgatya
mauktika-mūlyaṃ śṛṇu śṛṅgāra-karma-vicakṣaṇāyās tava mūrti-mañjuṣikāyāṃ
tat-sādhanāni bahūni santīti tvat-prāṇa-preṣṭha-sakhyā kathitam asti | tair
vicitra-śṛṅgāreṇa mat-pratyaṅgāni tathā bhūṣaya yathāham api
tvad-vakṣaḥ-stha-kāñcana-ghaṭa-dvayam ardha-candra-patrāṅkurādibhiḥ
santoṣeṇālaṅkṛtya tām ānandayāmīti |</p>

<p>tac chravaṇataḥ sa-krodhaṃ citrā - aye aviratam
ativikaṭa-bhaṇḍatoccaṇḍa-caṇḍikāviṣṭa! aye trijagati
prasiddha-dhṛṣṭatodbhaṭa-bāṭikā-kuraṅga-kuṭumbinī-kula-naṭa! tva-yogyābhis
tat-tat-sādhana-karma-karmaṭhābhis tābhir eva sa-santoṣaṃ sucitritena bhavatā tā
eva suślāghaṃ suvareṇa santatam anukīrtyantāṃ itas tvaritam apasaratu svāmī |</p>

<p>ity ākarṇanena jāta-hāsāḥ sarvās tāṃ suṣṭhu tuṣṭuvuḥ |</p>

<p>tad anu nāndīmukhī - gokula-maṅgala!
sakala-gokula-jana-jīvātu-mukha-candra-prakāśaṃ bhavantaṃ akasmād vimanaskam
iva saṃvīkṣya bhavad-ekāyuṣām asmākaṃ hṛdayāni
marma-vraṇa-vedanā-vahni-jvālitānīva sphuṭanti santi | tatas tan-nidānam avaśyaṃ
kṛpayā prakāśyatām | yathā bhagavatī-dvārā tat-pratīkāraṃ jhaṭiti niṣpādya
śrīmantaṃ bhavantaṃ bāḍham ānandaivātmānaṃ sandhukṣayāma |</p>

<p> iti nāndīmukhī-vacanam ākarṇya savaiklavyam iva mayoktaṃ -- nāndīmukhi
śrūyatām |
adṛṣṭāśruta-cara-cāru-cāturya-niravadya-mahā-vaidagdhya-viovidha-sudurbodha
-narma-karma-svādhyāya-prathamācāryāyāḥ
samasta-kalyāṇa-guṇa-maṇi-mañjuṣāyāḥ
sva-parijana-gaṇa-jīvanī-bhūta-smita-nava-ghana-sāra-suvāsita-bhāṣita-pīyūṣāyāḥ
śacy-ādi-saubhāgyavatī-vṛnda-varṇyamān-saubhāgya-bharāyāḥ santatam
indirādi-gaurī-gaṇa-mṛgyamāṇa-saundarya-rasa-sphurita-nakhāñcala-pratīkāyāḥ
sura-nara-gaṇa-gandharva-vidyādhara-muni-vara-vandita-bhuvaneśvarī-śata-vand
yamāna-padāravindāyāḥ, samasta-vaikuṇṭhato'pi paramottama-parama-vyomato'pi
bṛṃhita-mahā-mahimottara-vṛndāṭavī-mahā-yoga-pīṭha-mahā-siṃhāsane
saṃbhṛta-mahāratnābhiṣekāyāḥ mahādevyāḥ
sudhā-sāgara-mathanotthita-rādhety-akṣara-yugala-ghanībhūta-tat-sārāṃśa-kalas
a-dvaya-vinirmita-rādheti-nāma-dheyād
apūrvāmṛta-sāra-vikāra-viśeṣeṇāpyāyita-śītkārita-caturdaśa-bhuvanāyāḥ,
santata-saurabhya-niravadhi-saundarya-nistula-kaumalya-nirbhara-varāruṇyādi-vin
irjita-raktotpala-kula-caraṇa-paricaraṇaika-jīvine sakala-varivasyā-viśāradāya
mahyaṃ svayam āhūyāsaṅkocatayā mat-kāmita-pratyaṅga-sevā yat tayā na dīyate |
atas tasya mayi madhurāṃ prītim anavadhārya tat-pūrṇāṃśāṃ yathārtha-nāmnīṃ
tuṅgavidyāṃ bhagavatī-mukhāt niśamya satvarābhīṣṭa-lābhāya enāṃ
gurutvenāsādyāsyāḥ sakāśāt mahādevī-mantra-rājaṃ didīkṣiṣur ahaṃ tvāṃ
bhagavaty-advitīyāṃ prapanno'smi |</p>

<p>nāndīmukhī vihasya | sulakṣaṇa prathamaṃ tāvat śāstra-nirṇīta-gurūpasattir
vidhīyatām |</p>

<p>mayoktam | bhadraṃ vacaḥ prathamaṃ guru-śiṣyayoḥ parīkṣaiva nyāyyā | tatas
tisras triyāmāḥ kutrāpi nirjana-kuñje kṣaṇe mahilāṃ kṣaṇe pumāṃsaṃ māṃ
sampādya sva-vidyāyāḥ prabhāvam asau darśayatu | tato viśrabhya
parama-sambhrameṇa mayāpy asyāś
caraṇa-yāvābharaṇa-śroṇi-mardana-vakṣoja-kaṇḍūyana-veṇī-bandhanādi-paricaryās
sarvāpekṣayā kriyamāṇāsu suprasanneyaṃ tvat-sevayā parama-prasannāsmīti
nirucya māṃ manobhavānanda-kara-nikuñja-maṇḍapa-vedikāṃ prāpayya bho
vicakṣaṇa mad-vakṣaḥ-sthala-kārttasvara-maṅgala-ghaṭa-yugalaṃ svakara-yugalena
spṛśan mṛgamada-kuṅkumādi-paṅka-lepa-pūrvakaṃ maṇi-puṣpa-mālābhir
veṣṭayety ādibhāṣitamantrair ghaṭaṃ sthāpayitvā,
sva-vakṣoja-mahā-prasāda0kuṅkumena mama lalāṭādiṣu tilakaṃ kṛtvā
mṛgamadena mad-vakṣasi mahā-devī-nāma-mudrām abhilikhya bāhu-dvayaṃ ca
tac-caraṇa-cihna-saubhāgya-mudrābhir aṅkīkṛtya sva-kaṇṭhād ekāvalī-mālām
uttārya mat-kaṇṭhe nidhāya mama vakṣaḥ-pārśvayoḥ sva-kucau aṃsa-dvaye
bāhulate mukhe ca svādharaṃ aparāṅgānyāgamānabhijñena mayā sphuṭam
ajñātāny api paramāgamācāryeyaṃ svayaṃ tad-arpaṇa-sthāne'rpayatu iti ṣaḍ-aṅgāni
vinyasya ṣaḍ-akṣara-mantra-rājasyāsya svayambhū-ṛṣi-gāyatrī chandaḥ
śrī-gāndharvā devatā sa-bindu-prathama-varṇo bījaṃ śaktir upāsyopāsakayor
mithaḥ-suyukta-rati-janana-pūrvakābhīṣṭa-kāma-siddhaye viniyoga ity ādi
pūrvāṅgaṃ yathā-vidhi sampādya,</p>

<lg>
<l>atha svīya-saras-tīra-kuñja-raṅga-sthale mudā |</l>
<l>sabhyānālī-gaṇān bhaṅgyā dhinvantīṃ narma-nartanaiḥ ||</l>
</lg>

<lg>
<l>gaurīṃ raktāmbarāṃ ramyāṃ sunetrāṃ susmitānanām |</l>
<l>śyāmāṃ śyāmākhilābhīṣṭa-sādhikāṃ rādhikāṃ śraye ||</l>
</lg>

<p>iti dhyānaṃ ca suciraṃ kārayitvā kṛpayā mahyaṃ kāmine kāma-bīja-puṭitaṃ
mantra-rājam upadiśya māṃ kṛtārthīkarotu |</p>

<p>tad anu --</p>

<lg>
<l>mahā-bhāvojjvalac-cintā-ratnodbhāvita-vigrahām |</l>
<l>sakhī-praṇaya-sad-gandha-varodvartana-suprabhām ||1||</l>
</lg>

<lg>
<l>kāruṇyāmṛta-vīcibhis tāruṇyāmṛta-dhārayā |</l>
<l>lāvaṇyāmṛta-vanyābhiḥ snapitāṃ glaptendirām ||2||</l>
</lg>

<lg>
<l>hrī-paṭṭa-vastra-guptāṅgīṃ saundarya-ghusṛṇāñcitām |</l>
<l>śyāmalojjvala-kastūrī-vicitrita-kalevarām ||3||</l>
</lg>

<lg>
<l>kampāśru-pulaka-stambha-sveda-gadgada-raktatāḥ |</l>
<l>unmādo jāḍyam ity etai rathanir navabhir uttamaiḥ ||4||</l>
</lg>

<lg>
<l>k ptālaṅkṛti-saṃsliṣṭāṃ guṇālī-puṣpa-mālinīm |</l>
<l>dhīrādhīrātva-sad-vāsa-paṭa-vāsaiḥ pariṣkṛtām ||5||</l>
</lg>

<lg>
<l>pracchanna-māna-dhammillāṃ saubhāgya-tilakojjvalām |</l>
<l>kṛṣṇa-nāma-yaśaḥ-śrāva-vataṃsollāsi-karṇikām ||6||</l>
</lg>

<lg>
<l>rāga-tāmbūla-raktauṣṭhīṃ prema-kauṭilya-kajjalām |</l>
<l>narma-bhāṣita-nisyanda-smita-karpūra-vāsitām ||7||</l>
</lg>

<lg>
<l>saurabhāntaḥ-pure garva-paryaṅkopari līlayā |</l>
<l>niviṣṭāṃ prema-vaicittya-vicalat-taralāñcitām ||8||</l>
</lg>

<lg>
<l>praṇaya-krodha-sac-colī-bandh-guptī-kṛta-stanām |</l>
<l>sapatnī-vaktra-hṛc-choṣi-yaśaḥ-śrī-kacchapī-varām ||9||</l>
</lg>

<lg>
<l>madhyatātma-sakhī-skandha-līlānyasta-karāmbujām |</l>
<l>śyāmāṃ śyāma-smarāmoda-madhulī-pariveśikām ||10||</l>
</lg>

<lg>
<l>tvāṃ natvā yācate dhṛtvā tṛṇaṃ dantair ayaṃ janaḥ |</l>
<l>sva-dāsyāmṛta-sekena jīvayāmuṃ suduḥkhitam ||11||</l>
</lg>

<lg>
<l>na muñcec charaṇāyātam api duṣṭaṃ dayāmayaḥ |</l>
<l>ato gāndharvike hā hā muñcainaṃ naiva tādṛśam ||12||</l>
</lg>

<lg>
<l>premāmbhoja-marandākhyaṃ stavarājam imaṃ janaḥ |</l>
<l>śrī-rādhikā-kṛpā-hetuṃ paṭhaṃs tad-dāsyam āpnuyāt ||13||</l>
</lg>

<p>imaṃ stava-rājam apy upadiśatu ||</p>

<p>tataḥ śrī-guror labdhābhīṣṭa-kāmo'smi iti sagadgadaṃ vadantaṃ sakampaṃ
tac-caraṇa-kamalayoḥ patitaṃ māṃ sānandaṃ samutthāpya samāliṅgya
svādharocchiṣṭa-pīyūṣa-prasādaṃ saṃbhojya ca sva-mukhodgīrṇa-tāmbūlaṃ
man-mukhe vitaratu | brahmacāriṇo mama tāmbūla-bhakṣaṇam anucitam iti cet
tarhi karpūra-vāsita-nija-mukha-vāsena man-mukha-śuddhiṃ vitanotu | tataḥ
kṛtārthena mayaitad-abhīpsitāni anyāny api bahūni ca muktāphalāni dakṣinātvena
samarpyamāṇāni kṛpayā svīkṛtya mām anugṛhṇātu ||</p>

<p>iti niśamya sarvāsu sa-smitaṃ tuṅgavidyā-mukham avalokayantīṣu tayāpy
ucchalitāntarānandam āvṛtya bhrū-bhaṅgena saroṣam iva mām īṣad avalokya
bhāṣitaṃ | nāndīmukhi tvaṃ siddhā tapasviny asi | tasmād etad-vidhinā tvam
evainaṃ dīkṣaya | tadāsya siddhāto mantra-grahaṇāt svābhīṣṭa-kāma-lābho jhaṭiti
sampatsyata iti vyāhṛtya sakrodhaṃ gṛhāya gacchantīṃ kareṇa gṛhītvā vyāghoṭya
<lg>
<l>viśākhā vihasya nāndīmukhīṃ prāha -- nāndīmukhi! asya samprati</l>
<l>prāpta-vyalīkasya dīkṣā-dāne mahān eva pratyavāyaḥ syād ity ācāryeyaṃ tvāṃ</l>
<l>prati krudhyati ||</l>
</lg></p>

<p>nāndīmukhī -- mithyā-vādini viśākhe! sakala-sadharma-rājīva-bandhor
gokula-rājasya sat-tanaye katham alīka-parivādam āropayasi |</p>

<p>viśākhā -- tubhyaṃ śape satyam evaitad doṣam |</p>

<p>nāndīmukhī -- kas tāvad doṣaḥ ?</p>

<p>viśākhā -- ucchiṣṭa-bhojanam |</p>

<p>nāndīmukhī -- kasya ?</p>

<p>viśākhā -- dāsyāḥ |</p>

<p>nāndīmukhī vihasya -- kā tāvat sā dāsī ?</p>

<p>viśākhā -- śākhoṭa-vana-vāsinī kācin māyayā gopīva bhūtvā
kaṃsa-bhṛtya-govardhana-malla-gṛhiṇīm āsādya tām uvāca candrāvali! tvaṃ
bhuvaneśvaryāś caṇḍikāyāḥ priya-paricārikāsi | aham api tad-gaṇa-madhye
ekāsmi | tataḥ sneha-bhareṇa tva-sakhītvam icchāmi | tac chrutvā samīcīnam etad
ity āliṅgya sā candrāvalī yāṃ sakhyena parijagrāha saiva |</p>

<p>nāndīmukhī -- saiva kā ?</p>

<p>viśākhā -- apūrvā padmā sā sarvatra prasiddhā bhavatyāpi jñāyate |</p>

<p>nāndīmukhī -- kiṃ tad ucchiṣṭam ?</p>

<p>viśākhā -- tan mecakādhara-kupī-sthitaṃ parama-pāvanaṃ madhu ||</p>

<p>etan niśamya kiñcit smayamānāṃ rādhikām avalokayantas tat-sabhāsadaḥ sarve janā
jahasuḥ | tato nāndīmukhī -- viśākhe! kenāpy etad dṛṣṭam asti ?
viśākhā -- atha kim |</p>

<p>nāndīmukhī -- kena ?</p>

<p>viśākhā - vividha-giridhātu-paricchadān ānetuṃ priya-sakhyā gāndharvayā
preṣitābhyāṃ mallī-bhṛṅgībhyāṃ mānasa-gaṅgā-nikaṭoṣara-taṭe prakaṭam
evaitat parama-pāvanaṃ karma paraśva eva sākṣād avalokyāgatya sarvāsāṃ purato
vivicya kathitam |</p>

<p>nāndīmukhī sacintam iva -- sakala-gokula-jīvanībhūtasyāsya kathaṃ
tad-doṣa-dhvaṃso bhavati ?</p>

<p>viśākhā -- prāyaścittācaraṇenaiva |</p>

<p>nāndīmukhī -- tato bhagavatītas tad-doṣa-vihita-niṣkṛtiṃ sampādya puruṣottamam
enaṃ śuddhaṃ vidhāya dīkṣayantu bhavaytaḥ |</p>

<lg>
<l>tac chrutvā campakalatā prāha -- mugdhe! ujjvala-maṇi-saṃhitāyām eva vivṛto'sti</l>
<l>tan-niṣkṛti-vidhir bhavatyāḥ prāyeṇa gocaro na bhavatīti tayaiva kathā-prasaṅge</l>
<l>kathitam asti ||</l>
</lg>

<p>nāndīmukhī -- atra tat-saṃhitāṃ kas tāvaj jānāti ?</p>

<p>campakalatā -- priya-sakhī gāndharvaiva |</p>

<p>nāndīmukhī -- adhunā sā kilātra sabhā-madhye na vidyate | tat katham idaṃ
jhaṭiti nirvahatu ?</p>

<p>viśākhā -- tad-advitīyeyaṃ tato'dhīta-sandarbha-tat-saṃhitā-lalitā nirantaraṃ tad
abhyasyantī suṣṭhu taj jānantī tan nirūpayiṣyati |</p>

<p>nāndīmukhī sa-kāku -- sakhi lalite! vicārya yathocita-niṣkṛtir ādiśyatām |</p>

<p>lalitā kiñcid vihasya -- priya-sakhi! kṛta-vaylīko jano yadi sabhā-madhye svayam
āgatya niḥśeṣaṃ svayam aghaṃ niṣkāpaṭyena nivedyānutapati, tadaivāsya
prāyaścittaṃ kāryate iti purāna-kṛdbhiḥ nirṇitam asti | tathā hi --</p>

<p>saṃkathya svam aghaṃ goṣṭhyāṃ paścāt tapati yaḥ sphuṭam |
tasyaiva niṣkṛtiḥ sāṅgā munibhiḥ kāryate'khilā || iti |</p>

<p>ity ākarṇya nāndīmukhyāṃ man-mukhaṃ sākūtam ālokayantyāṃ mayi ca
subala-madhumaṅgalābhyāṃ saha lalitā-savidham āsādya kiñcid vivakṣamāṇe sati,
viśākhā prāha -- he dhīra! kāmāturāṇāṃ na ghṛṇā na lajjeti svabhāvataḥ kāminā
tvayā yat kṛtaṃ tat kṛtam eva | adhunā tv etat tasyāḥ puro vivicya tat sarvaṃ
kathaya |</p>

<p>tato'haṃ smitam apavārya sānutāpam iva -- lalite! caturthe'hani
vighaṭita-gavānveṣaṇe gaurī-tīrtham evāptasya mama gaurī-mandirān niḥsṛtya
kācid gaurī sahacarī carcikā haṭhena mad-urasi savya-kucenāhatya
mādhavī-catuḥśālikāntarālaṃ mām ānīya kampamānasya mama mukhe
tāmbūla-carvitaṃ pradāya yat kiñcit kṛtavatī tan-mohito'haṃ kim api nāvediṣam |
paraśvo'pi suvarṇa-sūtreṇa vividha-kusumair grathita-mālām ādāya
rādhā-kuṇḍa-taṭa-nikuñja-nāgarīṃ gāndharvām anusmarato mama
mālya-haraṇa-kuṇḍa-taṭa-nikaṭa-mandārodyāna-parisare sā carcikā punar apy
āvirbhūya balenaiva mama vāma-gaṇḍaṃ paricumbya mukhe svādhara-pīyūṣam
arpitavatī tad etad agha-yugala-nirāśāya
tan-mukha-kamalocchiṣṭa-madhu-pāna-rūpaṃ prāyaścittam ādiśatu bhavatī |</p>

<p>madhumaṅgalo vihasyāha -- vayasya! bhadrataram idaṃ niṣkṛtaṃ yat tad aghasyaiva
vṛddhiṃ vitanoti |</p>

<p>tato'ham -- dhiṅ mūrkha! kim api na jānāsi | viṣasya viṣamauṣadham iti | yathā --</p>

<p>vahni-santāpato naśyed vahni-santāpajo braṇaḥ | iti |</p>

<p>evaṃ --</p>

<p>darayet kaṇṭakaṃ viddhaṃ kaṇṭakenaiva paṇḍitaḥ |</p>

<p>ity ādivad ucchiṣṭa-bhojana-doṣam ucchiṣṭa-bhojanam eva darayati |</p>

<p>madhumaṅgalaḥ -- evaṃvidha-pāpa-vyādhi-cikitsāyāṃ tvam eva sad-vaidyo'si tat kiṃ
lalitām anuvartase ?</p>

<p>tato'ham -- sakhe |</p>

<lg>
<l>jñāta-sāro'pi khalv ekaḥ sandigdhaḥ syāt sakarmaṇi |</l>
<l>iti cikitsakasyāpi cikitsānyaiḥ kriyata eva ||</l>
</lg>

<p>iti niśamya lalitā smayamānā prāha -- he deva! devyā saha devasyaiva saṅgaḥ
sampatsyate tat katham asmākaṃ mānuṣīṇāṃ sā gocarībhavatu ?</p>

<p>tato mayoktaṃ -- lalite! sā kutrāpi mānuṣi bhavatīnām adūra eva virājamānā
vartate |</p>

<p>tataḥ sarvāsu sakautukaṃ sa-śaṅkaṃ karṇākarṇi keyam iti vicārayantīṣu rādhā
svagataṃ -- etasya dhūrtasya narma-nyāsa etad-goṣṭhyām eva bhaviṣyatīti lakṣyate |</p>

<p>viśākhā -- deva! kathyatām kutra sā yathaināṃ saṃstutya sabhā-madhye samānīya
bhavat-kāryam acirād asmābhir niṣpādyate ?</p>

<p>tato'haṃ -- viśākhe! bhavad-goṣṭhyām eva taḍid iva virājayantī sā | kiṃ
dīrgha-netrayāpi tvayā na dṛśyate ?</p>

<p>iti mad-gambhīrālāpam ākarṇya lalitāyām anyāsu sarvāsu ca ātmany ātmani tāṃ
narma-bhaṅgīm āśaṅkya parasparam ālokayantīṣu viśākhayoktaṃ -- lampaṭa! kiṃ
campakalatā ?</p>

<p>tato'haṃ -- na hi na hi |</p>

<p>viśākhā -- kiṃ jyeṣṭhā |</p>

<p>ahaṃ -- na hi na hi |</p>

<p>subalaḥ -- raṅgadevī-sudevyayor ekatarā bhaviṣyati |</p>

<p>ahaṃ -- anayor ekatarāpi na |</p>

<p>viśākhā -- āṃ niṣkṛti-kāriṇī lalitaiva bhaviṣyati |</p>

<p>tato'haṃ -- viśākhe! iyam api na |</p>

<p>viśākhā -- iyam api na eṣāpi na asāv api na | tat kiṃ ito'ntarhitā |</p>

<p>tato'haṃ -- dhūrte! tvam eva tāṃ jānāsi | smṛtvā paśya |</p>

<p>lalitā -- hā hā sakhi viśākhe! tāṃ prakāśya vikalasyāsya kārya-siddhiṃ drutam
āpādaya |</p>

<p>viśākhā smṛtim abhinīya -- lalite! yā mayā jñāyate sā devī-manuṣyayor ekatarāpi
na syāt |</p>

<p>nāndīmukhī -- goṣṭha-madhye devīṃ mānuṣīṃ vā vinā kā punar itarā ?</p>

<p>viśākhā -- sā khalu śaṅkhinī |</p>

<p>lalitā -- kā tāvat sā ?</p>

<p>viśākhā smitvāha -- sā durmukhī padmā yayāsya vyalīkaṃ kṛtam asti |</p>

<p>tuṅgavidyā -- sakhi viśākhe! sā śaṅkhinīti saṃkathya kathaṃ kaluṣam utpādayasi
? eṣā khalu bahutithaṃ kātyāyanī-devyā bahutara-sevā-prasādataḥ sākṣāt
kātyāyanī vṛtāsti |</p>

<p>tac chrutvā madhumaṅgalādiṣu hasatsu mayoktaṃ -- viśākhe! tal-lajjayā yadi tvam
anyataḥ kṣipasi tan mayaiva kathyate |</p>

<p>viśākhā -- kathaya kathaya |</p>

<p>tato mayoktaṃ -- sā carcikā-devī tvam eva |</p>

<p>tataḥ sā sarvāḥ smayamānā vilokya sakampādharam āha -- aye cañcala vañcaka!
gopa-niṣṭhūra!
kaṃsāsura-sevaka-duṣṭakāliṅga-malla-gṛhiṇī-hāridra-rāga-carcita-sarvāṅga!
vidagdhya-sat-khaṇḍa! cāturya-sac-candra-virahita!
tad-dhṛta-sneha-lubdha-tat-keli-koli-kānana-cara |
ayukta-padmā-śaṅkhinī-parivṛḍha |
avaidagdhya-raṅga0milita-pañcabāṇa-rasa-vyāpāri-mahādhūrta-vaṇig-vara! etad
dhārṣṭya-jambula-guḍa-haṭṭaṃ tatraiva śākhoṭa-vane gatvā prasāraya | ito drutam
apasara ||</p>

<p>iti śrutvā rādhā anuccaiḥ sa-ślāgham āha -- priya-sakhi viśākhe! vijayinī bhava
yan man-mānasa-gata-sambodhanoktyā māṃ sukhayanty asi ||</p>

<p>raṅgadevī -- sakhi viśākhe! tvaṃ kathaṃ kupasīty uktvā sakhi lalite! śākhoṭavanīṃ
mādhavī-catuḥśālikātvena mānasa-gaṅgā-taṭoṣara-pradeśaṃ
mālya-haraṇa-saras-tīra-mandārodyānatvena, padmā-śaṅkhinī-mukhocchiṣṭaṃ ca
priya-sakhī-viśākhādharāmṛtatvena nirūpya svamukhenaiva sānutāpaṃ sva-duritam
aśeṣam anena vidagdha-dhūrtena sva-kadarya-kārya-prakaṭana-janiṣyamāṇa-lajjayā
arthottha-vyaṅgenaiva tvayi niveditam | tad upadiśāsya prāyaścittam ||</p>

<p>iti śrutvā lalitā vihasya -- ārya madhumaṅgala! sakhe subala! sannidhāya śrūyatām
prāyaścittam ||</p>

<p>citrā -- sakhi lalite!</p>

<lg>
<l>sampattau vidyamānāyāṃ prāyaścittaṃ caturguṇam |</l>
<l>tato'pi rāja-putrāṇāṃ niṣkṛtiḥ ṣaḍ-guṇā matā ||</l>
</lg>

<p>iti smṛti-vākyaṃ smṛtvaiva prāyaścittam ādiśyatām ||</p>

<p>lalitā -- mugdhe! tato'pi rāja-putrāṇāṃ niṣkṛtiḥ syād dviṣaḍ-guṇā iti pāṭhaḥ
saṃhitā-saṃmato mayā jñāyate | ṣaḍguṇeti kathaṃ bhaṇyate ?</p>

<p>citrā -- etac-chāstra-vijñayā tvayā yaj jñāyate tad eva satyam |
kintugovardhanoddharaṇa-dāvāgni-vimocana-śaṅkhacūḍādi-mardanādibhiḥ
<lg>
<l>katidhānena yuvarājena vayaṃ na rakṣitāḥ sma ? tasmād</l>
<l>idānīntana-tat-kṛta-bahutara-vaiguṇyam avigaṇayya kṛpayā ṣaḍ-guṇenaiva</l>
<l>nirūpyatām ||</l>
</lg></p>

<p>lalitā -- bhadraṃ tva-kathitam evedam anuṣṭhīyate | ādau pāpa-mocane snātvā
<lg>
<l>tathā mānasa-gaṅgāyāṃ tri-dināni snātaḥ sann eka-viṃśati-dināni</l>
<l>mallī-bhṛṅgādhara-pañcāmṛta-pānena prathamaṃ mukha-doṣam utsārayatu |</l>
<l>paścād dvi-ṣaḍ-guṇā niṣkṛtiḥ karaṇīyā ||</l>
</lg></p>

<p>iti śravaṇena kapaṭa-kopa-vikaṭo madhumaṅgalaḥ prāha -- lalitike!
sad-dhamra-setu-vrajendrayor etan-mātra-putrasya
tathāsmad-vidha-vayasya-vargāṇāṃ sakala-gokula-vāsinām apy eka-jīvātor asya
ceṭikā-pulindī-juṣṭa-bhakṣaṇena jāti-dhvaṃsaḥ kartum ārabdho bhavatībhis tad
aham atidrutaṃ gatvā vṛttam etat sa-viśeṣam āśrāvya etat-pitarāv atrānīya etat
saṅkaṭād amuṃ mocayan sauhṛdaṃ vitanomi | iti nigadya phutkṛtya drutaṃ
gacchantaṃ madhumaṅgalaṃ subalaḥ kare gṛhītvā balād iva nivartayāmāsa |
lalitā -- anārya baṭo! asmat-priya-sakhī-praṇayi-sakhyor anayor māhātmya-vijñāne
tvam anabhijño'si | tad bhavan nāndīmukhī-mukhād etac chrūyatām ||</p>

<p>nāndīmukhī -- bhrātar madhumaṅgala!</p>

<lg>
<l>govardhana-girau ramye rādhā-kuṇḍaṃ priyaṃ hareḥ |</l>
<l>yathā rādhā priyā viṣṇos tasyāḥ kuṇḍaṃ priyaṃ tathā ||</l>
</lg>

<p>tathā --</p>

<lg>
<l>vaikuṇṭhāj janito varā madhupurī tatrāpi rāsotsavāt</l>
<l>vṛndāraṇyam udāra-pāṇi-ramaṇāt tatrāpi govardhanaḥ |</l>
<l>rādhā-kuṇḍam ihāpi gokula-pateḥ premāmṛtāplavanāt</l>
<l>kuryād asya virājato giri-taṭe sevāṃ vivekī na kaḥ ||</l>
</lg>

<p>ity ādy-anusāreṇa
śrī-bhagavatī-guru-śrī-devarṣi-prabhṛti-mahā-mahā-munīndra-gaṇair
varṇita-mahā-mahimnaḥ śrī-govardhanopari-virājamānasya rādhā-kuṇḍasya
dakṣiṇa-taṭe giri-darī-vāsinyāḥ pūrṇāḥ pulindya urugāyety ādi
śrī-śukadeva-varṇita-mahā-saubhāgya-bharayoḥ pulinda-rāja-sutayor anayor
adhara-galita-parama-pāvana-pañcāmṛtam etad-durita-nāśakaṃ kiṃ na syāt ? anyac
ca śrūyatām | vraja-navīna-yuva-dvandva-ratnaṃ prati viśākhādi-dvārā kvacit
svayaṃ vā lajjām abhinīya mṛdu
<lg>
<l>bhāṣita-vivicyamāna-narma-kalā-kalāpa-janita-paramānanda-viśeṣa-lābhāya tathā</l>
<l>svābhilaṣita-paricaraṇa-viśeṣa-lābhāya ca raṅgamālā-prabhṛtaya etāḥ</l>
<l>parama-praṇayi-sakhyo'pi paricārikā iva vyavaharanti ||</l>
</lg></p>

<p>etad-avasaraa eva netra-kuṇanena goṣṭhī-madhyāt tulasīm āhūya
bandhurātibandhura-sugandhī-gandha-phalī-sadṛkṣa-dakṣiṇa-kara-kaniṣṭhāṅg
uli-śikharākṛṣṭa-sva-sīmanta-sindūra-rasa-prakaṭita-tat-saurabha-prasara-rūpa-s
urūpa-lipi-pracayenāti-suvāsitīkṛta-kanaka-ketakī-kusuma-dala-bhūta-varṇa-dūta
ekaḥ | śrī-gāndharvayā tat-kareṇa lalitādiṣu sañcāritaḥ | tatas taṃ lalitā śirasi
nidhāya sakhībhiḥ saha rahaḥ paripaṭhya nāndīmukhī-kare sa-smitam arpitavatī |</p>

<p>nāndīmukhī smitvānandam abhinīya vakṣasi nidhāya vācayati --</p>

<p>svasti
śrīnāndīmukhī-śrī-lalitā-śrī-viśākhā-prabhṛti-prāṇa-preṣṭha-sakhī-vargeṣu
pariṣvaṅga-parārdha-raṅga-pūrvikā kasyāścid vijñaptir iyam --</p>

<p>śrīdāma-subala-bhadrasenādi-pramukha-priya-vayasya-gaṇaiḥ saha
govardhana-parisare sambhṛta-gocāraṇa-paramāmodasya
vraja-rāja-nija-jīvita-parārdha-śatādhika-parama-priyatama-tanayasya
vrajendra-mahiṣī-sva-prāṇa-parārdha-paripakva-hiraṇmayeṣṭakāghaṭā-ghaṭita-
mahā-mandirāntarāla-vinirmita-prāṇa-parārdha-vividha-ratna-khacita-mahā-par
yaṅka-kṛṄpta-vātsalya-nānā-vidha-kusuma-suvāsita-sukumāra-sutūlikopari-sama
dhigata-śayana-keli-paramānandasya
mat-prāṇa-parārdhārbuda-parārdha-śata-nirmañchyamāna-vāma-caraṇa-kaniṣṭ
hāṅguli-nakhāñcala-pratīkasya
nava-mṛgamada-parimalita-navanīta-nīlotpala-dala-kula-racita-sundara-sukumāra
-vigrahasya dhīra-lalitasyāsya etāvat kaṭhora-prāyaścitta-śravaṇena mama hṛdayaṃ
navanītam iva vidravavad āste |</p>

<p>tataḥ --</p>

<lg>
<l>kṛtānutāpa-lakṣāṇāṃ sukumāra-śarīriṇām |</l>
<l>snigdhānāṃ niṣkṛtiḥ samyak tantreṇaiva vidhīyate ||</l>
</lg>

<lg>
<l>ity ujjvala-saṃhitā-vacanam ananusmṛtyaiva lalitayā yat pañcāmṛta-pāna-rūpaṃ</l>
<l>prāyaścittaṃ kevala-mukha-śodhanāya ca tantreṇa vidhāyāsmin nirdoṣe vihite</l>
<l>mama mahaty eva nirvṛtir jāyate ity alam ativistareṇa ||</l>
</lg>

<p>ihaiva prāṇa-pratima-praṇayi-sakhyau mallī-bhṛṅgyay prati
sa-praṇaya-pariṣvaṅga-sañcāraḥ kāryaś ca |</p>

<p>rāja-putro'yaṃ parama-pavitro mahā-vilāsī ca | tan nija-caraṇa-kmala-ghātena
kaṅkelli-latikāṃ puspitīkṛtya tan-makaranda-prasyanda-gaṇḍūṣaiś caturviṃśatyā
<lg>
<l>sva-mukhaṃ viśeṣeṇa prakṣālya smita-karpūra-vāsita-madhura-pañcāmṛtaṃ vidhāya</l>
<l>premṇā śanaiḥ śanais tathā pāyayitavyaṃ yathāsya sukumārasya duritaṃ drutam</l>
<l>apayāti parama-sukham api niṣpadyate iti ||</l>
</lg></p>

<p>iti niśamya sāntarānandaṃ rādhā-nikuñjam avalokayati mayi smitvā lalitā prāha
-- yadyapi kṛtānutāpa-lakṣāṇām ity ādi sāmānya-vacanāntaraṃ</p>

<lg>
<l>sampattau vidyamānāyāṃ prāyaścittaṃ caturguṇam |</l>
<l>tatrāpi rāja -putrāṇāṃ niṣkṛtiḥ syād dviṣaḍ-guṇā ||</l>
</lg>

<p>iti viśeṣa-vacanena sāmānya-viśeṣayor viśeṣa-vidhir balavān iti nyāyenāsya
<lg>
<l>dviṣaḍ-guṇam eva prāyaścittaṃ yuktam eva pṛthak pṛthak nirūpitam asti tathāpy</l>
<l>ājñā gurūṇāṃ hy avicāraṇīyeti tad-ājñāṃ śirasi nidhāya tantreṇaiva kārayitavyam</l>
<l>iti ||</l>
</lg></p>

<p>tataḥ śiṣye vidyā garīyasīti mayokte lalitā sākūtam āha -- nāndīmukhi!
saundarya-rasa-bhareṇāpyāyita-nikhila-gokula-jananayanāravindāṃ
para-rāsa-sthalī-vihāriṇīṃ parama-rasa-taraṅgiṇīṃ raṅgiṇi-sahacarīṃ hariṇīm etāṃ
parihāya bāḍham ayasa-vidagdha-kṛṣṇasāra-yuvā sakhī-sthaly-upaśalye
tad-vāstavya-śaivyā-sahacarī-mṛgatṛṣṇikāṃ muhur muhur dhāvati | tathā
gāndharvā-sarovara-nikuñjāṅgane saurabha-prasara-parivāsita-sakala-diśāṃ
campakalatā-sakhīṃ kāñcana-yūthikām apahāya govardhana-malla-gṛhakoṇa-sthāṃ
nirgandha-puṣpavatīṃ kuṣmāṇḍa-latāṃ tan nikaṭa-stha-nīrasoṣara-sthala-padmāṃ
ca ta-sahacarīṃ cañcalo'yam avidagdha-bhramaraḥ punaḥ punar uḍḍīyoḍḍiyānusarati
tad etad ālambanāvadagdhya-rūpa-vairūpyeṇa vṛndāvana-maheśvarī-sahacarī
madhurā ratir aprasannā satī etac chyāmala-rasaṃ na puṣṇāti | tasmāt tathainam
anabhijñaṃ yukta-mādhurībhiḥ prabodhaya | yathā tām avidagdhāṃ
rasa-gandha-śūnyāṃ sarvadaiva vihāyaināṃ vṛndāvana-mahā-devīṃ
sarvato-bhāvenānusarati | tarhi tat-priya-sakhī madhurā ratiḥ svayam eva
paramojjvalā bhavantī etad abhīṣṭa-kāmān sampādayiṣyaty eva |</p>

<p>ity akhila-vilāsa-rasa-mādhurīm āpīya satyabhāmā vyājahāra -- prāṇanātha! etad
apūrva-rasa-sāgare nimajjantyā mama manāg api tṛpteḥ paryāptir na vidyate |</p>

<p>kṛṣṇaḥ -- priye! etad gokula-vilāsānanda-niṣkuṭe viharamāṇasya mama tvat-praśna
eva mat-priya-vayasya-samaya-rāja-vasantollāsa iti tām āliliṅgati |</p>

<p>satyabhāmā sānandaṃ -- tatas tataḥ ?</p>

<p>kṛṣṇaḥ -- tataḥ subalaḥ sasmitam āha -- priyavayasya! priya-sakhīyam indulekhā
durdurūḍhāt sva-bhartur bhāsvarākhyād udvignā mām iṅgitena prerayati | tad
asyāḥ mauktik-mūlyaṃ nirṇīya tad dattvā jhaṭiti gṛha-kṛtyāya gantum
ājñāpyatām |</p>

<p>tato'haṃ -- sakhe satyaṃ satyaṃ mayy atīvānurakteyaṃ mām api tyaktuṃ na śaknoti |
tato'pi suṣṭhu bibhetīty aham api jānāmi | tad etan mauktika-mūlyaṃ śṛṇu --
yathārtha-nāmnīyaṃ mad-viraham asahamānā kāya-dvayaṃ kṛtvā
śyāmalatara-mad-vakṣo-nabhasi śāṇita-nakhāgreṇa racitām ekāṃ sva-mūrtiṃ
saṃrakṣatu | aham apy asahyaitad-virahas tāvad asyāḥ vakṣoja-parvatopari
sva-vidyā-balenārdha-candra-yugalībhavann udayaṃ karomi | tadaiṣā
labdha-mahā-ratnam iva sarvato māṃ celāñcalenāvṛṇotu | rahasi ca kṣaṇe kṣaṇe
sa-romāñcam avalokayantī paramānandam āsādayatu | athavā
mṛga-lāñchana-rahitāyā etasyā hṛn-madhye mañjula-kṛṣṇa-sāro'haṃ bhavāmīti |</p>

<p>tataḥ sakampādharaṃ kuṭilaṃ mām avalokayantīm indulekhām ālokya smayamānā
tuṅgavidyā prāha -- nāgara! raṅgadevīyaṃ yathārtha-nāmnī tad asyā
mauktika-paṇaḥ praṇiyatām |</p>

<p>tato'ham -- sakhi raṅgadevi! rāsa-madhye tava lāsya-vilāsollāsaḥ santatam
ālokito'sti | tad adhunā nikuñja-mandirāṅgane rahasi tad-viśeṣam anubhavitum
abhilaṣāmi | tad ehi sva-vakṣoja-kanaka-kumbhau mad-urasi tathā nartaya
<lg>
<l>yathāham ānanditaḥ</l>
<l>sakala-vallavī-samudaya-sarvasva-bhūta-mat-svādhara-pīyūṣa-mahā-prasāda-dānena</l>
<l>tvām ānandayāmīti ||</l>
</lg></p>

<p>tac chrutvā apaihi bhaṇḍa-śekhara! apaihīty uktvā kuṭilaṃ mām avalokya
viśākhā-pṛṣṭhāntaritāyāṃ raṅgadevyāṃ sudevī sa-smitam āha -- rasika-śekhara!
ballavī-kula-bhukta-muka-sujuṣṭa-mahā-prasādāsvādaneneyaṃ tvaritam eva
siddhim āsādayantī sphuṭam asmān api siddhārthāḥ kṛtavaty eva |</p>

<p>subalaḥ -- vayasya! sudevī sva-mauktika-mūlyaṃ śrotu-kāmā
śrīmad-bhavan-mukham īkṣamāṇeyam utkaṇṭhate |</p>

<p>tato'ham -- sakhe subala! sudevīyam akṣa-keli-dakṣeti prasiddhā tac chapatham eva
dadad asmi kenāpi kasyāpi pakṣo na grāhyaḥ | āvām eva sva-buddhi-balena
kheliṣyāvaḥ | tatra yady aham anayā suṣṭhu jīyeyaṃ, tarhi vāmena vakṣojena
mad-vakṣṣasi mām āpīḍya mama sarvasva-bhūtam adharaṃ dviḥ pibatu | yadi vā
mayedaṃ jīyate, tadā sva-dakṣiṇa-kaṭhina-vakṣojaṃ mad-dakṣiṇa-kareṇa nikāmaṃ
pīḍayitvā dviḥ svādharāmṛtam āpāyayatv iti |</p>

<p>tataḥ sā bhrū-bhaṅgena mām avalokayantī sāsūyaṃ viśākhām āha -- ayi viśākhe!
sarva-kālam eva narma-svarṇa-vikrayy asau mahājanaḥ | sāmpratam eva
muktā-maṇi-vyāpāram ārabhya tato vṛddhim alabhamānaḥ punaḥ sva-vṛttim
evārabdhavān asti | tataḥ parārdha-dvi-guṇa-pañcabāṇa-lalitāṃ
kāñcana-mudrā-tatim itaḥ prakāma-mūlyena pragṛhya tayaiva muktāphalāny asmād
ānayantu bhavatyaḥ | mayā tu gṛhāya gamyate |</p>

<p>iti calitum udyatāñcale gṛhītvānaṅga-mañjaryā nivartitā sa-krodham iva sākūtaṃ
punar āha -- keli-lampaṭa! nikāmam akṣa-keli-nipuṇeyam anaṅga-mañjarī tvayā
saha dīvyantī te garva-parvataṃ kharvayiṣyati |</p>

<p>tatas tad-vacana-mādhuryam avadhārya mayoktaṃ -- asyās tv abalāyās tat-keliṣu kā
śaktiḥ ? kintumad-vakṣo-harid-grāva-haritālīya-rekhikāyā rādhikāyāḥ
prāṇa-sahodareyaṃ mayy atīva snihyati | mama ca mānasa-madhukaraḥ param
asyām anavaratam anuvrajyati | ataḥ samucita-paṇam antarāpi sutārāṇi suvṛttāni
bahūni mauktikāny apy asyai vitariṣyāmi | paraṃ ca nirjana-nikuñja-vedikāyāṃ
smara-puñjarākṣarāṇy asyāḥ pañcāśad aṅga-pratyaṅgeṣu sva-hastena vinyasya
svāṅgaṃ svāṅgenālinṅgya mantreṇaināṃ vyāpayya tathā siddha-mantram ekam
upadiśāmi yathā tad-grahaṇa-mātrād anaṅgaṃ sāṅgaṃ viracayya santuṣṭena tena
prasādīkṛta-sva-sarvasva-svarūpa-vilāsa-ratnāni mantra-gurau mayi dakṣiṇātvena
sa-vinayam upaḍhaukayati | tataḥ suprasannena mayā tādṛg-āśīḥ-śatam ādhāsyate
yena viṣama-śara-vilāsācāryeti padavīm āsādya dvi-guṇaṃ mām eva bhaktyā
paricarati |</p>

<p>iti mad-bhāṣita-kusuma-stavakaṃ śravaṇāvataṃsīkṛtya sakampādharaṃ mām īṣad
<lg>
<l>avalokayantī smita-subhaga-vadanābhir ābhiḥ snehenotphullatayā tad-agrajayā ca</l>
<l>sa-smitaṃ sa-snehaṃ ca nirīkṣyamāṇā tulasī-raṅgaṇamālikayor upapṛṣṭham</l>
<l>antarhitāsīt ||</l>
</lg></p>

<p>satyabhāmā smitvā -- prāṇanātha! tatas tataḥ |</p>

<p>kṛṣṇaḥ -- tadānīm eva mallī-bhṛṅgībhyām ānīya dattaṃ lekha-dvayam | sarvābhiḥ
samam eva vācayitvā paramotphullā lalitā tayor ekaṃ lekhaṃ subala-haste
samarpitavatī |</p>

<p>tato'ham -- lalite! kasyāyaṃ lekhaḥ ?</p>

<p>lalitā smitvā -- lekha eva kathayiṣyati |</p>

<p>tataḥ subale lekham udghāṭya laghu laghu vācayati sati nāndīmukhī -- subala!
sphuṭam eva vācaya |</p>

<p>subalaḥ smitvā -- sakhe! apūrva-patrīyam avadhāryatām |</p>

<p>ahaṃ -- sakhe! vācaya mamāpi mahatī śuśrūṣā vartate |</p>

<p>subalaḥ -- svasti
samasta-saṃmukha-sarvopamā-yogya-bandha-prbandha-sad-guṇa-prkara-parivṛteṣu
śrī-subalābhidhāna-priya-narma-sakha-mahānubhāveṣu yāvaṭābhidha-grāmato
rādhāyāhḥ
praṇaya-bhara-pīyūṣa-paripūritākṣara-prakara-sumiṣṭa-piṣṭaka-pariveṣāṇa-hir
aṇmaya-bhājana-rūpŪ'yaṃ svastimukham --</p>

<p>bhavat-prāṇa-bandhu-pāda-padmānāṃ bhavādṛśāṃ ca maṅgala-kulam
anavarata-virājamānam api vraja-maṇḍale śaśvan nitarāṃ virājatām || kāṛyam idam
anyad api avadhehi priya-jana-sakāśāt kara-grahaṇam anucitam iti bahutaram api
kara-dravyam apahāyaiva etāvad-dinaṃ kim api noktam āsīt | samprati
mauktika-vyayena kṣubhyad-guru-jana-dīyamāna-mahānuyoga-nicayena kṣaṇam
api nirvṛti-lavam alabhamānayā yat kiñcin mayā vijñāpyamānam asti | tad-aguṇam
avigaṇayya mad-vṛndāvana-janapade yamunopakaṇṭha-kedārikāyāṃ
bhavat-prāṇa-bandhunā samprati kṣetrājīvatām āśrayatā kṛta-mauktika-kṛṣer
lalitayā saha lekha-pratilekham ācārya samucita-kara-dravym iha tvaritam eva
prahitya dīyatāṃ, yathā dravyeṇaiva mathurāto mauktikāny ānāyya gurubhyaḥ
pradāya kadana-sāgarād asmād uttarāmaḥ | athavā
bahu-mūlya-mauktikotpatti-bhūmeḥ karasyāpy atibāhulyād etad-dravya-pradāne
yadi bhavādṛśām aśaktiḥ syāt tarhi pañcabhir militvā samucita-mūlyaṃ nirṇīya
etad-dravya-parivartanena mauktikani lalitā-haste deyānīti kiṃ bahunā
paramābhijña-vareṣv iti |</p>

<p>etan niśamya paramānanda-pūrṇenāpi mayā sākūtam uktaṃ -- ayi malli! ayi
bhṛṅgi! bhavad-īśvarī sukhaṃ vartate ?</p>

<p>mallī-bhṛṅgau -- śrīman-nātha-caraṇa-śubhānudhyānena |</p>

<p>tatas tan-nikuñja-diśaṃ tiryag-avalokayann ahaṃ -- kutra vartate sā ?</p>

<p>te yāvaṭābhidha-grāme |
ahaṃ -- kiṃ kurvatī tiṣṭhati ?</p>

<p>te lalitā-devī-prabhṛtīnāṃ varma-diśam avalokayantī
vṛndāvana-rājya-sārvabhauma-kāmam utkaṇṭhiteva virājamānā vartate |</p>

<p>tato'haṃ -- sakhe subala! ,amue liṭiolayā lalitayaiva kasyacid dvārā lekhayitvā
lekho'yaṃ vitīrṇo'sti |</p>

<p>subalaḥ -- nahi nahi | rādhāyā eva sva-hasta-likhita-varṇānāṃ vinyāso'yam |</p>

<p>tato'ham -- sakhe! tat tāvad idaṃ darśayati tad-dhastād ākṛṣya lekham ālokya
sa-camatkāram ātmagataṃ -- aho akṣarāṇāṃ paṅkti-vistṛtir iyaṃ man-netrayoḥ
pīyūṣa-vartikeyva pratibhātīty ānanda-janita-pulakān vismaya-sañcāri-bhāvenaiva
kṛtān iti bhaṅgyā vikhyāpya prakāśaṃ vihasya āścaryam āścaryam
ākāśa-kusumam iva dhūrtābhir etābhiḥ kim apy anyad akasmād eva
samutthāpitam |</p>

<p>madhumaṅgalaḥ -- vayasya!
vikaṭa-kuṭināṭi-kapaṭa-nāṭikā-tāṇḍavodbhaṭa-naṭāCārya-mahā-naṭīm imāṃ
tad advitīyāṃ durlalitāṃ lalitāṃ vāg-vilāsābhāsa-mātreṇaiova parājity a avatiṣṭha
te dhriyate yāvad eko'pi ripus tāvat kutaḥ sukham ity ādi saṃsmṛtya sarvāsām
asmad-vṛndāvana-rājya-kāṅkṣiṇīnāṃ dhūrtānāṃ tatim imām ito vṛndāvanāt
jhaṭiti vidrāvaya | tato niṣkaṇṭaka-rājye madhurāṇi rasavanti phalāny upabhujya
sukhenaivāhaṃ nṛtyann iva vasāmi |</p>

<p>tato mayoktaṃ -- lalite! iyam asmad-vṛndāṭavī | bhavat-sakhyā rājyaṃ kuto jātam |</p>

<p>lalitā -- parama-kapaṭin! tad-rājya-mahābhiṣeka-mahotsavaṃ samakṣam ākalayyāpi
kim evaṃ gopāyasi ?</p>

<p>tato'ham -- lalite! samakṣa-darśanaṃ tāvad-dūre 'stu tac-chravaṇam api jātam astīti
nāhaṃ smarāmi ?</p>

<p>viśākhā --lalite! asya tāvad dūṣaṇaṃ nāsti |
ballava-sādhvī-śata-dharmollaṅghana-janita-tamaḥ-pracayenāntarhitam asty asya
cetas tat-saṃsargī ca tādṛśa iti etad-vayasyayor anayor api | tat katham ete smarantu
nāma ? tasmāt tat kathana-pīyūṣa-prasyandena karṇa-vivareṣu praveśiten bāḍham
amīṣāṃ cetāṃsi kāruṇyenāvirbhāvaya yathaiṣāṃ smṛtiḥ sampadyate |</p>

<p>tatas tadānīm evāgatāṃ sarvābhir evānanditāṃ vṛndām āliṅgya lalitā sa-smitam
āha -- vṛnde! bhadrāvasare tvaṃ prāptāsi | tat tvayaiva nirvarṇyatāṃ
mahotsava-raṅgaḥ |</p>

<p>vṛndā sa-vinayānandaṃ -- sakhi lalite! tvan-mukha-padmād
viniṣyandamāna-tan-mahotsava-rasa-makarandam aham apy āpātum āgatāsmi tat
tvayaiva pariveṣyatām |
lalitā sānandam -- bhadraṃ sarvair avadhāya śrūyatām | ṛtu-pativasanta-samaye
paurṇamāsyāṃ viśākhā-nakṣatre bhagavato hiraṇyagarbhasya gagana-vāṇyā
vṛndāvana-vāsino bhagavataḥ śrī-gopīśvarasya svapna-kṛta-nideśena ca
mānasa-suradhunī-kālindyādi-sarid-varobhiḥ
sāvitrī-saṃjñaikānaṃśā-prabhṛti-devībhiś ca samaṃ
muralī-mahatī-jharjharī-muraja-dundubhi-prabhṛti-vādya-śabda-kolāhalenākṛṣ
ṭeṣu kinnarī-gandharvī-kuleṣu sānandaṃ gāyatsu | apsaro-vidyādharī-vargeṣu
nṛtyatsu śacyādi-surāṅganā-nicayeṣu jaya-jaya-śabda-pūrvakaṃ
pārijātādi-kusuma-vṛṣṭiṃ kurvatsu viśākhādi-sahacarī-samudayeṣu
parimilita-paṭa-vāsa-surāga-bandhana-nava-ghanasāra-kṣoda-mañjula-mṛgamada
-sulalita-kuṅkuma-paṭīra-drava-vividha-surabhi-kusuma-kulāni
sulalita-gāna-puraḥsaram itas tato vikiratsu bhūsura-ramaṇī-vṛndeṣu
śubhāśīḥ-śatāni vitaratsu ca
sakhī-vṛnda-samarpyamāṇa-śobhana-kuṅkumāguru-karpūra-candana-vividha-su
rabhi-kusumādi-suvāsita-jala-paripūrita-kāñcanāṣṭottara-śata-ghaṭaiḥ
suvarṇa-vedikā-nihita-padmarāga-maṇi-pīṭhopari sanniviṣṭāṃ priya-sakhīṃ
gāndarvāṃ bhagavatī paurṇamāsī sānandam abhiṣicya
vividha-sulakṣaṇa-mahāratna-sañcayodaka-sahasra-dhārābhir
jaya-jaya-śabda-pūrvakaṃ ratnābhiṣekaṃ cakāra |</p>

<p>vṛndā sa-harṣam -- tatas tataḥ ?</p>

<p>lalitā tato mayaiva sucīna-vasanena śanaiḥ śanair aṅgāny āmṛjya surakta-dukūlaṃ
paridhāpya ketakī-kusuma-suvāsita-jalada-nīlottarīya-vasanenāvaguṇṭhya sukham
anyatara-kanaka-0pīṭhe niveśya
nānāvidha-kusuma-nava-guñjā-puñja-sumadhura-muktādi-maṇi-nikarai
nindita-śikhi-piñcha-kalāpa-kānti-sukeśa-pāśaṃ
sudīrgha-prāntocchalat-kusuma-gucchaṃ veṇītvenāvirbhāvya
sva-sva-sevā-karma-karmaṭha-parijana-gaṇa-dīyamāna-vividhālepa-bhūṣaṇa-mā
lyādibhir yathā-sthānaṃ yathā-śobhaṃ nikāmam alaṅkṛtety ardhokte
tat-smaraṇānanda-janita-kampa-pulaka-svara-bhaṅga-parimilita-divya-moham
<lg>
<l>āsādayantī sā lalitā viśākhayā sasambhramaṃ pṛṣṭhe samālambya karṇe rādhe</l>
<l>kṛṣṇa rādhe kṛṣṇeti kīrtanāmṛtena sandhukṣitā kṣaṇaṃ maunena dhairyam</l>
<l>ālambya punaḥ kathayitum ārebhe ||</l>
</lg></p>

<p>tadānīm eva mūrcchitāṃ lalitām ālakṣya -- hā
mat-prāṇa-pradīpa-rājinīrājita-carite priya-sakhi lalite! hata-bhāgyāhaṃ tvayā
nirāśā kṛtāsmi | hā bhagavan! bhakta-vatsala! bhāskara-deva! rakṣa rakṣa | hā
santatam
āpulinda-sakala-gokula-janāvanārtha-kalita-nirvikalpa-mahā-saṅkalpa-gokula-sud
hānidhe jhaṭiti nija-sudhāmaya-karābhimarṣaṇena
mad-vidha-jīvita-kokila-kula-jīvātu-lalitā-nāmādbhuta-pīyūṣa-rasāla-vallīṃ
jīvitām ācārya kilaitat-paṇenaiva saṃkrīya dāsī krityatām iyaṃ tapasvinī rādhiketi
vilapya sāśru-dhāraṃ vegena tām āliṅgitum āgacchantī rādhikā
rasamaya-sāttvika-mahā-stambha-santati-sahacaryā suṣṭhu pariṣvajya rakṣitāsīt |</p>

<p>ity avakalanāt trāsena sāntaḥkampaṃ raṅgaṇavallī-tulasībhyāṃ tat-savidham
upalabdhaṃ tato raṅnaṇavallyā vāma-bhujayā tat-pṛṣṭham avaṣṭabhya
dakṣiṇa-kareṇa mṛdu mṛdu mṛjyamānā hā nātha rakṣa rakṣa iti sāśru-pravāhaṃ
sa-gadgada-bhāṣitena tulasyā tu nava-mṛdula-tamāla-pallava-kula-vyajanenātijavena
bījyamānā bāhyam upālabhya susthām iva lalitām ālokayantī sānandā babhūva |</p>

<p>lalitā -- huṃ ? tāṃ tadā
tadānandocchalita-sāttvika-bhāvālaṅkāra-bhūṣita-sabhya-gaṇaiḥ saha bhagavatī
vicitra-ratna-siṃhāsanopari samupaveśya
ekānaṃśā-sodara-kāmākhyā-śyāmala-devatā-hṛdyasthāsakād
āhṛta-datta-mṛgamadena vṛndāvana-rājya-mahā-rājñītvena
śaṅkha-ghaṇṭā-dundubhi-kolāhala-śabda-pūrvakaṃ jaya-jaya-śabdena tilakaṃ
cakāra |</p>

<p>tata etac-chravaṇena sarvāsām ānanda-hāsa-kolāhale jāte
tac-chravaṇānanda-samutthita-sāttvikādy-anubhāvān yatnenāvṛtya kiñcid vihasya
mayoktaṃ -- lalite! etat kathaṃ mayā na jñāyate etena kiṃ vo rājyam āyātam ?
pratyuta etad uṭṭaṅkanāt sva-mukhenaiva bhavatībhir yuṣmat-sahitam idaṃ rājyaṃ
mamaiveti nirṇītam |</p>

<p>nāndīmukhī -- katham iva ?</p>

<p>tato'ham -- yato vṛndāvana-purandarasya mamaiva rājñītvena mad-iṅgitenaiva
bhagavaty-abhiṣikteyam ||</p>

<p>viśākhā vihasya -- asaṅgata-bhāṣin! purandarasya mahiṣi devy eva bhavati | sā
khalu śacīti prasiddhā svarge vasati | iyaṃ tu mama sakhī bhūmi-vihāriṇī
subhagābhimanyor jāyā mānuṣī |</p>

<p>mayoktaṃ -- tarkācārya-śiromaṇiṃ-manye viśākhe! tvaṃ suṣṭhu jaḍāsi yad bāraṃ
bāram adhītam api pratyakṣa-khaṇḍaṃ tvayā vismṛtam eva |</p>

<p>viśākhā -- kiṃ tad vismṛtam ?</p>

<p>mayoktaṃ -- śrūyatām | yadi bhavat-sahacarī mat-preyasī na syāt tarhi
mad-vakṣaḥ-sthāsakāhṛta-mṛgamadena kathaṃ bhagavatī tāṃ tilakinīṃ cakāra ?
kathaṃ vā mat-kaṇṭha-mālā-hāra-vaijayantībhyāṃ tat-kaṇṭham alañcakāra ?</p>

<p>lalitā -- bhoḥ śaśa-śṛṅga-dhanurdharālīka-purandara!
pravara-subhaga-lekhāvali-kalita-padāravindāyāḥ
gandharva-vidyādhara-gaṇa-gīyamāna-mahā-vaibhavāyāḥ ātmabhuvāpi
saṃstūyamāna-caritāyāḥ vividha-kāma-sampatti-dāyinyāḥ
nandy-ādīśvara-gṛhiṇyāḥ kāmāripur-vāsinyāḥ vindhya-vāstavyaikānaṃśāgrajāyāḥ
kāmākhyā-nāma-śyāmala-devatāyāḥ mahāprasāda-mṛgamada-mālābhir eva sā
kila bhagavatyā vibhūṣitā | tava kas tatra sambandhaḥ ?</p>

<p>tuṅgavidyā -- sakhi lalite! sādhu sambodhitaṃ yad ayam alīka-purandara eva |</p>

<p>viśākhā -- katham iva ?</p>

<p>tuṅgavidyā -- śrūyatāṃ asmin māthura-pradeśe yācaka-dvija-kalāvadādibhir eva
pañcaviṃśati-kaparrdikā-mātra-labdhaye deva! mahārājety-alīka-sambodhanaiḥ
kṣudrataraika-grāmādhyakṣo'pi yathā praphullito bhavati tathaiva
śakrāśanāśana-durgata-bhaṇḍa-bhaṭṭādi-vargaiḥ
palaika-parimita-navanīta-mātram āptuṃ vṛndāvana-purandareti
kṛtāsambhavālīka-sambodhana-pūrvaka-stavābhāsenaiva nisargāgambhīra eṣa
kṛṣībalo bāḍham ātmanaḥ purnadaratā-mananena
nija-jālmato'marāvatī-purandaratvam eva prakaṭīcakāra |</p>

<p>tatas tuṅgavidyā narma-smitam apavārya -- bhoḥ
pāvana-sarovara-jambāla-jāta-jāmbunada-jāta-sutāra-muktāphalādi-vividha-ratn
a-vrāta-viracita-mahā-siṃhāsanopari suṣṭhu niviṣṭasya
saurabha-bharonmādīkṛtāruṇa-bhramara-kulocchalita-jhaṅkāra-rava-nikareṇānu
gamyamāna-nirmala-gagana-sumanaḥ-prapañcāvirbhāvita-vara-mukuṭa-bandhāti
bandhūrottamāṅgasya sānandaṃ śirasi subalena
dhṛta-pariṇata-kamaṭha-kaṭhora-pṛṣṭha-supakṣa-kṛta-prakaṭa-surabhi-sudh-ka
ṇābhivarṣi-pravarāṭapatrasya
masṛṇatarakaratalodbhuta-tanurūha-prakara-racita-cāmara-dvayenojjvala-caturābh
yām ubhaya-pārśvayor ānandenābhivījyamānasya,
atisupratiṣṭhita-bandhyā-garbha-jāta-mahā-mahā-sat-puruṣa-vargaiḥ
padma-gandhābhidhādivalīvardha-sañcayānāṃ sumadhura-payaḥ-pravāheṇa
vṛndāṭavī-mahendratve'bhiṣiktasya,
pariṇata-saśottuṅga-śṛṅga-vinirmita-mañjula-kārmukālaṅkṛta-vāma-kara-muṣṭ
ikasyāsya, tad avadhi yaśaḥ-pratāpa-prakāśa-laharī brahmāṇḍa-bhare yādṛśī
prasarantī vartate | tām anubhavantībhir bhavatībhir api sākṣān mahendratvaṃ yan
na manyate, tad bhavatīnām anayo'yaṃ mahān eveti mayi prabhāsate |</p>

<p>iti niśamya sa-smitaṃ nayana-kūṇanena sa-smita-lajjita-man-mukham ālokya
parasparaṃ cālokayantīṣu tāsu citrā vihasya - bhoḥ katham asau pariahasyate
bhavatībhyām ? satyam evāyaṃ devendraḥ |</p>

<p>tuṅgavidyā - citre! iti cet sa katham atrāgataḥ ?</p>

<p>citrā - śrūyatām | para-ramaṇīto'yam iti sarvataḥ samadhigamya krodhinyā devā
padāghātena nirbhartstas tāṃ parama-sukhada-tan-nija-bhavanaṃ ca nirvedataḥ
parityajya vanam idam āgatya parama-mañjula-navīna-gopatvam ivāsādya
puraścaraṇa-vidhānenaiva vṛndāvaneśvaryāḥ karṣako bhūtvā sukhena samayaṃ
gamayann asti | tad enaṃ hāsya-rasa-viṣayālambanam avidhāya
bāṭika-rūpa-prāghuṇe' smin sneha eva nikāmaṃ vidhīyatām |</p>

<p>tac chrutvā sarvāsu smera-mukhīṣu nāndīmukhī vihasya - sakhi citre! vraja eva
nitya-vihāriṇi vrajendra-nandane yat kiñcit tvayedaṃ vyāhṛtam | tasya
śabdārthottha-gūḍhābhiprāyeṇa bhavitavyam iti lakṣyate | tatas tasya
vivecana-pūrvaka-kathanenāsmān baḍham ānandaya |</p>

<p>tataḥ smitvā muni-vratam ālambitavatyāṃ citrāyāṃ vṛndā sānandam āha -
nāndīmukhi! asyāḥ parama-vidagdhāyā gūḍhābhiprāyaḥ sphuṭaṃ mayaiva
nirvarṇyamānaḥ suṣṭhu samākarṇyatām |</p>

<p>nāndīmukhīn - katham asya devendratvam ? tat prakaṭaya |</p>

<p>vṛndā - dīvyanti krīḍantīti devāḥ - vicitra-vividha-manohara-keli-vilāsa-śālinaḥ |
tathā dīvyanti viśeṣeṇa dyotante iti devāḥ |
paramojjvala-tejas-taraṅga-hṛdyādbhuta-saundaryāmṛta-pravāha-śālinas teṣāṃ
teṣām apīndro mahā-parivṛḍha iti devendras tebhyo'pi paramotkarṣeṇa suṣṭhu
virājamāna ity arthaḥ |</p>

<p>nāndīmukhī sa-smitaṃ - samīcīno'yam artho vivṛtaḥ kintu para-ramaṇī-rata ity
asya ko'rthaḥ ?</p>

<p>vṛndā - parā anyā tathā parā vipakṣā, tathā parā paramotkṛṣṭā, parā cāsau
ramaṇī ceti para-ramaṇī śrī-rādhikā tasyāṃ rataḥ paramāśaktas tām eva
paramānurāgeṇa ramayann ity arthaḥ |</p>

<p>campakalatā smitvā - vṛnde! devy api nirūpyatām |</p>

<p>vṛndā - nādevo devam arcayed iti caṇḍikā-paricaryāparatvāt asya devasya bhāryeti
vā | kiṃ vā amaṅgale maṅgala-śabdavad iyaṃ devī |</p>

<p>nāndīmukhī - seyaṃ kā ?</p>

<p>viśākhā - etādṛśī candāvaly eva bhaviṣyati |</p>

<p>vṛndā smitvā maunam ālambate | sarvāḥ smitaṃ kurvanti | nāndīmukhī
padāghāteneti dhārṣṭyātiśayena tasyā anuttamatā sphuṭaiva kintu
parama-sukhada-tan-nija-bhavanaṃ vā katarat ?</p>

<p>vṛndā - niviḍatva-puṣpavattva-bhṛṅga-guñjitvādi-rāhitvāt param asukhadam | kiṃ
vā parama-sukhaṃ dārayatīti parama-sukhadaṃ yat tasyā devyā nija-bhavanaṃ
sakhīsthalī-nikaṭa-vartinaṃ tad apahāya |</p>

<p>nāndīmukhī - aho! śabdānāṃ gūḍhārtha-vijñāyās tava vyākhyā-kauśalaṃ tad
asmādṛśībhir duravagāho navīna-gopatvādi-padānāṃ gūḍho'rthaḥ kṛpayā
prakāśyatām |
vṛndā -
veṇu-viṣāṇa-laguḍa-niryoga-pāśa-giri-dhātu-citra-nava-śikhaṇḍa-guñjāhārāraṇy
a-śṛṅgāra-dhāritvaṃ mañjula-navīna-gopatvaṃ tatrāpi navīna-śabdena tasya
prathamato nitya-nūtanatā ca dhvanitā | puraścaraṇa-saṃvidhāneneti puraḥ
saṃmukhe bhṛṅga-raṇita-kusuma-kalita-bakula-rāja-tale caraṇaṃ
proddāma-madonmatta-gajendravad-vividha-vilāsa-samullāsitam itas tato bhramaṇaṃ
tat-puraḥ-saraṃ yat saṃvidhānaṃ
līlā-kamala-cumbana-kaṅkelli-nava-pallavavad-aṃśena
nistula=nistala-dāḍimī-phala-kara-vinyāsa-kāñcan-yūthikā-samāliṅgana-pūrvaka
-smita-nava-karpūra-saṃmilita-cañcala-nayana-kamalāñcalāvalokana-paramonmād
aka-madhura-mādhvīka-pāyanam | tena
malli-bakula-campaka-mādhavī-kanaka-yūthikādi-kusuma-cayana-vilāsa-mādhur
ī-bharam anubhavantyāḥ śrī-vṛndāvana-rājadhānī-vilāsinyāḥ karṣaka ākarṣako
bhūtvā tena tām unmādya nija-nikaṭam ākṛṣyety arthaḥ |</p>

<p>sukhena ślāghya-madhura-madhura-rasāsvādana-janita-paramānanda-sandohena
samayaṃ sahaja-sarvadojjṛmbhamāṇa-vasanta-kālaṃ nirantaraṃ
nirupama-vilāsa-mādhurībhiḥ saubhāgya-lakṣmī-bharaṃ gamayan prāpayann asti
tayā sahānavaratam anirvacanīya-madhura-khelā-vilāsa-tat-paraḥ san sadā virājata
eveti |</p>

<p>tato'haṃ sāntar-ānandaṃ -viśākhā-ghātini vṛnde mama vṛndāvanodyāna-pālikāpi
tvaṃ katham etāsu militāsi ?</p>

<p>madhumaṅgalaḥ - priya-vayasya! iyam udyāna-pālī
sa-lavaṇa-takra-ślathita-bhakta-bhakṣaṇāya tad-udyāna-pālanaṃ parityajya
sāmpratam āsāṃ gṛha-pālī vṛttāsti | tat kathaṃ na bukkiṣyate ?</p>

<p>vṛndā - aye bhūsurābhāsa! kuṭabaṭo!
nija-sahacara-prathama-mudira-vacana-jaladhārā-varṣeṇa praphulla-varṣābhūs tvaṃ
santata-śravaṇa-kaṭu-śabdaṃ kurvan sarvān udvejayann asi |</p>

<p>mallī-bhṛṅgyau - devi lalite! svāminyā yad anya-patreṇa likhitam asti | tat kiṃ
vismṛtaṃ bhavatyā ?</p>

<p>lalitā - kiṃ tat smāryatām |</p>

<p>mallī-bhṛṅgyau - samucita-kara-dāne yaḥ kuyuktim uttolya virodham ācarati so'tra
baddhvā śīghraṃ praheya iti |</p>

<p>lalitā - āṃ | tat-kara-dāna-virodhī madhumaṅgala eva | tad enaṃ latā-pāśena
dṛḍhaṃ nibadhya komalāyāḥ priya-sakhyāḥ savidham ānītvaiva
jaṭilābhimanyu-pārśve yuvābhyām eva satvaraṃ samarpyatām | yathā sa
yāva-grāma-siṃho'bhimanyur eva tāḍana-pūrvakaṃ sva-karaṃ gṛhṇāti |</p>

<p>madhumaṅgalaḥ antaḥ-sa-bhayam iva - vayasya! kiñcin nigūḍhaṃ kāryaṃ mama gṛhe
vidyate | tat sampādyāgacchann asmi |</p>

<p>tato'haṃ - dhig brāhmaṇa! katham abalā-vāg-āḍambareṇa mad-agrato'pi bibheṣi ?</p>

<p>madhumaṅgalaḥ - mahāśūra! ghaṭṭī-pālasya tava govardhane dāna-vartanyāṃ
bahuśaḥ śauryaṃ anubhūtam asti | yat tasmin dine etābhir eva
vṛndāvana-kara-nimittaṃ gāndharvā-nideśena nijottarīya-paṭāñcalena baddhā
nīyamānam api māṃ vīkṣamāṇa eva vilakṣas tvam āsīḥ | aham eva
nija-bhūsuratvaṃ vivṛtya bhāgyena kathañcid urvārito'smi |</p>

<p>ity uktvā bhītim anukṛtya palāyantam iva taṃ kare gṛhītvā parāvartya mayoktaṃ -
 lalite! tādṛśyāḥ komalābalāyā api katham ahaṃ karaṃ dāsyāmi ? pratyuta balāt
kāmam ādāsya eva |</p>

<p>iti niśamya netra-bhāgena mām īṣad avalokayantī rādhā susmitā āsīt |</p>

<p>nāndīmukhī - citre! bāṭikā-prāghuṇa ity asya kas tāvad abhiprāyaḥ ?</p>

<p>lalitā - nāndīmukhi! taj jānaty api kathaṃ pṛcchasi ? yat
sarva-kālīna-nija-vāsa-grāma-mahāvanam apahāya vatsara-ṣaṭ-saptaka-mātram
atrāgato'sti |</p>

<p>nāndīmukhī - priya-janma-bhūmes tyāgena kiṃ tāvat kāraṇam ?</p>

<p>rādhā auccaiḥ - tat-sthānasyāsvācchandyāt janatādhikyena tad-grāme nagara iva
jāte
abalā-vadha-bhāṇḍa-sphoṭana-nava-nīta-haraṇādi-vividha-visadṛśa-vyavasāyābh
yāsena janita-bahu-vidha-vikarmābhilāṣasyāsiddhatvāt nirjane'smin mahati ghane
vṛndāvane kulābalā-kulānāṃ geha-deha adhara-daśana-vasanāni
svācchandyenāpahartum adhika-lālasaiva |</p>

<p>ity evaṃ lalitayā sphuṭaṃ vyāhṛte sa-smitaṃ sākūtam āha - lalite! sāmpratam asya
tādṛśa-vyavasāyo na dṛśyate |</p>

<p>rādhā punar anuccaiḥ - satyam eva kathyate | yad ayaṃ samprati sva-dharma-tyāgena
visadṛśa-saṃskāreṇa ca janitānyādṛśa-buddhi-kṛta-cauryādi-duṣkṛtaṃ lalitācāryayā
pūrvam api vihita-niṣkṛtena nirvāsya, nirveda-kṛta-vivekena tāsām eva kṛṣi-vṛttam
eva nija-dharmam ācarya prakāmaṃ śasyāny utpādya tābhyaḥ pradāya tat svāṃśam
api svayam ādāya tāḥ svātmānam apy ānandayan mahāśucir iva virājate | ity eva
sphuṭaṃ viśākhāpi sa-smitaṃ bhāṣitavatī |</p>

<p>tatas tan niśamya sarveṣu hāsa-kolāhala-mahotsavam āviṣkurvatsu sa-kapaṭāsūyaṃ
mayoktam - sakhe subala! dhūrtābhir imābhir narma-bhaṅgī-miṣeṇa mama
vṛndāvana-rājyādhikāritaiva dūrīkriyamāṇāstīti samadhigataṃ bhavatā |
subalaḥ - na kevalam adhikāritaiva dūrīkṛtā kintu karṣako'pi kṛto'si |</p>

<p>vṛndā - subala! tvaṃ bahu-śruto vicakṣaṇas tathānayor api parama-snigdhaḥ | tat
kathaṃ nāndīmukhyā sahānayorḥ parama-snigdhayor api rājya-hetor
vivadamānayor ucita-nyāyāvalokanena virodhaṃ na davayasi ?</p>

<p>tato bhadraṃ bhadram iti mayā lalitayā cokte subalaḥ prāha - vayasya! prathamaṃ
tāvat katham āsām etad rājyaṃ tal lalitaiva kathayatu | paścād bhavān api kathaṃ
vā bhavad-rājyaṃ taj jñāpayatu |</p>

<p>tato'haṃ - subala! yāsāṃ vraja-deva-kanyānām ajñānenāpi saṅgam ācarya
jāta-vyalīko'haṃ prāyaścittena śuddho'bhavaṃ sa kathaṃ tābhiḥ samam api punar
vākovākaṃ vistarayāmi ?</p>

<p>vṛndā - mahāśuddha! bhavad-vāg-gandha-mātreṇāpi samudita-kaluṣa-sañcayā etā
api śrī-vṛndāvana-cakravartinyā nūnam aśeṣa-vidhinā
śyāmala-viṣama-śara-sarovara-mahā-tīrthe punaḥ punaḥ snapanena śuddīkṛtā eva
sva-nikaṭam āpitāḥ santi tac cīrṇa-niṣkṛtayor ubhayoḥ saṃvāde doṣo nāsti | tal
lalite! bhavaty eva kathayatu |</p>

<p>lalitā - prathamaṃ tāvad asmin vṛndāvana-rājye'syālīka-vādino dhūrtasyādhipatyaṃ
tāvad dūre'stu sambandha-leśo'pi nāsti |</p>

<p>nāndīmukhī - katham iva ?</p>

<p>lalitā - sva-paitṛka-rājye bṛhad-vana eva kula-kramāgata-santata-vāsitvāt |</p>

<p>nāndīmukhī - kim atra pramāṇam ?</p>

<p>lalitā - bhāgavatādi-purāṇa-vaktṛ-vyāsādi-munīndra-vacanāny eva |</p>

<p>subalaḥ - lalite! madhyasthena mayā yathārtham eva vaktavyam | tvan-mukham
ālokya mithyā vaktuṃ na śakyate | tad asya bṛhad-vana-rājyatvenaiva bhavatyā
vṛndāvana-rājyādhipatyaṃ kim āyāti ? kintu tatra cet mahā-pramāṇam asti, tad
vada |</p>

<p>lalitā - pratyakṣaṃ parokṣam api bahutara-purāṇa-vacana-kulam asti | tatrāpi
pratyakṣa-parokṣayoḥ pratyakṣam eva balīya ity anusāreṇa pratyakṣam eva
grāhyam |</p>

<p>nāndīmukhī - kiṃ tat pratyakṣaṃ pramāṇam ?</p>

<p>lalitā - mayā kiṃ tad vaktavyam ? yuṣmākam anubhūtam eva tat |</p>

<p>nāndīmukhī - na smaryate | tat prakāśaya |</p>

<p>lalitā - brahma-gṛhiṇī-sāvitrī-prabhṛti-devy-ādibhir
dundubhi-vāditrādi-kolāhala-pūrvakaṃ kṛto'tra mahā-siṃhāsane you ratnābhiṣekaḥ
sa ca trilokī-vāsiṣu kasya vā paramānanda-pradāyako na saṃvṛtto'sti |</p>

<p>tataḥ subalaḥ - lalite! etat tu tāvad anyathātvena nirūpya priya-vayasyo yuṣmān apy
ātmasāt kartuṃ virājamāno vartate |</p>

<p>lalitā - subala! etac ced bhavad-dvipada-gopa-priya-vayasyaḥ satyam eva vakti tarhi
vṛndāvana-rājye æbhiṣiktāyā mahā-siṃhāsana-sthāyā ity ādi tathaitasyāś
caraṇānujīvino mamety ādi vyāhṛtya svāmy asau sāmpratam api kathaṃ tac
caraṇa-paricaraṇa-mātraika-lābhāya tan-mantra-rājam ādātum
āgraheṇādhyavasyann astīty ādi sarvaṃ kiṃ bhavādṛgbhir vismṛtam ?</p>

<p>nāndīmukhī smitvā - lalite! asya vilāsino rāja-putrasya madana-modaka-bhojino
mahā-kāmukasya yat pralapitaṃ tat kim atra pramāṇaṃ syāt ? anyac ced gāḍhaṃ
pramāṇaṃ syād darśaya |</p>

<p>vṛndā - yad yat pramāṇam iyaṃ darśayati, tat tad evāsyonmādino rāja-putrasya
pakṣam āśritya yuvābhyāṃ khaṇḍyate | ato'nyat sarvatra prasiddham api pramāṇaṃ
lalitātikopena noṭṭaṅkayati |</p>

<p>nāndīmukhī - vṛnde! tat tvayaiva tāvat kathyatām |</p>

<p>vṛndā - premnā nijāsādhāraṇa-sārūpya-dāna-pūrvakam iyaṃ vṛndāṭavī
priya-sakhyā sva-priya-sakhītve nityaṃ nirūpitāstīti |</p>

<p>nāndīmukhī - kīdṛśaṃ svārūpyaṃ tat kathyatām |</p>

<p>vṛndā - śrūyatām -</p>

<lg>
<l>tanor asyā jyotiḥ-parimala-carac-campaka-latā-</l>
<l>valī vidyud-vallī-jayi-kanaka-yūthī-tatir api |</l>
<l>svarūpaṃ sārūpyaṃ param agamayad vallava-pure</l>
<l>mukhasyāpi prodyad-ruciratara-rājīva-nivahaḥ ||1||</l>
</lg>

<lg>
<l>dṛśor īṣad ghūrṇan-nava-kuvalayānāṃ samudayas</l>
<l>tathā līlās tiryak-kamana-gamanonmatta-hariṇaḥ |</l>
<l>lasad-bimbī-vṛndaṃ vara-vikaca-bandhuka-nikaro'py</l>
<l>asausīdhu-syandi-sphuriad-adhara-yugmasya sukṛtī ||2||</l>
</lg>

<lg>
<l>bhujāyā vallaryaś calana-lalitāś cañcu-nicayāḥ</l>
<l>śukānāṃ nāsāyās tila-kusuma-sakhyā dyuti-bhṛtaḥ |</l>
<l>smitasya pronmīlat-kumuda-nikaro danta-surucer</l>
<l>alaṃ gandhair andhīkṛta-madhukarāḥ kunda-kalikāḥ ||3||</l>
</lg>

<lg>
<l>bhruvor bhaṅgī-bhrāmyad-bhramara-vara-paṅktiḥ parimitā</l>
<l>lalāṭasya sphūrjat-subhaga-baka-puṣpāti-suṣamā |</l>
<l>alaṃ veṇer udyan-mada-śikhi-śikhaṇḍāvalir asau</l>
<l>śruter muñjāyuktir madana-dhanuṣo jyā-dyuti-muṣaḥ ||4||</l>
</lg>

<lg>
<l>alaṃ bilvaṃ tālaṃ karakam udayac cāru-kucayoḥ</l>
<l>sphurad-vakṣaḥ-sthalyāḥ kanaka-kṛta-siṃhāsana-gaṇāḥ |</l>
<l>nitambasyaitasya sphurta-nava-ghaṇṭā-rava-bhṛtaḥ</l>
<l>sphuṭaṃ vaṃśa-dhvānāñcita-guru-giri-sphāra-vikaṭāḥ ||5||</l>
</lg>

<lg>
<l>varoru-dvandvasya smara-kali-samarthasya sarasa-</l>
<l>prabhārambhā-stambhāḥ sthala-kamala-saṅghāś caraṇayoḥ |</l>
<l>sadonmāda-prodyad-gaja-gamana-śikṣā-guru-gater</l>
<l>marālī-pālīnāṃ lalita-calitodyac-caturatā ||6||</l>
</lg>

<lg>
<l>alaṃ bhrājaj-jambū-phala-malaka-paṅkteḥ śata-mitaṃ</l>
<l>madhau mañju-dhvānāḥ pika-yuva-kṛtāś cāru-bhaṇiteḥ |</l>
<l>prasanna-śrī-vaktra-sphurita-nayana-prānta-naṭana-</l>
<l>kramasya smerodyat-sarasija-naṭat-khañjana-gaṇaḥ ||7||</l>
</lg>

<lg>
<l>sphurat-premṇā netrāñjana-galita-pānīya-vitater</l>
<l>yamī ceto-gañgā-jalam amala-cittasya satatam |</l>
<l>ghana-sveda-syandasya ca vividha-kāsāra-nivaho</l>
<l>mahārāgasyoccai ruci-rucira-guñjā-phala-kulam ||8||</l>
</lg>

<lg>
<l>sapatnī-nāsānāṃ satatam atitāpaṃ janayatāṃ</l>
<l>suhṛc-chreṇī-nāsā-pramadam anubelaṃ racayatām |</l>
<l>vapuḥ-saurabhyāṇāṃ parimilita-sarva-vraja-bhuvāṃ</l>
<l>nikāmaṃ kāśmīra-vraja-kamala-garbhā vara-rucaḥ ||9||</l>
</lg>

<lg>
<l>sumeroḥ kāntīnāṃ mada-damaka-dṛpyal-lava-kaṇa-</l>
<l>chaṭāyā vidyuc-chrī-racita-bhajanāyās tanu-rucaḥ |</l>
<l>sphurad-bhūmi-bhāgāḥ kanaka-nicitāḥ sadma-nivahā</l>
<l>guhāntaḥ-kuñjāntar-girikula-śilāś ca kvacid api ||10||</l>
</lg>

<lg>
<l>hradāḥ śrīman-nābhes tad-upari-lasal-loma-laharer</l>
<l>bhujaṅgālī-kālī bata vakaripor vepathū-bhṛtaḥ |</l>
<l>vadānyatvādīnāṃ surataru-gaṇānāṃ ratna-khacitāḥ</l>
<l>paraṃ romāñcānāṃ priyaka-guru-kiñjalka-nikaraḥ ||11||</l>
</lg>

<lg>
<l>pare ye muktāḥ syuḥ sthira-cara-padārthā vraja-bhuvaḥ</l>
<l>sadā stavyā bhavyais trijagati nikāmaṃ jana-kulaiḥ |</l>
<l>sad-aṅga-pratyaṅga-prakara-suṣamāyāḥ param umā-</l>
<l>rati-śrī-varṇyāyāḥ pariṣadi yathā yuktam api te ||12||</l>
</lg>

<lg>
<l>rameśa-svānandocchalita-parama-vyoma-purato'py</l>
<l>ajasraṃ visphūrjad-vipula-sukhadaika-druma-latā |</l>
<l>samasta-brahmāṇḍe śaśivad-udayat-prauḍha-yaśasas</l>
<l>tataḥ śrī-rādhāyāḥ prakaṭam aṭavīyaṃ priya-sakhī ||13||</l>
</lg>

<p>tato'haṃ sāṭopam avadam -</p>

<lg>
<l>vrajendra-svārājye vijayi-yuvarājatva-vidhinā</l>
<l>samāsiktaḥ sneha-stimitam atimitrādi-valitaḥ |</l>
<l>nijām etāṃ rakṣāmy aṭavim iha gocāra-miṣataḥ</l>
<l>kathaṃ svārūpyeṇaiva tu bhavatu vaḥ sāmpratam iyam ||14||</l>
</lg>

<p>tac chrutvā vṛndā -</p>

<lg>
<l>sakhitvaṃ yo yasya vrajati nija-sārūpyam athavā</l>
<l>na cet tasya syān no bhavati param anyasya hi tadā |</l>
<l>kathaṃ no gṛhṇāsi druta-gatir idaṃ hanta kathayan</l>
<l>svayaṃ gatvā lakṣmīṃ tad inasamarūpaṃ gaṇam api ||15||</l>
</lg>

<p>tan niśamya sāṭṭa-hāsaṃ madhumaṅgalaḥ - bho asatya-vādini vṛnde!
kurcikā-lobhena nija-devītvam utsṛjya vandinī bhūtvā,
mithyā-stava-mātreṇaivāsmad-vṛndāṭavīṃ nija-sakhyāṃ sañcārayituṃ kathaṃ
śakṣyasi ?</p>

<p>nāndīmukhī - lalite! vijña-prācīna-munīśvara-vacanaṃ vinā ko'pi nirasto na
bhaviṣyati tasmāt purāṇa-vacanam eva darśaya |</p>

<p>lalitā - asya pakṣam āśritya tādṛgbhir evaṃ cet kathyate tadā tatra gatvā
bhagavatyāḥ sakāśād bahūni purāṇa-vacanāni śrūyantām |</p>

<p>subalaḥ - bhavatya eva paṭhantu |</p>

<p>lalitā - vallava-jātīnāṃ tatrāpi strīṇām asmākaṃ purāṇa-vacana-pāṭhe'dhikāra eva
nāsti |</p>

<p>subalaḥ - vṛndeyaṃ devī | tad iyam eva śrāvayatu |</p>

<p>vṛndā smṛtim abhinīya - atra subahūni vacanāni santi | tāni kati pāṭhyāni kintu
anyeṣu deśeṣu anyāḥ pṛthak pṛthag devīr adhikariṇīr uktvā rādhā vṛndāvane
vane iti sarvopamardakaṃ purāṇa-vacanaṃ bhagavatyāḥ sakāśāt kena vā na śrutam
asti |</p>

<p>tatas tāsāṃ jayābhimānena praphullatām ālokya madhumaṅgalaḥ sāṭopam āha -
nāndīmukhi! sarva-purāṇa-śirasi mahopaniṣadi gopāla-tāpanyāṃ vṛndāvanasya
kṛṣṇa-vanatvena prathita-khyātyā vṛndāvana-rāja-dhānī-purandaratvena
priya-vayasyaṃ brahma-bhavādayo'pi nirantaraṃ gāyantaḥ santīti ke vā na jānanti
? tataḥ śrutyā smṛtir bādhyate ity asmākam evedaṃ rājyaṃ susiddham | tat sakhe
subala! vidāvayām ūritaḥ para-rājya-kāṅkṣiṇīḥ |</p>

<p>tataḥ sakhe tvam eva me priyaṅkaraḥ priya-vayasya iti sānandaṃ madhumaṅgalam
āliṅgati mayi kiñcid vailakṣyam iva rādhādhiṣṭhita-nikuñjam ālokya
lalitādi-mukham ālokayantyāṃ nāndīmukhyāṃ rādhā smitvā anuccaiḥ - aho
kṛṣṇeti śabda-śravaṇa-mātrata evānena mahā-dūra-darśinā tad-artham
abuddhvaiva para-rājye'smin sva-tātam arpayatā kiṃśuka-kusuma-sādṛśyena
durvidha-bodhasya rolambasya śuka-tuṇḍa-pāna-smaraṇaṃ suṣṭhu samānītāḥ
smaḥ |</p>

<p>tatas tasminn eva varṇa-vinyāse solluṇṭhaṃ lalitayāpi prakāśite sati
kṛṣṇa-vana-śabdasyārthāntaraṃ nūnam eṣā ghaṭayiṣyatīti tad-abhiprāyaṃ manasi
manāk vicārayati mayi nāndīmukhī sacamatkāraṃ māṃ prāha - jayākāṅkṣin!
ekaṃ vijñāpayitum icchāmi yadi tubhyaṃ rocate |</p>

<p>tato'haṃ - kāmaṃ kathyatām |</p>

<p>nāndīmukhī - śyāma-vana-samāsam ācarya tvayā saha tat-samāsenaiva nyāyam
ācarya tvāṃ parājitya svarājyam ādātuṃ laliteyam abhilaṣati |</p>

<p>tato'haṃ - vividha-kusuma-candana-varṇikādibhiḥ śṛṅgāra-racanācāryeyam | tad eva
jānāti yad anayā tad-vana-puṣpair muhuḥ śṛṅgārito'smi | tad vyākaraṇasya keyam
?</p>

<p>vṛndā smitvā - vyākaraṇa-vijñaṃ-manya! tvatto'pi mat-priya-sakhī lalitā
tad-vyākaraṇasya prathitācāryā |
lalitā - pāmari vṛnde! apehi apehi |</p>

<p>vṛndā - tvat-pakṣam āśritya vivadamānāṃ māṃ kim ity ākṣipasi ?</p>

<p>lalitā - bhoḥ samāsācārya-śārdūla! kathaṃ svepsitāpara-samāsena vibhīṣikāṃ
pradarśya mat-priya-sakhyāḥ khelāspada-kṛṣṇa-vanam idam ādātuṃ
vṛthaivādhyavasyasi | yato'tra nityaṃ vaiśvānaravaj
jājjvalyamāna-bahuvrīhi-karmadhārayādy-avadhāraṇataḥ svayam eva dūrād
evāpasariṣyasi | [samāsābhijña kṛṣṇa-vana-śabdasya narma-cchalena
tat-puruṣa-samāsaṃ viracayya para-rājyaṃ grahītuṃ katham abhilaṣasi | yad atra
karmadhāraya-bahuvrīhi-samāsayor evāvakāśaḥ |]</p>

<p>tato mayoktaṃ - caturaṃmanye! prakaṭe'tra tat-puruṣa-samāse kathaṃ
karamadhārayādi-yojanā sambhavati | bhavatu bhavatu durjana iti nyāyena tad eva
tāvat kathaya śrotavyam |</p>

<p>rādhā anuccaiḥ - vanasyāsya ghanatā-prācaryeṇa kṛṣṇaṃ śyāmaṃ ca tad-vanaṃ ceti
karmadhārayaḥ sphuta eva |</p>

<p>ity evaṃ lalitayāpi sphuṭaṃ bhāṣite campakalatā sa-ślāgham āha - lalite! sādhu
sādhu satyaṃ satyaṃ yataḥ karmāṇi
ariṣṭa-keśyādi-vadha-kāliya-damana-govardhanoddharaṇa-nitya-rāsādi-līlā
dhārayati niṣpādayati prakāśayati vā ity asya vanasya karmadhārayatvaṃ sphuṭam
eva prasiddham |</p>

<p>punar lalitā rādhānucca-bhāṣitam evānuvadati - kṛṣṇāni kvacid kvacid atiśyāmāni
vanāni yatra tat kṛṣṇa-vanam iti vṛndāvanasya viśeṣaṇatvena bahuvrīhir api |</p>

<p>vṛndā -- satyaṃ satyaṃ kālindī-tīra-rāsa-sthalyām andhakāri-baṭa-vanaṃ, tathā
govardhanopaśalya-para-rāsa-sthalyām andhakāri-niviḍa-vanaṃ sarvānanda-karaṃ
suprasiddham eva |</p>

<p>indulekhā - lalite! satyaṃ satyaṃ bahavo brīhayo dhānyādi-śasyāni kiṃ vā
kedārikā-jātatvān muktā eva brīhayaḥ | bahavo brīhayo yasmin nityasya vanasya
bahuvrīhatvaṃ sphuṭam eva |</p>

<p>tataḥ sa-garva-garbhitaṃ hasantīṣu tāsu mayoktaṃ -
nānā-kuṭa-kalpanā-nagarī-cakravartini lalite! mukham atra tat-puruṣa-samāsaṃ
kalpita-karmadhāraya-bahuvrīhibhyāṃ kathaṃ davayituṃ śakyase |</p>

<p>lalitā - mahā-paṇḍita! tat-puruṣas tatpuruṣa iti bāraṃ bāraṃ jalpasi | tatpuruṣas
tāvad aneka-vidho bhavati | tatra katamo'yaṃ sa iti suṣṭhu nirṇīya kathyatām |</p>

<p>mayoktaṃ - jaḍa-buddhike! kṛṣṇasya vanaṃ kṛṣṇa-vanam iti ṣaṣṭhī-tatpuruṣas
trijagati suprasiddha eva |</p>

<p>rādhā - kṛṣṇasya vanam iti cet tarhi sakhīsthalī-baṭa-śreṇir eva puruṣa-śārdūlasya
tava vanam | yataḥ ṣaṣṭhī-tatpuruṣo'pi nityaṃ tatraiva vartate |</p>

<p>atra ṣaṣṭhī-samāsasya sambhāvanāpi na vidyate ity evaṃ vihasya lalitayāpy ukte
nāndīmukhī - lalite! eṣa te vāg-vinyāso garbhita-sandarbha iti lakṣyate tat
prakāśya kathyatām |</p>

<p>tato lalitā netrānta-nīlotpala-mālayā mām akurvatī smita-garbhitam āha -
nāndīmukhi! ṣaṣṭhī kācid ekā | tasyāḥ puruṣaḥ patir eva jano vā
ṣaṣṭhī-tatpuruṣaḥ |</p>

<p>viśākhā sa-smitaṃ - lalite! tat-puruṣo jñāta eva | sā tāvat kā ?</p>

<p>lalitā - candrāvalī |</p>

<p>viśākhā - candrāvalī kathaṃ ṣaṣṭhī ?</p>

<p>lalitā - devī-gaṇa-madhye prathamaḥ kaṃsa-gopo govardhana-mallo
mahā-bhairavaḥ | dvitīyā tan-mātā bhāruṇḍā caṇḍī, tṛtīyā candrāvalī-mātā
mahī-karālā carcikā | caturthī śaivyā kālī | pañcamī padmā śaṅkhinī prasiddhā |
ṣaṣṭhī sakhīsthalī-baṭa-vāsinī candrāvalī ṣaṣṭhī | yato baṭa-vana-vāsitvāt
tasyāḥ ṣaṣṭhītvaṃ yuktam eva |</p>

<p>tataḥ sarveṣāṃ hāsa-kolāhala-vṛtte ahaṃ svagataṃ - aho buddher variṣṭhatā
vraja-bālānāṃ, yad aham api vacanāṭopa-vilāsair nirvacanīkṛto'smi | prakāśaṃ
sa-nirvedam ivāhaṃ - nāndīmukhi! asmad-datta-bhoga-rāga-masṛṇa-vasanādibhiḥ
saṃvardhitābhir
asmad-datta-muktā-maṇi-pravāla-kamala-rāga-marakata-vajrādi-khacita-vividha-
bhūṣaṇa-bhūṣitābhiḥ sāmpratam
abhinava-yauvana-mahādhana-garveṇojjhita-guru-laghu-gaṇanotkarābhir
asmat-kṛṣaka-gujjara-gajjarībhir apy etābhir
helollāsita-cañcala-nayana-prānta-nartana-pūrvakaṃ
sāhaṅkṛti-vacanāḍambara-vinyāsa-bhareṇa samasta-vraja-sāmrājya-sārvabhaumasya
paramoddaṇḍa-kumāro'ham api niravadhi-viḍambyamāno'pi kevalaṃ
bhagavatī-caraṇa-parijana-mukhya-nāndīmukhī-mukham ālokya
tathaika-grāma-vāsenāpakīrti-bhayena ca etat-kṛtaṃ pratīpa-vyavasitam api
etāvantaṃ kālaṃ duḥkhadatvenāpi na gaṇitavān asmi |</p>

<p>sāmprataṃ mama doṣo na deyaḥ | adhunaiva nija-nija-vakṣasi
masṛṇa-mecaka-paṭa-pariveṣṭitam ativicitrita-kārtasvara-sampūṭa-yuga-puṭitam
aruṇa-dvitīyā-śaśadhara-mudrā-mudritaṃ sva-sva-parivṛḍher api kadāpy
anālokita-caraṃ durlabha-nava-tāruṇya-dhanaṃ mahā-tīvra-nakha-bhañais tathaiva
nirupama-daśana-cchada-padmarāga-mahā-ratnam api daśanoddhara-sāmantair api
luṇṭhayitvā etā vacana-dhana-daridrā vidadhāno'smi |</p>

<p>iti sāṭopaṃ sahasopasṛtya tāḥ sandidhīrṣau mayi
kuṭila-bhrū-nartana-valita-smita-śavalita-kaṭākṣeṇa mad-avalokana-pūrvakam itas
tato manāg apasarpantīṣu sarvāsu, sa-roṣam iva lalitā - aye śyāmala
rasa-pāna-nirata! apehi apehi | etāṃ te matta-tāra-bhaṭīṃ vrajeśvaryai varṇayituṃ
vayaṃ calitāḥ smaḥ |</p>

<p>satyabhāmā sa-camatkāraṃ hasantī - vinodin! ekaṃ praṣṭum icchāmi |</p>

<p>kṛṣṇaḥ - priye! vijñāpaya |</p>

<p>satyabhāmā - rādhā-svagata-lapitāvalir eva lalitādibhir api katham anvavādi ?</p>

<p>kṛṣṇaḥ - priye! rādhāyāḥ kāya-vyūha-rūpā eva lalitādayas tat kathaṃ
nādhigamiṣyanti ?</p>

<p>satyabhāmā - subhaga! rādhāyā narmottara-varṇa-vinyāsaḥ kathaṃ vā
bhavan-mānasa-sañcārī babhūva ?</p>

<p>madhumaṅgala sa-gadgadaṃ - priyasakhi satye!
parimala-mañjarī-mañjula-mṛgamadāv iva paraspara-saṃpṛktau
gāndharvā-giridhāriṇau tat kathaṃ na sañcaratv iti |</p>

<p>iti
tad-vacana-niśamana-madhura-payaḥ-pāna-parivardhita-gāndharvā-virahotkaṭa-
kaṭu-garalodbhaṭa-vikaṭa-jvālā-jāla-janitābhiḥ | punaḥ punaś
cālyamāna-hṛdaya-marma-nimagnārdha-bhagna-pratapta-lauha-tiryag-avaśalyojjṛ
mbhita-yātanā-bharato'pi mahā-tīvra-pīḍāvalībhir abhito'vanta-nirbhara-kātaro
yadā babhūva tadaiva tad-avadhānataḥ
sañcarad-apūrva-jāḍya-mohonmādādi-priya-sahacara-samudaya-sahita-sūddīptata
ma-stambha-kampādy-aṣṭa-sāttvika-priya-vayasyeṣu bāḍham ahaṃ pūrvakaṃ ahaṃ
pūrvaka-kṣelana-vidhinā narmocchalita-paraspara-vijayāya pragāḍha-prāgalbhyam
upalabhya yugapat tvaritam upary upari tam āliṅgituṃ sarvataḥ sarabhasam
ārabhamāneṣu - re re vidagdha-śiromaṇiṃ-manyāḥ! khelana-samayam uttamaṃ
labdhāḥ stha ity upālabhya śrīmat-premānirvacanīya-pariṇāma-viśeṣa-svarūpeṇa
niravadya-hṛdya-sauhṛdyācintya-mahima-mahauṣadha-rasāti-vaśīkṛta-sapriya-par
ijana-gaṇa-kṛṣṇaika-sarvasva-rūpeṇa
samastātarkya-mahā-mahā-prabhāva-bahuvidha-līlādi-śakty-apaṇa-cintā-ratnādi
-ratna-viñcholīka-maṅgalākareṇa
nirupama-vividha-vaidagdhya-cāturya-samayādi-vijñatva-sugandha-kusumotkarān
irbharārāmeṇa śrī-śrī-rasa-nāma-prāṇa-priyatama-narma-sakhena
sa-bhrū-bhaṅgaṃ nayana-ghūrṇana-līlayā vihita-pratiṣedhāt svayam api ca paścād
avadhāya | bho bhoḥ! anāyyam anāyyam iti rasajñāṃ daśanaiḥ saṃdaśya laghu laghu
sa-saṅkocaṃ sva-pṛṣṭena dūram apasaratsu teṣu - tato'sphuṭa-bahir-vikāra-nikaraḥ
sambhṛta-hṛt-kampātiśayaḥ sa śrī-śrīmān yādavendraḥ svagatam idaṃ vilalāpa -
hā mat-prāṇa-kapota-vāsa-baḍabhi-prema-sphuran-mādhurī-dhārāpāra-sarid-vare!
guṇa-kalā-narma-prahelīkhane! hā man-netra-cakora-poṣaka-vibdhu-jyotsnā-tate
rādhike! hā hā mad-duritena kena nidhivat prāptā karāt tvaṃ cyutā ?</p>

<p>tataḥ satyabhāmā - yādavendra! śrīman-mukhāravindād
gokula-vilāsa-mādhurī-makarandaṃ dhayantyā api mama pipāsā param ullālasīti |
tat-kṛpayā tad eva punaḥ pāyaya |</p>

<p>kṛṣṇaḥ - priye śrūyatām |</p>

<p>tato madhumaṅgalenoktaṃ - sakhi lalite! priya-sakhasyāham
alaṅghya-vākya-sacivo'smi | tad apūrvaṃ kam apy utkocaṃ mahyaṃ dehi | mayā
mauktika-mūlyena vaḥ sācivyaṃ vidhāsyate |</p>

<p>viśākhā - ārya! kim apy atra nāsti | sāyaṃ sa-krośanārthaṃ tubhyaṃ
varāṭikā-catuṣṭayam avaśyaṃ deyam | yadi pratītir na kriyate tvayā nāndīmukhī
pratibhūr gṛhyatām |</p>

<p>madhumaṅgalaḥ sa-krodhaṃ - avadya-bhāṣiṇi ābhīrike! tiṣṭha tiṣṭha | eṣo'haṃ
sadya eva tavaitat prāyaścittaṃ kārayann asi iti nigadya māṃ pratyuvāca -
priya-vayasya! bhavan-mṛdula-vacana-druta-ghṛta-dhārayā
saṃvardhita-garva-vaiśvānarābhir amūbhiḥ suṣṭhu bhavantam upālabhya mām api
baddhā netuṃ vyavasīyate |</p>

<p>tato'haṃ - sakhe! satyaṃ satyaṃ yathā vinā rājadhānī-jayena tad-deśāḥ suṣṭhu vaśā
na bhavanti | tathaitad yūtheśā parābhavam antareṇa tadīyāḥ katham amūr amūkā
na bhavantu | iti nigadya rādhā-sanāthaṃ kuñjaṃ paśyan sa-nirvedaṃ punar avadaṃ -
 kiṃ kartavyaṃ sā kilaitad bhayenaiva mat-sānnidhyaṃ nāsāditavatī iti niśamya
drutam udgrīvikāvalokanāt saṅkucantī rādhā kuñja-madhye niviṣṭaḥ babhūva |</p>

<p>satyabhāmā - tatas tataḥ ?</p>

<p>kṛṣṇaḥ - tato'haṃ - nāndīmukhi! lalitādīnāṃ tāruṇya-dhanād api tasyās
tāruṇya-dhanaṃ pracurataram amūlyam apīti jñāyatām |</p>

<p>nāndīmukhī - katham iva ?</p>

<p>mayoktaṃ - yata āsāṃ tāvat sampūṭa-dvaya-parimitaṃ tat tasyās tu
mahā-mataṅgaja-kumbhato'pi nistalatvenonnatatvena pariṇāhena ca pravīṇatare
hṛn-madhyasthe gokula-prasiddha-taskara-bhītyeva mṛgamada-paṅkādi-lepena
varṇāntaram āpite hiraṇmaya-kumbha-yugale paripūrṇaṃ tat |</p>

<p>nāndīmukhī - mohana! atisuguptam etad dhanaṃ kadāpi bhavad-dṛṣṭa-caraṃ
vṛttam asti |</p>

<p>tato'haṃ sa-smitaṃ - nāndīmukhi! vidyuc-camatkṛtim iva sakṛd īkṣitam asti |</p>

<p>nāndīmukhī - kadā ?</p>

<p>mayoktaṃ - ekasminn avasare nija-sarovara-snānād uttīrya nija-madhurāṅgataś
cīnāṃśukena rahasi tayā niḥsāryamāṇe payasi sumanoharaṇāya daivāt
tatraivāgatena mayā manāg evāvalokitaṃ tat tataḥ sā sabhayam iva sahasaiva
śyāmala-śāṭikāñcalenāvṛtavatī | samprati mad-bhāgya-vaśād yadi kutrāpi
yauvana-dhana-garvitā sāsmad-rājyābhilāṣiṇī mac-cakṣuṣor aparokṣībhavet tadā
nakha-daśana-bhaṭa-sāmantān antareṇāpi chāyā-dvitīyena mayā
kara-kamala-yugenaiva tat-kumbha-dvayam āloḍya tāruṇya-dhanānya ātma-sātkṛtya
sādhvasa-labdha-kampa-pulakāyāṃ tasyāṃ yūtha-nāthāyāṃ nirvacanī-kṛtāyāṃ
tad-amātya-ghaṭeyaṃ mahā-vaikulyena sva-sva-tāruṇya-dhanaṃ gṛhītvā palāyitum
api suṣṭhu-sthānam api nāpsyati kiṃ vā tad-dhana-samarpaṇa-pūrvakaṃ
śuddha-bhāvena mām eva paricariṣyati | tad atikṣudrābhir ābhiḥ
sva-mahimonnāha-glāni-kāriṇā vākovākena kim ?</p>

<p>tataḥ kiñcit smitvā nāndīmukhīṃ prati rādhā anuccaiḥ prāha - ayi
capala-brahmacāriṇi! apehi apehi |</p>

<p>viśākhā - aho uḍḍīya calitum aśakyasya bimbīmātraika-bhojino bubhukṣitasya
lolubha-śukasya manasi durlabha-madhura-drākṣā-bhakṣaṇam etat |</p>

<p>madhumaṅgalaḥ - priya-vayasya! mad-abhīṣṭa-pāritoṣikaṃ dehi dhruvam
adhunaiva bhavad-rājyābhilāṣiṇīṃ rādhāṃ tāṃ bhavat-kara-gatāṃ vidhāsye |
tato'ham - sāyaṃ miṣṭānna-bhojanaṃ dāsye |</p>

<p>madhumaṅgalaḥ - māthura-rāja-pārśve phutkṛtya tad-aśvārūḍhānāṃ śatam ānīya
pṛṣṭha-deśe carma-rajjvā kaphoṇi-dvaya-bandha-pūrvakaṃ kaśābhis tat-patir
abhimanyus tathā tāḍayitavyaḥ yathā sa eva tām ānīya dadāti |</p>

<p>tataḥ sarve smayayanti sma |</p>

<p>lalitā - viśākhe! kam api mahābhāgam uddiśya yat kiñcin nivedayāmi tat śṛṇu |</p>

<p>viśākhā - kathyatām |</p>

<p>tataḥ kadamba-bhūruhāgram abhivīkṣya lalitā - bho vṛndāvana-cara-tapasvi-vara!
tvaṃ tāvat phalāhārī khyātas tat-sva-maryādhām ullaṅghya
bhavad-ayogya-parama-durlabha-sādhvī-hṛdayaṅgama-mahā-dhane lālasām
udvahan kathaṃ kaluṣito bhavann asi ?</p>

<p>viśākhā - lalite! bubhukṣito'yaṃ tapasvī phalam anālabhya etad ayogyam api kartuṃ
pravṛtto'sti | tad uttama-phalam asmai samuddiśyatām | tathāpi dharma-vṛddhir
bhaviṣyati |</p>

<p>lalitā smitam apavarya - viśākhe! kim asau mānasa-jāhnavīṃ na jānāti ?</p>

<p>viśākhā - sarvatra bhramaṇa-śīlo'yam atiprasiddhāṃ tāṃ kathaṃ na jñāsyati ?</p>

<p>lalitā - tad vāyavya-tīre sarvataś-calā kācid apūrva-padmā sphuṭam ekā vallarī
vartate | tasyā madhya-bhāge parama-manoharaṃ ahrasvaṃ tumbī-phala-dvandvaṃ
<l>tathāgre ca akṣīṇam akaṭu-bimbīphala-yugalam asti | (199)</l></p>

<p>viśākhā - gosvāmin! tvaritam eva tatra gatvā
tva-yogya-tad-anuttama-phalopabhogena sādhvī-dhana-lobham apahāya sva-dharmaṃ
pālayatā bhavatā parama-sukhinā bhūyatām |</p>

<p>tataḥ sarvāsu hasantīṣu mayoktaṃ - lalite! tapasya-sāvayācita-vṛttiḥ kara-pātrī
bhakṣaṇe niṣiddhaṃ tumbīphalaṃ nopabhuṅkte | kintu atraiva
nirbhara-nija-pradyota-bhareṇa yā dṛśyamānāpi na dṛśyate | tasyāḥ kāñcanavallyāḥ
kroḍe madhura-rasa-maya-śrī-phala-dvandvaṃ yad vidyotate tat svayam eva
saivāgatya praṇaya-pūrvakaṃ madhura-vacanenainaṃ nimantryāsya karo yadi
pariveśayati, tadā tad-upabhogena sukhī bhavann asau tathāśiṣayati yathā
tat-phalonnatir mahatī syāt |</p>

<p>tatas tan niśamya rādhā anuccaiḥ - narma-lampaṭo'yaṃ dhūrtaḥ | śaṅke
vaidagdhyenātratyāṃ mad-avasthitim avadhārya mām eva kadarthayitum imāṃ
vacana-bhaṅgīṃ vitanoti | tad itaḥ kuñjāntaram āsādya sva-gopanam eva nūnam
ucitam |</p>

<p>iti manasi bhāvayantyāṃ tasyāṃ punar mayoktaṃ - priya-sakhi lalite! ayaṃ
vṛndāvana-cārī mahā-vinodī kṣuṇṇa-yūtheśāṃ tvāṃ paṭṭa-rājñīṃ vidhāya tvayā
sahaika-siṃhāsa upaviśya viśākhā-prabhṛti-vṛndāvana-carīṇāṃ lāsya-vilāsam
ālokayitym abhilaṣati tad ājñāpyatām etā nṛtyantu |</p>

<p>lalitā sa-krodhaṃ - nāndīmukhi! asman-muktā-kedārikā-kara-parivartanena kim
asya vidūṣakasya narma-dhanam eva dāpayituṃ vayam atra vyāghoṭyānītāḥ smaḥ
? tad etāṃ narmādi-gati-kriyām apahāya yathāsau subalena saha yathārthaṃ lekham
ācarya kedārikā-karaṃ dadāti tathā vidhāyāsmān drutaṃ gṛhāya prasthāpaya |</p>

<p>nāndīmukhī - bhavatīnāṃ kiyān karaḥ saṃmataḥ syāt tat tāvat kathaya |</p>

<p>lalitā - śyāmākādi-kṣetra-karato dhānyasyādhikaḥ karo lagati | tato'pi kārpāsasya |
tato'pi vāstu-bhūmeḥ pracurataraḥ | apūrvāmūlya-muktā-kedārasya tato'pi
parārdha-guṇaḥ | tad-alaukika-muktā-kedārikām imāṃ
dharma-śāstrokta-vṛndāvana-rājya-vihitālaukika-māna-daṇḍena parimāya lekhaṃ
vidhāya ca subala eva kathayatu |</p>

<p>nāndīmukhī - kiyat pramāṇaṃ sa khalu māna-daṇḍaḥ ?</p>

<p>lalitā - mayā kathyamānaḥ sa khalu kena pratīyatāṃ | tad etat kṣetra-pālikayā
sarva-śāstrābhijñayā vṛndayaiva sa nirūpayitavyaḥ |</p>

<p>nāndīmukhī - bhadraṃ vṛnde! madhyasthayā tvayaiva muktā-māna-daṇḍaḥ kṛtvā
dīyatām |</p>

<p>vṛndā devī -
vāstu-dhānyādi-kaṅkvādi-kārpāsa-mauktika-kṣamāḥ |
mīyante'ṅguṣṭham ārabhya kramād aṅguli-pañcakaiḥ || iti |
anyatra ca -
apūrva-muktā-kṣetrāṇām anarghya-karato budhaiḥ |
anāmikāṅguli-prāyo māna-daṇḍaḥ prakīrtitaḥ || iti |</p>

<p>nāndīmukhī - kṣura-pramātra-khānita-bhūmer
anāyāsenaivānargha-śasyotpādakatvāt kaniṣṭhaiva |</p>

<p>nāndīmukhī - lalite! yady api tad eva yuktaṃ bhavati tathāpi
vrajendra-kumāra-mukham ālokya bhagavatī-paricārikāṃ māṃ ca dṛṣṭvā
anāmikaiva sthāpyatām |</p>

<p>lalitā - vṛnde! tvaṃ tāval lekha-kriyāyāṃ māna-viṣaye ca nipuṇyāsi tat sarvābhiḥ
sambhūya gatvā nāndīmukhī-subala-saṃmati-pūrvakaṃ kedārikāṃ
parimīyāgamyatām |
nāndīmukhī - kṣuṇṇa-yūtheśvari! ekaṃ prārthayitum icchāmi |</p>

<p>lalitā - kāmaṃ kathyatāṃ yogyaṃ cet kartavyam |</p>

<p>nāndīmukhī - ayaṃ tāvat sva-deśaṃ vihāyātrāgato navīna-prāghunaḥ tatrāpi
vṛndāvana-rājñīm āśrito'sti ihāpi bahv-āyāsenojjaṭa-bhūmiṃ kṛṣṭvā vaḥ
prakāma-dhana-lābhaṃ vardhayann asti | tasmān māne kṛte bhavatīnāṃ
bhoga-rāgādi-vyayena bahu-hānyā punaḥ kṛṣi-karaṇo vimanaska iva bhaviṣyati |
kṛte'pi māne karaṃ dātum api na śakyate | ato māna-karaṇaṃ vihāya nija-bhāgam
ādāya tat-samucitāṃśam api pradāyāsya prakāmam utsāhaṃ vivardhayantu
bhavatyaḥ |</p>

<p>vṛndā - kīdṛśaṃ sa bhāgaḥ ?</p>

<p>nāndīmukhī - tvayā kiṃ na jñāyate ? yad asya paramojjvala-kṣetrasya samāna eva
dvayor bhāgaḥ | tathāyaṃ para-grāmād āgatya kṛṣi-vṛttiṃ kurvann āste |</p>

<p>raṅgaṇamālā anuccaiḥ - asau para-grāma-vāsī bhaumiko na syāt | sāmprataṃ
etasmin vane vāsam ācarya śrī-vṛndāvaneśākṛṣim ācarann asti | tad asya ṣaṣṭho
bhāga eva prāptavyo bhavati | kathaṃ samānaṃ labhatām ?</p>

<p>viśākhā - ayi mugdhe! bhāga-nirṇaya-cālanayā kim asmākaṃ yato māna-pūrvakaṃ
sarvadā kara-dānaṃ kartum eva mahā-rājñīnām ājñā-lekhaḥ samāgato'sti tat
katham asmābhiḥ svātantryeṇaivaṃ kartuṃ śakyate ?</p>

<p>tato lalitā-viśākhayor mukham avalokya sva-karṇāvataṃsaṃ nāndīmukhyai
netra-kūṇanena vṛndā darśitavatī | tato'lpaṃ smitvā nāndīmukhī kiñcid upasṛtya
vṛndayā saha utkoca-dāna-kathan-mudrābhinayena tayor īṣad iṅgitam
evādhigamya mad-antikam āgatya sānucca-bhāṣaṃ - mohana! vṛndāvana-rājñyāḥ
sarvādhyakṣa-sacive khalu lalitā-viśākhe | tad anayoḥ paramottamam utkocaṃ kam
api dehi | tadaiva tavābhimatam eva drutaṃ sampādayitavyam etābhyām |</p>

<p>tadāhaṃ sānandaṃ - sakhi nāndīmukhi! yathā anyā na jānanti tathā ime eva
nirjana-kuñje mat-samīpam ānīyetāṃ yathā etad abhīṣṭam utkocaṃ dattvā
prīṇayāmi |</p>

<p>nāndīmukhī - sundara! etāḥ khalv anayor abhinnā eva tad asaṅkocaṃ prakaṭam
atraiva dehi |</p>

<p>tato'haṃ - svābhimatārtha-lābhena vinā pūrvam eva kathaṃ dātavyam | yadi mayy
apratītiḥ syāt tarhi tvayy eva sthāpayāmi |</p>

<p>nāndīmukhī sa-śiraś-cālanaṃ - nahi nahi |</p>

<p>tato'haṃ - āṃ brahmacāriṇyās tu viṣaya-sparśe kālūṣyam iti cet tadā
mat-pratīti-pātryāṃ sādhvī-pravarāyāṃ raṅgaṇamālikāyām eva tad arpayāmi |</p>

<p>nāndīmukhī - rasika-śekhara! prathamaṃ tāvat śrāvaya kiṃ vā kiyad vā
dātavyam | tena tāvataiva vānayoḥ santoṣo bhaven na veti nirdhārayāmaḥ |</p>

<p>tadā mayoktaṃ - bhavatu | śrūyatām | vṛndāvana-rājasya mama vana-pālanam
apahāya dhana-lobhena mad-rājñīṃ rādhikām anusṛteyaṃ vṛndā | tat prathamam
utkoca-dānena kāyasthām enām ātmano vaśāṃ vidadhāmi |</p>

<p>nāndīmukhī - bhadram etat |</p>

<p>tato'haṃ - carama-śarvaryāṃ paramākalpa-kalpanācāryayā gāḍhānurāga-vihvalayā
gāndharvyā yena mad-vakṣo-gaganam ākalpitaṃ tenaiva
niravadyārdha-candra-padaka-rājena sva-hastenaināṃ bhūṣayāmi | tataḥ kaustubhād
apy adhika-dedīpyamānenātula-tat-sahodara-mac-cumbaka-maṇinā yad
gāndharvayā praguṇa-paraspara-praṇayoddhura-keli-kautukena bakula-rāja-tale
parivartitaṃ apūrva-rasa-samudra-saṃloḍanāt
samudbhūta-ghanībhūta-tat-sārāṃśa-rūpaṃ man-maṇito'py anarghyaṃ
sva-cumbaka-mahā-ratnaṃ tat-tad-advaita-dayitam api lalitāyai dāsyāmi |
yathāsphuṭam asau tena sva-karṇābhyarṇam alaṃkaromi |</p>

<p>tataḥ punaḥ punar viśākhā-vadanam īṣad avalokyāhaṃ sa-smitam avadam -
anukṣaṇa-paramānurāga-bhareṇa sva-karābhyāṃ suṣṭhu viracayya
sva-kuṇḍa-kuḍaṅgāṅgane etat priya-sakhī gāndharvā suvaidagdhyena yī̀aṃ
mahyam arpitavatī | tayaiva vicitrāṅka-mālayā mad-dhṛdayākāśa-viśākhāṃ
viśākhām apy alaṅkṛtya paritoṣayāmi |</p>

<p>tac chrutvā - alīka-rājendra! tiṣṭha tiṣṭheti vyāharantī rādhā manasaiva
līlā-kamalena tāṃ tāḍayati sma |</p>

<p>lalitā - padmādhara-rasāhiphenāśana-pramatta! apehi apehi!</p>

<p>viśākhā - ārya vidūṣaka-pravara madhumaṅgala! bhavad-vayasyaḥ kiṃ bhavato'pi
guruḥ kiṃ vā tasya bhavān gurur ity avagantuṃ sarvāḥ samabhilaṣanti |</p>

<p>lalitā - viśākhe! śrūyatām | kapaṭa-nāṭakasya yaḥ kusumaśara-nāmā naṭas tasya
suprasiddho yaḥ śuci-nāmā vidūṣakas tenāyaṃ dhūrtaḥ śiṣyatvena
kṛpayānugṛhīto'sti | madhumaṅgalas tu
bhinna-sampradāyi-bhojana-lampaṭa-nāmno vidūṣakācāryasya prathīyān śiṣyaḥ |</p>

<p>viśākhā - lalite! tad enaṃ brāhmaṇaṃ miṣṭānnaṃ bhojayitum icchāmi |</p>

<p>lalitā - viśākhe! asau karma-sūcakaḥ paramānucāno mahā-brāhmaṇaḥ | tat katham
asmākaṃ brāhmaṇetara-gopa-jātīnāṃ rāddham annam aśnātu |</p>

<p>viśākhā - paramottama-dvijābhyāṃ mallī-bhṛṅgābhyāṃ sva-hastenānnaṃ saṃskṛtya
paramādareṇa yathāsau bhojyate tathaiva sampādanīyam |</p>

<p>tatas tac chrutvā krodhena kampamāna iva madhumaṅgalaḥ prāha - aye
avadyavādini garvitābhīrike! etad
duḥśravaṇa-narmotkaṭa-kaṭu-lavaṇa-digdha-dagdhārdha-paryuṣita-vāg-godhūm
a-roṭikāḥ saṃbhojya mama madhura-karṇāv eva suṣṭhu kaṭūkṛtau, kiṃ punar
mukha-vivaram | tad vidūṣaka-gopa-vadhūnāṃ yuṣmākaṃ chāyā-nikaṭa-bhūmim
api kadāpi na spṛśāmi | kintu prātar evāsmaj-jāti-yājñika-vadhū-vargam
upasarpiṣyāmi | tatas tena paramādareṇa mac-caraṇa-kṣālana-pūrvakaṃ
kauśeya-dukūle paridhāpya
sakarpūra-vāsitopalāpānaka-madhura-paramānna-sasaindhavārdraka-limpāka-nā
nā-vidha-vyañjana-veṣṭita-saghṛta-sugandhi-śālyanna-phānita-śaṣkulī-kuṇḍalik
ā-laḍḍuka-ghanāvartita-dugdha-rasālā-saśarkara-baddha-dadhi-vividha-baṭakotta
ma-marīcādibhis tathāhaṃ bhojayiṣye | yathā vartmani succhāya-taru-mūleṣu
svapan sva-gṛham āgatya saṅgavāvadhi svapann eva tiṣṭhāmi |</p>

<p>tatas tac-chravaṇena hāsa-kolāhale vṛtte mayoktaṃ - nāndīmukhi! kṣudra-gāminair
eva sva-sva-grāma-sīmārthaṃ madhyastham ālambya nyāyaḥ kriyate | rājānas tu
rājyaṃ sva-dordaṇḍa-balenaiva labhante | tad etad-rājya-hetor nyāyena kim ? mayā
sahaitāḥ samaram ācarantu | tatra yasya jayo bhavet tasyaiva rājyaṃ sphuṭaṃ
setsyati |</p>

<p>ity uktvā tad-artham iva sāṭopaṃ kiñcid upasarpati mayi tāsu ca itas tataḥ
sa-bhaya-sahelanam apasarpantīṣu nāndīmukhī - vīra! sampraty asmat-samakṣam
etāsām ujjvala-kula-vilasita-ballava-vadhūnāṃ dharṣaṇam etad bhavataḥ param
asāmpratam eva |</p>

<p>ity avadhārayann ārād eva tiṣṭheti mām ābhāṣya lalitāṃ praty uvāca - lalite |
sāmpratam asya vana-vīrasya nirjana-vane'smin pragalbhatā-mahatī bhavatīnāṃ tu
śirīṣa-kusuma-mṛdulāni śarīrāṇi, tad deśa-kāla-balādikaṃ vīkṣya vivādaṃ tyaja |</p>

<p>tac chrutvā candramukhī - bho mugdhāḥ! nāndīmukhī satyaṃ kathayati | tac
chṛṇudhvam | vayam abalāḥ komalāṅgyaḥ | ayaṃ tu nirjana-vana-puruṣo'ticapalaḥ |
yasyā darśanād evāyaṃ sādhvasena vihvalo bhavati | sāpy asmac-cakravartinī
nāntika-vartinī | sudurmukhābhimanyu-prabhṛti-vāhinī-patayo'pi sampraty
etad-vṛttānabhijñā dūre vartante | tad-bhayānaka-deśe'sminn ātma-madhye dvandve
patite sarvataḥ sarve luṇṭāka-duṣṭa-gamakāḥ samutthāya samasta-mauktikāni
viluṇṭhya neṣyanti | tadāsmākam eva mahatī hānir bhaviṣyati | asya tu ṣaṣṭhāṃśa
eva tato'lpa-hāniḥ | tad yadi sarvābhyo rocate tarhi vayaṃ saumyā iva bhavatyaḥ
samprati rājya-vārtām apahāya samucitād apy adhika-mūlyena mauktikāny ādāya
asya cillātakasya sparśa-mātreṇaiva janiṣyamāṇa-duṣkīrti-bharād ātmānam api
saṃrakṣya sva-gṛham āsādayāmaḥ | paścād etad-vṛttānta-śravaṇād eva
vṛndāvana-mahārājñī tan-muktā-pradānena drutam eva guru-prabhṛtīn santoṣya
mahārāgeṇātivegena svayam atrāgatya dūrata eva kaṭakāṭopam avaṣṭabhya svayaṃ
samaram akurvāṇā cañcala-nayanāñcala-pravaṇayā
nīta-tīkṣṇādhāra-viṣama-śarāstra-saṃvardhita-bhrūkuṭi-dhanurdhara-sumukha-
kañja-bhīṣaṇābhimanyu-prabhṛti-vāhinī-pati-dvāraiva tathā vigraha-bhaṅgīm
āṭopayiṣyati | yathāyaṃ vana-madhya eva vīraṃmanyas tvaritam eva sādhvasena
kampamānaḥ san
bṛṃhita-hāheti-kamala-rāga-maṇi-prakara-khacita-cāru-cāṭu-cintā-rana-nikara-ra
cita-mañjula-mālāṃ nija-kaṇṭhād uttāryopaḍhaukitīkṛtya tac-caraṇa-parisaraṃ
śaraṇam upagacchann etat-samudita-gadgada-gadita-khara-dyuti-lavena
tat-kāla-druta-citta-navanītayā tayā kāruṇyena prasādī-kṛtenaiva
tad-yāvakāruṇa-maṇi-draveṇābhinava-śikhaṇḍāvataṃsaṃ śoṇam iva racayann
etad-rājyaṃ tad-utpanna-nikhila-mauktikādikam api samarpya svayam api tām
evānucariṣyati |</p>

<p>tac-chravaṇena sānandollāsa-sasmitaṃ rādhā-kuñjaṃ tiryag avalokayati mayi
nāndīmukhī smitvā - gokula-pravīra! tvad-anurūpa-viṣama-śara-samara-pravīṇayā
vṛndāvana-cakravartinyā samam eva bhavat-samara-paripāṭī paraṃ śobhate | etāḥ
punar atīva komalās tad-abhyarṇam antareṇa tvayā saha tādṛśa-vigraha-vilāsaṃ
katham ācarantu tad alīka-virodhaṃ parityajya sāmpratam anyāsām api mauktikam
amūlyaṃ nirṇīyatāṃ paścād bhagavaty eva rājya-nyāyaṃ vicārayiṣyati |</p>

<p>tatas tāsāṃ sākūta-vacanam avadhāryaiva garvita-gopyo jitā jitā iti vadan sva-mukhe
vāma-muṣṭiṃ bherīkṛtya vādayan madhumaṅgalaḥ sānandaṃ bhāṇḍavam ātanoti |</p>

<p>vṛndā - bho naṭa-pravara madhumaṅgala! asmac-cakravartinyām atrāyātāyām api
tad-āhlādanārtham ātma-priya-sakhasya hāheti-ḍhakkā-vādyena śikṣā-vaiśiṣṭyena
ṣaṭ-pado bhavan uḍḍīyoḍḍīya bhramarikām ādadānaḥ sphuṭam ito raṅgād asmād
adhikam uddaṇḍaḥ tāṇḍavayann anena dvipada-gopena sārdhaṃ sugahanaṃ
nandīśvara-goṣṭham āpsyasi | tadānīṃ tad-avalokanād vayam api
cakṣuḥ-sāphalyam utsphārayiṣyāmaḥ |</p>

<p>tato'haṃ vihasya - nāndīmukhi! seyaṃ candramukhī sāmañjasya-ratā lalitādivad
dvandva-pātinī na bhavati | ato vinā mūlyenāpy asyai santuṣṭena mayā mauktikāni
deyāni | kintv iyaṃ mantra-vidāṃ mūrdhanyā tataḥ śvaḥ paraśvo vā parama-śuciḥ
satī rahaḥ sthānam āgatya snānādinā parama-śucaye
kāntadarpābhidhācārya-nirukta-mantra-paṭalaṃ mahyam upadiśatu | yatheha
vṛndāvane gopenaiva mayā surādhikā-śrī-drutam eva labhyate |</p>

<p>tataś candramukhī kuṭilaṃ mām avalokayanty āha - aho mām api hitopadeśinīṃ
kṛtānabhijñas tvaṃ kadarthayitum udyato'si ? nāhaṃ tava mantrābhijñā
tan-mantra-caturā kāñcana-latair ācāryā kriyatāṃ bhavatā |</p>

<p>tato'haṃ - kāñcanalate! bhavad-vaidagdhyāvalokanena man-mano-bhramaras tvayi
prakāmam anurajyann atīvotkaṇṭhate tat-parama-sundaratārādhikā
bhavad-upakaṇṭha-vartinī mañjulataraikāvalir ekā sasmitam ālokayantīnām āsāṃ
samakṣam eva paramotkaṇṭhite mad-urasi sneha-bhareṇa svayam eva tvayā yady
adhīyate tarhi mūlyam antareṇāpi bhavad-abhīṣṭa-mauktikāny avaśyaṃ
vitariṣyāmi | api ca mat-pariṣvaṅga-lalita-ratna-hāra-trayeṇa
bhavat-kaṇṭha-madhya-nābhi-pradeśānalaṃ prasādhayiṣyāmīti tām anusarati mayi
sā māṃ tiryag-avalokayantī huṃ kurvatī kiñcic apasasāra | rādhā ca sasmitaṃ
kurvatī ātmani śaṅkām ādhāya sambhramam avāpa |</p>

<p>tato viśākhā tarjany-aṅguṣṭha-choṭikayā nāndīmukhīm abhimukhīkṛtya
netra-kūṇanena raṅgaṇamālikā-tulasike darśitavatī |</p>

<p>nāndīmukhī vihasya - mohana! ime rādhikā-priya-caraṇa-tat-pare tad-atīva-priye
raṅgaṇamālikā-tulasike tāṃ vinā-kṣaṇam api kutrāpy avasthātuṃ na śaknuvatas tad
anayor muktā-mūlyaṃ nirṇīya tūrṇam ete tad-antike prasthāpaya |</p>

<p>tato'haṃ sāntarānandaṃ vihasya - nāndīmukhi! tulasyā
adṛṣṭacara-cañcala-nayanāñcalāvaloka-lava-marikca-kṣoda-miśrita-susmita-nava-
ghanasāra-lava-parimilitāśruta-cara-nava-nava-bhāṣita-makaranda-pāyanena
vihvalīkṛtam iva māṃ sneha-vihvalā raṅgaṇamālikā mad-urasi
nija-kuca-kuṭmalābhyām avaṣṭabhya maj-jīvātu-rūpa-svādhara-pīyūṣa-pāyanena
drutaṃ sandhukṣayatv iti |</p>

<p>tataḥ sarvāsu hasantīṣv avanata-mukhyau te viśākhā-pṛṣṭha-lagne babhūvatuḥ |</p>

<p>nāndīmukhī - muktāphala-vāṇijya-vilāsin! yūtheśayor api rādhā-viśākhayor
mauktika-mūlya-nirṇaye yan mano na dhatse | tatra kiṃ kāraṇam ?</p>

<p>tato'haṃ - sā yūtheśā mat-savidham āgatya cet svayaṃ nirṇayati | tadaiva
nirṇayanīyam | tad-agocare kena nirṇīyatām ?</p>

<p>nāndīmukhī - vīra! mūlyaṃ tāvat prakāśaya | yathā tac-chravaṇena
tan-mūlya-dravyāṇāṃ samāhṛtis tayā kriyate |</p>

<p>mayoktaṃ - rādhā-viśākhayor advaitād dvayor api mad-atīva-priyayor yat kiñcin
mūlyaṃ kathyate tac chrūyatām |
mat-pṛṣṭha-mañjulatara-tamāla-saṃvalita-masṛṇatara-
dakṣiṇa-savya-bhujā-svarṇa-latayor gāndharvikā-viśākhayor
lalita-natāṃsa-nihita-vilāsollasita-parimilita-supracaṇḍa-dor-daṇḍa-yugalasya
surabhi-kusuma-kula-parivāsita-vana-vihāra-mādhurīm anusṛtasya parasparam
aviṣama-nirupama-prema-kalāpāvalokana-kautukena mama gaṇḍa-raṅga-sthale
tan-madhura-vadana-sudhākara-pravīṇa-naṭa-pravarau yugapat pṛthag vā mṛdu
mṛdu tāṇḍavaṃ samullāsayantau mad-ānanda-kandaṃ kandalayatām |</p>

<p>kiṃ ca, rādhā-kuṇḍa-taṭī-kuḍuṅga-bhavanāṅgane
bhramad-bhramara-jhaṅkṛti-parimilita-surabhi-kusuma-vṛnda-syandamāna-makar
anda-mañjula-bakula-talāmala-kanaka-vedikāyāṃ
mañjula-malli-kusuma-dala-kula-kalpita-praśasta-sukumāra-talpopari svarṇa-
yūthikā-kusuma-kṛta-candropadhāne vāma-kaphoṇim avaṣṭabhya
saṅkucita-jānu-dvayaṃ sukhopaviṣṭasya man-mano-madhupāśrayavāsantyā
viśākhayā svarṇa-sampuṭa-sthita-kuṅkuma-rasaṃ kiñcit ślatham ivālokayantyā
sva-sakhya-praṇaya-madhūnmādena nistala-nija-vakṣoja-yugalād
ākṛṣṭa-dara-kaṭhinībhūta-surabhi-kuṅkuma-paṅka-milanād īṣad ghanīkṛtya tena
mṛdu mṛdu rūṣite mama pulakita-vakṣasi mat-prāṇa-pañjara-śārikā rādhikā
kadācit svasya kadācit viśākhāyāḥ kuca-sampuṭa-vikṛṣṭa-nava-mṛgamada-draveṇa
saromāñcaṃ campaka-kalikāgreṇa vallari-makarāṅkura-patrāṇi
praguṇākalpa-kalpanayā kalpayantī
nirbhara-parasparāsamānordhva-sauhārda-saurabhya-bhareṇa
camatkṛti-valita-mad-deha-mano-vākyāni paraṃ parivāsayatv iti |</p>

<p>ato rādhā-viśākhe sa-snehaṃ yugapat supulaka-paraspara-cātu-rakṣika-vīkṣaṇena
lajjite babhūvatuḥ |</p>

<p>viśākhā - lalite! lampaṭatā-nāṭye tal-lampaṭa-naṭābhyām
asambhava-manoratha-nāma-nāṭakasya vidhīyamānābhinaya-vīkṣaṇāya
nirjana-vana-raṅge'smin yathārtha-nāmnī nāndīmukhīyaṃ
mauktika-pradāna-nimittaka-vitathā-vāk-prastutyāsmān sabhāsadaḥ kartuṃ
saṃrakṣya prakāreṇa viḍambayitum udyuktāsti | tad atra raṅge yasyā raṅgo vidyate
sā kila kulavatī sādhvī sphuṭam asya catuḥṣaṣṭhī-kalā-vidagdhasya naṭasya
lāsyam atropaviśya paśyantī bhadreṇa kula-dvayam utkīrtayatu ahaṃ tu gṛhaṃ
gacchāmi |</p>

<p>tato nāndīmukhī -sakhi viśākhe! asya narma-karmaṭha-śīlasya durlīlasya
vacana-vilāsa-mātreṇaiva kathaṃ nirvidya khidyase ? kṣaṇaṃ tiṣṭha | niḥsandeham
adhunaiva muktā dāpayiṣyanty asmi iti tām ābhāsya nivartya ca mat-savidham
āsādya māṃ prāha - durlīla gopa-yuvarāja! bhavad-visadṛśa-narmālāpa-śravaṇena
viśākhādayo mad-upari śaśvat khidyante | tat kṛpayā samprati
narma-karma-pañjikā-prapañcaṃ saṃrakṣya kraya-vikraya-pañjikām udghāṭya
draviṇādi-mūlyena muktāḥ pradāya dhruvam amūr
bhavat-snigdha-gāndharvā-camūs tvaritam anurañjaya |</p>

<p>tato'haṃ - nāndīmukhi! yadyapi rādhā mayi kāṭhinyam eva santatam ātanoti,
tathāpi sahaja-snigdhasya mama manas tu tan-nāma-mātra-śravaṇād eva nāṅgam
eva samastaṃ drutam anusandhatte tadānu tat-sahacarīṣu kāṭhinyena kim ? tato
dina-dvayābhyantare yāvan nirṇīta-mūlyam upasthāpayanti | tāvad eva
tat-suvarṇālaṅkāraṇādi-raupyādi-rasādi-priya-gavādikaṃ dhanaṃ mayi sthāpyatayā
mayi saṃrakṣya etad-anurūpa-kiyan-mauktikāni gṛhṇantu |</p>

<p>ity ābhāṣya punaḥ kṣaṇaṃ maunena vimṛśyāha - nāndīmukhi!
santata-dayita-gocāraṇa-līlayā vane vane bhramatā mayaitat sarvaṃ kutra
rakṣitavyam | pratīti-pātram api ko'pi na dṛśyate | rakṣite ca para-ramaṇī-dravye
lajjāpakīrtito mahad bhayaṃ labhyate | tat satyam ucyate prastuta-mūlyaṃ vinā etat
kim api na sampadyata eva |</p>

<p>nāndīmukhī - mohana! etad apūrva-mūlyaṃ kutrāpi na dṛṣṭaṃ na vā śrutam asti |</p>

<p>tato'haṃ - vidagdhe nāndīmukhi! īdṛśam etad bhūmi-jātāpūrva-mauktikaṃ tvayā
brahmāṇḍe kutrāpi dṛṣṭacaraṃ śrutacaraṃ vā asti ? tad-apūrva-padārthasya
mūlyam apy apūrvam | tatrāpi na vayaṃ muktā-vyāpāriṇaḥ kintu kevalaṃ
bhagavatī-pādānām ādeśena bhavad-āgraheṇa cātra pravartitāḥ smaḥ | tasmāc ced
icchā syāt tarhi mitho nirdhārita-mūlyaṃ prastutaṃ dattvā parama-caturā etā
mauktikāni gṛhṇantu | no ced gṛhaṃ gacchantu | paśya madhyāhna-prāyo divaso
jātas tad vayam api godhana-sambhālanāya govardhanaṃ gacchāmaḥ |</p>

<p>tato nāndīmukhī sanirvedam iva lalitāntikam upetya anuccaiḥ - sakhi lalite! sakhi
viśākhe! bhoḥ sarvāḥ priyasakhyaḥ!</p>

<p>tataḥ adbhuta-tapasvini! tiṣṭha tiṣṭha iti nāndīmukhīm ākṣipya māṃ prati lalitā
smitvā - dhīra-lalita yuvarāja!</p>

<p>tataḥ paramānanda-sandohena mayā vicitya vicitya paramottama-mauktika-saṅcayaiḥ
sva-hastena vicitra-śilpa-kalpanayā rādhāṅga-pratyaṅgābharaṇāni viracayya
suvarṇa-sampuṭe nidhāya tan-nāma-mudrayā cihnitīkṛtya
lalitā-viśākhādi-sakhī-maṇḍalīnāṃ ca bhūṣaṇāni tathaiva nirmāya pṛthak pṛthak
sampuṭe nyasya tat-tan-nāma-mudrayā cihnitīkṛtya tathaivāgrathitāny apy
uttama-mauktikāni bahūni ca nāndīmukhyā saha
madhumaṅgala-subala-tat-kālāgatojjvala-vasanta-kokilādi-hastena
rādhā-kuṇḍa-nikuñja-mandire prahitāni |</p>

<p>rādhayā smita-lalita-lalitā-viśākhādi-sakhībhiḥ samaṃ smita-śavalita-harṣeṇādāya
sādara-madhura-pracuratara-pakvānna-tāmbūla-vīṭikābhir madhumaṅgalaṃ
praṇaya-rūpa-gandha-candanair vara-tāmbūlaiś ca subalādikaṃ ca santoṣya
tad-dhastena
sva-hasta-sampādita-surabhi-sukumārāruṇa-kusuma-vicitrita-kāñcana-yūthikā-m
ālya-karpūra-vāsita-tāmbūlopaḍhaukanena nirbharam ānandito'haṃ
praṇayādhikyena tan-mālya-bhūṣitas tat-tāmbūlam upayuñjānaḥ sakhībhiḥ saha
gosambhālanāya govardhanam āgataḥ |</p>

<p>tataś ca svarṇa-sampuṭaṃ samudhghāṭya lalitā tad-alaṅkaraṇena sānandam
ānanditāṃ rādhāṃ prasādhayāmāsa |</p>

<p>tad anu lalitā-viśākhādayaḥ sakhyo'pi parasparaṃ tat-tat-sampuṭābharaṇenātmānaṃ
bhūṣayāmāsuḥ | tatas tāḥ sva-sva-gṛhe gatvā
tat-pracuratarādbhuta-mauktika-pradānena sva-sva-patiṃ sva-sva-gurūṃś ca paraṃ
santoṣya punar gāndharvā-saras-tīra-gāndharvā-sthānīm avāpya mitho
man-madhura-madhura-narma-vārtā-vinodena sukhaṃ vijahruḥ |</p>

<p>satyā - gokula-vilāsārāma-matta-kokila! tatas tataḥ ?</p>

<p>kṛṣṇaḥ - priye! śrutaṃ śrotavyam | tad alaṃ tad-ati-vārtayeti bruvann eva
tan-madhura-rahasya-keli-vṛttāntodghāṭana-vaikulyātiśayenādhairyaṃ -</p>

<lg>
<l>mat-kaṇṭhasya suvarṇa-bandhura-maṇi-vrātollasan-mālikā</l>
<l>mac-chabda-grahayor alaṃ parilasat-svarṇāvataṃsa-dvayī |</l>
<l>mat-kāyasya sugandhi-kuṅkuma-lasac-carcā parā sā kadā</l>
<l>hāhā yāsyati dṛk-pathaṃ mama punaḥ puṇyair agaṇyair iha ||</l>
</lg>

<p>iti kṣaṇaṃ maunam ālambya punaḥ sautsukyaṃ -</p>

<lg>
<l>mad-vakṣaḥ-sthala-campakāvalir iyaṃ man-netra-padma-dvayī</l>
<l>saudhāsiktir iyaṃ mad-eka-vilasat-sarvāṅga-lakṣmīr iyam |</l>
<l>mat-prāṇoru-vihaṅga-vallarir iyaṃ mat-kāmita-śrīr iyaṃ</l>
<l>maj-jīvātur iyaṃ mayā punar aho hā hā kadā lapsyate ||</l>
</lg>

<p>iti vilapan sāśru-dhāras tal-līlā-smaraṇa-vihvalaṃ bhūmau nipatya sa-śabdaṃ
rudantaṃ madhumaṅgalam āliṅgya tad anu - prāṇa-vallabhe! tvam eva jīvātu-rūpā
rādhāsīti sa-kampaṃ sa-gadgadaṃ lapan tāṃ satyāṃ pariṣvajya muhur muhur
dīrgham uṣṇaṃ ca uccair niśasann āsīt |</p>

<p>satyabhāmā ca - sambhrameṇa sāśru-romāñcā nija-śāṭikāñcalena taṃ vījayantī
tūṣṇīm āsīt |</p>

<p>ity akhila-vṛttāntaṃ paurṇamāsī-śiṣyā samañjasā-mukhād ākarṇya saromāñcaṃ
sakautukaṃ savyathaṃ lakṣmaṇā prāha - sakhi samañjase! tatas tataḥ ?</p>

<p>samañjasā -- tataḥ prathamam atisambhrameṇa kṣaṇaṃ tūṣṇīṃ sthitvā tad anu -
prāṇanātha! nikhila-vraja-janaika-jīvana! jaya jaya dhairyam avalambasva dhairyam
avalambasva | samāśvāsīhi samāśvāsīhīti vaiyagrya-viśaṅkaṭa-dhvaniṃ
bhāṣamāṇayā muhur muhur vijanena mṛdu mṛdu madhurāṅga-mārjanena
gokula-gamanārtha-prārthanādibhir eva nija-jīvita-nāthaṃ śanaiḥ śanaiḥ
sandhukṣitīkṛtya nijānanta-sukha-sudhā-sindhūn nijānanta-prāṇa-parasparām api
tṛṇavad dhruvam anapekṣya sadā
cikīrṣita-nija-paramābhīṣṭa-tat-sukhābhāsa-lava-leśayā
tac-caraṇa-paṅkajaika-gatyā satyayā tadānīm eva sakhī-dvārā
tatrānīta-śrīmad-uddhava-mantri-rāja-sannirūpite samāgāmini paraśvo'hani
madhura-dadhyannādi-bhojanānantaraṃ
guru-dina-sita-daśamī-dhaniṣṭhābha-śubha-yoga-sambhāvita-vividha-guṇābhirā
jitābhijin-nāma-san-muhūrta-vare sarvato nairvighnyena jhaṭiti
samasta-praśasta-śastotpādana-puraḥsara-gokula-pura-praveśa-sampādayitrīṃ
parama-maṅgala-kulojjvalita-yātrāṃ vidhāya savinaya-nirbandhena
pūjya-caraṇa-śrīmad-agraja-mahānubhāvaṃ gokula-gamanārtham atyutkaṇṭhitayam
api dvārakā-purābhibhāvanārtham abhisaṃrakṣya tatrabhavatī
śrī-bhagavatī-pāda-padmān puro nidhāya sārdham uddhava-rohiṇīśvarībhyāṃ
sakala-maṅgalāliṅgito madhumaṅgalālaṅkṛtaḥ śrī-śrīmad-vraja-nava-yuvarājas
tat-kṣaṇād eva drutam itaś calitvā śrīmatā nandīghoṣa-rathena
śrī-gokulopaśalyam āsādya
pramada-sambhṛta-cintābhilaṣita-nijābhilaṣita-nijābhīra-śṛṅgāra-nikareṇāti-bhr
ājamānaḥ san śrīmati nija-vraja-pure śubha-praveśam avaśyaṃ kariṣyatīti
sudṛḍhaṃ sarva-sammatyā nirṇītam astīti
tat-pariveśita-madhura-samācāra-sudhāsāram ānandāsāra-samplutā
śravaṇa-caṣakaiḥ samācamya
parama-saubhāgyavatī-śiromaṇi-mañjarī-satyabhāmāsamakakṣa-paṭṭa-mahiṣī
sakala-sallakṣaṇa-guṇa-lakṣojjvalita-lakṣmaṇā sautsukyaṃ sālalāpa -- sakhi
samañjase! etan-madhura-rasa-vārtāśravaṇād atīva utkaṇṭhitāhaṃ
śrī-yādavendreṇa sārdhaṃ goṣṭhendra-goṣṭham avāpya
rādhā-sakhya-puṣpa-saurabhyenātmānaṃ vāsayitum abhilaṣāmi |</p>

<p>samañjasā - sakhi tathaiva sarvathā bhavatu bhavatyā iti |</p>

<lg>
<l>ādadānas tṛṇaṃ dantair idaṃ yāce punaḥ punaḥ |</l>
<l>śrīmad-rūpa-padāmbhoja-dhūliḥ syāṃ janma-janmani ||1||</l>
</lg>

<lg>
<l>yasyājñā-sudhayā prabodhita-dhiyā muktā-caritrair mayā</l>
<l>gucchaḥ puṣpa-bharair vyadhāyi ya iha śrī-rūpa-saṃśikṣayā |</l>
<l>jīvākhyasya mad-eka-jīvita-tanos tasyaiva dṛk-ṣaṭpadī</l>
<l>ghrāṇais taṃ paribhūṣitaṃ na tanutāṃ tat-keli-śīdhūtka-dhīḥ ||2||</l>
</lg>

<lg>
<l>muktā-caritra-puṣpaughair gucchaṃ gumphitam adbhutam |</l>
<l>vataṃsatu mat-snehāt śrīmad-rūpa-gaṇo rahaḥ ||3||</l>
</lg>

<lg>
<l>yasya saṅga-balato'dbhutā mayā</l>
<l>mauktikottama-kathā pracāritā |</l>
<l>tasya kṛṣṇa-kavi-bhūpater vraje</l>
<l>saṅgatir bhavatu me bhave bhave ||4||</l>
</lg>

  </body>
</text>
</TEI>
Cite this

Notice an error, a missing source, or a date that should be revised? Suggest a correction. Every amendment enters the scholar moderation queue with the contributor cited.

URN · urn:vamshanidhi:scripture:01KTVFTTA07YA69BPEQ6JHP488

वंशनिधि

Civilization memory · Federated · Established 2026

Vamshanidhiवंशनिधिvamshanidhi.in

As of 2026-05-24 · Provenance: self-published

Muktācarita · Manuscript · Vamshanidhi