Provisional period: the Scholar Council has not yet seated its first three members. Records labelled "verified" in the underlying registry are displayed as provisional until the council ratifies its first verdicts. Submissions still go through scholar review; only the public label downgrades.

Plate TXT · 7PGDBrahmasaṃhitā 5 with Jīvagosvāmin's DigdarśanīṭīkāLatn

URN · urn:vamshanidhi:scripture:01KTVFTAHMT1KBWZZ5QKNA7PGD

Scripture · veda

Provisional

Brahmasaṃhitā 5 with Jīvagosvāmin's Digdarśanīṭīkā

Brahmasaṃhitā 5 with Jīvagosvāmin's Digdarśanīṭīkā

n.n.

Brahma-saṃhitā - Śrī-Jīva-gosvāmi-kṛta-dig-darśanī-ṭīkā-sahitā īśvaraḥ paramaḥ kṛṣṇaḥ saccidānanda-vigrahaḥ | anādir ādir govindaḥ sarva-kāraṇa-kāraṇam ||1|| // BrS_5.1 // śrī-śrī-rādhā-kṛṣṇābhyāṃ namaḥ | sanātana-samo yasya jyāyān śrīmān sanātanaḥ | śrī-vallabho'nujaḥ so'sau…

Provenance ledger

3 entries

  1. Canonvedatextual
  2. Attributionn.n.textual
  3. SourceUpstream TEI document · san · Latnpublished primary

IIText

san
<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<?xml-model href="http://www.tei-c.org/release/xml/tei/custom/schema/relaxng/tei_all.rng" type="application/xml" schematypens="http://relaxng.org/ns/structure/1.0"?>
<?xml-model href="http://www.tei-c.org/release/xml/tei/custom/schema/relaxng/tei_all.rng" type="application/xml" schematypens="http://purl.oclc.org/dsdl/schematron"?>
<TEI xmlns="http://www.tei-c.org/ns/1.0" xml:id="sa_brahmasaMhitA-5-comm">
  <teiHeader xml:lang="en">
  <fileDesc>
  <titleStmt>
	<title>Brahmasaṃhitā 5 with Jīvagosvāmin's Digdarśanīṭīkā</title>
	<author></author>
	<respStmt>
	 <resp>data entry</resp>
	 <name>n.n.</name>
	</respStmt>
	<respStmt>
	 <resp>contribution to GRETIL</resp>
	 <name>n.n.</name>
	</respStmt>
	<respStmt>
	 <resp>initial normalization and conversion to legacy GRETIL formats</resp>
	 <name>Reinhold Grünendahl</name>
	</respStmt>
	<respStmt>
	 <resp>normalization and conversion to TEI-conformant markup</resp>
	 <name>Maximilian Mehner</name>
	</respStmt>
  </titleStmt>

  <publicationStmt>
	<publisher>Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen</publisher>
	<availability>
	 <p>This e-text was provided to GRETIL in good faith that no copyright rights have been infringed.
	 If anyone wishes to assert copyright over this file, please contact the GRETIL management at <email>gretil(at)sub(dot)uni-goettingen(dot)de</email>.
	 The file will be immediately removed pending resolution of the claim.</p>

	 <licence target="https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/4.0/">Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.</licence>
	</availability>
	<date when-iso="2020-07-31"/>
  </publicationStmt>

  <notesStmt>
	<note>This file has been created by mass conversion of GRETIL's Sanskrit corpus from <ref target="http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/1_sanskr/4_rellit/vaisn/brhms5cu.htm">brhms5cu.htm</ref>. Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented in the <gi>note</gi> element below:</note>
	<note type="legacyheader">
	 Brahma-Samhita: Adhyaya 5
<lb/>with Jiva Gosvami's commentary Digdarsanatika
<lb/>
<lb/>[Based on Haridas Shastri's edition, 1981]
<lb/>
<lb/>NOTE:
<lb/>- mula text marked with asterisk line
<lb/>- original reference system added between slashes (e.g.: // BrS_5.1 //)
	</note>
  </notesStmt>

  <sourceDesc>
	<bibl>Haridas Shastri's edition, 1981</bibl>
  </sourceDesc>
  </fileDesc>

  <encodingDesc>
  <projectDesc>
	<p>The Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL) is a resource platform providing standardized machine-readable texts in Indian languages that have been contributed by various individuals and institutions.</p>
  </projectDesc>

  <editorialDecl>
	<correction>
	 <p>Apparent errors have been silently corrected.</p>
	</correction>

	<normalization>
	 <p>GRETIL normalizes all texts contributed consistently for each language.
	 Sanskrit texts are normalized in accordance with the scheme of the International Alphabet of Sanskrit Transliteration (IAST) in order to facilitate word search across its corpus without additional transformations.</p>

	 <p>All characters that were fully equivalent to an IAST-conformant character in the text file contributed have been made to conform to the character list below.
	 Non-conformant characters with additional information including accents, capitalization, and whitespace have been preserved as <gi>orig</gi> elements inside <gi>choice</gi> elements with their IAST-conformant equivalent in <gi>reg</gi> elements for the creation of a plain text.
	 These additional informations will be available only in those transformations of this file that display the original information.</p>

	 <p><table>
	 <head>Characters Used for the Transliteration of Sanskrit according to IAST</head>
	 <row role="label">
	 <cell>Character</cell>
	 <cell>Character Name</cell>
	 <cell>Unicode Code Point</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>a</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER A</cell>
	 <cell>U+0061</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ā</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER A WITH MACRON</cell>
	 <cell>U+0101</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>i</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER I</cell>
	 <cell>U+0069</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ī</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER I WITH MACRON</cell>
	 <cell>U+012B</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>u</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER U</cell>
	 <cell>U+0075</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ū</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER U WITH MACRON</cell>
	 <cell>U+016B</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ṛ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER R WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E5B</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ṝ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER R WITH DOT BELOW AND MACRON</cell>
	 <cell>U+1E5D</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ḷ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER L WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E37</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ḹ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER L WITH DOT BELOW AND MACRON</cell>
	 <cell>U+1E39</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>e</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER E</cell>
	 <cell>U+0065</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>o</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER O</cell>
	 <cell>U+006F</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ṃ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER M WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E43</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ḥ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER H WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E25</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>'</cell>
	 <cell>APOSTROPHE</cell>
	 <cell>U+0027</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>k</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER K</cell>
	 <cell>U+006B</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>g</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER G</cell>
	 <cell>U+0067</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ṅ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER N WITH DOT ABOVE</cell>
	 <cell>U+1E45</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>c</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER C</cell>
	 <cell>U+0063</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>j</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER J</cell>
	 <cell>U+006A</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ñ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER N WITH TILDE</cell>
	 <cell>U+00F1</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ṭ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER T WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E6D</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ḍ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER D WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E0D</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ṇ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER N WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E47</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>p</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER P</cell>
	 <cell>U+0070</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>b</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER B</cell>
	 <cell>U+0062</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>m</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER M</cell>
	 <cell>U+006D</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>y</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER Y</cell>
	 <cell>U+0079</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>r</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER R</cell>
	 <cell>U+0072</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>l</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER L</cell>
	 <cell>U+006C</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>v</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER V</cell>
	 <cell>U+0076</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ś</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER S WITH ACUTE</cell>
	 <cell>U+x015B</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>ṣ</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER S WITH DOT BELOW</cell>
	 <cell>U+1E63</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>s</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER S</cell>
	 <cell>U+0073</cell>
	 </row>
	 <row>
	 <cell>h</cell>
	 <cell>LATIN SMALL LETTER H</cell>
	 <cell>U+0068</cell>
	 </row>
	 </table>
	</p>
  </normalization>

  <quotation marks="some">
	<p>If indicated unambiguously in the text file contributed quotation marks have been replaced with the <gi>q</gi> element and, in case a reference was provided, have been nested inside a <gi>cit</gi> with the respective reference provided in a <gi>ref</gi> element after the quote.</p>
  </quotation>

  <segmentation>
	<p>Unnumbered <gi>div</gi> elements are used to structure the text, using the <att>type</att> and <att>n</att> attributes in accordance with the <gi>refsDecl</gi>.</p>
  </segmentation>

  <interpretation>
	<p>Interpretive markup which is visible only in analytic transformations of this file consists of:
	<list>
	 <item>Highlighting in <gi>hi</gi> elements,</item>
	 <item>Corruptions in <gi>sic</gi> elements,</item>
	 <item>Remarks in <gi>note</gi> elements with the @resp attribute identifying the agency.</item>
	</list></p>
  </interpretation>
  </editorialDecl>

  <refsDecl>
  <p>A reference is given in the <att>xml:id</att> attributes consisting of
  <list>
	<item>a pragmatic abbreviation of the <label>title</label>: Brahmasaṃhitā 5+comm = <!-- abbreviation -->,</item>
	<item>the number of the <label></label> in arabic numerals,</item>
	<item>the number of the <label>verse</label> in arabic numerals.</item>
  </list>
  </p>
  </refsDecl>
  </encodingDesc>

  <profileDesc>
  <langUsage>
  <language ident="en">English</language>
  <language ident="sa-Latn">Sanskrit</language>
  </langUsage>

  <textClass>
  <keywords scheme="http://gretil.sub.uni-goettingen.de/">
	<term>Sanskrit -- Religious Literature -- Vaiṣṇava</term>
  </keywords>
  </textClass>
  </profileDesc>

  <revisionDesc>
  <listChange>
  <change when-iso="2020-07-31" who="Maximilian Mehner">TEI encoding by mass conversion of GRETIL's Sanskrit corpus</change>
  </listChange>
  </revisionDesc>

</teiHeader>

<text xml:lang="sa-Latn">
  <body>
<div>
<p>Brahma-saṃhitā - Śrī-Jīva-gosvāmi-kṛta-dig-darśanī-ṭīkā-sahitā</p>

</div>
<div>
<p>īśvaraḥ paramaḥ kṛṣṇaḥ saccidānanda-vigrahaḥ |
anādir ādir govindaḥ sarva-kāraṇa-kāraṇam ||1|| // BrS_5.1 //</p>

</div>
<div>

<p>śrī-śrī-rādhā-kṛṣṇābhyāṃ namaḥ |</p>

<lg>
<l>sanātana-samo yasya jyāyān śrīmān sanātanaḥ |</l>
<l>śrī-vallabho'nujaḥ so'sau śrī-rūpo jīva-sad-gatiḥ ||</l>
</lg>

<lg>
<l>śrī-kṛṣṇa-rūpa-mahimā mama citte mahīyatām |</l>
<l>yasya prasādād vyākartum icchāmi brahma-saṃhitām ||</l>
</lg>

<lg>
<l>duryojanāpi yuktārthā suvicārād ṛṣi-smṛtiḥ |</l>
<l>vicāre tu mamātra syād ṛṣīṇāṃ sa ṛṣir gatiḥ ||</l>
</lg>

<lg>
<l>yadyapy adhyāya-śata-yuk saṃhitā sā tathāpy asau |</l>
<l>adhyāyaḥ sūtra-rūpatvāt tasyāḥ sarvāṅgatāṃ gataḥ ||</l>
</lg>

<lg>
<l>śrīmad-bhāgavatādyeṣu dṛṣṭaḥ yan mṛṣṭa-buddhibhiḥ |</l>
<l>tad evātra parāmṛṣṭaṃ tato hṛṣṭaṃ mano mama ||</l>
</lg>

<lg>
<l>yad yac chrī-kṛṣṇa-sandarbhe vistārād vinirūpitam |</l>
<l>atra tat punar āmṛśya vyākhyātuṃ spṛśyate mayā ||</l>
</lg>

<p>atha śrīmad-bhāgavate yad uktaṃ ete cāṃśa-kalāḥ puṃsaḥ kṛṣṇas tu bhagavān
svayam [BhP 1.3.28] iti tad eva prathamam āha īśvara iti | atra kṛṣṇa ity eva
viśeṣya tan-nāmaiva | kṛṣṇāvatārotsavety ādau
śrī-śukādi-mahājana-prasiddhyā | kṛṣṇāya vāsudevāya devakī-nandanāya
ity ādau sāmopaniṣadi ca | prathama-pratītatvena
tan-nāma-vargāvirbhāva-kṛtā gargeṇa prathamam uddiṣṭatvena tathā yaṃ
mantram adhikṛtya so'yam ārambhaḥ tatrāgrataḥ paricitatvena mūla-rūpatvāt |
tad uktaṃ padma-purāṇe prabhāsa-khaṇḍe nārada-kuśadhvaja-saṃvāde
śrī-bhagavad-uktau - nāmnāṃ mukhyatamaṃ nāma kṛṣṇākhyaṃ me
parantapa iti |</p>

<p>ataiva brahmāṇḍa-purāṇe śrī-kṛṣṇāṣṭottara-śata-nāma-stotre -</p>

<lg>
<l>sahasra-nāmnāṃ puṇyānāṃ trir-āvṛttyā tu yat phalam |</l>
<l>ekāvṛttyā tu kṛṣṇasya nāmaikaṃ tat prayacchati ||</l>
</lg>

<p>ity atra śrī-kṛṣṇasyety evoktaṃ yat tv agre govinda-nāmnā stoṣyate tat khalu
kṛṣṇatve'pi tasya gavendratva-vaiśiṣṭya-darśanārtham eva |</p>

<p>tad evaṃ rūḍhitvena prādhānyāt tasya iśvara ity ādīni viśeṣaṇāni | atha
guṇa-dvārāpi tad dṛśyate | yathāha gargaḥ -</p>

<lg>
<l>āsan varṇās trayo hy asya gṛhṇato 'nuyugaṃ tanūḥ |</l>
<l>śuklo raktas tathā pīta idānīṃ kṛṣṇatāṃ gataḥ ||</l>
</lg>

<lg>
<l>bahūni santi nāmāni rūpāṇi ca sutasya te |</l>
<l>guṇa-karmānurūpāṇi tānya ahaṃ veda no janāḥ || [BhP 10.8.13-14]</l>
</lg>

<p>anayor arthaḥ | asya kṛṣṇatvena dṛśyamānasya prati-yugaṃ tanūr nānāvatārān
gṛhṇataḥ prakāśyataḥ śuklādayas trayo āsan prakāśam avāpuḥ | sa ca sa ca
śuklādir avatāra idānīṃ sākṣād asyāvatāra-samaye kṛṣṇāṅgataḥ etasminn
evāntarbhūtaḥ | ataiva kṛṣṇe kartṛtvāt sarvotkarṣakatvāt kṛṣṇa iti mukhyaṃ
nāma | tasmād asyaiva tāni rūpāṇīty āha bahūnīti | tad evaṃ guṇa-dvārā
tan-nāmni prādhyānya-sūcakasya kṛṣṇasya tan-nāmnaḥ prādhānye labdhe -</p>

<lg>
<l>kṛṣir bhū-vācakaḥ śabdo ṇaś ca nirvṛtivācakaḥ |</l>
<l>tayor aikyaṃ paraṃ brahma kṛṣṇa ity abhidhīyate ||</l>
</lg>

<p>iti yoga-vṛttitve tasya tādṛśatvaṃ labhyate | na cedaṃ padyam anya-param |
tad-upāsanā-tantra-gautamīya-tantre aṣṭādaśākṣara-vyākhyāyāṃ tad etat
tulyaṃ padyaṃ dṛśyate -</p>

<p>kṛṣi-śabdaś ca sattārtho ṇaś cānanda-svarūpakaḥ |
sukha-rūpo bhaved ātmā bhāvānanda-mayatvataḥ || iti |</p>

<p>tasmād ayam arthaḥ - bhavanty asmāt sarve'rthā iti bhūḥ dhātv-artha ucyate
bhāva-śadavat sa cātra karṣter evārthas tasyaiva prāptatvāt | gautamīye
bhū-śabdasya sattā-vācakatve'pi tad-dhātv-artha-sattaivocyate | ghaṭatvaṃ
sattā-vācakam ity ukte ghaṭa-sattaiva gamyate na tu paṭa-sattā na vā
sāmānya-satteti |</p>

<p>atha nivṛttir ānandas tayor aikyaṃ sāmānādhikaraṇyena vyaktaṃ yat paraṃ
brahma sarvato'pi sarvasyāpi bṛṃhaṇaṃ vastu tat bṛhattamaṃ kṛṣṇa ity
abhidhīyate kintu kṛṣer ākarṣa-mātrārthatvena ṇa-śabdasya ca
pratipādyenānandena saha sāmānādhikaraṇyāsambhavād dhetu-mator
abhedopacāraḥ kāryaḥ | tac cākarṣa-prācuryārtham āyur ghṛtam itivat |
brahma-śabdasya tat-tad-arthatvaṃ ca bṛhattvād bṛṃhaṇatvāc ca tad brahma
paramaṃ vidur [ViP 1.12.57] iti viṣṇu-purāṇāt |</p>

<p>evam evoktaṃ bṛhad-gautamīye -</p>

<p>kṛṣi-śabdaś ca sattārtho ṇaś cānanda-svarūpakaḥ |
sattā-svānandayor yogāt cit paraṃ brahma cocyate || iti |</p>

<p>advaya-vādibhir api sattānandayor aikyaṃ tathā mantavyam | śābdikair
bhinnābhidheyatvena pratīteḥ | sattā-śabdena cātra sarveṣāṃ satāṃ
pravṛtti-hetur yat paramaṃ sa tad evocyate | sad eva saumyedam agra āsīd
[Chā 6.2.1] iti śruteḥ | abhinnābhidheyatve'pi vṛkṣas tarur ityvad
viśeṣaṇa-viśeṣyatvāyogād ekasya vaiyarthyāc ca | gautamīyaṃ padyaṃ caiva
vyākhyeyam | pūrvārdhe sarvākarṣaṇa-śakti-viśiṣṭa ānandaḥ kṛṣṇa ity
arthaḥ | uttarārdhe yasmād evaṃ sarvākarṣaka-sukha-rūpo'sau tasmād ātmā
jīvaś ca tatra sukha-rūpo bhavet | tatra hetu-bhāvaḥ premā
tanmayānandatvād iti |</p>

<p>tad evaṃ svarūpa-guṇābhyāṃ parama-bṛhattamaḥ sarvākarṣaka ānandaḥ
kṛṣṇa-śabda-vācya iti jñeyam | sa ca śabdaḥ śrī-devakīnandana eva rūḍhaḥ |
asyaiva sarvānandakatvaṃ vāsudevopaniṣadi dṛṣṭam - devakī-nandano
nikhilam ānandayat iti | āhuś ca nāma-kaumudī-kārāḥ - kṛṣṇa-śabdasya
tamāla-śyāmala-tviṣi śrī-yaśodā-stanandhaye para-brahmaṇi rūḍhiḥ iti | tataś
cāsau śabdo nānyatra saṅkramaṇīyaḥ | yathāha bhaṭṭaḥ -</p>

<lg>
<l>labdhātmikā satī rūḍhir bhaved yogāpahāriṇī |</l>
<l>kalpanīyā tu labhante nātmānaṃ yoga-bādhataḥ ||</l>
</lg>

<p>iti para-brahmatvaṃ ca śrīmad-bhāgavate gūḍhaṃ paraṃ brahma
manuṣya-liṅgam [BhP 7.15.58] iti, yan-mitraṃ paramānandaṃ pūrṇaṃ brahma
sanātanam iti [BhP 10.14.32] | śrī-viṣṇu-purāṇe - yatrāvatīrṇaṃ kṛṣṇākhyaṃ
paraṃ brahma narākṛti [ViP 4.11.2] iti | śrī-gītāsu ca brahmaṇo hi
pratiṣṭhāham [Gītā 14.27] iti | śrī-gopāla-tāpanīṣu ca yo'sau paraṃ brahma
gopālaḥ iti |</p>

<p>atha mūlam anusarāmaḥ | yasmād eva tādṛk kṛṣṇa-śabda-vācyas tasmād
īśvaraḥ sarva-vaśāyitā | tad idam upalakṣitaṃ bṛhad-gautamīye
kṛṣṇa-śabdasyaivārthāntareṇa |</p>

<p>athavā karṣayet sarvaṃ jagat sthāvara-jaṅgamam |
kāla-rūpeṇa bhagavān tenāyaṃ kṛṣṇa ucyate || iti |</p>

<p>kalayati niyamayati sarvam iti kāla-śabdārthaḥ | tathā ca tṛtīye tam
uddiśoddhavasya pūrṇa eva nirṇayaḥ |</p>

<p>svayaṃ tv asāmyātiśayas tryadhīśaḥ
svārājya-lakṣmy-āpta-samasta-kāmaḥ |
baliṃ haradbhiś cira-loka-pālaiḥ
<l>kirīṭa-koṭy-eḍita-pāda-pīṭhaḥ || [BhP 3.2.21] iti |</l></p>

<p>śrī-gītāsu viṣṭabhyāham idaṃ kṛtsnam ekāṃśena sthito jagat [Gītā 10.42] iti |
śrī-gopāla-tāpanyām-eko vaśī sarvagaḥ kṛṣṇa īḍyaḥ [GTU 1.19] iti | yasmād
eva tādṛg-īśvaraḥ, tasmāt paramaḥ | sarvotkṛṣṭā mā lakṣmī-rūpāḥ śaktayo
yasmin | tad uktaṃ śrī-bhāgavate --reme ramābhir nija-kāma-samplutaḥ
[BhP 10.59.43] iti | nāyaṃ śriyo'ṅga u nitānta-rateḥ prasādaḥ [BhP 10.47.60]
ityādi | tatrātiśuśubhe tābhir bhagavān devakī-sutaḥ [BhP 10.33.6] iti | tābhir
<l>vidhūta-śokābhir bhagavān acyuto vṛtaḥ | vyarocatādhikam [BhP 10.32.20] iti</l>
ca | atraivāgre vakṣyate - śriyaḥ kāntāḥ kāntaḥ parama-puruṣaḥ [BrahmaS
5.56] iti | tāpanyāṃ ca -kṛṣṇo vai paramaṃ daivatam [GTU 1.3] iti | yasmād eva
tādṛk paramas tasmād ādiś ca | tad uktaṃ śrī-daśame -</p>

<p>śrutvājitaṃ jarāsandhaṃ nṛpater dhyāyato hariḥ |
<l>āhopāyaṃ tam evādya uddhavo yam uvāca ha || [BhP 10.72.15] iti |</l></p>

<p>ṭīkā ca svāmi-pādānām - ādyo hariḥ śrī-kṛṣṇa ity eṣā | ekādaśe tu tasya
śreṣṭhatvam ādyatvaṃ ca yugapad āha | puruṣam ṛṣabham ādyaṃ
kṛṣṇa-saṃjñaṃ nato'smi iti |</p>

<p>na caitad āditvaṃ tad-avatārāpekṣaṃ kintu anādi na vidyate ādir yasya
tādṛśaḥ | tāpanyāṃ ca -- eko vaśī sarvagaḥ kṛṣṇa īḍyaḥ ity uktvāha nityo
nityānām iti ca yasmād eva tādṛśatayā ādis tasmāt sarva-kāraṇa-kāraṇam |
tathā ca daśame taṃ prati devakī-vākyam -</p>

<p>yasyāṃśāṃśāṃśa-bhāgena viśvotpatti-layodayāḥ |
<l>bhavanti kila viśvātmaṃs taṃ tvādyāhaṃ gatiṃ gatā || [BhP 10.85.31] iti |</l></p>

<p>ṭīkā ca - yasyāṃśaḥ puruṣas tasyāṃśo māyā tasyā aṃśā guṇās teṣāṃ
bhāgena paramāṇu-mātra-leśena viśvotpatty-ādayo bhavanti | taṃ tvā tvāṃ
gatiṃ śaraṇaṃ gatāsmi ity eṣā | tathā ca brahma-stutau - nārāyaṇo'ṅga
nara-bhū-jalāyanāt [BhP 10.14.3] iti |</p>

<lg>
<l>narāj jātāni tattvāni nārāṇīti vidur budhāḥ |</l>
<l>tasya tāny ayanaṃ pūrvaṃ tena nārāyaṇaḥ smṛtaḥ ||</l>
</lg>

<p>ity anena lakṣito yo nārāyaṇaḥ sa tavāṅgaṃ tvaṃ punar aṅgīty arthaḥ |
śrī-gītāsu viṣṭabhyāham idaṃ kṛtsnam ekāṃśena sthito jagat iti | tad evaṃ
kṛṣṇa-śabdasya yaugikārtho'pi sādhitaḥ |</p>

<p>ye ca tac-chabdena kṛṣiṇābhyāṃ paramānanda-mātraṃ vācayanti te'pi
īśvarādi-viśeṣaṇais tatra svābhāvikī śaktiṃ manyeran | tasmin na
dvitīyatvena sarva-kāraṇatvena ca vastv-antara-śaktiṃ manyeran | tasmin na
dvitīyatvena sarva-kāraṇatvena ca vastv-antara-śakty-āropāyogāt | tathā ca
śrutiḥ - ānando brahma iti | ko hy evānyāt kaḥ prāṇyād yad eṣa ākāśa
ānando na syāt | ānandād dhīmāni bhūtāni jāyante | [TaittU 2.7.1]</p>

<p>na tasya kāryaṃ karaṇaṃ ca vidyate
na tat-samaś cābhyadhikaś ca dṛśyate |
parāsya śaktir vividhaiva śrūyate
<l>svābhāvikī jñāna-bala-kriyā ca || [ŚvetU 6.8] iti |</l></p>

<p>nanu sva-mate yoga-vṛttau ca sarvākarṣakaṃ parama-bṛhattamānandaḥ kṛṣṇa
ity abhidhānāt avigraha eva sa ity avagamyate ānandasya vigrahānavagamāt |
satyam | kintv ayaṃ paramo'pūrvaḥ pūrva-siddhānanda-vigrahaḥ iti |
sac-cid-ānanda-lakṣaṇo yo vigrahas tad-rūpa evety arthaḥ | tathā ca
śrī-daśame brahmaṇaḥ stave tvayy eva nitya-sukha-bodha-tanāv iti |
tāpanī-hayaśīrṣayor api - sac-cid-ānanada-rūpāya kṛṣṇāyākliṣṭa-kāriṇe iti |
brahmāṇḍe ca śrī-kṛṣṇāṣṭottara-śata-nāma-stotre nanda-vraja-janānandī
sac-cid-ānanda-vigrahaḥ iti |</p>

<p>etad uktaṃ bhavati | sattvaṃ khalv avyabhicāritvam ucyate tad-rūpatvaṃ ca tasya
śrī-daśame brahmādi-vākye -</p>

<p>satye pratiṣṭhitaḥ kṛṣṇaḥ satyam atra pratiṣṭhitam |
<l>satyāt satyaṃ ca govindas tasmāt satyo hi nāmataḥ || [Mbh 5.68.12] iti |</l></p>

<p>śrī-devakī-vākye ca --</p>

<lg>
<l>naṣṭe loke dvi-parārdhāvasāne</l>
<l>mahā-bhūteṣv ādi-bhūtaṃ gateṣu |</l>
<l>vyakte 'vyaktaṃ kāla-vegena yāte</l>
<l>bhavān ekaḥ śiṣyate 'śeṣa-saṃjñaḥ || [BhP 10.3.25]</l>
</lg>

<p>martyo mṛtyu-vyāla-bhītaḥ palāyan
lokān sarvān nirbhayaṃ nādyagacchat |
tat-pādābjaṃ prāpya yadṛcchayādya
<l>svasthaḥ śete mṛtyur asmād apaiti || [BhP 10.3.24] ity ādi |</l></p>

<p>eko'si prathamam [BhP 10.14.18] ity ādi śrī-brahmaṇo vākye tad amitaṃ
brahmādvayaṃ śiṣyate iti | śrī-gītāsu brahmaṇo hi pratiṣṭhāham iti |</p>

<p>yasmāt kṣaram atīto'ham akṣarād api cottamaḥ |
ato'smi loke vede ca prathitaḥ puruṣottamaḥ || iti |</p>

<p>tāpanyām -</p>

<p>janma-jarābhyāṃ bhinnaḥ sthānur ayam acchedyo'yaṃ yo'sau saurye tiṣṭhati |
yo'sau goṣu tiṣṭhati, yo'sau gāḥ pālayati, yo'sau gopeṣu tiṣṭhati govindān
mṛtyur bibheti || [GTU 2.23] ity ādi ca | tatra pūrvatra saurya iti | saurī
yamunā, tad adūra-deśe vṛndāvane ity arthaḥ |</p>

<p>atha cid-rūpatvaṃ sva-prakāśatvena para-prakāśatvam | tac coktaṃ śrī-daśame
brahmaṇā ekas tvam ātmā ity ādau svayaṃ jyotīr iti | tāpanyāṃ -</p>

<p>yo brahmāṇaṃ vidadhāti pūrvaṃ
yo vidyāstasmai gopāyati sma kṛṣṇaḥ |
taṃ ha daivamātmabuddhiprakāśaṃ
<l>mumukṣurvai śaraṇamanuvrajeta || [GTU 1.26] iti |</l></p>

<p>na cakṣuṣā paśyati rūpam asya
yam evaiṣa vṛṇute tena labhyas
tasyaiṣa ātmā vṛṇute tanuṃ svām || ity śruty-antaravat |</p>

<p>yathānanda-svarūpatvaṃ sarvāṃśena nirupādhi-parama-premāspadatvam | tac
ca śrī-daśame brahma-stavānte - brahman parodbhave kṛṣṇe [BhP 10.14.49]
ity-ādi-praśnottarayor vyaktam | tathā cānubhūtam ānakadundubhinā --</p>

<p>vidito 'si bhavān sākṣāt puruṣaḥ prakṛteḥ paraḥ
<l>kevalānubhavānanda- svarūpaḥ sarva-buddhi-dṛk || [BhP 10.3.13] iti |</l></p>

<p>ānandaṃ brahmaṇo rūpaṃ iti śruty-antaravat |</p>

<p>tad evaṃ tasya sac-cid-ānanda-vigraha-rūpatve siddhe, vigraha evātmā
tathātmaiva vigraha iti siddham | tato jīvavad dehitvaṃ tasya nety api
siddhāntitam | yathoktaṃ śrī-śukena -</p>

<p>kṛṣṇam enam avehi tvam ātmānam akhilātmanām |
<l>jagad-dhitāya so'py atra dehīvābhāti māyayā || [BhP 10.14.55] iti |</l></p>

<p>tathāpi tasya dehival-līlā-kṛpā-paravaśatayaivety arthaḥ | māyā dambhe
kṛpāyāṃ ca iti viśva-prakāśaḥ | tad evam asya tathā
tathā-lakṣaṇa-śrī-kṛṣṇa-rūptave siddhe cobhaya-līlābhiniviṣṭatvena kvacid
vṛṣṇīndratvaṃ kvacid govindatvaṃ ca dṛśyate | tathāha dvādaśe śrī-sūtaḥ --</p>

<p>śrī-kṛṣṇa-kṛṣṇa-sakha-vṛṣṇy-ṛṣabhāvani-dhrug-
rājanya-vaṃśa-dahanānapavargya-vīrya |
govinda gopa-vanitā-vraja-bhṛtya-gīta-
<l>tīrtha-śravaḥ śravaṇa-maṅgala pāhi bhṛtyān || [BhP 12.11.25] iti |</l></p>

<p>tad evam api svābhīṣṭa-rūpa-līlā-parikara-viśiṣṭatayā govindatvam eva
svārādhyatvena yojayati govinda iti | yathā atraivāgre stoṣyate
cintāmaṇi-prakara-sadmasu kalpa-vṛkṣa iti | abhiṣekānte govinda iti
cābhyadhāt [BhP 10.27.23] ity uktvā tat prakaraṇārambhe śrī-śuka-prārthanā
prīyān na indro gavām [BhP 10.26.25] iti gavāṃ sarvāśrayatvād
gavendratvenaiva sarvendratva-siddheḥ | na cedaṃ nyūnaṃ mantavyam | tathā
hi go-sūktam -</p>

<p>gobhyo yajñāḥ pravartante gobhyo devāḥ samutthitāḥ |
gobhir vedāḥ samudgīrṇāḥ ṣaḍ-aṅga-padaka-kramāḥ || iti |</p>

<p>astu tāvat parama-golokāvatīrṇānāṃ tāsāṃ gavām indratvam iti tāpanīṣu ca
brahmaṇā tadīyam eva svenārādhanaṃ prakāśitam -- govindaṃ
sac-cid-ānanda-vigrahaṃ vṛndāvana-sura-bhūruha-talāsīnaṃ satataṃ
<l>samarud-gaṇo'haṃ toṣayāmi | [GTU 1.37] iti |</l></p>

<p>tathaiva daśame -- tad bhūri bhāgyam iha janma kim apy aṭavyām
[BhP 10.14.34] ity ādi, śrī-nanda-nandanatvenaiva ca taṃ labdhuṃ prārthanā |
naumīḍya te'bhra-vapuṣe taḍid-ambarāya ity ādi paśupāṅgajāya [BhP 10.14.1]
iti |
tad evaṃ govinda-śabdasya nānā-pāramaiśvarya-mayy anyārthatāpi tena
nābhimatā | tathā coktaṃ - īśvaratve
parameśvaratvānuvāda-pūrvaka-tātparyāvasānatayā gautamīya-tantre
śrīmad-daśākṣara-mantrārtha-kathane -</p>

<lg>
<l>gopīti prakṛtiṃ vidyāj janas tattva-samūhakaḥ |</l>
<l>anayor āśrayo vyāptyā kāraṇatvena ceśvaraḥ |</l>
<l>sāndrānandaṃ paraṃ jyotir vallabhatvena kathyate ||</l>
</lg>

<lg>
<l>athavā gopī prakṛtir janas tad-aṃśa-maṇḍalam |</l>
<l>anayor vallabhaḥ proktaḥ svāmī kṛṣṇākhya īśvaraḥ ||</l>
</lg>

<p>kārya-kāraṇayor īśaḥ śrutibhis tena gīyate ||</p>

<lg>
<l>aneka-janma-siddhānāṃ gopīnāṃ patir eva vā |</l>
<l>nanda-nandana ity uktas trailokyānanda-vardhanaḥ || iti.</l>
</lg>

<p>prakṛtim iti māyākhyāṃ jagat-kāraṇa-śaktim ity arthaḥ tattva-samūhako
mahad-ādi-rūpaḥ | anayor āśrayaḥ sāndrānandaṃ paraṃ jyotir īśvarao
vallabha-śabdena kathyate | īśvaratve hetur vyāptyā kāraṇatvena ceti |
prakṛtir iti svarūpa-bhūtā māyātītā vaikuṇṭhādau prakāśamānā
mahā-lakṣmy-ākhyā śaktir ity arthaḥ | aṃśa-maṇḍalaṃ saṅkarṣaṇādi-rūpam |
aneka-janma-siddhānām ity atra | bahūni me vyatītāni janmāni tava cārjuna
[Gītā 4.5] iti śrī-bhagavad-gītā-vacanām anādi-janma-paramparāyām eva
tātparyam |</p>

<p>tad evam atrāpi nanda-nandanatvam evābhimataṃ śrī-gargeṇa ca yathoktam |
prāg ayaṃ vāsudevasya kvacij jātas tavātmajaḥ [BhP 10.8.14] iti | ātmajatvaṃ
hi tasya śrī-vasudevasyāpi manasy āvirbhūtatvam evābhimatam |
āviveśāṃśa-bhāgena mana ānakadundubheḥ [BhP 10.2.16] iti | śrī-devakyām
api dadhāra sarvātmakam ātma-bhūtaṃ kāṣṭhā yathānanda-karaṃ manastaḥ
[BhP 10.2.18] ity ādeḥ | śrī-vrajeśvarayo'pi tathāsīd eva phalena
phala-kāraṇam anumīyate | śrī-bhagavat-prādurbhāvasya
pūrvāvyavahita-kālaṃ vyāpya tathā tathā sarvatra darśanāt | kintv ātmani
tasyāvirbhāve saty apy ātmajatvāya pitṛ-bhāva-maya-śuddha-mahā-premaiva
prayojakam | brahmaṇaḥ sakāśād varāha-devasyāvirbhāve'pi parasparaṃ tathā
bhāva-darśanābhāvāt | tathā nṛsiṃha-devaḥ stambhayor api | na ca vaktavyam
udara-praveśe sati putratvaṃ syāt | parīkṣid-rakṣaṇārthaṃ tan-mātur
udara-praviṣṭe ca tayos tādṛśa-vyavahārābhāvāt | tasmāt
vātsalyābhidha-premaiva putratve kāraṇam | tādṛśa-śuddha-premā tu
śrī-vrajeśvarayor eva śrī-vasudeva-devakyos tu paramaiśvarya-jñānaṃ
pratibandhakaṃ iti sādhūktaṃ prāg ayaṃ vasudevasya iti |</p>

<p>atha śrī-śukadevena tathaiva nirṇītaṃ nāyaṃ sukhāpo bhagavān dehināṃ
gopikā-sutaḥ [BhP 10.9.21] iti | āgama-vidbhir api sakala-loka-maṅgalo
nanda-gopa-tanayo devatā iti | ataḥ śrīmad-daśākṣara-viniyoge'pi tan-maya
eva dṛśyate iti | atha viśeṣaḥ śrī-vaiṣṇava-toṣaṇyāṃ nandas tv ātmaja
utpannaḥ [BhP 10.5.1] ity ādau draṣṭavyaḥ |</p>

</div>
<div>
</div>
<div>
<p>sahasra-patra-kamalaṃ gokulākhyaṃ mahat padam |
tat-karṇikāraṃ tad-dhāma tad-anantāṃśa-sambhavam ||2|| // BrS_5.2 //</p>

</div>
<div>

<p>atha tasya tad-rūpatā-sādhakaṃ nityaṃ dhāma pratipādayati sahasra-patraṃ
kamalam ity ādinā | sahasrāṇi patrāṇi yatra tat kamalam | bhūmiś
cintāmaṇi-gaṇamayīti vakṣyamāṇānusāreṇa cintāmaṇi-mayaṃ padmaṃ
tad-rūpaṃ mahat sarvotkṛṣṭaṃ padaṃ sthānam | mahataḥ śrī-kṛṣṇasya
mahā-bhagavato vā padaṃ mahā-vaikuṇṭhādi-rūpaṃ ity arthaḥ | rūḍhir
yogam apaharatīti nyāyena tasyaiva pratīteḥ | etad abhipretyoktaṃ śrī-daśame
bhagavān gokuleśvaraḥ iti śīlārthe tv atra varac-pratyayaḥ |</p>

<p>ataiva tad-anukūlatvenottara-grantho'pi vyākhyeyaḥ | tad eva cāmnātaṃ
gokulaṃ vana-vaikuṇṭham iti | tasya śrī-kṛṣṇasya dhāma
śrī-nanda-yaśodādibhiḥ saha vāsa-yogyaṃ mahāntaḥ-puraṃ taiḥ
sahavāsitātvagre samuddekṣyate | tasya svarūpam āha tad iti | anantasya
śrī-baladevasyāṃśena jyotir-vibhāga-viśeṣeṇa sambhavaḥ sadāvirbhāvo yasya
tat tathā tantreṇaitad api bodhyate | ananto'ṃśo yasya tasya śrī-baladevasyāpi
sambhavo nivāso yatra tad iti |</p>

</div>
<div>
<p>karṇikāraṃ mahad yantraṃ ṣaṭ-koṇaṃ vajra-kīlakam |
<l>ṣaḍ-aṅga-ṣaṭ-padī-sthānaṃ prakṛtyā puruṣeṇa ca || // BrS_5.3 //</l></p>

<p>premānanda-mahānanda-rasenāvasthitaṃ hi yat |
jyotī-rūpeṇa manunā kāma-bījena saṅgatam ||3|| // BrS_5.4 //</p>

</div>
<div>

<p>sarva-gaṇa-sevitasya śrīmad-aṣṭadaśākṣara-mantra-rājasya bahu-pīṭhasya
mukhya-pīṭham idam ity āha karṇikāram iti dvayena | mahad-yantram iti |
yat prakṛtir eva sarvatra mantratvena pūjārthaṃ likhyate ity arthaḥ | yantram
eva darśayati ṣaṭ-koṇā abhyantare yasya tat | vajra-kīlakaṃ karṇikāre
bīja-rūpa-hīra-kakolaka-śobhitam || yantre ca-kāropalakṣitā | caturthy-antā
catur-akṣarī kīla-rūpā jñeyā | ṣaṭ-koṇatve prayojanam āha ṣaḍ-aṅgāni
yasyāḥ sā ṣaṭ-padī śrīmad-aṣṭādaśākṣarī tasyāḥ sthānam | prakṛtir
mantrasya svarūpaṃ svayam eva śrī-kṛṣṇaḥ, kāraṇa-rūpatvāt | tac coktam
ṛṣy-ādi-smaraṇe - kṛṣṇaḥ prakṛtir iti |</p>

<p>puruṣaś ca sa eva tad-adhiṣṭhātṛ-devatā-rūpaḥ | tābhyām avasthitam
adhiṣṭhitam | sa hi mantre caturdhā pratīyate | mantrasya kāraṇa-rūpatvena,
adhiṣṭhātṛ-devatā-rūpatvena, varṇa-samudāya-rūpatvena, ārādhya-rūpatvena
ca | tatra kāraṇa-rūpatvena adhiṣṭhātṛ-devatā-rūpatvenātrocyate |
ārādhya-rūpatvena prāg uktaḥ | īśvaraḥ paramaḥ kṛṣṇa iti |
varṇa-rūpatvenāgre uddhariṣyate kāmaḥ kṛṣṇāya iti | yathoktaṃ
hāyaśīrṣa-pañcarātre -
vācyatvaṃ vācakatvaṃ devatā-mantrayor iha |
abhedenocyate brahma tattva-vidbhir vicārataḥ || iti |</p>

<p>gopāla-tāpanī-śrutiṣu -</p>

<p>vāyur yathaiko bhuvanaṃ praviṣṭo
janye janye pañca-rūpo babhūva |
kṛṣṇas tathaiko'pi jagad-dhitārthaṃ
śabdenāsau pañca-pado vibhāti || iti |</p>

<p>kvacid durgāyā adhiṣṭhātṛtvaṃ śakti-śaktimator abheda-vivakṣayā yathā ca
bṛhad-gautamīye -</p>

<lg>
<l>rādhā durgā śivā durgā lakṣmī durgā prakīrtitā |</l>
<l>gopāla-viṣṇu-pūjāyām ādy-antā na tu madhyamā ||</l>
</lg>

<p>ataivoktaṃ gautamīya-kalpe --
yaḥ kṛṣṇaḥ saiva durgā syād yā durgā kṛṣṇa eva saḥ |
anayor antarādarśī saṃsārān no vimucyate || ity ādi |</p>

<p>ataḥ svayam eva śrī-kṛṣṇas tatra svarūpa-śakti-rūpeṇa durgā nāmeti | tasmān
neyaṃ māyāṃśa-bhūtā durgātigamyate | niruktiś cātra kṛcchreṇa
durgārādhanādi bahu-prayāsena gamyate jñāyate iti | tathā ca
nārada-pañcarātre śruti-vidyā-saṃvāde -</p>

<lg>
<l>jānāty ekā parā-kāntaṃ saiva durgā tad-ātmikā |</l>
<l>yā parā paramā śaktir mahā-viṣṇu-svarūpiṇī ||</l>
</lg>

<lg>
<l>yasyā vijñāna-mātreṇa parāṇāṃ paramātmanaḥ |</l>
<l>muhūrtād eva devasya prāptir bhavati nānyathā ||</l>
</lg>

<lg>
<l>ekeyaṃ prema-sarvasva-svabhāvā śrī-kuleśvarī |</l>
<l>anayā sulabho jñeya ādi devo'khileśvaraḥ ||</l>
</lg>

<lg>
<l>bhaktir bhajana-sampattir bhajate prakṛtiḥ priyam |</l>
<l>jñāyate'tyanta duḥkhena seyaṃ prakṛtir ātmanaḥ ||</l>
</lg>

<p>durgeti gīyate sadbhir akhaṇḍa-rasa-vallabhā |
asyā āvarikā śaktir mahā-māyākhileśvarī |
yayā mugdhaṃ jagat sarvaṃ sarva-dehābhimānataḥ || iti ca |</p>

<p>tathā ca sammohana-tantre jayāṃ prati śrī-durgā-vacanaṃ -</p>

<p>yan nāmnā nāmnī durgāhaṃ guṇair guṇavatī hy aham |
yad-vaibhavā mahā-lakṣmī rādhā nityāparā dvayā || iti |</p>

<p>kiṃ ca prema-rūpā ye ānanda-mahānanda-rasās tat paripāka-bhedās
<lg>
<l>tad-ātmakena tathā jyotī-rūpeṇa sva-prakāśakena manunā mantra-rūpeṇa</l>
<l>kāma-bījena saṅgatam iti mūlāntargatatve'pi kāma-bījasya pṛthag-uktiḥ</l>
<l>kutracana svātantryāpekṣayā ||3||</l>
</lg></p>

</div>
<div>
<p>tat-kiñjalkaṃ tad-aṃśānāṃ tat-patrāṇi śriyām api ||4|| // BrS_5.5 //</p>

</div>
<div>

<p>tad evaṃ tad-dhāmoktvā tad-āvaraṇāny āha tad ity ardhena | tasya
karṇikā-rūpa-dhāmnaḥ kiñjalkāḥ śikharāvali-valita-prācīra-paṅktya ity
arthaḥ | tac ca tad-aṃśānāṃ tasminn aṃśodāyo vidyate yeṣāṃ
parama-prema-bhājāṃ sajātīyānāṃ dhāmety arthaḥ | gokulākhyam ity uktir
eva | teṣāṃ sajātīyatvaṃ coktaṃ śrī-bādarāyaṇinā -</p>

<p>evaṃ kakudminaṃ hatvā stūyamānaḥ dvijātibhiḥ |
<l>viveśa goṣṭhaṃ sa-balo gopīnāṃ nayanotsavaḥ || [BhP 10.36.15] iti |</l></p>

<p>kaṃsa-vadhānte śrī-vraja-rājaṃ prati svayaṃ bhagavatā - jñātīn vo draṣṭum
eṣyāmo vidhāya suhṛdāṃ sukham [BhP 10.45.23] iti | ataiva kamalasya patrāṇi
śriyāṃ tat-preyasīnāṃ gopī-rūpāṇāṃ śrī-rādhādīnām upavana-rūpāṇi
dhāmānīty arthaḥ | gopī-rūpatvaṃ cāsāṃ mantrasya tan-nāmnāliṅgitatvāt
rādhāditvaṃ ca -</p>

<p>devī kṛṣṇamayī proktā rādhikā para-devatā |
sarva-lakṣmī-mayī sarva-kāntiḥ sammohinī parā || iti bṛhad-gautamīyāt |</p>

<p>vārāṇasyāṃ viśālākṣī vimalā puruṣottame |
rukmiṇī dvāravatyāṃ tu rādhā vṛndāvane vane || iti matsya-purāṇāt |</p>

<p>rādhayā mādhavo devo mādhavenaiva rādhikā | vibhrājante janeṣv ā iti
ṛk-pariśiṣṭa-śrutau ca |</p>

<p>atra viśeṣa-jijñāsāyāṃ kṛṣṇārcana-dīpikā draṣṭavyā | tatra patrāṇām
ucchrita-prāntānāṃ vartmāṇy agrima-sandhiṣu tu goṣṭhāni jñeyāni |
akhaṇḍa-kamalasya gokulatvāt tathaiva gokula-samāveśāc ca goṣṭhaṃ tathaiva
yat tu sthānāntare vacanam asti -</p>

<lg>
<l>sahasrāraṃ padmaṃ dala-tatiṣu devībhir abhitaḥ</l>
<l>parīto go-saṅghair api nikhila-kiñjalka-militaiḥ |</l>
<l>varāṭe yasyāsti svayam akhila-śaktyā prakaṭita-</l>
<l>prabhāvaḥ satyaḥ śrī-parama-puruṣas taṃ kila bhaje || iti padma-bīja-koṣe ity</l>
</lg>
<p>arthaḥ |
tatra go-saṅkhyair iti tu pāṭhaḥ samañjasaḥ | go-saṅkhyāś ca gopāḥ iti | gope
gopāla-gosaṅkhya-godhug-ābhīra-vallabhā ity amaraḥ | akhila-śaktyā
<l>prakaṭitaḥ prabhāvaḥ yena saḥ parama-puruṣaḥ śrī-kṛṣṇa ity arthaḥ ||4||</l></p>

</div>
<div>
<p>catur-asraṃ tat-paritaḥ śvetadvīpākhyam adbhutam |
<l>catur-asraṃ catur-mūrteś catur-dhāma catuṣ-kṛtam || // BrS_5.6 //</l></p>

<p>caturbhiḥ puruṣārthaiś ca caturbhir hetubhir vṛtam |
<l>śūlair daśabhir ānaddham ūrdhvādho dig-vidikṣv api || // BrS_5.7 //</l></p>

<p>aṣṭabhir nidhibhir juṣṭam aṣṭabhiḥ siddhibhis tathā
<l>manu-rūpaiś ca daśabhir dik-pālaiḥ parito vṛtam || // BrS_5.8 //</l></p>

<p>śyāmair gauraiś ca raktaiś ca śuklaiś ca pārṣadarṣabhaiḥ
śobhitaṃ śaktibhis tābhir adbhutābhiḥ samantataḥ ||5|| // BrS_5.9 //</p>

</div>
<div>

<p>atha gokulāvaraṇāny āha caturasram iti caturbhiḥ | tasya gokulasya bahiḥ
sarvataś caturasraṃ catuṣkoṇātmakaṃ sthānaṃ śvetadvīpākhyam | tad etad
upalakṣaṇaṃ golokākhyaṃ cety arthaḥ | yadyapi gokule śvetadvīpatvam asty
eva tad-avāntara-bhūmimayatvāt | tathāpi viśeṣa-nāmnoktatvāt tenaiva tat
pratīyate iti tathoktam | kintu caturasre'py antar-maṇḍalaṃ
śrī-vṛndāvanākhyaṃ jñeyam | tathā ca svāyambhuvāgame - dhyāyet
tatra-viśuddhātmā idaṃ sarvaṃ krameṇa ca ity ādikam uktvā tan-madhye
vṛndāvanaṃ kusumitaṃ nānā-vṛkṣa-vihaṅgamaṃ saṃsmaret ity uktam | tathā
ca bṛhad-vāmane śrutīnāṃ prārthanā pūrvakāṇi padyāni</p>

<lg>
<l>ānanda-mātram iti yad vadanti hi purāvidaḥ |</l>
<l>tad-rūpe darśayāsmākaṃ yadi deyo varo hi naḥ ||</l>
</lg>

<lg>
<l>śrutvaitad darśayāmāsa svaṃ lokaṃ prakṛteḥ param |</l>
<l>kevalānubhavānanda-mātram akṣaram avyayam ||</l>
</lg>

<p>yatra vṛndāvanaṃ nāma vanaṃ kāma-dughair drumaiḥ |
manorama-nikuñjāḍhyaṃ sarvartu-sukha-saṃyutam || ity ādi tac ca caturasram |</p>

<p>catur-mūrteś catur-vyūhasya vāsudevādi-catuṣṭayasya | catuṣkṛtaṃ caturdhā
vibhaktam catur-dhāma | kintu deva-līlatvāt tad-upari-vyoma-yāna-sthā eva
jñeyā hetubhiḥ | tat-puruṣārtha-sādhanaiḥ | manu-rūpaiḥ
sva-sva-mantrātmakaiḥ | dik-pālaiḥ indrādibhiḥ | śyāmādayaḥ catvāro vedāḥ
tair ity arthaḥ | kṛṣṇaṃ ca tatra chandobhiḥ stūyamānaṃ suvismitāḥ iti
daśamāt | śaktibhiḥ vimalādibhiḥ |</p>

<p>tad evaṃ goloka-nāmā ayaṃ lokaḥ śrī-bhāgavate sādhitaḥ |</p>

<lg>
<l>nandas tv atīndriyaṃ dṛṣṭvā loka-pāla-mahodayam |</l>
<l>kṛṣṇe ca sannatiṃ teṣāṃ jñātibhyo vismito 'bravīt ||</l>
</lg>

<lg>
<l>te cautsukya-dhiyo rājan matvā gopās tam īśvaram |</l>
<l>api naḥ svagatiṃ sūkṣmām upādhāsyad adhīśvaram ||</l>
</lg>

<lg>
<l>iti svānāṃ sa bhagavān vijñāyākhila-dṛk svayam |</l>
<l>saṅkalpa-siddhaye teṣāṃ kṛpayaitad acintayat ||</l>
</lg>

<lg>
<l>jano vai loka etasminn avidyā-kāma-karmabhiḥ |</l>
<l>uccāvacāsu gatiṣu na veda svāṃ gatiṃ bhraman ||</l>
</lg>

<lg>
<l>iti sañcintya bhagavān mahā-kāruṇiko hariḥ |</l>
<l>darśayāmāsa lokaṃ svaṃ gopānāṃ tamasaḥ param ||</l>
</lg>

<lg>
<l>satyaṃ jñānam anantaṃ yat brahma jyotiḥ sanātanam |</l>
<l>yad dhi paśyanti munayo guṇāpāye samāhitāḥ ||</l>
</lg>

<lg>
<l>te tu brahma-hradaṃ nītā magnāḥ kṛṣṇena coddhṛtāḥ |</l>
<l>dadṛśur brahmaṇo lokaṃ yatrākrūro 'dhyagāt purā ||</l>
</lg>

<p>nandādayas tu taṃ dṛṣṭvā paramānanda-nirvṛtāḥ |
<l>kṛṣṇaṃ ca tatra cchandobhiḥ stūyamānaṃ suvismitāḥ || [BhP 10.28.10-17] iti |</l></p>

<p>atīndriyam adṛṣṭa-pūrvam | sva-gatiṃ sva-dhāma | sūkṣmāṃ durjñeyām |
upādhāsyan upadhāsyati | asmān prāpayiṣyatīty arthaḥ | iti saṅkalpitavanta
iti śeṣaḥ | jano'sau vraja-vāsī mama svajanaḥ | sālokya-sārṣṭi- [BhP 3.29.12]
ity ādi padye janā itivad ubhayatrāpy anya-janatvam aprastutatam iti |
vraja-janasya tu tadīya-svajanatamatvaṃ tena svayam eva vibhāvitam -</p>

<p>tasmān mac-charaṇaṃ goṣṭhaṃ man-nāthaṃ mat-parigraham |
<l>gopāye svātma-yogena so'yaṃ me vrata āhitaḥ || [BhP 10.25.18] ity anena |</l></p>

<p>sa etasmin prāpañcike loke avidyābhir yā uccāvacā deva-tiryag-ādi-rūpā
gatayas tāsu svāṃ gatiṃ bhraman tan-miśratayābhivyakteḥ tan-nirviśeṣatayā
jānan, tām eva svāṃ gatiṃ bhaved ity arthaḥ madīya-laukika-līlāveśena
jñānāṃśa-tirodhānād iti bhāvaḥ |</p>

<lg>
<l>iti nandādayo gopāḥ kṛṣṇa-rāma-kathāṃ mudā |</l>
<l>kurvanto ramamāṇāś ca nāvindan bhava-vedanām || [BhP 10.11.28]</l>
</lg>

<p>iti śrī-daśamokter avidyā-kāma-karmaṇāṃ tatrāsāmarthyāt | gopīnāṃ svāṃ
lokaṃ golokam iti | arthāt tān praty eva sandarśayāmāsa | tamasaḥ prakṛteḥ
param svarūpa-śaktyābhivyaktatvāt | ataiva saccidānanda-rūpa evāsau loka ity
āha satyam iti |</p>

<p>atha śrī-vṛndāvane tādṛśa-darśanaṃ katama-deśa-sthitānāṃ teṣām ity ata
āha te tv iti | brahma-hradaṃ akrūra-tīrthaṃ kṛṣṇena nītā punaś ca tenaiva
magnāḥ majjitāḥ punaś ca tasmāt tenaivoddhṛtāḥ | uddhṛtya punaḥ
sva-sthāna-prāpitāḥ santo, brahmaṇaḥ parama-bṛhattamasya tasyaiva lokaṃ
golokākhyaṃ dadṛśuḥ | mūrdhabhiḥ satya-lokas tu brahma-lokaḥ sanātanaṃ
[BhP 2.5.38] iti dvitīye | vaikuṇṭhāntarasyāpi tat tayākhyāteḥ |</p>

<p>ko'sau brahma-hradaḥ ? tatrāha yatreti | purety etat-prasaṅgād bhāvi-kāla ity
arthaḥ | purā purāṇe nikaṭe prabandhātīta-bhāviṣu iti koṣa-kārāḥ | seyaṃ
ca paripāṭī tat tīrthaṃ mahimānaṃ lakṣyam eva vidhātum iti bhāvaḥ | tatra
svāṃ gatim iti tadīyatā-nirdeśo gopānāṃ svaṃ lokam iti ṣaṣṭhī-sva-śabdayor
nirdeśaḥ | kṛṣṇam iti sākṣān-nirdeśaś ca vaikuṇṭhāntaraṃ vyavacchidya
śrī-golokam eva sthāpitavān iti |</p>

<p>tathā ca harivaṃśe śakra-vacanam -</p>

<lg>
<l>svargād ūrdhvaṃ brahma-loko brahmarṣi-gaṇa-sevitaḥ |</l>
<l>tatra soma-gatiś caiva jyotiṣāṃ ca mahātmanām ||</l>
</lg>

<lg>
<l>tasyopari gavāṃ lokaḥ sādhyās taṃ pālayanti hi |</l>
<l>sa hi sarva-gataḥ kṛṣṇa mahākāśa-gato mahān ||</l>
</lg>

<lg>
<l>upary upari tatrāpi gatis tava tapomayī |</l>
<l>yāṃ na vidmo vayaṃ sarve pṛcchanto'pi pitāmaham |</l>
<l>gatiḥ śama-damāḍhyānāṃ svargaḥ sukṛta-karmaṇām ||</l>
</lg>

<lg>
<l>brāhmye tapasi yuktānāṃ brahma-lokaḥ parā gatiḥ |</l>
<l>gavām eva tu yo loko durāroho hi sā gatiḥ ||</l>
</lg>

<p>sa tu lokas tvayā kṛṣṇa sīdamānaḥ kṛtātmanā |
<l>dhṛto dhṛtimatā vīra nighantopdadravān gavām || [HV 2.19.29-35] iti |</l></p>

<p>tatrāpāta-pratītārthāntare svargād ūrdhvaṃ brahmaṇo loka ity ayuktaṃ syāt
loka-trayam atikramyokteḥ | tatra soma-gatiś caivety api na sambhavati
candrasyānyeṣām api jyotiṣāṃ dhruva-lokādhastād eva gateḥ | tatra sādhyās
taṃ pālayantīty api nopapadyate | deva-yoni-rūpāṇāṃ teṣāṃ svarga-lokasyāpi
pālanam asambhavyam | kim uta tad-upari golokasya | tathā tasya lokasya
surabhi-lokatve sati sarva-gata ity anupapannaṃ syāt |
śrī-bhagavad-vigraha-lokayor acintya-śaktitvena vibhutvaṃ ghaṭate na punar
asyeti | ataiva sarvātītatvāt tatrāpi tava gatir ity api śabdo vismaye prayuktaḥ |
yāṃ na vidmo vayaṃ sarve ity-ādikaṃ coktam |</p>

<p>tasmāt prākṛta-golokād anya evāsau goloka iti siddham | tathā ca
mokṣa-dharme nārāyaṇīyopākhyāne śrī-bhagavad-vākyaṃ -</p>

<p>evaṃ bahu-vidhai rūpaiś carāmīha vasundharām |
<l>brahma-lokaṃ ca kaunteya golokaṃ ca sanātanam || [Mbh 12.330.68] iti |</l></p>

<p>tasmād ayam arthaḥ svarga-śabdena --</p>

<lg>
<l>bhūr-lokaḥ kalpitaḥ padbhyāṃ bhuvar-loko 'sya nābhitaḥ |</l>
<l>hṛdā svar-loka urasā mahar-loko mahātmanaḥ || [BhP 2.5.42]</l>
</lg>

<p>iti dvitīyānusāreṇa svar-lokam ārabhya satya-loka-paryantaṃ loka-pañcakam
ucyate | tasmād ūrdhvam upari brahma-loko brahmātmako loko brahma-lokaḥ
sac-cid-ānanda-rūpatvāt | brahmaṇo bhagavato loka iti vā | mūrdhabhiḥ
satya-lokas tu brahma-lokaḥ sanātanaḥ [BhP 2.5.38] iti dvitīyāt | tathā ca ṭīkā
-brahma-loko vaikuṇṭhākhyaḥ | sanātano nityaḥ | na tu sṛjyaḥ
prapañcāntarvartī | ity eṣā | śrutiś ca eṣa brahma-lokaḥ | eṣa ātma-lokaḥ |
iti |</p>

<p>sa ca brahmarṣi-gaṇa-sevitaḥ | brahmāṇi mūrtimanto vedāḥ | ṛṣayaś ca
śrī-nāradādayaḥ | gaṇāś ca śrī-garuḍa-viṣvaksenādayaḥ | taiḥ sevitaḥ | evaṃ
nityāśritān uktvā tad-gamanādhikāriṇa āha | tatra brahma-loke umayā saha
vartata iti somaḥ śrī-śivas tasya gatiḥ |</p>

<lg>
<l>sva-dharma-niṣṭhaḥ śata-janmabhiḥ pumān</l>
<l>viriñcatām eti tataḥ paraṃ hi mām |</l>
<l>avyākṛtaṃ bhāgavato 'tha vaiṣṇavaṃ</l>
<l>padaṃ yathāhaṃ vibudhāḥ kalātyaye || [BhP 4.24.29] iti caturthe</l>
</lg>
<p>śrī-rudra-gītam |</p>

<p>someti supāṃ sulug ity ādinā ṣaṣṭhyā luk chāndasaḥ | tata uttaratrāpi gatir
ity asyānvayaḥ | jyotir brahma tad-aikātmya-bhāvānāṃ muktānām ity arthaḥ |</p>

<p>nanu tādṛśām api sarveṣāṃ kintu mahātmanāṃ mahāśayānāṃ
mokṣānādaratayā bhajatāṃ śrī-sanakādi-tulyānām ity arthaḥ |</p>

<p>muktānām api siddhānāṃ nārāyaṇa-parāyaṇaḥ
<l>sudurlabhaḥ praśāntātmā koṭiṣv api mahā-mune || [BhP 6.14.5] iti ṣaṣṭhāt |</l></p>

<lg>
<l>yoginām api sarveṣāṃ madgatenāntarātmanā |</l>
<l>śraddhāvān bhajate yo māṃ sa me yuktatamo mataḥ || [Gītā 6.47] iti</l>
</lg>
<p>gītābhyaś ca |</p>

<p>teṣv eva mahattva-paryavasanāt | tasya ca brahma-lokasyopari
sarvordhva-pradeśe gavāṃ lokaḥ śrī-goloka ity arthaḥ | taṃ ca golokaṃ
sādhyāḥ prāpañcika-devānāṃ prasādhanīyā mūla-rūpā
nitya-tadīya-deva-gaṇāḥ pālayanti dik-pālatayā vartante te ha nākaṃ
mahimānaḥ sacantaḥ yatra pūrve sādhyāḥ santi devāḥ [Rk 10.90.16] iti śruteḥ |</p>

<lg>
<l>tatra pūrve ye ca sādhyā viśve devāḥ sanātanāḥ |</l>
<l>te ha nākaṃ mahimānaḥ sacantaḥ śubha-darśanāḥ || iti</l>
</lg>
<p>mahā-vaikuṇṭha-varṇane pādmottara-khaṇḍāc ca |</p>

<p>yad vā tad bhūri-bhāgyam iha janma kim apy aṭavyāṃ yad gokule'pi
[BhP 10.14.34] iti śrī-brahma-stavānusāreṇa tad-vidha-parama-bhaktānām api
sādhyās tādṛśa-siddhi-prāptaye prāsādhanīyāḥ śrī-gopī-prabhṛtayas taṃ
pālayanti |</p>

<p>tad evaṃ sarvopari-gatatve'pi | hi prasiddhau | sa śrī-golokaḥ sarva-gataḥ
śrī-nārāyaṇa iva prāpañcikāprāpañcika-vastu-vyāpakaḥ | kaiścit
krama-mukti-vyavasthayā tathā prāpyamāno'py asau
dvitīya-skandha-varṇita-kamalāsana-dṛṣṭa-vaikuṇṭhavat śrī-vraja-vāsinbhir
atrāpi yasmād dṛṣṭa iti bhāvaḥ |</p>

<l>ataiva mahān bhagavad-rūpa eva | mahāntaṃ vibhum ātmānam [KaṭhU 2.22]</l>
<p>iti śruteḥ | tatra hetuḥ | mahākāśaḥ parama-vyomākhyaḥ
brahma-viśeṣaṇa-lābhād ākāśas tal-liṅgād [Vs 1.1.22] iti nyāya-prasiddheś
ca | tad-gata-brahmākārodayāntaram eva vaikuṇṭha-prāpteḥ yathājāmilasya |
tad evam upary upari sarvopary api virājamāne tatra śrī-goloke'pi tava gatiḥ |
śrī-govinda-rūpeṇa krīḍā vartata ity arthaḥ |</p>

<p>ataiva sā ca gatiḥ sādhāraṇī na bhavati kintu tapomayī |
tapo'trānavacchinnaiśvaryaṃ sahasra-nāma-bhāṣye'pi paramaṃ yo mahat tapaḥ
ity atra tatra vyākhyātam | sa tapo'tapyata iti parameśvara-viṣayaka-śruteḥ |
aiśvaryaṃ prākāśayad iti tatrārthaḥ | ataiva brahmādi-durvitarkyatvam apy
āha yām iti | adhunā tasya śrī-goloka ity ākhyā bījam abhivyañjayati gatir
iti | brāhmye brahma-loka-prāpake tapasi viṣṇu-viṣayaka-manaḥ-praṇidhāne
yuktānāṃ yata-cittānāṃ tat-prema-bhaktānām ity arthaḥ | yasya jñāna-mayaṃ
tapaḥ iti śruteḥ | brahma-loko vaikuṇṭha-lokaḥ | parā prakṛtyatītā | gavāṃ
vraja-vāsi-mātrāṇāṃ mocayan vraja-gavāṃ dina-tāpam [BhP 10.35.25]
ity-uktānusāreṇa atraiva nighnatopadravān gavām ity uktyā ca
goloka-vāsi-mātrāṇāṃ svatas tad-bhāva-bhāvitānāṃ ca sādhana-vaśād ity
arthaḥ | atas tad-bhāvasya durlabhatvād durārohā | tad evaṃ golokaṃ
varṇayitvā tasya gokulena sahābhedam āha sa tv iti |
sa eva tu sa loko dhṛto rakṣitaḥ śrī-govardhanoddharaṇeneti | evam eva
mokṣa-dharma-śrī-nārāyaṇīyopākhyāne śrī-bhagavad-vākyam -</p>

<p>evaṃ bahu-vidhai rūpaiś carāmīha vasundharām |
<l>brahma-lokaṃ ca kaunteya golokaṃ ca sanātanam || [Mbh 12.330.68] iti |</l></p>

<p>tathā ca mṛtyu-sañjaya-tantre --</p>

<p>ekadā sāntarīkṣāc ca vaikuṇṭhaṃ svecchayā bhuvi |
gokulatvena saṃsthāpya gopīmaya-mahotsavā |
bhakti-rūpāṃ satāṃ bhaktim utpāditavatī bhṛśam || iti |</p>

<p>evaṃ nārada-pañcarātre vijayākhyāne -</p>

<p>tat sarvopari goloke śrī-govindaḥ sadā svayam |
viharet paramānandī gopī-gokula-nāyakaḥ || iti |</p>

<p>tathā ṛkṣu cāyam eva pradiṣṭaḥ -</p>

<p>tāṃ vāṃ vāstūny uśmasi gamadhyai
yatra gāvo bhūri-śṛṅgā ayāsaḥ |
atrāha tad urugāyasya vṛṣṇaḥ
paramaṃ padam avabhāti bhūri || iti |
vyākhyātaṃ ca - tāṃ tāni vāṃ yuvayoḥ kṛṣṇa-rāmayor vāstūni līlā-sthānāni
gamadhyai prāptuṃ uśmasi kāmayāmahe | tāni kiṃ viśiṣṭāni ? yatra yeṣu
bhūri-śṛṅgā mahā-śṛṅgyo gāvo bahu-śubha-lakṣaṇā iti vā | ayāsaḥ śubhāḥ |
ayaḥ śubhāvaho vidhir ity amaraḥ | devāsa itivat jasantaṃ padam | atra
bhūmau tal-loke vede ca prasiddhaṃ śrī-golokākhyaṃ urugāyasya svayaṃ
bhagavato tac-caraṇāravindasya paramaṃ prapañcātītaṃ padaṃ sthānaṃ bhūri
bahudhā avabhātīty āha veda iti |</p>

<p>yajuḥsu - mādhyandinīyā stūyate dhāmāny uśmasi ity ādau | viṣṇoḥ
paramaṃ padam avabhātīti bhūrīti cātra prakārāntaraṃ paṭhanti śeṣaṃ
<l>samānam ||5||</l></p>

</div>
<div>
<p>evaṃ jyotir-mayo devaḥ sad-ānandaṃ parāt paraḥ |
ātmārāmasya tasyāsti prakṛtyā na samāgamaḥ ||6|| // BrS_5.10 //</p>

</div>
<div>

<p>atha mūla-vyākhyām anusarāmaḥ | virāṭ-tad-antaryāminor abheda-vivakṣayā
puruṣa-sūktādāv eka-puruṣatvaṃ yathā nirūpitaṃ, tathā
goloka-tad-adhiṣṭhātror apy āha evam iti | devo golokas
tad-adhiṣṭhātṛ-śrī-govinda-rūpaḥ | sadānandam iti tat-svarūpam ity arthaḥ |
napuṃsakatvaṃ vijñānam ānandaṃ brahma iti śruteḥ | ātmārāmasya
anya-nirapekṣasya prakṛtyā māyayā na samāgamaḥ | yathoktaṃ dvitīye - na
yatra māyā kim utāpare harer anuvratā yatra surāsurārcitāḥ [BhP 2.9.10] ||6||</p>

</div>
<div>
<p>māyayāramamāṇasya na viyogas tayā saha |
<l>ātmanā ramayā reme tyakta-kālaṃ sisṛkṣayā | // BrS_5.11 //</l></p>

<p>niyatiḥ sā ramā devi tat-priyā tad-vaśaṃ tadā ||7|| // BrS_5.12ab //</p>

</div>
<div>

<p>atha prapañcātmanas tad-aṃśasya puruṣasya tu na tādṛśatvam ity āha
māyayeti | prākṛta-pralaye'pi tasmiṃs tasyālayāt yasyāṃśāṃśāṃśa-bhāgenety
ādeḥ |</p>

<p>nanu tarhi jīvavat-tal-liptatvena aniīśvaratvaṃ syāt ? tatrāha ātmaneti | sa tu
ātmanā antarvṛtyā tu ramayā svarūpa-śaktyaiva reme ratiṃ prāpnoti | bahir
eva māyayā sevya ity arthaḥ |</p>

<p>eṣa prapanna-varado ramayātma-śaktyā
<l>yad yat kariṣyati gṛhīta-guṇāvatāraḥ || [BhP 3.9.23] iti tṛtīye brahma-stavāt |</l></p>

<p>atra -māyāṃ vyudasya cic-chaktyā kaivalye sthita ātmani [BhP 1.7.23] iti
prathame śrīmad-arjuna-vacanāt | tarhi tat-preraṇaṃ vinā kathaṃ sṛṣṭis
tatrāha | sisṛkṣayā sraṣṭum icchayā tyaktaḥ sṛṣṭy-arthaṃ prahitaḥ kālaḥ
yasmāt ramaṇāt tādṛśaṃ yathā syāt tathā reme | prathamānta-pāṭhas tu
sugamaḥ | tat prabhāva-rūpeṇa tenaiva sā sidhyatīti bhāvaḥ |</p>

<p>prabhāvaṃ pauruṣaṃ prāhuḥ kālam eke yato bhayam [BhP 3.26.16]</p>

<p>kāla-vṛttyā tu māyāyāṃ guṇa-mayyām adhokṣajaḥ |
<l>puruṣeṇātma-bhūtena vīryam ādhatta vīryavān || [BhP 3.5.26] iti ca tṛtīyāt |</l></p>

<p>nanu ramaiva sā kā tatrāha niyatir ity ardhena | niyamyate svayaṃ
bhagavatyeva nityatā bhavatīti niyatiḥ svarūpa-bhūtā tac-chaktiḥ | devī
dyotamānā sva-prakāśa-rūpā ity arthaḥ | tad-uktaṃ dvādaśe - anapāyinī
bhagavatī śrīḥ śākṣād ātmano hareḥ [BhP 12.11.20] iti | ṭīkā ca --
anapāyinī hareḥ śaktiḥ | tatra hetuḥ sākṣād ātmana iti svarūpasya
cid-rūpatvāt tasyās tad-abhedād ity arthaḥ | ity eṣā |</p>

<p>atra sākṣāt-śabdena vilajjamānayā yasya sthātum īkṣā-pathe'muyā ity
ā̆dy-uktyā māyā neti dhvanitam | tatrānapāyitvaṃ yathā viṣṇu-purāṇe</p>

<p>nityaiva sā jagan-mātā viṣṇoḥ śrīr anapāyinī
<l>yathā sarva-gato viṣṇus tathaiveyaṃ dvijottamaḥ || [ViP 1.8.17] iti |</l></p>

<p>evaṃ yathā jagat-svāmī deva-devo janārdanaḥ |
<l>avatāraṃ karoty eṣā tathā śrīs tat-sahāyinī || [ViP 1.9.142] iti ca |</l></p>

<p>devatve deva-dehā sā mānuṣatve ca mānuṣī |
<l>harer dehānṛ-rūpāṃ vai karoty eṣātmanas tanum || [ViP 1.9.145] iti ca |</l></p>

<p>hayaśīrṣa-pañcarātre - na viṣṇunā vinā devī na hariḥ padmajāṃ vinā iti ||</p>

<p>7 ||</p>

</div>
<div>
<p>tal-liṅgaṃ bhagavān śambhur jyoti-rūpaḥ sanātanaḥ |
yā yoniḥ sāparā śaktiḥ kāmo bījaṃ mahad dhareḥ ||8|| // BrS_5.12 //</p>

</div>
<div>

<p>nanu kutrāpi śiva-śaktyoḥ kāraṇatā śrūyate, tatra virāḍ-varṇanavat
kalpanayeti tad-aṅga-viśeṣatvenāha - tal-liṅgam iti | yasyāyutāyutāṃśāṃśe
viśva-śaktir iyaṃ sthitā iti viṣṇu-purāṇānusāreṇa prapañcātmanas
tasyamahā-bhagavad-aṃśasya svāṃśa-jyotir-ācchannatvād aprakaṭa-rūpasya
puruṣasya liṅgaṃ liṅga-sthānīyaḥ yaḥ prapañcotpādako'ṃśaḥ sa eva
śambhuḥ | anyas tu tad-āvirbhāva-viśeṣatvād eva śambhur ucyate ity arthaḥ |
vakṣyate ca kṣīraṃ yathā dadhi-vikāra-viśeṣa-yogād sañjāyate na tu tataḥ
pṛthag asti hetor ity ādi |</p>

<p>tathā tasya vīryāvadhāna-sthāna-rūpāyā māyāyā apy aprakaṭa-rūpāyā yā
yonir yoni-sthānīyo'ṃśaḥ saivāparā pradhānākhyā śaktir iti pūrvavat | tatra
ca hares tasya puruṣākhya-hary-aṃśasya kāmo bhavati sṛṣṭy-arthaṃ
tad-didiṛkṣā jāyate ity arthaḥ | tataś ca mahad iti sa-jīva-mahat-tattva-rūpaṃ
<l>tu māyāyām iti tṛtīyāc ca || 8 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>liṅga-yony-ātmikā jātā imā māheśvarī-prajāḥ ||9|| // BrS_5.13 //</p>

</div>
<div>

<p>vastutas tu pūrvābhiprāyatvam evety āha liṅgety ardhena | māheśvarīḥ
<l>māheśvaryaḥ || 9 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>śaktimān puruṣaḥ so 'yaṃ liṅga-rūpī maheśvaraḥ |
tasminnāvirabhūlliṅge mahā-viṣṇur jagat-patiḥ ||10|| // BrS_5.14 //</p>

</div>
<div>

<p>śaktimān ity ardhena tad evānūdya tasmin pūrvoktāprakaṭa-rūpasya
prakaṭa-rūpatayāpunar abhivyaktir ity āha tasminn ity ardhena | tasmāl
liṅga-rūpī prapañcotpādakas tad-aṃśo'pi śaktimān puruṣocyate |
maheśvaro'py ucyate tataś ca tasmin bhūta-sūkṣma-paryantatāṃ prāpte liṅge
svayaṃ tad-aṃśī mahā-viṣṇur āvirabhūt prakaṭa-rūpeṇāvirbhavati | yato
<l>jagatāṃ sarveṣāṃ parāvareṣāṃ jīvānāṃ sa eva patir iti || 10 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>sahasra-śīrṣā puruṣaḥ sahasrākṣaḥ sahasra-pāt |
sahasra-bāhur viśvātmā sahasrāṃśaḥ sahasra-sūḥ ||11|| // BrS_5.14 //</p>

</div>
<div>

<p>tad evaṃ rūpaṃ vivṛṇoti sahasra-śīrṣeti | sahasram aṃśā avatārā yasya sa
sahasrāṃśaḥ | sahasraṃ sūte sṛjati yaḥ sa sahasra-sūḥ |
sahasra-śabda-sarvatrāsaṅkhyatā-paraḥ | dvitīye ca tasyaiva rūpam idam
uktam -- ādyo'vatāraḥ puruṣaḥ parasya [BhP 2.6.42] iti | asya ṭīkāyāṃ - yasya
<l>sahasra-śīrṣety ukto līlā-vigrahaḥ parasya bhūmnaḥ ādyo'vatāraḥ iti ||11||</l></p>

</div>
<div>
<p>nārāyaṇaḥ sa bhagavān āpas tasmāt sanātanāt |
āvirāsīt kāraṇārṇo nidhiḥ saṅkarṣaṇātmakaḥ |
yoga-nidrāṃ gatas tasmin sahasrāṃśaḥ svayaṃ mahān ||12|| // BrS_5.16 //</p>

</div>
<div>

<p>ayam eva kāraṇārṇavaśāyīty āha nārāyaṇa iti sārdhena | tāḥ āpa eva
kāraṇārṇo-nidhir āvirāsīt sa tu nārāyaṇaḥ saṅkarṣaṇātmakaḥ iti | pūrvaṃ
golokāvaraṇatayā yaś caturvyūha-madhye saṅkarṣaṇaḥ sammataḥ
tasyaivāṃśo'yam ity arthaḥ | tad uktaṃ -</p>

<lg>
<l>āpo nārā iti proktā āpo vai nara-sūnavaḥ |</l>
<l>tasya tā ayanaṃ pūrvaṃ tena nārāyaṇaḥ smṛtaḥ ||12||</l>
</lg>

</div>
<div>
<p>tad-roma-bila jāleṣu bījaṃ saṅkarṣaṇasya ca |
haimāny aṇḍāni jātāni mahā-bhūtāvṛtāni tu ||13|| // BrS_5.17 //</p>

</div>
<div>

<p>tasmād eva brahmāṇḍānām utpattim āha tad rometi | tad iti tasyety arthaḥ
tasya saṅkarṣaṇātmakasya yad bījaṃ yoni-śaktāvadhyas taṃ tad eva pūrvaṃ
bhūta-sūkṣma-paryantatāṃ prāptaṃ sat paścāt tasya loma-bila-jāleṣu vivareṣu
antarbhūtaṃ ca sat haimāni aṇḍāni jātāni tāni cāpañcī-kṛtāṃśaiḥ
mahābhūtair jātānīty arthaḥ | tad uktaṃ daśame brahmaṇā -</p>

<p>kvedṛg-vidhāvigaṇitāṇḍa-parāṇu-caryā-
<l>vātādhva-roma-vivarasya ca te mahitvam || [BhP 10.14.11] iti |</l></p>

<lg>
<l>tṛtīye ca -</l>
<l>vikāraiḥ sahito yuktair viśeṣādibhir āvṛtaḥ |</l>
<l>āṇḍakośo bahir ayaṃ pañcāśat-koṭi-vistṛtaḥ ||</l>
</lg>

<p>daśottarādhikair yatra praviṣṭaḥ paramāṇuvat |
lakṣyate 'ntar-gatāś cānye koṭiśo hy aṇḍa-rāśayaḥ || [BhP 3.11.39-40] iti ||13||</p>

</div>
<div>
<l>praty-aṇḍam evam ekāṃśād ekāṃśād viśati svayam | // BrS_5.18 //</l>

<p>sahasra-mūrdhā viśvātmā mahā-viṣṇuḥ sanātanaḥ ||14|| // BrS_5.18add //</p>

</div>
<div>

<p>tataś ca teṣu brahmāṇḍeṣu pṛthak pṛthak svarūpaiḥ svarūpāntaraiḥ sa eva
praviveśety āha pratyaṇḍam iti | ekāṃśād ekāṃśād ekenaikenāṃśenety
<l>arthaḥ || 14 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>vāmāṅgād asṛjad viṣṇuṃ dakṣiṇāṅgāt prajāpatim |
jyotir-liṅga-mayaṃ śambhuṃ kūrca-deśād avāsṛjat ||15|| // BrS_5.19 //</p>

</div>
<div>

<p>punaḥ kiṃ cakāra tatrāha - vāmāṅgād iti | viṣṇv-ādaya ime sarveṣām eva
brahmāṇḍānāṃ pālakādayaḥ prati brahmāṇḍāntaḥ sthitānāṃ viṣṇv-ādīnāṃ
svāṃśānāṃ prayoktāraḥ | yathā prati-brahmāṇḍe tathā adhi
brahmāṇḍa-maṇḍalam abhyupagantavyam iti bhāvaḥ | yeṣu prajāpatir ayaṃ
hiraṇyagarbha-rūpa eva na tu vakṣyamāṇa-caturmukha-rūpa eva, so'yaṃ
tat-tad-āvaraṇa-gata-tat-tad-devānāṃ sraṣṭeti | viṣṇu-śambhū api
tat-tat-pālana-saṃhāra-kartārau jñeyau | kūrca-deśāt bhruvor madhyāt | eṣāṃ
<l>jalāvaraṇa eva sthānāni jñeyāni || 15 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>ahaṅkārātmakaṃ viśvaṃ tasmād etad vyajāyata ||16|| // BrS_5.20 //</p>

</div>
<div>

<p>tatra śambhoḥ kāryāntaram apy āha ahaṅkārātmakam ity ardhena | etad
<lg>
<l>viśvaṃ tasmād evāhaṅkārātmakaṃ vyajāyata babhūva |</l>
<l>viśvasyāhaṅkārātmakatā tasmāj jātety arthaḥ sarvāhaṅkārādhiṣṭhātṛtvāt</l>
<l>tasya || 16 ||</l>
</lg></p>

</div>
<div>
<p>atha tais tri-vidhair veśair līlām udvahataḥ kila |
yoga-nidrā bhagavatī tasya śrīr iva saṅgatā ||17|| // BrS_5.21 //</p>

</div>
<div>

<p>brahmāṇḍa-praviṣṭasya tu tat-tad-rūpasya līlām āha atha tair ity ādi | tais tat
sadṛśais trividhaiḥ prati-brahmāṇḍa-gata-viṣṇv-ādibhir veśai rūpair līlāṃ
brahmāṇḍāntargata-pālanādi-rūpām udvahato
brahmāṇḍāntargata-puruṣasyeti tām udvahati | tasminn ity arthaḥ |
<lg>
<l>yoga-nidrā - pūrvokta-mahā-yoga-nidrāṃśa-bhūtā bhagavatī</l>
<l>svarūpānanda-samādhimayatvād antarbhūta-sarvaiśvaryā saṅgatā śrīr iveti |</l>
<l>tatra yathā śrīr apy aṃśena saṅgatā tathā sāpīty arthaḥ ||17||</l>
</lg></p>

</div>
<div>
<p>sisṛkṣāyāṃ tato nābhes tasya padmaṃ viniryayau |
tan-nālaṃ hema-nalinaṃ brahmaṇo lokam adbhutam ||18|| // BrS_5.22 //</p>

</div>
<div>

<p>tataś ca sisṛkṣāyām iti | nālaṃ nāla-yuktaṃ tad-dhema-nalinaṃ brahmaṇo
<l>janma-śayanayoḥ sthānatvāt loka ity arthaḥ ||18||</l></p>

</div>
<div>
<p>tattvāni pūrva-rūḍhāni kāraṇāni parasparam |
<l>samavāyāprayogāc ca vibhinnāni pṛthak pṛthak || // BrS_5.23 //</l></p>

<p>cic-chaktyā sajjamāno 'tha bhagavān ādi-pūruṣaḥ |
yojayan māyayā devo yoga-nidrām akalpayat ||19|| // BrS_5.24 //</p>

</div>
<div>

<p>tathā asaṅkhya-jīvātmakasya samaṣṭi-jīvasya prabodhaṃ vaktuṃ punaḥ
kāraṇārṇonidhi-śāyinas tṛtīya-skandhoktānusāriṇīṃ sṛṣṭi-prakriyāṃ
vivṛtyāha - tattvānīti trayeṇa | tatra dvayam āha - māyayā sva-śaktyā
parasparaṃ tattvāni yojayann iti yojanānantaram eva nirīhatayā yoga-nidrām
<l>eva svīkṛtavān ity arthaḥ || 19 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>yojayitvā tu tāny eva praviveśa svayaṃ guhām |
guhāṃ praviṣṭe tasmiṃs tu jīvātmā pratibudhyate ||20|| // BrS_5.25 //</p>

</div>
<div>

<p>atha tṛtīyam āha yojayitveti | yojayitvā tad yojanā-yoga-nidrayor antarāle ity
arthaḥ | guhāḥ virāḍ-vigraham | pratibudhyate pralaya-svāpāj jāgarti || 20 ||</p>

</div>
<div>
<p>sa nityo nitya-sambandhaḥ prakṛtiś ca paraiva sā ||21|| // BrS_5.26 //</p>

</div>
<div>

<p>jīvasya svābhāvikī sthitim āha sa nity ity ardheneti |
nityo'nādy-ananta-kāla-bhāvī nitya-sambandho bhagavatā saha samavāyo
yasya saḥ | sūryeṇa tad-raśmi-jālasyeveti bhāvaḥ |</p>

<p>yat-taṭasthaṃ tu cid-rūpaṃ sva-saṃvedyād vinirgatam |
rañjitaṃ guṇa-rāgeṇa sa jīva iti kathyate || iti nārada-pañcarātrāt |</p>

<p>mamaivāṃśo jīva-loke jīva-bhūtaḥ sanātanaḥ || iti śrī-gītopaniṣadbhyaś ca |</p>

<p>ataiva prakṛtiḥ sākṣi-rūpeṇa svarūpa-sthita eva | sva-pratibimba-rūpeṇa
pramātṛ-rūpeṇa prakṛtim iva prāptaś cety arthaḥ | prakṛtiṃ viddhi me parām
jīva-bhūtām iti śrī-gītāsv eva | dvā suparṇā sayujā sakhāyā iti śrutiś ca
<l>nitya-svarūpaṃ darśayati || 21 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>evaṃ sarvātma-sambandhaṃ nābhyāṃ padmaṃ harer abhūt |
tatra brahmābhavad bhūyaś catur-vedi catur-mukhaḥ ||22|| // BrS_5.27 //</p>

</div>
<div>

<p>atha tasya samaṣṭi-jīvāsthānaṃ guhā-praviṣṭāt puruṣād udbhūtam ity āha
evam iti | tataḥ samaṣṭi-dehābhimāninas tasya hiraṇya-garbha-brahmaṇas
<l>tasmāt bhoga-vigrahotpattim āha tatreti || 22 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>sa jāto bhagavac-chaktyā tat-kālaṃ kila coditaḥ |
sisṛkṣāyāṃ matiṃ cakre pūrva-saṃskāra-saṃskṛtaḥ |
dadarśa kevalaṃ dhvāntaṃ nānyat kim api sarvataḥ ||23|| // BrS_5.28 //</p>

</div>
<div>

<p>atha tasya caturmukhasya ceṣṭām āha sa jāta ity sārdhena | spaṣṭam || 23 ||</p>

</div>
<div>
<p>uvāca puratas tasmai tasya divya sarasvatī |
kāmaḥ kṛṣṇāya govinda he gopī-jana ity api |
vallabhāya priyā vahner mantram te dāsyati priyam ||24|| // BrS_5.29 //</p>

</div>
<div>

<p>atha tasmin pūrvopāsanā-bhāgya-labdhāṃ bhagavat-kṛpām āhovāceti
sārdhena | spaṣṭam || 24 ||</p>

</div>
<div>
<p>tapas tvaṃ tapa etena tava siddhir bhaviṣyati ||25|| // BrS_5.30 //</p>

</div>
<div>

<p>etad eva sparśeṣu yat ṣoḍaśam ekaviṃśam iti tṛtīya-skandhānusāreṇa yojayati
tapa tvaṃ ity ardhena | spaṣṭam || 25 ||</p>

</div>
<div>
<p>atha tepe sa suciraṃ prīṇan govindam avyayam |
<l>śvetadvīpa-patiṃ kṛṣṇaṃ goloka-sthaṃ parāt param || // BrS_5.31 //</l></p>

<p>prakṛtyā guṇa-rūpiṇyā rūpiṇyā paryupāsitam |
<l>sahasra-dala-sampanne koṭi-kiñjalka-bṛṃhite || // BrS_5.32 //</l></p>

<p>bhūmiś cintāmaṇis tatra karṇikāre mahāsane |
<l>samāsīnaṃ cid-ānandaṃ jyoti-rūpaṃ sanātanam || // BrS_5.33 //</l></p>

<p>śabda-brahma-mayaṃ veṇuṃ vādayantaṃ mukhāmbuje |
vilāsinī-gaṇa-vṛtaṃ svaiḥ svair aṃśair abhiṣṭutam ||26|| // BrS_5.34 //</p>

</div>
<div>

<p>sa tu tena mantreṇa sva-kāmanā-viśeṣānusārāt sṛṣṭikṛt-śakti-viśiṣṭatayā
vakṣyamāṇas tavānusārāt gokulākhya-pīṭha-gatatayā śrī-govindam
upāsitavān ity āha -- atha tepe ity ādi caturbhiḥ | guṇa-rūpiṇyā
sattva-rajas-tamo-guṇa-mayyā rūpiṇyā mūrtimatyā paryupāsitaṃ paritas tad
gokulād bahiḥ-sthitayopāsitam dhyānādinā arcitam | māyā parety abhimukhe
ca vilajjamānā [BhP 2.7.47] iti | balim udvahanty ajayā nimiṣā iti ca
śrī-bhāgavatāt | aṃśais tad-āvaraṇa-sthaiḥ parikaraiḥ || 26 ||</p>

</div>
<div>
<p>atha veṇu-ninādasya trayī-mūrti-mayī gatiḥ |
<l>sphurantī praviveśāśu mukhābjāni svayambhuvaḥ || // BrS_5.35 //</l></p>

<p>gāyatrīṃ gāyatas tasmād adhigatya sarojajaḥ |
saṃskṛtaś cādi-gunuṇā dvijatām agamat tataḥ ||27|| // BrS_5.36 //</p>

</div>
<div>

<p>tad evaṃ dīkṣātaḥ parastād eva tasya dhruvasyeva dvijatva-saṃskāras
tad-ārādhitāt tan-mantrādhidevāj jātaḥ ity āha atha veṇv iti dvayena |
trayī-mūrtir gāyatrī veda-mātṛtvāt | dvitīya padye tasya eva vyaktibhāvitvāc
ca | tan-mayī gatiḥ paripāṭī | mukhābjāni praviveśety aṣṭa-karṇaiḥ
praviveśety arthaḥ | ādi-guruṇā śrī-kṛṣṇena ||27||</p>

</div>
<div>
<p>trayyā prabuddho 'tha vidhir vījñāta-tattva-sāgaraḥ |
tuṣṭāva veda-sāreṇa stotreṇānena keśavam ||28|| // BrS_5.37 //</p>

</div>
<div>

<p>tataś ca trayīm api tasmāt prāpya tam eva tuṣṭāvety āha trayyeti | keśān
aṃśūna vayati vistārayatīti keśavas tam |</p>

<lg>
<l>aṃśavo ye prakāśante mam te keśa-saṃjñitāḥ |</l>
<l>sarvajñāḥ keśavaṃ tasmān mām āhur muni-sattamāḥ ||</l>
</lg>

<l>iti sahasra-nāma-bhāṣyotthāpita-keśava-niruktau bhārata-vacanāt || 28 ||</l>

</div>
<div>
<p>cintāmaṇi-prakara-sadmasu kalpa-vṛkṣa-
lakṣāvṛteṣu surabhir abhipālayantam |
lakṣmī-sahasra-śata-sambhrama-sevyamānaṃ
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||29|| // BrS_5.38 //</p>

</div>
<div>

<p>stutim āha cintāmaṇīty ādibhiḥ | tatra goloke'smin mantra-bhedena
tad-eka-deśeṣu bṛhad-dhyāna-mayādiṣv ekasyāpi mantrasya rāsa-mayādiṣu
ca pīṭheṣu satsv api madhyasthatvena mukhyatayā prathamaṃ
golokākhya-pīṭha-nivāsa-yogya-līlayā stauti cintāmṇīty ekena |</p>

<p>abhi sarvato-bhāvena
vana-nayana-cāraṇa-go-sthānānayana-sambhālana-prakāreṇa pālayantaṃ
sa-snehaṃ rakṣantam | kadācid rahasi tu vailakṣaṇyam ity āha lakṣmīti
<l>lakṣmyo'tra gopa-sundarya eveti vyākhyātam eva ||29||</l></p>

</div>
<div>
<p>veṇuṃ kvaṇantam aravinda-dalāyatākṣam-
barhāvataṃsam asitāmbuda-sundarāṅgam |
kandarpa-koṭi-kamanīya-viśeṣa-śobhaṃ
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||30|| // BrS_5.39 //</p>

</div>
<div>

<p>tad evaṃ cintāmaṇi-prakara-sadma-mayīṃ kathā-gānaṃ nāṭyaṃ gamanam
apīti vakṣyamāṇānusāreṇa golokhākhya-vilakṣaṇa-pīṭha-gatāṃ līlām uktvā
eka-sthāna-sthitikāṃ kathā-gānādi-rahitāṃ bṛhad-dhyānādi-dṛṣṭāṃ
dvitīya-pīṭha-gatāṃ līlām āha veṇum iti dvayena | veṇum iti tatra
<l>spaṣṭam ||30||</l></p>

</div>
<div>
<p>ālola-candraka-lasad-vanamālya-vaṃśī-
ratnāṅgadaṃ praṇaya-keli-kalā-vilāsam |
śyāmaṃ tri-bhaṅga-lalitaṃ niyata-prakāśaṃ
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||31|| // BrS_5.40 //</p>

</div>
<div>

<p>ālolety ādi | praṇaya-pūrvako yaḥ keli-parihāsas tatra yā vaidagdhī saiva
<l>vilāso yasya taṃ, drava-keli-parīhāsā ity amaraḥ ||31||</l></p>

</div>
<div>
<p>aṅgāni yasya sakalendriya-vṛtti-manti
paśyanti pānti kalayanti ciraṃ jaganti |
ānanda-cinmaya-sad-ujjvala-vigrahasya
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||32|| // BrS_5.41 //</p>

</div>
<div>

<p>tad evaṃ līlā-dvayam uktvā paramācintya-śaktyā vaibhava-viśeṣān āha
aṅgānīti caturbhiḥ | tatra śrī-vigrahasya aṅgāni hasto'pi draṣṭuṃ śaknoti,
cakṣur api pālayituṃ pārayati, tathā anyad anyad apy aṅgam anyad anyat
kalayituṃ prabhavatīti | evam evoktaṃ - sarvataḥ pāṇi-pādaṃ tat
sarvato'kṣi-śiro-mukham ity ādi | jagantīti | līlā-parikareṣu tat-tad-aṅgaṃ
yathā-svam eva vyavaharatīti bhāvaḥ | tatra ca tasya vigrahasya vailakṣaṇyam
<l>eva hetur ity āha ānandeti ||32||</l></p>

</div>
<div>
<p>advaitam acyutam anādim ananta-rūpam
ādyaṃ purāṇa-puruṣaṃ nava-yauvanaṃ ca |
vedeṣu durlabham adurlabham ātma-bhaktau
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||33|| // BrS_5.42 //</p>

</div>
<div>

<p>vailakṣaṇyam eva puṣṇāti advaitam iti tribhiḥ | advaitaṃ pṛthivyā mayam
advaito rājetvad atulyam ity arthaḥ | vismāpanaṃ svasya ca
tṛtīya-sthasyoddhava-vākyāt | acyutaṃ</p>

<p>na cyavante hi yad bhaktāḥ mahatyāṃ pralayāpadi |
ato'cyuto'khile loke sa ekaḥ sarvago'vyayaḥ || iti kāśī-kāṇḍa-vacanāt |</p>

<lg>
<l>kaṃso batādyākṛtam ety anugrahaṃ</l>
<l>drakṣye'ṅghri-padmaṃ prahito'munā hareḥ |</l>
<l>kṛtāvatārasya duratyayaṃ tamaḥ</l>
<l>pūrve'taran yan nakha-maṇḍala-tviṣā ||</l>
</lg>

<p>yad-arcitaṃ brahma-bhavādibhiḥ suraiḥ śriyā ca ity ādi
daśama-sthākrūra-vākyān |</p>

<lg>
<l>yā vai śriyārcitam ajādibhir āpta-kāmair</l>
<l>yogeśvarair api yad ātmani rāsa-goṣṭhyām |</l>
<l>kṛṣṇasya tad bhagavataś caraṇāravindaṃ</l>
<l>nyastaṃ staneṣu vijahuḥ parirabhya tāpam || [BhP 10.47.62] iti</l>
</lg>
<p>śrīmad-uddhava-vākyam |</p>

<p>darśayāmāsa lokaṃ svaṃ gopānāṃ tamasaḥ param [BhP 10.28.14] ity uktvā,</p>

<p>nandādayas tu taṃ dṛṣṭvā
paramānanda-nirvṛtāḥ |
kṛṣṇaṃ ca tatra cchandobhiḥ
<l>stūyamānaṃ suvismitāḥ || [BhP 10.28.17] iti śrī-śuka-vākyāc ca |</l></p>

<p>anādim ity ādi-trayaṃ yathaikādaśa-sāṅkhya-kathane, kālo māyā-maye jīvaḥ
[BhP 11.24.27] ity ādau mahā-pralaye sarvāvaśiṣṭatvena brahmopadiśya tadāpi
tasya draṣṭṛtvaṃ svayaṃ bhagavān svasminn āha --</p>

<p>eṣa sāṅkhya-vidhiḥ proktaḥ saṃśaya-granthi-bhedanaḥ |
<l>pratilomānulomābhyāṃ parāvara-dṛśā mayā || [BhP 11.24.29] iti |</l></p>

<p>purāṇa puruṣaḥ -- ekas tvam ātmā puruṣaḥ purāṇaḥ [BhP 10.14.20] iti
brahma-vākyāt gūḍhaḥ purāṇa-puruṣo vana-citra-mālyaḥ [BhP 7.15.58] iti
māthura-vākyāc ca |</p>

<p>tathāpi nava-yauvanaṃ -- purāpi navaḥ purāṇa iti nirukteḥ | gopyas tapaḥ kim
acaran yad amuṣya rūpam [BhP 10.44.14] ity ādau | anusavābhinavaṃ iti
<l>daśamāt | yasyānanaṃ makara-kuṇḍalādi nityotsavam [BhP 9.24.65] iti</l>
navamāt | satyaṃ śaucam ity ādau saubhaga-kānty-ādīn paṭhitvā,</p>

<lg>
<l>ete cānye ca bhagavan nityā yatra mahā-guṇāḥ |</l>
<l>prārthyā mahattvam icchadbhir na viyanti sma karhicit || [BhP 1.16.3] iti</l>
</lg>
<p>prathamāt |</p>

<p>bṛhad-dhyānādau tathā śravaṇāt -- gopa-veśam abhrābhaṃ taruṇaṃ
kalpa-drumāśritam [GTU 1.8] iti tāpanī-śrutau | tad-dhyāne taruṇa-śabdasya
nava-yauvana eva śobhā vidhānatvena tātparyāt |</p>

<p>vedeṣu durlabhaṃ -- bhejur mukunda-padavīṃ śrutibhir vimṛgyām
[BhP 10.47.61] iti | adyāpi yat-pada-rajaḥ śruti-mṛgyam eva [BhP 10.14.34] iti
ca śrī-daśamāt |</p>

<p>adurlabham ātma-bhaktau -- bhaktyāham ekayā grāhyaḥ [BhP 11.14.11] ity
<l>ekādaśāt | pureha bhūman [BhP 10.14.5] ity ādi śrī-daśamāc ca |</l></p>

<p>yad vā, nanu tasyātulyatve kim iti svārthaḥ | kathaṃ vātulyatvaṃ
nija-bhaktebhyaḥ ātmano dehasyāpi pradānāt | kiṃ vāvaśiṣyata ity āha
acyutam iti | nija-bhaktebhya ātma-pradānādināpi na vidyate cyutir yasya
sadaiva eka-rasam ity arthaḥ | tarhi kiṃ nārāyaṇaṃ stauṣi tasyaivācyutatvād
anādeś ca nety āha anādim iti na vidyate ādir yasya yasmād vā sarveṣāṃ
parama-kāraṇaṃ svayaṃ tu sva-prakāśaṃ kāraṇa-śūnyam ity arthaḥ | nanv
ekena kathaṃ sarveṣāṃ paripālanaṃ ghaṭate ity ata āha ananteti | anantaṃ
rūpaṃ yasya | athavā prapañca-gatatvena nāsty anto yasya | athavā anantasya
rūpaṃ svarūpaṃ yasya | yasmād evāṃśenānantādīnām utpattiḥ |</p>

<p>nanu nārāyaṇād evānantādi prākāṭya-prasiddhir ity āha ādyaṃ yasya
vilāsa-rūpo nārāyaṇas tam | nanu jñātaṃ tasyaiva puruṣākhyānaṃ, nety āha
purāṇeti yasya vilāsa-vapuḥ puruṣākhyas taṃ nanv āyātaṃ tasya vṛddhatvam
ity āha nava-yauvanam iti kaiśoram ity arthaḥ | ca-kārāt ya eva purātanaḥ |
sa eva kiśora-vayā ity anirvacanatvaṃ nityatvaṃ ca | nanu vedeṣu nārāyaṇa eva
gīyate ity āha | vedeṣv iti vedais tattvaṃ jñāyate cet teṣu sulabham ity arthaḥ |
<l>bhaktiṃ vinā na jñāyate ity āha adurlabham iti || 33 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>panthās tu koṭi-śata-vatsara-sampragamyo
vāyor athāpi manaso muni-puṅgavānām |
so 'py asti yat-prapada-sīmny avicintya-tattve
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||34|| // BrS_5.43 //</p>

</div>
<div>

<p>panthās tv iti prapada-sīmni caraṇāravindayor agre |</p>

<lg>
<l>citraṃ bataid ekena vapuṣā yugapat pṛthak |</l>
<l>gṛheṣu dvy-aṣṭa-sāhasraṃ striya eka udāvahat || [BhP 10.69.2]</l>
</lg>

<p>eko vaśī sarvagaḥ kṛṣṇa īḍya
<l>eko'pi san bahudhā yo'vabhāti | [GTU 1.19] iti gopāla-tāpanyām |</l></p>

<p>tatra siddhāntam āha avicintya-tattve iti | ātmeśvaro'tarkya-sahasra-śaktiḥ iti
tṛtīyāt |</p>

<lg>
<l>acintyāḥ khalu ye bhāvā na tāṃs tarkena yojayet |</l>
<l>prakṛtibhyaḥ paraṃ yac ca tad acintyasya lakṣaṇam || [Mbh 6.6.11] iti skāndād</l>
</lg>
<p>bhāratāc ca |</p>

<p>śrutes tu śabda-mūlatvāt [Vs 2.1.27] iti brahma-sūtrāt | acintyo hi
<l>maṇi-mantra-mahauṣadhīnāṃ prabhāvaḥ iti bhāṣya-yukteś ceti bhāvaḥ || 34 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>eko 'py asau racayituṃ jagad-aṇḍa-koṭiṃ
yac-chaktir asti jagad-aṇḍa-cayā yad-antaḥ |
aṇḍāntara-stha-paramāṇu-cayāntara-stham-
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||35|| // BrS_5.44 //</p>

</div>
<div>

<p>acintya-śaktim āha - eko'py asāv iti |</p>

<lg>
<l>tāvat sarve vatsa-pālāḥ paśyato'jasya tat-kṣaṇāt |</l>
<l>vyadṛśyanta ghana-śyāmāḥ pīta-kauśeya-vāsasaḥ || [BhP 10.13.46]</l>
</lg>

<p>ity ārabhya taiḥ vatsa-pālādibhir
evānanta-brahmāṇḍa-sāmagrī-yuta-tat-tadhi-puruṣāṇāṃ tenāvirbhāvanāt |
jagad-aṇḍa-cayā iti na cāntar na bahir yasya [BhP 10.9.13] ity ādeḥ | aṇor
aṇīyān mahato mahīyān [ŚvetU 3.20] ity ādi śruteḥ | yo'sau sarveṣu bhūteṣu
āviśya bhūtāni vidadhāti sa vo hi svāmī bhavati [GTU 2.22] | yo'sau
sarva-bhūtātmā gopālaḥ [GTU 2.94] | eko devaḥ sarva-bhūteṣu gūḍhaḥ [GTU
2.96] ity ādi tāpanībhyaḥ ||35||</p>

</div>
<div>
<p>yad-bhāva-bhāvita-dhiyo manujās tathaiva
samprāpya rūpa-mahimāsana-yāna-bhūṣāḥ |
sūktair yam eva nigama-prathitaiḥ stuvanti
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||36|| // BrS_5.45 //</p>

</div>
<div>

<p>atha tasya sādhaka-cayeṣv api bhakteṣu vadānyatvaṃ vadann ity eṣu
kaimutyam āha yad-bhāveti | yathā samāna-guṇa-śīla-vayo-vilāsa-veśaiś cety
āgama-rītyā nitya-tat-saṅgināṃ tat sāmyaṃ śrūyate tathaiva sambhāvyety
arthaḥ -</p>

<lg>
<l>vaireṇa yaṃ nṛpatayaḥ śiśupāla-pauṇḍra-</l>
<l>śālvādayo gati-vilāsa-vilokanādyaiḥ |</l>
<l>dhyāyanta ākṛta-dhiyaḥ śayanāsanādau</l>
<l>tat-sāmyam āpur anurakta-dhiyāṃ punaḥ kim || [BhP 11.5.48] ity ekādaśāt ||</l>
</lg>

<p>36 ||</p>

</div>
<div>
<p>ānanda-cinmaya-rasa-pratibhāvitābhis
tābhir ya eva nija-rūpatayā kalābhiḥ |
goloka eva nivasaty akhilātma-bhūto
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||37|| // BrS_5.46 //</p>

</div>
<div>

<p>tat-preyasīnāṃ tu kiṃ vaktavyam, yataḥ parama-śrīṇāṃ tāsāṃ sāhityenaiva
tasya tal-loke vāsa ity āha ānandeti | akhilānāṃ goloka-vāsināṃ anyeṣām api
priya-vargānāṃ ātma-bhūtaḥ parama-preṣṭhatayātmavad avyabhicāry api
tābhir eva saha nivasatīti tāsām atiśayitvaṃ darśitam | atra hetuḥ - kalābhiḥ
hlādinī-śakti-vṛtti-rūpābhiḥ | atrāpi vaiśiṣṭyam āha - ānanda-cinmayo yo
rasaḥ, parama-prema-maya ujvvala-nāmā, tena prati bhāvitābhiḥ | pūrvaṃ
tāvat tāsāṃ tan-nāmnā rasena so'yaṃ bhāvito vāsito jātaḥ | tataś ca tena yāḥ
pratibhāvitā jātāḥ, tābhiḥ saha ity arthaḥ | pratiśabdāl labhyate | yathā
praty-upakṛtaḥ sa ity ukteḥ | tasya prāg-upakāritvam āyāti tadvat tatrāpi
nija-rūpatayā sva-dāratvenaiva na tu prakaṭa-līlāvat
para-dāratva-vyavahāreṇety arthaḥ | parama-lakṣmīṇāṃ tāsāṃ
tat-para-dāratvāsambhavād asya sva-dāratva-maya-rasasya
kautukāvaguṇṭhitatayā saumutkaṇṭhā poṣaṇārthaṃ prakaṭa-līlāyāṃ
māyayaiva tādṛśatvaṃ vyañjitam iti bhāvaḥ | ya eva ity eva-kāreṇa yat
prāpañcika-prakaṭa-līlāyāṃ tāsu para-dāratā-vyavahāreṇa nivasati so'yaṃ ya
eva tad-aprakaṭa-līlāyāṃ tāsu para-dāratā vyavahāreṇa nivasati so'yaṃ ya eva
tad-aprakaṭa-līlāspade goloke nija-rūpatā-vyavahāreṇa nivasatīti vyajyate |
tathā ca vyākhyātaṃ gautamīya-tantre
tad-aprakaṭa-nitya-līlā-śīlana-daśārṇa-vyākhyāne - aneka-janma-siddhānām
ity ādau darśitam eva | goloka evety eva-kāreṇa seyaṃ līlā tu kvāpi nānyatra
<l>vidyate iti prakāśyate || 37 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>premāñjana-cchurita-bhakti-vilocanena
santaḥ sadaiva hṛdayeṣu vilokayanti |
yaṃ śyāmasundaram acintya-guṇa-svarūpaṃ
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||38|| // BrS_5.47 //</p>

</div>
<div>

<p>yadyapi goloka eva nivasati tathāpi premāñjaneti | acintya-guṇa-svarūpam api
premākhyaṃ yad añjana-cchuritavad uccaiḥ prakāśamānaṃ
bhakti-rūpa-vilocanaṃ tenety arthaḥ | tena pratibimbavad dūrād apy uditaṃ
hṛdaye manasy api paśyantīty arthaḥ | bhaktir atra samādhiḥ | tad uktaṃ
śrī-gītāsu - ye bhajanti tu māṃ bhaktyā mayi te teṣu cāpy aham [Gītā 9.29]
<l>iti ||38||</l></p>

</div>
<div>
<p>rāmādi-mūrtiṣu kalā-niyamena tiṣṭhan
nānāvatāram akarod bhuvaneṣu kintu |
kṛṣṇaḥ svayaṃ samabhavat paramaḥ pumān yo
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||39|| // BrS_5.48 //</p>

</div>
<div>

<p>sa eva kadācit prapañce nijāṃśena svayam avataratīty āha rāmādīnti yaḥ
kṛṣṇākhyaḥ paramaḥ pumān kalā-niyamena tatra tatra niyatānām eva
śaktīnāṃ prakāśena rāmādi-mūrtiṣu tiṣṭhan tat-tan-mūrtīḥ prakāśayan
nānāvatāram akarot | ya eva svayaṃ samabhavad avatatāra | taṃ līlā-viśeṣeṇa
govindaṃ santam ahaṃ bhajāmīty arthaḥ | tad uktaṃ śrī-daśame devaiḥ --</p>

<p>matsyāśva-kacchapa-nṛsiṃha-varāha-haṃsa-
rājanya-vipra-vibudheṣu kṛtāvatāraḥ |
tvaṃ pāsi nas tri-bhuvanaṃ ca yathādhuneśa
bhāraṃ bhuvo hara yadūttama vandanaṃ te || [BhP 10.2.40] iti || 39 ||</p>

</div>
<div>
<p>yasya prabhā prabhavato jagad-aṇḍa-koṭi-
koṭiṣv aśeṣa-vasudhādi vibhūti-bhinnam |
tad brahma niṣkalam anantam aśeṣa-bhūtaṃ
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||40|| // BrS_5.49 //</p>

</div>
<div>

<p>tad evaṃ tasya sarvāvatāritvena pūrṇatvam uktvā svarūpeṇāpy āha yasyeti |
dvayor eka-rūpatve'pi viśiṣṭatayāvirbhāvāt śrī-govindasya dharmi-rūpatvam
aviśiṣṭatayāvirbhāvāt brahmaṇo dharma-rūpatvaṃ tataḥ pūrvasya
maṇḍala-snānīyatvam iti bhāvaḥ | tatra viṣṇu-purāṇam api sampravadate
śubhāśrayaḥ sa-cittasya sarvagasya tathātmanaḥ [ViP 6.7.76] iti | vyākhyātaṃ
ca śrīdhara-svāmibhiḥ - sarvagasyātmanaḥ ppara-brahmaṇo apy āśrayaḥ
<l>pratiṣṭhā | tad uktaṃ bhagavatā brahmaṇo hi pratiṣṭhāham [Gītā 14.27] iti |</l></p>

<p>ataivaikādaśe sva-vibhūti-gaṇanāyāṃ tad api svayaṃ gaṇitam --</p>

<p>pṛthivī vāyur ākāśa āpo jyotir ahaṃ mahān |
<l>vikāraḥ puruṣo 'vyaktaṃ rajaḥ sattvaṃ tamaḥ param || [BhP 11.16.37] iti |</l></p>

<p>ṭīkā cātra - paraṃ brahma ca ity eṣā | śrī-matsya-devenāpy aṣṭame
tathoktam - madīyaṃ mahimānaṃ ca paraṃ brahmeti śabditam [BhP 8.24.38] |
ataiva śrī-yāmunācārya-caraṇair api -</p>

<p>yad-aṇḍāntara-gocaraṃ ca yad
daśottarāṇy āvaraṇāni yāni ca |
guṇāḥ pradhānaṃ puruṣaḥ paraṃ padaṃ
<l>parātparaṃ brahma ca te vibhūtayaḥ || [Stotra-ratnam 14] iti |</l></p>

<p>ataivāha dhruvaś caturthe -</p>

<lg>
<l>yā nirvṛtis tanu-bhṛtāṃ tava pāda-padma-</l>
<l>dhyānād bhavaj-jana-kathā-śravaṇena vā syāt |</l>
<l>sā brahmaṇi sva-mahimany api nātha mā bhūt</l>
<l>kiṃ tv antakāsi-lulitāt patatāṃ vimānāt || [BhP 4.9.10]</l>
</lg>

<p>ataivātmārāmāṇām api tad guṇenākarṣaḥ śrūyate |</p>

<p>ātmārāmāś ca munayo nirgranthā apy urukrame |
<l>kurvanty ahaitukīṃ bhaktim itthambhūto guṇo hariḥ || [BhP 1.7.11] iti |</l></p>

<p>atra viśeṣa-jijñāsā cet śrī-bhāgavata-sandarbho dṛśyatām ity alam
<l>ativistareṇa || 40 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>māyā hi yasya jagad-aṇḍa-śatāni sūte
traiguṇya-tad-viṣaya-veda-vitāyamānā |
sattvāvalambi-para-sattvaṃ viśuddha-sattvam-
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||41|| // BrS_5.50 //</p>

</div>
<div>

<p>tad evaṃ tasya svarūpa-gata-māhātmyaṃ darśayitvā jagad-gata-māhātmyaṃ
darśayati dvābhyām | tatra bahiraṅga-śakti-māyācintya-kārya-gatam āha
māyā hīti | māyayā hi tasya sparśo nāstīty āha sattveti | sattvasya
rajas-tamo-miśrasyāśrayi yat paraṃ tad amiśraṃ śuddhaṃ sattvaṃ tasmād api
viśuddhaṃ cic-chakti-vṛtti-rūpaṃ sattvaṃ yasya tam | tathoktaṃ
śrī-viṣṇu-purāṇe -</p>

<lg>
<l>sattvādayo na santīśe yatra ca prākṛtā guṇāḥ |</l>
<l>sa śuddhaḥ sarva-śuddhebhyaḥ pumān ādyaḥ prasīdatu ||</l>
</lg>

<p>hlādinī sandhinī saṃvit tvayy ekā guṇa-saṃśraye |
<l>hlāda-tāpa-karī miśrā tvayi no guṇa-varjite || [ViP 1.9.44-45] iti |</l></p>

<l>viśeṣataḥ śrī-bhāgavata-sandarbhe tad idam api vivṛtam asti || 41 ||</l>

</div>
<div>
<p>ānanda-cinmaya-rasātmatayā manaḥsu
yaḥ prāṇināṃ pratiphalan smaratām upetya |
līlāyitena bhuvanāni jayaty ajasram-
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||42|| // BrS_5.51 //</p>

</div>
<div>

<p>atha tan-maya-mohanatvam āha ānandeti | ānanda-cin-mayasya ujjvalākhyaḥ
prema-rasaḥ | tad-ātmatayā tad-āliṅgitatayā prāṇināṃ manaḥsu
pratiphalan-sarva-mohana-svāṃśa-cchurita-paramāṇu-pratibimbatayākiñcid
udayann api smaratām upetyety ādi yojyam | yad uktaṃ rāsa-pañcādhyāyyāṃ
- sākṣān manmatha-manmathaḥ [BhP 10.32.2] iti, cakṣuṣaś cakṣuḥ [KenaU
1.2] itivat | tad evaṃ tat-kāraṇatve'pi smarāveśasya duṣṭatvaṃ
<l>jagad-āveśavat ||42||</l></p>

</div>
<div>
<p>goloka-nāmni nija-dhāmni tale ca tasya
devi maheśa-hari-dhāmasu teṣu teṣu |
te te prabhāva-nicayā vihitāś ca yena
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||43|| // BrS_5.52 //</p>

</div>
<div>

<p>tad idaṃ prapañca-gataṃ māhātmyam uktvā nija-dhāma-gata-māhātmyam
āha goloketi | devī-maheśety-ādi-gaṇanaṃ vyutkrameṇa jñeyam |
devy-ādīnāṃ yathottara-mūrdhārdha-prabhavatvāt tal-lokānām
ūrdhvordhva-bhāvitvam iti | golokasya sarvordhva-gāmitvaṃ vyāpakatvaṃ ca
vyavasthāpitam asti | bhuvi prakāśamānasya vṛndāvanasya tu tenābhedaḥ
pūrvatra darśitaḥ |</p>

<p>sa tu lokas tvayā kṛṣṇa sīdamānaḥ kṛtātmanā |
<l>dhṛto dhṛtimatā vīra nighantopdadravān gavām || [HV 62.33] iti |</l></p>

<p>ity anenābhedenaiva hi goloka eva nivasatīty eva-kāraḥ saṃghaṭate | yato
bhuvi prakāśamāne'smin vṛndāvane'pi tasya nitya-vihāritvaṃ śrūyate | yathā
ādi-vārāhe -</p>

<lg>
<l>vṛndāvanaṃ dvādaśamaṃ vṛndayā parirakṣitam |</l>
<l>hariṇādhiṣṭhitaṃ tac ca brahma-rudrādi-sevitam ||</l>
</lg>

<lg>
<l>tatra ca viśeṣataḥ -</l>
<l>kṛṣṇa-krīḍā-setu-bandhaṃ mahāpātaka-nāśanam |</l>
<l>valabhīṃ tatra krīḍārthaṃ kṛtvā devo gadādharaḥ ||</l>
</lg>

<p>gopakaiḥ sahitas tatra kṣaṇam ekaṃ dine dine |
tatraiva ramaṇārthaṃ hi nitya-kālaṃ sa gacchati || iti |</p>

<p>ataiva gautamīye śrī-nārada uvāca --</p>

<lg>
<l>kim idaṃ dvādaśābhikhyaṃ vṛndāraṇyaṃ viśāmpate |</l>
<l>śrotum icchāmi bhagavan yadi yogo'smi me vada ||</l>
</lg>

<lg>
<l>śrī-kṛṣṇa uvāca --</l>
<l>idaṃ vṛndāvanaṃ ramyaṃ mama dhāmaiva kevalam |</l>
<l>atra ye paśavaḥ pakṣi-vṛkṣā kīṭā narāmarāḥ |</l>
<l>ye vasanti mamādhiṣṇye mṛtā yānti mamālayam ||</l>
</lg>

<lg>
<l>atra yā gopa-kanyāś ca nivasanti mamālaye |</l>
<l>yoginyas tā mayā nityaṃ mama sevā-parāyaṇāḥ ||</l>
</lg>

<lg>
<l>pañca-yojanam evāsti vanaṃ me deha-rūpakam |</l>
<l>kālindīyaṃ suṣumnākhyā paramāmṛta-vāhinī ||</l>
</lg>

<lg>
<l>atra devāś ca bhūtāni vartante sūkṣma-rūpataḥ |</l>
<l>sarva-deva-mayaś cāhaṃ na tyajāmi vanaṃ kvacit ||</l>
</lg>

<lg>
<l>āvirbhāvas tirobhāvo bhaven me 'tra yuge yuge |</l>
<l>tejo-mayam idaṃ ramyam adṛśyaṃ carma-cakṣuṣā || iti</l>
</lg>

<p>etad-rūpam evāśritya vārāhādau te nitya-kadambādayo varṇitāḥ | tasmād
adṛśyamānasyaiva vṛndāvanasya asmad-adṛśya tādṛśa-prakāśa-viśeṣa eva
goloka iti labdham | yadā cāsmad-dṛśyamāne prakāśe sa-parikaraḥ śrī-kṛṣṇa
āvirbhavati tadaiva tasyāvatāra ucyate | tadaiva ca rasa-viśeṣa-poṣāya
saṃyoga-virahaḥ, punaḥ saṃyogādimaya-vicitra-līlā-pāradāryādi-vyavahāraś
ca gamyate | yadā tu yathātra yathā vānyatra
tantra-yāmala-saṃhitā-pañcarātrādiṣu tathā dig-darśanena viśeṣā jñeyāḥ |
tathā ca daśame jayati jananivāso devakī janma-vādaḥ [BhP 10.90.48] ity ādi |
tathā ca pādme nirvāṇa-khaṇḍe śrī-bhagavad-vyāsa-vākye -</p>

<lg>
<l>paśya tvaṃ darśayiṣyāmi svarūpaṃ veda-gopitam |</l>
<l>tato'paśyam ahaṃ bhūpa bālaṃ kālāmbuda-prabham ||</l>
</lg>

<p>gopa-kanyāvṛtaṃ gopaṃ hasantaṃ gopa-bālakaiḥ || iti |</p>

<p>anena atra yā gopa-kanyāś ceti pūrvoktena ca
anālabdha-strī-dharma-vayaskatādi-bodhakena kanyā-padena tāsām
anyādṛśatvaṃ nirākriyate | tathā ca gautamīye caturthādhyāye - atha
vṛndāvanaṃ dhyāyet ity ārabhya tad-dhyānaṃ -</p>

<lg>
<l>svargād iva paribhraṣṭa kanyakā-śata-maṇḍitam |</l>
<l>gopa-vatsa-gaṇākīrṇaṃ vṛkṣa-ṣaṇḍaiś ca maṇḍitam ||</l>
</lg>

<p>gopa-kanyā-sahasrais tu padma-patrāyatekṣaṇaiḥ |
arcitaṃ bhāva-kusumais trailokyaika-guruṃ param || ity ādi |</p>

<p>tad-darśanādikārī ca darśitas tatraiva sad-ācāra-prasaṅge -</p>

<p>ahar-niśaṃ japen mantraṃ mantrī niyata-mānasaḥ |
sa paśyati na sandeho gopa-veśa-dharaṃ harim || iti |</p>

<p>ataiva tāpanyāṃ brahma-vākyam - tad u hovāca brahmaṇo'sāv anavarataṃ me
dhyātaḥ stutaḥ | parārdhānte so'budhyata | gopaveśo me puruṣaḥ purastād
āvirbabhūva || iti tasmāt kṣīroda-śāyy ādy-avatāratayā tasya yat kathanaṃ tat
tu tad-aṃśānāṃ tatra praveśāpekṣayā alam ativistareṇa śrī-kṛṣṇa-sandarbhe
<l>darśita-careṇa || 43 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>sṛṣṭi-sthiti-pralaya-sādhana-śaktir ekā
chāyeva yasya bhuvanāni bibharti durgā |
icchānurūpam api yasya ca ceṣṭate sā
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||44|| // BrS_5.53 //</p>

</div>
<div>

<p>atha prastutam anusarāmaḥ | pūrvaṃ devī-maheśa-hari-dhāmnām
uparicara-dhāmatvaṃ tasya caritaṃ, samprati tu tat-tad-āśrayatvād eva yogyam
iti darśayati sṛṣṭīti pañcabhiḥ | yathoktaṃ śrutibhiḥ | tvam akaraṇaḥ svarāḍ
akhila-kāraka-śakti-dharas tava balim udvahanti samadantyajayā nimiṣā iti ||</p>

<p>44 ||</p>

</div>
<div>
<p>kṣīraṃ yathā dadhi vikāra-viśeṣa-yogāt
sañjāyate na hi tataḥ pṛthag asti hetoḥ |
yaḥ śambhutām api tathā samupaiti kāryād
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||45|| // BrS_5.54 //</p>

</div>
<div>

<p>atha krama-prāptaṃ maheśaṃ nirūpayati kṣīram iti |
kārya-kāraṇa-bhāva-mātrāṃśe dṛṣṭānto'yaṃ dārṣṭāntika-kāraṇasya
nirvikāratvāt cintāmaṇy-ādivat acintya-śaktyaiva tad-ādi-kāryatayāpi
sthitatvāt | śrutiś ca eko nārāyaṇa evāgra āsīt, na brahmā na ca śaṅkaraḥ,
sa munir bhūtvā samacintayat | tata evaite vyajāyanta viśvo hiraṇyagarbho'gnir
varuṇa-rudrendrāḥ iti tathā sa brahmaṇā sṛjati rudreṇa nāśayati |
so'nutpatti-laya eva hariḥ | kāraṇa-rūpaḥ paraḥ paramānandaḥ | iti |
śambhor api kāryatvaṃ guṇa-saṃvalanāt | yathoktaṃ śrī-daśame -</p>

<p>harir hi nirguṇaḥ sākṣāt puruṣaḥ prakṛteḥ paraḥ
<l>sa sarva-dṛg upadraṣṭā taṃ bhajan nirguṇo bhavet || [BhP 10.88.5] iti |</l></p>

<p>etad evoktaṃ - vikāra-viśeṣa-yogād iti | kutracid abhedoktir yā dṛśyate tām
api samādadhāti tato hetoḥ pṛthaktvaṃ nāstīti | yathoktam ṛg-veda-śirasi -
atha nityo deva eko nārāyaṇaḥ | brahmā nārāyaṇaḥ | śivaś ca nārāyaṇaḥ |
śakraś ca nārāyaṇaḥ | dvādaśādityāś ca nārāyaṇaḥ | vāsavo nārāyaṇaḥ |
aśvinī nārāyaṇaḥ | sarve ṛṣayo nārāyaṇaḥ | kālaś ca nārāyaṇaḥ | diśaś ca
nārāyaṇaḥ | adhaś ca nārāyaṇaḥ | ūrdhvaś ca nārāyaṇaḥ | antar bahiś ca
nārāyaṇaḥ | nārāyaṇa evedaṃ sarvaṃ jātaṃ jagatyāṃ jagad ity ādi | dvitīye
brahmaṇā tv evam uktaṃ -</p>

<p>sṛjāmi tan-niyukto 'haṃ haro harati tad-vaśaḥ |
viśvaṃ puruṣa-rūpeṇa paripāti tri-śakti-dhṛk || [BhP 2.6.33] iti ||45||</p>

</div>
<div>
<p>dīpārcir eva hi daśāntaram abhyupetya
dīpāyate vivṛta-hetu-samāna-dharmā |
yas tādṛg eva hi ca viṣṇutayā vibhāti
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||46|| // BrS_5.55 //</p>

</div>
<div>

<p>atha krama-prāptaṃ hari-svarūpam ekaṃ nirūpayan
guṇāvatāra-maheśa-prasaṅgād guṇāvatāraṃ viṣṇuṃ nirūpayati dīpārcir iti |
tādṛktve hetuḥ | vivṛta-heta-samāna-dharmeti | yadyaḸ śrī-govindāṃśāṃśaḥ
kāraṇārṇava-śāyī tasya garbhodaka-śāyī, tasya cāvatāro'yaṃ viṣṇur iti
labhyate tathāpi mahā-dīpāt
krama-paramparayātisūkṣma-nirmala-dīpasyoditasya | jyoti-rūpatvāṃśe yathā
tena saha sāmyam | tathā govindena viṣṇur gamyate | śambhos tu
tamo'dhiṣṭhānatvāt kajjvala-maya-sūkṣma-dīpa-śikhā-sthānīyasya na tathā
sāmyam iti bodhanāya tad ittham ucyate | mahā-viṣṇor api kalā-viśeṣatvena
<l>darśayiṣyamāṇatvāt ||46||</l></p>

</div>
<div>
<p>yaḥ kāraṇārṇava-jale bhajati sma yoga-
nidrām ananta-jagad-aṇḍa-sa-roma-kūpaḥ |
ādhāra-śaktim avalambya parāṃ sva-mūrtiṃ
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||47|| // BrS_5.56 //</p>

</div>
<div>

<p>atha kāraṇārṇava-śāyinaṃ nirūpayati | ananta-jagad-aṇḍaiḥ saha roma-kūpā
yasya saḥ | saha-śabdasya pūrva-nipātābhāvaḥ, ārṣaḥ | ādhāra-śakti-mayīṃ
<l>parāṃ sva-mūrtiṃ, śeṣākhyām ||47||</l></p>

</div>
<div>
<p>yasyaika-niśvasita-kālam athāvalambya
jīvanti loma-vilajā jagad-aṇḍa-nāthāḥ |
viṣṇur mahān sa iha yasya kalā-viśeṣo
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||48|| // BrS_5.57 //</p>

</div>
<div>

<p>tatra sarva-brahmāṇḍa-pālako yas tavāvatāratayā
mahā-brahmādi-sahacaratvena tad-atibhinnatvena ca mahā-viṣṇur darśitaḥ |
atra ca tam apy evaṃ tat-salakṣaṇatayā varṇayati | tat-taj-jagad-aṇḍa-nāthā
<l>viṣṇv-ādayaḥ jīvanti tat-tad-adhikāritayā jagati prakaṭaṃ tiṣṭhanti ||48||</l></p>

</div>
<div>
<p>bhāsvān yathāśma-śakaleṣu nijeṣu tejaḥ
svīyam kiyat prakaṭayaty api tadvad atra |
brahmā ya eṣa jagad-aṇḍa-vidhāna-kartā
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||49|| // BrS_5.58 //</p>

</div>
<div>

<p>tad evaṃ devy-ādīnāṃ tad-āśrayakatvaṃ darśayitvā prasaṅga-saṅgatyā
brahmaṇaś ca darśayan atīva-bhinnatayā jīvatvam eva spaṣṭayati bhāsvān
iti | bhāsvān sūryo, yathā nijeṣu nitya-svīyatvena vikhyāteṣu aśma-sakaleṣu
sūrya-kāntākhyeṣu svīyaṃ kiñcit tejaḥ prakaṭayati | api-śabdāt tena
tad-upādhikāṃśena dāhādi-kāryaṃ svayam eva karoti | tathā ya eva
jīva-viśeṣa-kiñcit-tejaḥ prakaṭayati | tena tad-upādhikāṃśena svayam eva
brahmā san jagad-aṇḍe brahmāṇḍe vidhāna-kartā vyaṣṭi-sṛṣṭi-kartā
bhavatīty arthaḥ | yad vā mahā-brahmaivāyaṃ varṇyate | tad-upalakṣito
mahā-śivaś ca jñeyaḥ | tataś ca jagad-aṇḍānāṃ vidhāna-kartṛtvaṃ ca yuktam
eva | yadyapi durgākhyā māyā kāraṇārṇava-śāyina eva karmakarī | yadyapi
ca brahma-viṣṇv-ādyā garbhodaka-śāyina evāvatārās tathāpi tasya
sarvāśrayatayā te'pi tad-āśritatayā gaṇitāḥ | evam uttaratrāpi ||49||</p>

</div>
<div>
<p>yat-pāda-pallava-yugaṃ vinidhāya kumbha-
dvandve praṇāma-samaye sa gaṇādhirājaḥ |
vighnān vihantum alam asya jagat-trayasya
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||50|| // BrS_5.59 //</p>

</div>
<div>

<p>atha sarve sarva-vighna-nivāraṇārthaṃ prathamaṃ gaṇapatiṃ stuvantīti tasyaiva
stuti-yogyatety āśaṅkayā pratyācaṣṭe yat-pādeti | kaimutyena tad evaṃ
dṛḍhīkṛtaṃ śrī-kapila-devena -- yat-pāda-niḥsṛta-sarit-pravarodakena tīrthena
mūrdhny adhikṛtena śivaḥ śivo 'bhūt [BhP 3.28.22] iti || 50 ||</p>

</div>
<div>
<p>agnir mahi gaganam ambu marud diśaś ca
kālas tathātma-manasīti jagat-trayāṇi |
yasmād bhavanti vibhavanti viśanti yaṃ ca
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||51|| // BrS_5.60 //</p>

</div>
<div>

<p>tac ca yuktam ity āha agnir mahīti | sarvaṃ spaṣṭam ||51||</p>

</div>
<div>
<p>yac-cakṣur eṣa savitā sakala-grahāṇāṃ
rājā samasta-sura-mūrtir aśeṣa-tejāḥ |
yasyājñayā bhramati sambhṛta-kāla-cakro
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||52|| // BrS_5.61 //</p>

</div>
<div>

<p>kecit sa-vitāraṃ sarveśvaraṃ vadanti yathāha yac-cakṣur iti ya eva cakṣuḥ
prakāśako yasya saḥ |</p>

<p>yad āditya-gataṃ tejo jagad bhāsayate'khilam |
yac candramasi yac cāgnau tat tejo viddhi māmakam || iti gītābhyaḥ |</p>

<p>bhīṣāsmād vātaḥ pavate bhīṣodeti sūryaḥ || ity ādi śruteḥ | virāḍ-rūpasyaiva
<l>savitṛ-cakṣuṣṭvāc ca || 52 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>dharmo 'tha pāpa-nicayaḥ śrutayas tapāṃsi
brahmādi-kīṭa-patagāvadhayaś ca jīvāḥ |
yad-datta-mātra-vibhava-prakaṭa-prabhāvā
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||53|| // BrS_5.62 //</p>

</div>
<div>

<p>kiṃ bahunā, dharma iti | ahaṃ sarvasya prabhavo mattaḥ sarvaṃ pravartate
[Gītā 10.8] iti śrī-gītābhyaḥ || 53 ||</p>

</div>
<div>
<p>yas tv indragopam athavendram aho sva-karma-
bandhānurūpa-phala-bhājanam ātanoti |
karmāṇi nirdahati kintu ca bhakti-bhājāṃ
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||54|| // BrS_5.63 //</p>

</div>
<div>

<p>ataiva sarveśvaras tu parjanyavad draṣṭavyaḥ iti nyāyena
karmānurūpa-phala-dātṛtvena sāmye'pi bhakte tu pakṣapāta-viśeṣaṃ karotīty
āha yas tv indreti |</p>

<p>samo'haṃ sarva-bhūteṣu na me dveṣo'sti na priyaḥ |
<l>ye bhajanti tu māṃ bhaktyā mayi te teṣu cāpy aham || [Gītā 9.29] iti |</l></p>

<lg>
<l>ananyāś cintayanto māṃ ye janāḥ paryupāsate |</l>
<l>teṣāṃ nityābhiyuktānāṃ yoga-kṣemaṃ vahāmy aham || [Gītā 9.22] iti ca</l>
</lg>
<l>śrī-gītābhyaḥ || 54 ||</l>

</div>
<div>
<p>yaṃ krodha-kāma-sahaja-praṇayādi-bhīti-
vātsalya-moha-guru-gaurava-sevya-bhāvaiḥ |
sañcintya tasya sadṛśīṃ tanum āpur ete
govindam ādi-puruṣaṃ tam ahaṃ bhajāmi ||55|| // BrS_5.64 //</p>

</div>
<div>
<p>ya eva ca vairbhyo'py anya-durlabha-phalaṃ dadāti kim uta
sva-viṣayaka-kāmādinā niṣkāma-śreṣṭhebhyaḥ | tataḥ ko vānyo bhajanīya
iti bhajāmīty anta-prakaraṇam upasaṃharati yaṃ krodheti | sahaja-praṇayaṃ
sakhyam | vātsalya-pitrādy-ucita-bhāvaḥ | mohaḥ
sarva-vismaraṇa-maya-bhāvaḥ | para-brahmatayāsphūrtiḥ | guru-gauravaṃ
svasmin pitṛtvādi-bhāvanāmayam | sevyo'yaṃ memeti bhāvanā dāsyam ity
arthaḥ | tasya sadṛśīṃ krodhāveśino'prākṛta-mātrāṃśena, tu tat tad bhāvanā
yogya-rūpa-guṇāṃśa-lābha-tāratamyena tulyam ity arthaḥ | adṛṣṭānyatamaṃ
loke śīlaudārya-guṇaiḥ samam iti śrī-vāsudeva-vākyasya |
jagad-vyāpāra-varjam [Vs. 4.4.17] iti brahma-sūtrasya, prayojyamāne mayi tāṃ
śuddhāṃ bhāgavatīṃ tanum iti śrī-nārada-vākyasya ca dṛṣṭyā sarvathā
tat-sadṛśatve virodhāt | vaireṇa yaṃ nṛpatayaḥ ity ādau anurakta-dhiyām
punaḥ kim ity anurakta-dhīṣu suṣṭhv iti | anena
goloka-stha-prapañcāvatīrṇayor ekatvam eva darśitam | tad uktaṃ -
<l>nandādayas tu taṃ dṛṣṭvā ity ādi || 55 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>śriyaḥ kāntāḥ kāntaḥ parama-puruṣaḥ kalpa-taravo
drumā bhūmiś cintāmaṇi-gaṇa-mayi toyam amṛtam |
kathā gānaṃ nāṭyaṃ gamanam api vaṃśī priya-sakhi
<l>cid-ānandaṃ jyotiḥ param api tad āsvādyam api ca || // BrS_5.65 //</l></p>

<p>sa yatra kṣīrābdhiḥ sravati surabhībhyaś ca su-mahān
nimeṣārdhākhyo vā vrajati na hi yatrāpi samayaḥ |
bhaje śvetadvīpaṃ tam aham iha golokam iti yaṃ
vidantas te santaḥ kṣiti-virala-cārāḥ katipaye ||56|| // BrS_5.66 //</p>

</div>
<div>

<p>tad evaṃ nijeṣṭa-devaṃ bhajanīyatvena stutvā tena viśiṣṭaṃ tal lokaṃ tathā
stauti śriyaḥ kāntā iti yugmakena | śriyaḥ śrī-vraja-sundarī rūpās tāsām eva
mantre dhyāne ca sarvatra prasiddheḥ | tāsām anantānām apy eka eva kāntaḥ
iti parama-nārāyaṇādibhyo'pi tasya tat-tal-lokebhyo'pi tadīya-lokasya cāsya
māhātmyaṃ darśitam | kalpa-taravo drumāḥ iti teṣāṃ sarveṣām eva
sarva-pradatvāt tvāt tathaiva prathitam |</p>

<p>bhūmir ity ādikaṃ ca tadvad bhūmir api sarva-spṛhāṃ dadāti kim uta
kaustubhādi | toyam apy amṛtam iva svādu kim utāmṛtam ity ādi | vaṃśī
priya-sakhīva sarvataḥ śrī-kṛṣṇasya sukha-sthiti-śrāvakatvena jñeyam |
cid-ānanda-lakṣaṇaṃ vastv eva jyotiś candra-sūryādi-rūpam |
samānodita-candrārkam iti vṛndāvana-viśeṣaṇaṃ gautamīya-tantra-dvaye | tac
ca nitya-pūrṇa-candratvāt tathā tad eva param api tat tat prakāśyam apīty
arthaḥ |</p>

<p>tathā tad eva teṣām āsvādyaṃ bhogyam api ca cic-chaktimayatvād iti bhāvaḥ |
darśayāmāsa lokaṃ svaṃ gopānāṃ tamasaḥ param [BhP 10.28.14] iti
śrī-daśamāt | hayaśīrṣa-pañcarātre ca vaikuṇṭhastha-tattva-nirūpaṇe --</p>

<lg>
<l>dravya-tattvaṃ śṛṇu brahman pravakṣyāmi samāsataḥ |</l>
<l>sarva-bhoga-pradā yatra pādapāḥ kalpa-pādapāḥ ||</l>
</lg>

<lg>
<l>gandha-rūpaṃ svādu-rūpaṃ dravyaṃ puṣpādikaṃ ca yat |</l>
<l>heyāṃśānām abhāvāc ca rasa-rūpaṃ bhavec ca tat ||</l>
</lg>

<p>tvag-bījaṃ caiva heyāṃśaṃ kaṭhināṃśaṃ ca yad bhavet |
sarvaṃ tad bhautikaṃ viddhi nahi bhūtamayaṃ hi tat |
rasavad bhautikaṃ dravyam atra syād rasa-rūpakam || iti |</p>

<p>surabhībhyaś ca saratīti tvadīya-vaṃśī-dhvany-ādy-āveśād iti bhāvaḥ |
vrajati nahīti tad-āveśena te tad-vāsinaḥ kālam api na jānantīti bhāvaḥ |
<l>kāla-doṣās tatra na santīti vā | na ca kālaḥ vikramaḥ [BhP 2.9.10] iti dvitīyāt |</l>
ataiva śvetaṃ śuddhaṃ dvīpaṃ anyāsaṅga-rahitam | yathā -- sarasi padmaṃ
tiṣṭhati tathā-bhūmyāṃ hi tiṣṭhati [GTU 2.27] iti tāpanībhyaḥ | kṣitīti | tad
uktaṃ yaṃ na vidmo vayaṃ sarve pṛcchanto'pi pitāmaham [HV 62.29] iti || 56 ||</p>

</div>
<div>
<p>athovāca mahā-viṣṇur bhagavantaṃ prajāpatim |
brahman mahattva-vijñāne prajā-sarge ca cen matiḥ |
pañca-ślokīm imāṃ vidyāṃ vatsa dattāṃ nibodha me ||57|| // BrS_5.67 //</p>

</div>
<div>

<p>tad evaṃ tasya stutim uktvā śrī-bhagavat-prasāda-lābham āha atheti | sarvaṃ
<l>spaṣṭam || 57 ||</l></p>

</div>
<div>
<p>prabuddhe jñāna-bhaktibhyām ātmany ānanda-cin-mayī |
udety anuttamā bhaktir bhagavat-prema-lakṣaṇā ||58|| // BrS_5.68 //</p>

</div>
<div>

<lg>
<l>tatra prasāda-rūpāṃ pañca-ślokīm āha prabuddha iti |</l>
<l>jñāna-vijñāna-sampanno bhaja māṃ bhakti-bhāvitaḥ || [BhP 11.19.5] ity</l>
</lg>
<l>ekādaśāt || 58 ||</l>

</div>
<div>
<p>pramāṇais tat-sad-ācārais tad-abhyāsair nirantaram |
bodhayan ātmanātmānaṃ bhaktim apy uttamāṃ labhet ||59|| // BrS_5.69 //</p>

</div>
<div>

<p>prema-lakṣaṇa-bhakteḥ sādhana-jñāna-rūpayoḥ bhaktyoḥ prāpty-upāyam āha
pramāṇair iti | pramāṇair bhagavac-chāstrais tat-sadācārais tadīyā ye santas
teṣām ācārair anusṭānais tad-abhyāsais teṣām eva paunaḥpuṇyena bāhulyena
ātmanā ātmānaṃ bodhayati svayam eva svaṃ bhagavad-āśritaḥ
śuddha-jīva-rūpam anubhavati, tato'py uttamāṃ śuddhāṃ bhaktiṃ labhata iti |
tathā ca śruti-stave -</p>

<p>sva-kṛta-pureṣv amīṣv abahir-antara-saṃvaraṇaṃ
tava puruṣaṃ vadanty akhila-śakti-dhṛto 'ṃśa-kṛtam |
iti nṛ-gatiṃ vivicya kavayo nigamāvapanaṃ
bhavata upāsate 'ṅghrim abhavaṃ bhuvi viśvasitāḥ || [BhP 10.87.20] iti || 59 ||</p>

</div>
<div>
<p>yasyāḥ śreyas-karaṃ nāsti yayā nirvṛtim āpnuyāt |
yā sādhayati mām eva bhaktiṃ tām eva sādhayet ||60|| // BrS_5.70 //</p>

<p>dharmān anyān parityajya mām ekaṃ bhaja viśvasan |
<l>yādṛśī yādṛśī śraddhā siddhir bhavati tādṛśī || // BrS_5.71 //</l></p>

<p>kurvan nirantaraṃ karma loko 'yam anuvartate |
tenaiva karmaṇā dhyāyan māṃ parāṃ bhaktim icchati ||61|| // BrS_5.72 //</p>

</div>
<div>

<p>punaḥ śuddhām eva sādhana-bhaktiṃ draḍhayann akāmair api tām eva
kuryād ity āha - dharmān anyān iti | tad uktaṃ -</p>

<p>akāmaḥ sarva-kāmo vā mokṣa-kāma udāra-dhīḥ |
tīvreṇa bhakti-yogena yajeta puruṣaṃ param || [BhP 2.3.10] iti || 61 ||</p>

</div>
<div>
<p>ahaṃ hi viśvasya carācarasya
bījaṃ pradhānaṃ prakṛtiḥ pumāṃś ca |
mayāhitaṃ teja idaṃ bibharṣi
vidhe vidhehi tvam atho jaganti ||62|| // BrS_5.73 //</p>

</div>
<div>

<p>tasmāt tava sisṛkṣāpi phaliṣyatīti sa-yuktikam āha - ahaṃ hīti | pradhānaṃ
<lg>
<l>śreṣṭhaṃ bījaṃ, pūrṇa-bhagavad-rūpaṃ prakṛtir avyaktaṃ, pumān tad-draṣṭā,</l>
<l>kiṃ bahunā tavam api mayā āhitaṃ arpitaṃ teja idaṃ bibharṣi, tasmāt tena</l>
<l>mat-tejasā jaganti sarvāṇi sthāvara-jaṅgamāni he vidhe hi kurv iti ||62||</l>
</lg></p>

<p>iti śrī-brahma-saṃhitāyāṃ mūla-sūtrākhyasya pañcamādhyāyasya
śrīla-śrīpāda-śrī-jīva-gosvāmi-kṛtā dig-darśanī nāmnī ṭīkā samāptā ||</p>

  </div>
</body>
</text>
</TEI>
Cite this

Notice an error, a missing source, or a date that should be revised? Suggest a correction. Every amendment enters the scholar moderation queue with the contributor cited.

URN · urn:vamshanidhi:scripture:01KTVFTAHMT1KBWZZ5QKNA7PGD

वंशनिधि

Civilization memory · Federated · Established 2026

Vamshanidhiवंशनिधिvamshanidhi.in

As of 2026-05-24 · Provenance: self-published

Brahmasaṃhitā 5 with Jīvagosvāmin's Digdarśanīṭīkā · Manuscript · Vamshanidhi