Kauṣītakibrāhmaṇa

asmin vai loke ubhaye deva manuṣyāḥ āsuḥ te devāḥ svargam lokam yantaḥ agnim ūcuḥ tvam naḥ asya lokasya adhyakṣaḥ edhi iti tān agniḥ uvāca atha yat vaḥ aham ghora saṃsparśatamaḥ asmi an apacāyitāraḥ manuṣyāḥ katham vaḥ tat bhaviṣyati yat manuṣyeṣu iti atha te devāḥ ūcuḥ tasya…

1. Canonvedatextual
2. AttributionThe Digital Corpus of Sanskrit (DCS), Oliver Hellwigtextual
3. SourceUpstream TEI document · san · Latnpublished primary

asmin vai loke ubhaye deva manuṣyāḥ āsuḥ te devāḥ svargam lokam yantaḥ agnim ūcuḥ tvam naḥ asya lokasya adhyakṣaḥ edhi iti tān agniḥ uvāca atha yat vaḥ aham ghora saṃsparśatamaḥ asmi an apacāyitāraḥ manuṣyāḥ katham vaḥ tat bhaviṣyati yat manuṣyeṣu iti atha te devāḥ ūcuḥ tasya vai te vayam ghorāḥ tanūḥ vinidhāsyāmaḥ atha yā eva te śivā śagmā yajñiyā tanūḥ tayā iha manuṣyebhyaḥ bhaviṣyasi iti tasya apsu pavamānām adadhuḥ vāyau pāvakām āditye śucim āditye atha yā eva asya śivā śagmā yajñiyā tanūḥ āsīt tayā iha manuṣyebhyaḥ atapat etāḥ vai agneḥ tanvaḥ tat yat etāḥ devatāḥ yajati atra agniḥ sa aṅgaḥ sa tanūḥ prītaḥ bhavati tāḥ vai tisraḥ bhavanti trayaḥ vai ime lokāḥ imān eva tat lokān āpnoti paurṇamāsam prathamāyai tantram bhavati āmāvāsyam dvitīyāyai bhavati tena ha asya darśapūrṇamāsau anvārabdhau bhavataḥ īḍitavatyau havyavāḍvatyau prathamāyai saṃyājye tat saṃyājyā rūpam dvi agnī dvitīyāyai dvau hi agnī yajati saptadaśa sāmidhenīkā tṛtīyā saptadaśa sāmidhenīkāḥ vai iṣṭi paśubandhāḥ tat iṣṭi paśubandhān āpnoti sadvantau ājyabhāgau bhavataḥ asāni iti vai agnīn ādhatte syām iti kāmayate sa yadi ha vai api vīraḥ iva san agnīn ādhatte kṣipre eva sambhavati kṣipre bhogya tām aśnute yaḥ sadvantau kurute virājau saṃyājye śrīḥ virāj annādyam śriyaḥ virājaḥ annādyasya upāptyai tāḥ vai gāyatryaḥ bhavanti gāyatraḥ vai agniḥ gāyatra chandāḥ svena eva tat chandasā agnīn ādhatte tāḥ vai upāṃśu bhavanti retaḥ siktiḥ vai agnyādheyam upāṃśu vai retaḥ sicyate abhirūpāḥ bhavanti yat yajñe abhirūpam tat samṛddham yajñasya yajñasya eva eva samṛddhyai dvādaśa dadyāt dvādaśa vai māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsarasya eva āptyai aśvam trayodaśam dadāti yaḥ trayodaśaḥ māsaḥ tasya āptyai deva asurāḥ vai eṣu lokeṣu saṃyattāḥ āsuḥ tebhyaḥ agniḥ apākrāmat saḥ ṛtūn prāviśat te devāḥ hatvā asurān vijitya agnim anvaicchan tam yamaḥ ca varuṇaḥ ca anvapaśyatām tam upāmantrayanta tam ajñapayan tasmai varam adaduḥ sa ha etam varam vavre prayājān me anuyājān ca kevalān ghṛtam ca apām puruṣam ca auṣadhīnām iti tasmāt āhuḥ āgneyāḥ prayāja anuyājāḥ āgneyam ājyam iti tatas vai devāḥ abhavan parā asurāḥ parā bhavati ātmanā parā asya dveṣyaḥ yaḥ evam veda tat āhuḥ kasmin ṛtau punar ādadhīta iti varṣāsu iti ha eke āhuḥ varṣāsu vai sarve kāmāḥ sarveṣām eva kāmānām āptyai madhyāvarṣe punarvasū nakṣatram udīkṣya punar ādadhīta punar mā vasu vittam upanamatu iti atha u punar kāmasya upāptyai tat vai na tasmin kāle pūrvapakṣe punarvasubhyām sampadyate yā eva eṣā āṣāḍhyāḥ upariṣṭāt amāvāsyā bhavati tasyām punar ādadhīta sā punarvasubhyām sampadyate upāptaḥ amāvāsyāyām kāmaḥ bhavati upāptaḥ varṣāsu upāptaḥ punarvasvoḥ tasmāt tasyām punar ādadhīta pañca kapālaḥ puroḍāśaḥ bhavati pañca padā paṅktiḥ pāṅktaḥ vai yajñaḥ yajñasya eva āptyai vibhaktibhiḥ prayāja anuyājān yajati ṛtavaḥ vai prayāja anuyājāḥ ṛtubhyaḥ enam tat samāharanti agne āyāhi vītaye agnim dūtam vṛṇīmahe agninā agniḥ samidhyate agniḥ vṛtrāṇi jaṅghanat agneḥ stomam manāmahe agnā yaḥ martyaḥ duvaḥ iti etāsām ṛcām pratīkāni vibhaktayaḥ tāḥ vai ṣaṭ bhavanti ṣaṭ vai ṛtavaḥ ṛtubhyaḥ eva enam tat punar samāharati yathāyatham uttamau prayāja anuyājau yajati tathā ha asya prayāja anuyājebhyaḥ anitam bhavati vārtraghnaḥ pūrvaḥ ājyabhāgaḥ pāpmanaḥ eva vadhāya atha u ha asya paurṇamāsāt tantrāt anitam bhavati agnim stomena bodhaya iti agnaye buddhimate pūrvam kuryāt iti ha eke āhuḥ svapiti iva vai etasya agniḥ yaḥ agnim udvāsayate tat eva enam tat punar prabodhayati iti vārtraghnaḥ tu eva sthitaḥ agne āyūṃṣi pavase iti uttarasya puronuvākyā pavase id tat saumyam rūpam kevalaḥ āgneyaḥ hi yajña kratuḥ tat yat pavamānasya kīrtayati tathā ha asya saumyāt ājyabhāgāt anitam bhavati padapaṅktayaḥ yājyā puronuvākyāḥ pañca padā paṅktiḥ pāṅktaḥ vai yajñaḥ yajñasya eva āptyai vyatiṣaktāḥ bhavanti vyatiṣaktāḥ iva vai ime prāṇāḥ ātmānam bhuñjanti iti sā sarvā eva sa sāmidhenīkā upāṃśu bhavati ā pūrvābhyām anuyājābhyām ā hi atas vibhaktayaḥ anuprotāḥ bhavanti atha u sarve vai kāmāḥ vibhaktiṣu tasmāt upāṃśu bhavanti sarveṣām eva kāmānām āptyai uccais tu eva uttamena anuyājena yajati uccais sūktavāka śamyuvākau āha tat yathā avidam iti āvis naṣṭam kuryāt evam tat āvis kāmān karoti āpam iti trayam ha eke upāṃśu kurvanti vibhaktīḥ uttaram ājyabhāgam haviḥ iti etāvat hi āgantu bhavati iti sā vai upāṃśu niruktā bhavati dvayam vai agneḥ rūpam niruktam ca aniruktam ca ca tat eva asya tena āpnoti sarva āgneyam ha eke kurvanti na tathā kuryāt tasyai punar utsyūtaḥ jarat saṃvyāyaḥ punar saṃskṛtaḥ kadrathaḥ anaḍvān hiraṇyam vā dakṣiṇā punaḥkarma hi etat ādityā dvitīyā pratiṣṭhā vai aditiḥ pratiṣṭhityai eva pratiṣṭhityai eva gharmaḥ vai eṣa pravṛjyate yat agnihotram tat asau vai gharmaḥ yaḥ asau tapati etam eva tat prīṇāti sa vai sāyam ca prātar ca juhoti agnaye sāyam sūryāya prātar sauryam vai ahar āgneyī rātriḥ mukhatas eva tat ahar rātre prīṇāti payasā juhuyāt eṣa ha vai sarvāsām oṣadhīnām rasaḥ yat payaḥ sarvaiḥ eva tat rasaiḥ agnīn prīṇāti tat u vai āhuḥ yat aśanasya eva juhuyāt sarvam vai idam agneḥ annam svena eva tat annena agnīn prīṇāti iti gārhapatye adhiśritya āhavanīye juhuyāt śrapaṇaḥ vai gārhapatyaḥ āhavane āhavanīyaḥ tasmāt gārhapatye adhiśritya āhavanīye juhuyāt dvi antān aṅgārān karoti imau eva tat lokau vitārayati tasmāt hi imau lokau saha santau nānā iva atha yat adhiśritya avadyotayati śrapayati eva etat tat atha yat apaḥ pratyānayati āpaḥ kṛtsnāni ha vai sarvāṇi havīṃṣi bhavanti haviṣaḥ eva kṛtsna tāyai atha yat punar avadyotayati apaḥ eva tat śrapayati udak homīyam udvāsayati traividhyāya trivṛt hi deva karma an ucchindan iva haret tathā ha yajamānaḥ apracyāvukaḥ bhavati atha upaveṣeṇa dakṣiṇatas aṅgārān upaspṛśati namaḥ devebhyaḥ iti na hi namaskāram ati devāḥ ati devāḥ su pratyūḍhān aṅgārān pratyūhet tathā ha asya na antama cāriṇī cana naśyati catuḥ unnayet catuṣṭayam vai idam sarvam asya eva sarvasya āptyai pañca kṛtvā unnayet pāṅktaḥ vai yajñaḥ yajñasya eva āptyai upasadaḥ agnihotre veditavyāḥ unnīya uttareṇa gārhapatyam upasādayati tat imam lokam āpnoti āhavanīye hoṣyan dvitīyam pālāśīm samidham abhyādadhāti somaḥ vai palāśaḥ sā prathamā soma āhutiḥ prādeśa mātrī bhavati prādeśa mātram hi ime ātmanaḥ adhi prāṇāḥ dvi aṅgulam samidhaḥ atihṛtya anudṛbhan iva abhijuhoti dvi aṅgule vai idam mukhasya annam dhīyate dhūmāyantyām grāma kāmasya juhuyāt jvalantyām brahmavarcasa kāmasya aṅgāreṣu paśu kāmasya abhyādhāya iti tu eva sthitam atra hi eva ete sarve kāmāḥ upāpyante iti ubhe āhutī hutvā japati yā yajñasya samṛddhasya āśīḥ sā me samṛdhyatām iti yāḥ vai yajñasya samṛddhasya āśīḥ sā yajamānasya bhavati uttarāvatīḥ āhutīḥ juhuyāt uttarottariṇaḥ eva tat svargān lokān āpnoti srucaḥ budhnena aṅgārān upaspṛśati svarge eva tat loke yajamānam dadhāti dvis udīcīm srucam udyacchati rudram eva tat svāyām diśi prītvā avasṛjati tasmāt hūyamānasya uttaratas na tiṣṭhet na id etasya akhilasya devasya pariprārdhe asāni iti tām uttaratas sāyam upamārṣṭi pratīcīm ādityam tat astam nayati dakṣiṇatas ūrdhvām prātar ādityam tat unnayati yat pūrvam upamārṣṭi tat kūrce nilimpati oṣadhīḥ tena prīṇāti uttānam yat dvitīyam tat dakṣiṇena kūrcam uttānam pāṇim nidadhāti pitṝn tena prīṇāti atha yat dvis pradeśinyā prāśnāti garbhān pūrveṇa prīṇāti tasmāt an aśnantaḥ garbhāḥ prāṇanti vayāṃsi uttareṇa tasmāt vayāṃsi bahu kiṃca kiṃcid iva bhakṣayanti śvetam iva prasrāvayanti atha yat srucā bhakṣayati bhūtam ca tena bhavyam ca prīṇāti atha yat srucam nirleḍhi sarva deva janān tena prīṇāti atha yat srucam mārjayate rakṣaḥ deva janān tena prīṇāti atha yat prācīḥ udīcīḥ apaḥ utsiñcati gandharva apsarasaḥ tena prīṇāti atha yat prācīm udīcīm srucam uddiśati rudram eva tat svāyām diśi dadhāti evam agnihotreṇa sarvāṇi bhūtāni prīṇāti āhavanīye eva juhuyāt iti ha eke āhuḥ sarveṣu tu eva juhuyāt homāya hi ete ādhīyante catasraḥ gārhapatye catasraḥ anvāhāryapacane dve āhavanīye tāḥ daśa sampadyante daśa daśinī virāj śrīḥ virāj annādyam śriyaḥ virājaḥ annādyasya upāptyai sa yaḥ evam virāj sampannam agnihotram juhoti sarvān kāmān āpnoti atha yat hutvā agnīn upatiṣṭhate prītvā eva tat deveṣu antatas artham vadate yat u eva vatsam spṛśati tasmāt vātsapram tathā ha yajamānāt paśavaḥ an utkrāmukāḥ bhavanti atha yat apaḥ ācamya vratam visṛjate apsu eva tat vratam dadhāti tāḥ asya vratam gopāyanti ā punar homāt atha u yat pravatsyan ca proṣivān ca agnīn upatiṣṭhate abhivādaḥ ha eṣa devatāyai yat utkāśam bhavati atha u agnibhyaḥ eva etat ātmānam paridadāti ye ca enam anvañcaḥ bhavanti atha yat araṇyoḥ agnīn samāropayate deva rathaḥ vai araṇī deva rathe eva enān tat samāropayate saḥ etena deva rathena svasti svargam lokam samaśnute yat u eva punar punar nirmanthate tena u ha eva asya punarādheyam upāptam bhavati ye vai ke ca ānandāḥ anne pāne mithune rātryāḥ eva te saṃtatāḥ avyavacchinnāḥ kriyante teṣām rātriḥ kārotaraḥ ye u vai ke ca ānandāḥ annāt eva te sarve jāyante te devāḥ abruvan katham nu imān vayam ānandān asmādṛśasya eva pratigṛhṇīyāma iti te apām ūrdhvam rasam udauhan tāḥ oṣadhayaḥ ca vanaspatayaḥ ca samabhavan oṣadhīnām ca vanaspatīnām ca ūrdhvam rasam udauhan tat phalam abhavat phalasya ūrdhvam rasam udauhan tat annam abhavat annasya ūrdhvam rasam udauhan tat retaḥ abhavat retasaḥ ūrdhvam rasam udauhan sa puruṣaḥ abhavat saḥ ayam puruṣaḥ yat prāṇiti vā apāniti vā na tat prāṇena na apānena āha iti prāṇiṣam vā apāniṣam vā iti vācā eva tat āha tat prāṇa apānau vācam apītaḥ vāc mayau bhavataḥ atha yat cakṣuṣā paśyati na tat cakṣuṣā āha iti adrākṣam iti vācā eva tat āha tat cakṣuḥ vācam apyeti vāc mayam bhavati atha yat śrotreṇa śṛṇoti na tat śrotreṇa āha iti aśrauṣam iti vācā eva tat āha tat śrotram vācam apyeti vāc mayam bhavati atha yat manasā saṃkalpayate na tat manasā āha iti samacīkﾱpam iti vācā eva tat āha tat manaḥ vācam apyeti vāc mayam bhavati atha yat aṅgaiḥ suśīmam vā duḥśīmam vā spṛśati na tat aṅgaiḥ āha iti suśīmam vā duḥśīmam vā asprākṣam iti suśīmam vā duḥśīmam vā vācā eva tat āha tat sarvaḥ ātmā vācam apyeti tat etat ṛcā abhyuditam na indrāt ṛte pavate dhāma kiṃcana iti vāc vai indraḥ indraḥ na hi ṛte vācaḥ pavate dhāma kiṃcana sa vai sāyam juhoti agniḥ jyotiḥ jyotiḥ agniḥ iti tam jyotiḥ santam jyotiḥ iti āha sa satyam vadati tasya ayam vāc mayaḥ ātmā satya mayaḥ bhavati satya mayāḥ u devāḥ atha svāhā iti juhoti tasya etām devāḥ satya hutasya āhutim pratigṛhṇanti rātryāḥ u śīrṣan satyam vadati sa yadi ha vai api tatas ūrdhvam mṛṣā vadati satyam ha eva asya uditam bhavati rātryāḥ u hi śīrṣan satyam vadati atha prātar juhoti sūryaḥ jyotiḥ jyotiḥ sūryaḥ iti tam jyotiḥ santam jyotiḥ iti āha sa satyam vadati tasya ayam vāc mayaḥ ātmā satya mayaḥ bhavati satya mayāḥ u devāḥ atha svāhā iti juhoti tasya etām devāḥ satya hutasya āhutim pratigṛhṇanti ahnaḥ u śīrṣan satyam vadati sa yadi ha vai api tatas ūrdhvam mṛṣā vadati satyam ha eva asya uditam bhavati ahnaḥ hi śīrṣan satyam vadati sa vai eṣaḥ agniḥ udyati āditye ātmānam juhoti asau astam yan sāye agnau ādityaḥ ātmānam juhoti rātriḥ eva ahan juhoti ahar rātrau prāṇaḥ eva apāne juhoti apānaḥ prāṇe tāni vai etāni ṣaḍ juhvati anyonye ātmānam sa yaḥ etāni ṣaḍ juhvati veda a juhvataḥ eva asya agnihotram hutam bhavati bhavati juhvataḥ eva asya dvis hutam bhavati yaḥ evam veda sa yadi ha vai api suruśāt evam vidvān agnihotram juhoti prati ha eva asya ete devāḥ āhutī gṛhṇanti yasya u ha vai api devāḥ sakṛt aśnanti tatas eva saḥ amṛtaḥ satya mayaḥ ha vai amṛta mayaḥ sambhavati yaḥ evam veda tasmāt evaṃvid agnihotram juhuyāt iti udite hotavyam an udite iti mīmāṃsante sa yaḥ udite juhoti prasavate eva etat mahate devāya ātithyam karoti atha yaḥ anudite juhoti saṃnihitāya eva etat mahate devāya ātithyam karoti tasmāt anudite hotavyam vṛṣaśuṣmaḥ vātāvataḥ pūrveṣām ekaḥ jīrṇiḥ śayānaḥ tat ha api vṛṣaśuṣmaḥ vātāvataḥ pūrveṣām ekaḥ jīrṇiḥ śayānaḥ rātryām eva ubhe āhutī hūyamāne dṛṣṭvā uvāca rātryām eva ubhe āhutī juhvati iti rātryām hi iti sa ha uvāca vaktāsmaḥ nu eva vayam amum lokam paretya pitṛbhyaḥ atha u eva enam na śraddhātāraḥ yat u eva etat ubhayedyus agnihotram ahūyata anyedyus vā tat etarhi hūyate rātryām eva iti etat eva kumārī gandharva gṛhītā uvāca rātryām eva ubhe āhutī juhvati iti rātryām hi iti sā ha uvāca saṃdhau juhuyāt samudraḥ ha vai eṣa sarvaṃharaḥ yat ahorātre tasya ha ete gādhe tīrthe yat saṃdhye tat yathā gādhābhyām tīrthābhyām samudram atīyāt tādṛś tat yat saṃdhau juhoti atha u deva senā ha vai eṣā adhva gā haniṣyantī yat ahorātre tasyāḥ ha ete pakṣasī yat saṃdhye tat yathā pakṣābhyām kṣipram adhvānam anviyāt tādṛś tat yat saṃdhau juhoti atha u mṛtyoḥ ha vai etau virāja bāhū yat ahar rātre tat yathā virāja bāhubhyām parijigrahīṣyan antareṇa atimucyeta tādṛś tat yat saṃdhau juhoti tat u ha sma āha kauṣītakiḥ sāyam astamite purā tamasaḥ tasmin kāle juhuyāt sa deva yānaḥ ketuḥ tam eva ārabhya svasti svargam lokam eti prātar purā udayāt apahate tamasi tasmin kāle juhuyāt tam eva ārabhya svasti svargam lokam eti atha yaḥ atas anyathā agnihotram juhoti śyāmaśabalau ha asya agnihotram vikhidataḥ ahar vai śabalaḥ rātriḥ śyāmaḥ sa yaḥ mahārātre juhoti śyāmaḥ ha asya agnihotram vikhidati atha yaḥ mahāhne juhoti śabalaḥ ha asya agnihotram vikhidati tat vai khalu yadā eva kadācana juhuyāt huta samṛddhim eva upāsīta iti huta samṛddhim eva upāsīta iti śabalaḥ yat darśa pūrṇamāsayoḥ upavasati na ha vai avratasya devāḥ haviḥ aśnanti tasmāt upavasati uta me devāḥ haviḥ aśnīyuḥ iti pūrvām paurṇamāsīm upavaset iti paiṅgyam uttarām iti kauṣītakam yām paryastamayam utsarpet iti sā sthitiḥ pūrvām paurṇamāsīm upavaset a nirjñāya purastāt amāvāsyāyām candramasam yat upavasati tena pūrvām prīṇāti yat yajate tena uttarām uttarām upavaset uttarām u ha vai samudraḥ vijate somam anu daivatam etat vai deva satyam yat candramāḥ tasmāt uttarām upavaset atha yat purastāt sāmidhenīnām japati svastyayanam eva tat kurute hiṃkṛtya sāmidhenīr anvāha vajro vai hiṃkāraḥ vajreṇa eva tad yajamānasya pāpmānaṃ hanti trir hiṃkaroti trivṛd vai vajraḥ vajram eva tad abhisaṃpādayati etena vai devās trivṛtā vajreṇaibhyo lokebhyo 'surān anudanta tatho evaitad yajamāna etenaiva trivṛtā vajreṇaibhyo lokebhyo dviṣato bhrātṛvyān nudati ekādaśa sāmidhenīr anvāha ekādaśākṣarā vai triṣṭup traiṣṭubha indraḥ tad ubhā indrāgnī āpnoti triḥ prathamayā trir uttamayā pañcadaśa sampadyate pañcadaśa vai pūrvapakṣāparapakṣayor ahāni tat sāmidhenībhiḥ pūrvapakṣāparapakṣāvāpnoti atho vajro vai sāmidhenyaḥ pañcadaśo vai vajraḥ vajreṇaiva tad yajamānasya pāpmānaṃ hanti yad v eva triḥ prathamāṃ trir uttamām yajñasyaiva tad barsau nahyati sthemne avisraṃsāya tāsāṃ vai trīṇi ṣaṣṭiśatānyakṣarāṇāṃ bhavanti trīṇi vai ṣaṣṭiśatāni saṃvatsarasyāhnām tat sāmidhenībhiḥ saṃvatsarasyāhāny āpnoti tā vai gāyatryo bhavanti gāyatro vā agnir gāyatracchandāḥ svena eva tacchandasāgniṃ stauti abhirūpā bhavanti yad yajñe abhirūpaṃ tat samṛddhaṃ yajñasyaiva samṛddhyai uttamāyai tṛtīye vacane praṇavena nigadam upasaṃdadhāti agne mahān asi brāhmaṇa bhārata iti agniḥ vai bharataḥ sa vai devebhyaḥ havyam bharati atha yat yajamānasya ārṣeyam āha na ha vai anārṣeyasya devāḥ haviḥ aśnanti tasmāt asya ārṣeyam āha atha etam pañcadaśa padam nigadam upasaṃdadhāti eṣā ha vai sāmidhenīnām nivid tasmāt pañcadaśa padaḥ bhavati pañcadaśa hi sāmidhenyaḥ sa vai a chandaskṛtaḥ bhavati dvayam vai idam sarvam chandaskṛtam ca a chandaskṛtam ca tena sarveṇa agnim stavāni iti tasya sapta padāni sapta vai chandāṃsi sarveṣām eva chandasām āptyai atha catvāri atha catvāri catuṣṭayam vai idam sarvam asya eva sarvasya āptyai atha yat vyavagrāham devatāḥ āvāhayati nānā hi ābhyaḥ havīṃṣi gṛhītāni bhavanti tasmāt vyavagrāham devatāḥ āvāhayati atha yat agnim agninā āvāhayati eṣā vai agneḥ yajñiyā tanūḥ yā asya havya vāh sā vai asau yat adaḥ amuṣya ādityasya upariṣṭāt divi iva bhāti jyotiḥ iva tat yat āha agnim agne āvaha iti tām āvaha iti eva tat āha atha yat devān ājyapān āvāhayati prayāja anuyājān tat āvāhayati atha yat agnim hotrāya āvāhayati sviṣṭakṛtam tat āvāhayati atha yat svam mahimānam āvāhayati vāyum tat āvāhayati vāyuḥ vai agneḥ svaḥ mahimā tena hi sampadya mahimānam gacchati yat vācā anvāha vācā yajati tena u ha eva asya svaḥ mahimā iṣṭaḥ bhavati ā ca vaha jātavedaḥ su yujā ca yaja iti āha āvaha ca jātavedaḥ devān sayujā ca devatāḥ yaja iti eva enam tat āha atha yat parastāt sāmidhenīnām japati vajraḥ vai sāmidhenyaḥ tam eva etat śamayati purastāt ca upariṣṭāt ca atha yat sruc ādāpanena srucau ādāpayati deva ratham eva tat yunakti devebhyaḥ haviḥ pradāsyan saḥ etena deva rathena svasti svargam lokam samaśnute prayājān yajati ṛtavaḥ vai prayājāḥ ṛtūn eva tat prīṇāti te vai pañca bhavanti taiḥ yat kiṃca pañcavidham adhidaivatam adhyātmam tat sarvam āpnoti samidhaḥ yajati vasantam eva vasante vai idam sarvam samidhyate tanūnapātam yajati grīṣmam eva grīṣme hi tanvam tapati iḍaḥ yajati varṣāḥ eva varṣābhiḥ hi īḍitam annādyam uttiṣṭhati barhiḥ yajati śaradam eva śaradi hi barhiṣṭhāḥ oṣadhayaḥ bhavanti svāhākṛtim antam yajati hemantam eva hemante vai idam sarvam svāhākṛtam tat āhuḥ yat pañca prayājāḥ ṣaṭ ṛtavaḥ kva etam ṣaṣṭham ṛtum yajati iti yat eva caturthe prayāje samānayati tat enam itareṣu anuvibhajati atha yat uttame prayāje devatāḥ samāvapati prayāja bhājaḥ eva enāḥ tat karoti yathā agniḥ sarveṣu haviḥṣu bhāgī bhavati tat evam tat agneḥ bhāge devatāḥ bhāginīḥ karoti na atra agnim hotrāt iti āha paśavaḥ vai prayājāḥ rudraḥ sviṣṭakṛt na id rudreṇa yajamānasya paśūn prasajāni iti svāhā devāḥ ājya pāḥ juṣāṇāḥ agne ājyasya vyantu iti ha eke āhuḥ na tathā kuryāt ardham ha vai yajñasya ājyam ardham haviḥ sa yat ha anyatarat brūyāt ardham ha vai yajñasya samiṣṭam syāt ardham a samiṣṭam tasmāt svāhā devāḥ ājya pāḥ juṣāṇāḥ agne ājyasya haviṣaḥ vyantu iti eva brūyāt atha yat paurṇamāsyām vārtraghnau ājya bhāgau bhavataḥ paurṇamāsena vai indraḥ vṛtram ahan atha yat amāvāsyāyām vṛdhanvantau kṣayam vai atra candraḥ gacchati tam eva etat āpyāyayati tam vardhayati tau vai juṣāṇa yājyau bhavataḥ samānahaviṣau hi prayājair bhavataḥ atha u brahma vai juṣāṇaḥ brahmaṇā eva tat devebhyaḥ haviḥ prayacchati tau vai trivṛtau bhavataḥ yeyajāmahaḥ nigadaḥ vaṣaṭkāraḥ cakṣuḥ vai ājya bhāgau trivṛt vai cakṣuḥ śuklam kṛṣṇam lohitam iti tau na paśau na some karoti paśunā vai cakṣuṣmān adhvaraḥ na id catur akṣam bībhatsam adhvaram karavāṇi iti atha yadāvatyaḥ hūtavatyaḥ puronuvākyāḥ bhavanti pravatyaḥ prattavatyaḥ yājyāḥ hūtvā eva tat devebhyaḥ haviḥ prayacchati tāḥ vai gāyatrī triṣṭubhau bhavanti brahma vai gāyatrī kṣatram triṣṭubh brahma kṣatrābhyām eva tat devebhyaḥ haviḥ prayacchati ṛc ante vaṣaṭkaroti tathā ha asya sarvāḥ yājyāḥ rūpavatyaḥ bhavanti ṣaṣ iti vaṣaṭkaroti ṣaṭ vai ṛtavaḥ ṛtūn eva tat prīṇāti bārhata rāthantaram vaṣaṭkuryāt purastāt dīrgham upariṣṭāt hrasvam yat hrasvam tat rathantaram yat dīrgham tat bṛhat atha u iyam vai rathantaram asau bṛhat anayoḥ eva tat pratitiṣṭhati atha etāvān vai vācaḥ vikāraḥ sarveṇa eva tat vācaḥ vikāreṇa devebhyaḥ haviḥ prayacchati bhūḥ bhuvaḥ iti purastāt yeyajāmahasya japati vaṣaṭkṛtya anujapati ojaḥ sahaḥ sahaḥ ojaḥ svar iti vajraḥ vai vaṣaṭkāraḥ tam eva etat śamayati purastāt ca upariṣṭāt ca atha u ete eva vaṣaṭkārasya priyatame tanū yat ojaḥ ca sahaḥ ca tābhyām eva enam śamayati atha yat agnim prathamam devatānām yajati agniḥ vai devānām mukham mukhatas eva tat devān prīṇāti atha yat paurṇamāsyām agnīṣomau yajati agnīṣomau vai antar vṛtre āstām tau indraḥ na aśaknot abhi vajram prahartum yat upāṃśu yajati tena somam prīṇāti yat niruktam tena agnim atha yad amāvāsyāyām indrāgnī yajati pratiṣṭhe vā indrāgnī pratiṣṭhityā eva atha yat saṃnayann indraṃ yajati mahā indraṃ vā etaj jyotir vā amāvāsyā na hyatra candro dṛśyate atha yad asaṃnayan puroḍāśāvantareṇopāṃśvājyasya yajaty ajāmitāyai atha yat saṃnayant sāṃnāyyasyāntareṇopāṃśvājyasya yajati tasyoktaṃ brāhmaṇam atha yad agniṃ sviṣṭakṛtam antato yajati eṣa ha vai devebhyo haviḥ prayacchati yo vā annaṃ vibhajaty antataḥ sa bhajate atho rudro vai sviṣṭakṛt antabhāg vā vā eṣaḥ tasmād enam antato yajati tasya tacchandasau yājyāpuronuvākye nigado vyavaiti tenājāmi bhavati vaṣaṭkṛtyāpa upaspṛśati śāntir vai bheṣajam āpaḥ śāntir evaiṣā bheṣajaṃ yajñe kriyate atha yat pradeśinyām iḍāyāḥ pūrvam añjanam adharauṣṭhe nilimpate uttaram uttarauṣṭhe ayaṃ vai loko 'dharauṣṭhaḥ asau loka uttarauṣṭhaḥ atha yad oṣṭhāvantareṇa tad idam antarikṣam tad yat prāśnāti imān eva tallokān anusaṃtanvan prīṇāti atha yad iḍām upahvayate sarveṣveva tad bhūteṣūpahavam icchate atho 'nnaṃ vā iḍā annam eva tad ātman dhatte atho paśavo vā iḍā paśūnām evāptyai tasyāṃ caturavān iti tathā pañcapadī bhavati pañcapadā paṅktiḥ pāṅkto vai yajño yajñasyaiva āptyai atha yaj japenottareḍāṃ prāśnāti brahma vai japaḥ brahmaṇā evaināṃ tacchamayati atha yad adhvaryur barhiṣadaṃ puroḍāśaṃ karoti pitṝn eva tat prīṇāti atha yat pavitravati mārjayante śāntir vai bheṣajam āpaḥ śāntir evaiṣā bheṣajaṃ yajñe kriyate atha yad anvāhāryam āharanti etaddakṣiṇau vai darśapūrṇamāsau tasmād enam āharanti atha yat samidham anumantrayate idhmasya vā eṣaikātiśiṣṭā bhavati tasmād enām anustauti atha yat trīn anuyājān yajati trayo vā ime lokāḥ imān eva tallokān āpnoti atha yat sarvam uttamam āha pratiṣṭhā vai sviṣṭakṛt pratiṣṭhityā eva atha yat sūktavākam āha pratiṣṭhā vai sūktavākaḥ pratiṣṭhityā eva atha yad dyāvāpṛthivyoḥ kīrtayati pratiṣṭhe vai dyāvāpṛthivī pratiṣṭhityā eva agnir idaṃ havir ajuṣata iti haika āhuḥ na tathā kuryāt abhyāvartate hāsya devatā punaryajña iti manvānā punar me haviḥ pradāsyatīti sā yajamānasyāśiṣo nivartayati ya idaṃ havir ity āha tasmāddhavir ajuṣata havir ajuṣatety eva brūyāt atho yā evaitad devatāḥ purastād yajati tābhir evaitad antataḥ pratitiṣṭhati atha yat sūktavāke yajamānasya nāma gṛhṇāti eṣa ha vai daiva ātmā yajamānasya yam ṛtvijaḥ saṃskurvanti tasmād asya nāma gṛhṇāti atra hi jāyate uccair gṛhṇīyād yady apy ācāryaḥ syāt tathā ha yajamāno 'pracyāvuko bhavati atha pañcāśiṣo vadata iḍāyāṃ tisras tā aṣṭau etābhir vai devāḥ sarvā aṣṭīr āśnuvata tatho evaitad yajamāna etābhir eva sarvā aṣṭīr aśnute atha barhiṣi prāñcam añjaliṃ nidhāya japati nama upeti na hi namaskāram ati devāḥ atha yat śaṃyorvākam āha pratiṣṭhā vai śamyorvākaḥ pratiṣṭhityā eva atho śamyur ha vai bārhaspatyaḥ sarvān yajñān śamayāṃcakāra tasmāt śamyorvākam āha atha yad apa upaspṛśati śāntir vai bheṣajam āpaḥ śāntir evaiṣā bheṣajaṃ yajñe kriyate atha yad gārhapatye patnīsaṃyājaiścaranti gārhapatyabhājo vai patnyaḥ āhavanīyabhāg yajamānaḥ tasmād gārhapatye patnīsaṃyājaiścaranti te vai catvāro bhavanti ācaturaṃ vai dvandvaṃ mithunaṃ prajananaṃ prajātyai te vā upāṃśu bhavanti retaḥsiktir vai patnīsaṃyājāḥ upāṃśu vai retaḥ sicyate abhirūpā bhavanti yad yajñe abhirūpaṃ tat samṛddhaṃ yajñasyaiva samṛddhyai atha somaṃ tvaṣṭāraṃ devānāṃ patnīr agniṃ gṛhapatim iti etā ha vai devatā mithunānām īśate tā atra prīṇanti tā asmai prītā mithunāni dadhati somaṃ prathamaṃ yajati retas tat siñcati tvaṣṭāraṃ dvitīyam tvaṣṭā vai retaḥ siktaṃ vikaroti tataḥ patnyaḥ patnīsaṃyājā hyete atha yad agniṃ gṛhapatim antato yajati etat sviṣṭakṛto vai patnyaḥ tasmād enam antato yajati atha yā apa upaspṛśati tasyoktaṃ brāhmaṇam atha yad ṛcaṃ japati svastyayanam eva tat kurute atha yad ilām upahvayate yan mārjayate yat śamyorvākam āha tasyoktaṃ brāhmaṇam atha yad vede patnīṃ vācayati vṛṣā vai vedaḥ yoṣā patnī mithunam eva tat patnīṣu dadhāti tasmāt patnī vedatṛṇāny antarorū kurute atha yad vedaṃ stṛṇāti tena hāsya darśapūrṇamāsau saṃtatau bhavataḥ atho etenaivāsyāgnihotraṃ stīrṇabarhir bhavati atha yad vedātiśeṣam upatiṣṭhate āśiṣam eva tad vadate atha yad āhavanīyam upatiṣṭhate prītvaiva tad deveṣvantato 'rthaṃ vadate atha yad apa upaspṛśati śāntir vai bheṣajam āpaḥ śāntir evaiṣā bheṣajam antato yajñe kriyate antato yajñe kriyate anunirvāpyayā vai devā asurān apāghnata tatho evaitad yajamāno 'nunirvāpyayaiva dviṣato bhrātṛvyān apahate sa vā indrāya vimṛdha ekādaśakapālaṃ puroḍāśaṃ nirvapati indro vai mṛdhāṃ vihantā sa evāsya mṛdho vihanti atho āmāvāsyam evaitat pratyāharati yat paurṇamāsyām indraṃ yajati atra saṃsthitadarśapūrṇamāsau yajamāno yady aparapakṣe bhaṅgaṃ nīyāt nāsya yajñavikarṣaḥ syāt atha yad amāvāsyāyām aditiṃ yajati yajñasyaiva sabhāratāyai sā saṃyājyāto vimṛdvatī bhavati athāto 'bhyuditāyāḥ eti ha vā eṣa yajñapathāt yasyopavasathe purastāccandro dṛśyate so 'gnaye dātre aṣṭākapālaṃ puroḍāśaṃ nirvapati agnir vai dātā sa evāsmai yajñaṃ dadāti indrāya pradātre sāyaṃ dohitaṃ dadhi indro vai pradātā sa evāsmai yajñaṃ prayacchati viṣṇave śipiviṣṭāya prātar dohite payasi carum yajño vai viṣṇuḥ sa evāsmai yajñaṃ dadāti tad yad etā devatā yāti ned yajñapathād ayānīti tisṛdhanvaṃ dakṣiṇā tat svastyayanasya rūpam athāto 'bhyuddṛṣṭāyāḥ eti ha vā eṣa yajñapathāt yasyopavasathe paścāccandro dṛśyate so 'gnaye pathikṛte aṣṭākapālaṃ puroḍāśaṃ nirvapati agnir vai pathikṛt sa evainaṃ yajñapatham apipātayati indrāya vṛtraghna ekādaśakapālam indro vai vṛtrahā sa evainaṃ punar yajñapatham apipātayati vaiśvānarīyaṃ dvādaśakapālam asau vai vaiśvānaro yo 'sau tapati eṣa evainaṃ punar yajñapatham apipātayati tad yad etā devatā yajati ned yajñapathād ayānīti daṇḍopānahaṃ dakṣiṇā tad abhayasya rūpam athātho dākṣāyaṇayajñasya dākṣāyaṇayajñenaiṣyan phālgunyāṃ paurṇamāsyāṃ prayuṅkte mukhaṃ vā etat saṃvatsarasya yat phālgunī paurṇamāsī tasmāt tasyām adīkṣitāyanāni prayujyante atho dakṣo ha vai pārvatir etena yajñena iṣṭvā sarvān kāmān āpa tad yad dākṣāyaṇayajñena yajate sarveṣām eva kāmānām āptyai nāśane kāmam āpayīta somaṃ rājānaṃ candramasaṃ bhakṣayānīti manasā dhyāyann aśnīyāt tad asau vai somo rājā vicakṣaṇaścandramāḥ tam etam aparapakṣaṃ devā abhiṣuṇvanti tad yad aparapakṣaṃ dākṣāyaṇayajñasya vratāni caranti devānām api somapītho 'sānīti atha yad upavasathe agnīṣomīyam ekādaśakapālaṃ puroḍāśaṃ nirvapati ya evāsau somasyopavasathe agnīṣomīyaḥ tam evāsya tenāpnoti atha yat prātar āmāvāsyena yajate aindraṃ vai sutyam ahaḥ tat sutyam ahar āpnoti atha yad amāvāsyāyā upavasatha aindrāgnaṃ dvādaśakapālaṃ puroḍāśaṃ nirvapati aindrāgnaṃ vai sāmatas tṛtīyasavanam tat tṛtīyasavanam āpnoti atha yan maitrāvaruṇī payasyā maitrāvaruṇī vā anūbandhyā tad anūbandhyām āpnoti sa eṣa somo haviryajñān anupraviṣṭaḥ tasmād adīkṣito dīkṣitavrato bhavati athāta iḍādadhasya iḍādadhena iṣyann etasyām eva paurṇamāsyāṃ prayuṅkte tasyā uktaṃ brāhmaṇam sa eṣa paśukāmasyānnādyakāmasya yajñaḥ tena paśukāmo 'nnādyakāmo yajeta tatra tathaiva vratāni carati dākṣāyaṇayajñasya hi samāsaḥ athātaḥ sārvaseniyajñasya sārvaseniyajñena iṣyann etasyām eva paurṇamāsyāṃ prayuṅkte tasyā uktaṃ brāhmaṇam sa eṣa tustūrṣamāṇasya yajñaḥ sa ya icched dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ stṛṇvīya iti sa etena yajane stṛṇute ha athātaḥ śaunakayajñasya śaunakayajñena iṣyann etasyām eva paurṇamāsyāṃ prayuṅkte tasyā uktaṃ brāhmaṇam sa eṣa prajātikāmasya yajñaḥ tena prajātikāmo yajeta tad yad adhvaryur havīṃṣi prajanayati tat prajātyai rūpam athāto vasiṣṭhayajñasya vasiṣṭhayajñeneṣyan phālgunyām amāvāsyāyāṃ prayuṅkte brahma vai paurṇamāsī kṣatram amāvāsyā kṣatram ivaiṣa yajñaḥ kṣatreṇa śatrūnt sahā iti vasiṣṭho 'kāmayata hataputraḥ prajāyeya prajayā paśubhir abhi saudāsān bhaveyam iti sa etaṃ yajñakratum apaśyad vasiṣṭhayajñam teneṣṭvā prājāyata prajayā paśubhir abhi saudāsān abhavat tatho evaitad yajamāno yad vasiṣṭhayajñena yajate prajāyate prajayā paśubhir abhi dviṣato bhrātṛvyān bhavati athātaḥ sākaṃprasthāyyasya sākaṃprasthāyyena iṣyann etasyām evāmāvāsyāyāṃ prayuṅkte tasyā uktaṃ brāhmaṇam sa eṣa śraiṣṭhyakāmasya pauruṣakāmasya yajñaḥ tena śraiṣṭhyakāmaḥ pauruṣakāmo yajate tad yat sākaṃ sampratiṣṭhante sākaṃ saṃprayajante sākaṃ saṃbhakṣayante tasmāt sākaṃprasthāyyaḥ athāto munyayanasya munyayaneneṣyann etasyām eva paurṇamāsyāṃ prayuṅkte tasyā uktaṃ brāhmaṇam sa eṣa sarvakāmasya yajñaḥ tena sarvakāmo yajeta athātas turāyaṇasya turāyaṇeneṣyann etasyām eva paurṇamāsyāṃ prayuṅkte tasyā uktaṃ brāhmaṇam sa eṣa svargakāmasya yajñaḥ brahmaṇaiva tad ātmānaṃ samardhayati tāni vai trīṇi havīṃṣi bhavanti trayo vā ime lokāḥ imān eva tallokān āpnoti athāta āgrayaṇasya āgrayaṇenānnādyakāmo yajeta varṣāsvāgate śyāmākasasye śyāmākān uddhartava āha sā yā tasmin kāle amāvāsyā upasaṃpadyeta tayeṣṭvā athaitayeṣṭyā yajeta yadi paurṇamāsī etayeṣṭvātha paurṇamāsena yajeta yady u nakṣatram upepset pūrvapakṣe nakṣatram udīkṣya yasmin kalyāṇe nakṣatre kāmayeta tasmin yajeta tasyai saptadaśa sāmidhenyaḥ sadvantāvājyabhāgau virājau saṃyājye tasyoktaṃ brāhmaṇam saumyaścaruḥ somo vai rājauṣadhīnām tad enaṃ svayā diśā prīṇāti atha yanmadhuparkaṃ dadāti eṣa hyāraṇyānāṃ rasaḥ atha vasanta āgate pakveṣu veṇuyaveṣu veṇuyavān uddhartava āha tasyā etad eva parva etat tantram eṣā devatā eṣā dakṣiṇā etad brāhmaṇam tāṃ haika āgneyīṃ vā vāruṇīṃ vā prājāpatyāṃ vā kurvanty etattantrām evaitadbrāhmaṇām atha vrīhisasye vā yavasasye vāgate āgrayaṇīyān uddhartava āha tasyā etad eva parva etat tantram atha yad aindrāgno dvādaśakapālaḥ indrāgnī vai devānāṃ mukham mukhata eva taddevān prīṇāti atha yad vaiśvadevaścaruḥ ete vai sarve devā yad viśve devāḥ sarveṣām eva devānāṃ prītyai atha yad dyāvāpṛthivīya ekakapālaḥ dyāvāpṛthivī vai sasyasya sādhayitryai pratiṣṭhā pṛthivī odmnā asāvanuveda tad yad etā devatā yajati etābhir devatābhiḥ śāntam annam atsyāmīti atha yat prathamajaṃ gāṃ dadāti prathamakarma hyetat yady etasyai glāyāt paurṇamāsaṃ vāmāvāsyaṃ vā haviṣkurvīta navānām ubhayasyāptyai api vā paurṇamāse vāmāvāsye vā havīṃṣyanuvartayed devatānām aparihāṇāya api vā yavāgvaiva sāyaṃ prātar agnihotraṃ juhuyān navānām ubhayasyāptyai api vā sthālīpākam eva gārhapatye śrapayitvā navānām etābhya āgrayaṇadevatābhya āhavanīye juhuyāt sviṣṭakṛccaturthībhyo 'muṣyai svāhā amuṣyai svāheti devatānām aparihāṇāya api vāgnihotrīm eva navān ādayitvā tasyai dugdhena sāyaṃ prātar agnihotraṃ juhuyād ubhayasyāptyai eta etāvantaḥ pātāḥ teṣāṃ yena kāmayeta tena yajeta trihavis tu sthitā trayo vā ime lokāḥ imān eva tallokān āpnotīmān eva tallokān āpnoti athātaścāturmāsyānām cāturmāsyāni prayuñjānaḥ phālgunyāṃ paurṇamāsyāṃ prayuṅkte mukhaṃ vā etat saṃvatsarasya yat phālgunī paurṇamāsī mukham uttare phalgū pucchaṃ pūrve tad yathā pravṛttasyāntau sametau syātām evam evaitau saṃvatsarasyāntau sametau tad yat phālgunyāṃ paurṇamāsyāṃ vaiśvadevena yajeta mukhata eva tat saṃvatsaraṃ prīṇāti atho bhaiṣajyayajñā vā ete yaccāturmāsyāni tasmād ṛtusaṃdhiṣu prayujyante ṛtusaṃdhiṣu hi vyādhir jāyate tāni vā aṣṭau havīṃṣi bhavanti aṣṭau vai catasṛṇāṃ paurṇamāsīnāṃ havīṃṣi bhavanti catasṛṇāṃ vai paurṇamāsīnāṃ vaiśvadevaṃ samāsaḥ atha yad agnir mathyate prajāpatir vai vaiśvadevam tasmād etaṃ daivaṃ garbhaṃ prajanayanti atha yat saptadaśa sāmidhenyaḥ sadvantāvājyabhāgau virājau saṃyājye tasyoktaṃ brāhmaṇam atha yan nava prayājā navānuyājā aṣṭau havīṃṣi vājinaṃ navamam tan nakṣatriyāṃ virājam āpnoti atha yad agnīṣomau prathamau devatānāṃ yajati dārśapaurṇamāsike vā ete devate tasmād enau prathamau yajati atha yat savitāraṃ yajati savitā vai prasavānām īśe savitṛprasūtatāyai atha yat sarasvatīṃ yajati vāg vai sarasvatī vācam eva tat prīṇāti atha yat pūṣaṇaṃ yajati asau vai pūṣā yo 'sau tapati etam eva tat prīṇāti atha yan marutaḥ svatavaso yajati ghorā vai marutaḥ svatavasaḥ bhaiṣajyam eva tat kurute atha yad vaiśvadevī payasyā ete vai sarve devā yad viśve devāḥ sarveṣām eva devānāṃ prītyai atha yad dyāvāpṛthivīya ekakapālaḥ pratiṣṭhe vai dyāvāpṛthivī pratiṣṭhityā eva atha yat prathamajaṃ gāṃ dadāti prathamakarma hyetat atha yat purastād vopariṣṭād vā śamyorvākasyānāvāhitān vājino yajati devāśvā vai vājinaḥ tān eva tat prīṇāti atra devāḥ sāśvāḥ prītā bhavanti atho ṛtavo vai vājinaḥ ṛtūn eva tat prīṇāti atha yat parastāt paurṇamāsena yajate tathā hāsya pūrvapakṣe vaiśvadeveneṣṭaṃ bhavati vaiśvadevena vai prajāpatiḥ prajā asṛjata tāḥ sṛṣṭā aprasūtā varuṇasya yavān jakṣuḥ tā varuṇo varuṇapāśaiḥ pratyamuñcat tāḥ prajāḥ prajāpatiṃ pitaram etyopādhāvan upa taṃ yajñakratuṃ jānīhi yeneṣṭvā varuṇapāśebhyaḥ sarvasmācca pāpmanaḥ sampramucyemahīti tata etaṃ prajāpatir yajñakratum apaśyad varuṇapraghāsān tam āharat tenāyajata teneṣṭvā varuṇam aprīṇāt sa prīto varuṇo varuṇapāśebhyaḥ sarvasmācca pāpmanaḥ prajāḥ prāmuñcat pra ha vā asya prajā varuṇapāśebhyaḥ sarvasmācca pāpmanaḥ sampramucyate ya evaṃ veda atha yad agniṃ praṇayanti yam evāmuṃ vaiśvadeve manthanti tam eva tat praṇayanti atha yan mathyate tasyoktaṃ brāhmaṇam atha yat saptadaśa sāmidhenyaḥ sadvantāvājyabhāgau virājau samyājye tasyoktaṃ brāhmaṇam atha yan nava prayājā navānuyājā navaitāni havīṃṣi tan nakṣatriyāṃ virājam āpnoti samānāni pañca saṃcarāṇi havīṃṣi bhavanti pauṣṇāntāni vaiśvadevikāni teṣām uktaṃ brāhmaṇam atha yad aindrāgno dvādaśakapālaḥ pratiṣṭhe vā indrāgnī pratiṣṭhityā eva atho madhyastho vā indraḥ tasmād enaṃ madhyato yajati atha yad vāruṇī payasyā indro vai varuṇaḥ so vai payobhojanaḥ tasmād vāruṇī payasyā atha yan mārutī payasyā apsu vai marutaḥ śritāḥ tasmād enān payasyā yajati āpo hi payaḥ atho indrasya vai marutaḥ aindraṃ payaḥ tasmān mārutī payasyā atha yat kāya ekakapālaḥ prajāpatir vai kaḥ tam eva tat prīṇāti atho sukhasya evaitan nāmadheyaṃ kam iti sukham eva tad ātman dhatte atha yan mithunau gāvau dadāti tat prajātyai rūpam atha yad vājino yajati teṣām uktaṃ brāhmaṇam atha yad apsu varuṇaṃ yajati sva evainaṃ tad āyatane prīṇāti atha yat parastāt paurṇamāsena yajate tathā hāsya pūrvapakṣe varuṇapraghāsair iṣṭaṃ bhavati aindro vā eṣa yajñakratur yat sākamedhāḥ tad yathā mahārājaḥ purastāt senānīkāni pratyūhyābhayaṃ panthānam anviyāt evam evaitat purastād devatā yajati tad yathādaḥ somasya mahāvratam evam evaitad iṣṭimahāvratam atha yad agnim anīkavantaṃ prathamaṃ devatānāṃ yajati agnir vai devānāṃ mukham mukhata eva taddevān prīṇāti atha yan madhyaṃdine marutaḥ sāṃtapanān yajati madhyaṃdine vai saṃtapati tasmān madhyaṃdine marutaḥ sāṃtapanān yajati atho indrasya vai marutaḥ aindro madhyaṃdinaḥ tasmān madhyaṃdine marutaḥ sāṃtapanān yajati atha yat sāyaṃ gṛhamedhīyena caranti puṣṭikarma vā etad yad gṛhamedhīyaḥ sāyaṃ poṣaḥ tasmāt poṣavantāvājyabhāgau bhavataḥ yajamānam eva tat poṣayati atha yat prātaḥ pūrṇadarveṇa caranti pūrvedyuḥ karmaṇā evaitat prātaḥ karmopasaṃtanoti atha yanmarutaḥ krīḍino yajati indrasya vai marutaḥ krīḍinaḥ tasmād enān indreṇopasaṃhitān yajati atha yan mahendram antato yajati antaṃ vai śreṣṭhī bhajate tasmād enam antato yajati atha yad agniṃ praṇayanti yan mathyate tasyoktaṃ brāhmaṇam atha yat saptadaśa sāmidhenyaḥ sadvantāvājyabhāgau virājau samyājye tasyoktaṃ brāhmaṇam atha yan nava prayājā navānuyājā aṣṭau havīṃṣi sviṣṭakṛn navamaḥ tan nakṣatriyāṃ virājam āpnoti samānāni ṣaṭ saṃcarāṇi havīṃṣi bhavanty aindrāgnāntāni vāruṇapraghāsikāni teṣām uktaṃ brāhmaṇam atha yan mahendraṃ yajati tasyoktaṃ brāhmaṇam atha yad vaiśvakarmaṇa ekakapālaḥ asau vai viśvakarmā yo 'sau tapati etam eva tat prīṇāti atha yad ṛṣabhaṃ dadāti aindro hi yajñakratuḥ atha yad aparāhṇe pitṛyajñena caranti apakṣayabhājo vai pitaraḥ tasmād aparāhṇe pitṛyajñena caranti tad āhur yad aparapakṣabhājaḥ pitaro 'tha kasmād etān pūrvapakṣe yajantīti daivā vā ete pitaraḥ tasmād enān pūrvapakṣe yajanti atha yad ekāṃ sāmidhenīm anvāha sakṛd iva vai pitaraḥ tasmād ekāṃ sāmidhenīm anvāha sā vā anuṣṭub bhavati vāg anuṣṭup parāñco vai pitaraḥ tān evaitad vācānuṣṭubhāgamayati atha yad yajamānasyārṣeyaṃ nāha ned yajamānaṃ pravṛṇajānīti athaitaṃ nigadam anvāha tasyoktaṃ brāhmaṇam atha yat somaṃ pitṛmantaṃ pitṝn vā somavataḥ pitṝn barhiṣadaḥ pitṝn agniṣvāttān ity āvāhayati daivā vā ete pitaraḥ tasmād enān āvāhayati atha yad agniṃ kavyavāhanam āvāhayati etat sviṣṭakṛto vai pitaraḥ tasmād enam āvāhayati na haike svaṃ mahimānam āvāhayanti yajamānasyaiṣa mahimeti vadantaḥ āvāhayed iti tveva sthitam agner hyevaiṣa mahimā atha yat prayājānuyājebhyo barhiṣmantā utsṛjati prajā vai barhiḥ tena prajāṃ pravṛṇajānīti te vai ṣaḍ bhavanti ṣaḍ vā ṛtavaḥ ṛtavaḥ pitaraḥ pitṝn eva tat prīṇāti atha yaj jīvanavantāvājyabhāgau bhavataḥ yajamānam eva taj jīvayati atha yat tisrastisra ekaikasya haviṣo bhavanti trīṇi vai havīṃṣi bhavanti teṣāṃ samavadyati tasmāt tisrastisra ekaikasya haviṣo bhavanti atho devakarmaṇaivaitat pitṛkarma vyāvartayati atho parām u vai parāvataṃ pitaro gatāḥ āhvayaty evainān prathamayā dvitīyayāgamayati praiva tṛtīyayā yacchati atha yad agniṃ kavyavāhanam antato yajati etat sviṣṭakṛto vai pitaraḥ tasmād enam antato yajati atha yad apa upaspṛśati tasyoktaṃ brāhmaṇam atha yad iḍām upahūyāvaghrāya na prāśnanti paśavo vā iḍā ned yajamānasya paśūn pravṛṇajānīti atha yad adhvaryuḥ pitṛbhyo dadāti pitṝn eva tat prīṇāti atha yat pavitravati mārjayante tasyoktaṃ brāhmaṇam atha yad ṛcaṃ japanti svastyayanam eva tat kurvate atha yad udañcaḥ paretya gārhapatyāhavanīyā upatiṣṭhante prītvaiva tad deveṣvantato 'rthaṃ vadante atho dakṣiṇāsaṃstho vai pitṛyajñaḥ tam evaitad udaksaṃsthaṃ kurvanti atha yat prāñca upaniṣkramya ādityam upatiṣṭhante devaloko vā ādityaḥ pitṛlokaḥ pitaraḥ devalokam eva tat pitṛlokād abhyutkrāmanti atha yat sūktavāke yajamānasya nāma na gṛhṇāti ned yajamānaṃ pravṛṇajānīti atha yat patnīsaṃyājair na caranti net patnyaḥ pravṛṇajāmeti atha yad udañcaḥ paretya tryambakaiścaranti rudram eva tat svāyāṃ diśi prīṇanti atho dakṣiṇāsaṃstho vai pitṛyajñaḥ tam evaitad udaksaṃsthaṃ kurvanti atha yad antata iṣṭveṣṭyā yajate etatsaṃsthā vai sākamedhāḥ tasmād antata iṣṭveṣṭyā yajate atha yat parastāt paurṇamāsena yajate tathā hāsya pūrvapakṣe sākamedhair iṣṭaṃ bhavati trayodaśaṃ vā etanmāsam āpnoti yat śunāsīryeṇa yajate etāvān vai saṃvatsaro yad eṣa trayodaśo māsaḥ tad atra eva sarvaḥ saṃvatsara āpto bhavati atha yat śunāsīrau yajati śāntir vai bheṣajaṃ śunāsīrau śāntir evaiṣā bheṣajam antato yajñe kriyate sa yady agnir mathyate yad vaiśvadevasya tantraṃ tat tantram yady u na mathyate paurṇamāsam eva tantraṃ bhavati pratiṣṭhā vai paurṇamāsaṃ pratiṣṭhityā eva atha yat saptadaśa sāmidhenyaḥ sadvantāvājyabhāgau virājau samyājye tasyoktaṃ brāhmaṇam atha yan nava prayājā navānuyājā aṣṭau havīṃṣi sviṣṭakṛn navamaḥ tan nakṣatriyāṃ virājam āpnoti samānāni tveva pañca saṃcarāṇi havīṃṣi bhavanti pauṣṇāntāni vaiśvadevikāni teṣām uktaṃ brāhmaṇam atha yat śunāsīrau yajati tayor uktaṃ brāhmaṇam atha yad vāyuṃ yajati prāṇo vai vāyuḥ prāṇam eva tad ātman dhatte atha yat saurya ekakapālaḥ asau vai sūryo yo 'sau tapati etam eva tat prīṇāti atha yat śvetā dakṣiṇā etam eva tat prīṇāti etasyaiva tad rūpaṃ kriyate atha yat prāyaścittapratinidhīn kurvanti yad āhutīr juhvati svastyayanam eva tat kurvate yajñasyaiva śāntyai yajamānasya ca bhiṣajyāyai atha yat svair agnibhir yajamānaṃ saṃskurvanti devaratho vā agnayaḥ devaratha evainaṃ tat samāropayanti sa etena devarathena svargaṃ lokam eti sukṛtāṃ yatra lokaḥ sukṛtāṃ yatra lokaḥ prajāpatiḥ prajāti kāmaḥ tapaḥ atapyata tasmāt taptāt pañca ajāyanta agniḥ vāyuḥ ādityaḥ candramāḥ uṣāḥ pañcamī tān abravīt yūyam api tapyadhvam iti te adīkṣanta tān dīkṣitān tepānān uṣāḥ apsaraḥ rūpam kṛtvā purastāt pratyudait tasyām eṣām manaḥ samapatat te retaḥ asiñcanta te prajāpatim pitaram iti abruvan retaḥ vai asicāmahai tat naḥ mā amuyā bhūt iti sa prajāpatiḥ hiraṇmayam camasam akarot iṣu mātram ūrdhvam evam tiryañcam tasmin enat samasiñcat tatas udatiṣṭhat sahasra akṣaḥ sahasra pād sahasreṇa pratihitābhiḥ sa prajāpatim pitaram abhyāyacchat tam abravīt kathā mā abhyāyacchasi iti nāma me kuru iti abravīt na vai idam a vihitena nāmnā annam atsyāmi iti sa vai tvam iti abravīt bhavaḥ eva iti yat bhavaḥ āpaḥ tena na ha vai enam bhavaḥ hinasti na asya prajām na asya paśūn na asya bruvāṇam cana asya cana atha yaḥ enam dveṣṭi saḥ eva pāpīyān bhavati na sa yaḥ evam veda tasya vratam ārdram eva vāsaḥ paridadhīta apaḥ vai na paricakṣīta iti tam dvitīyam abhyāyacchat tam abravīt kathā mā abhyāyacchasi iti dvitīyam me nāma kuru iti abravīt na vai idam ekena nāmnā annam atsyāmi iti sa vai tvam iti abravīt śarvaḥ eva iti yat śarvaḥ agniḥ tena na ha vai enam śarvaḥ hinasti na asya prajām na asya paśūn na asya bruvāṇam cana atha yaḥ enam dveṣṭi saḥ eva pāpīyān bhavati na sa yaḥ evam veda tasya vratam sarvam eva na aśnīyāt iti tam tṛtīyam abhyāyacchat tam abravīt kathā mā abhyāyacchasi iti tṛtīyam me nāma kuru iti abravīt na vai idam dvābhyām nāmabhyām annam atsyāmi iti sa vai tvam iti abravīt paśupatiḥ eva iti yat paśupatiḥ vāyuḥ tena na ha vai enam paśupatiḥ hinasti na asya prajām na asya paśūn na asya bruvāṇam cana cana atha yaḥ enam dveṣṭi saḥ eva pāpīyān bhavati na sa yaḥ evam veda evam tasya vratam brāhmaṇam eva na parivadet iti tam caturtham abhyāyacchat tam abravīt kathā mā abhyāyacchasi iti caturtham me nāma kuru iti abravīt na vai idam tribhiḥ nāmabhiḥ annam atsyāmi iti iti sa vai tvam iti abravīt ugraḥ eva devaḥ iti yat ugraḥ deva oṣadhayaḥ vanaspatayaḥ tena na ha vai enam ugraḥ devaḥ hinasti na asya prajām na asya paśūn na asya bruvāṇam cana cana atha yaḥ enam dveṣṭi saḥ eva pāpīyān bhavati na sa yaḥ evam veda tasya vratam striyāḥ eva vivaram na īkṣeta iti taṃ pañcamam abhyāyacchat tam abravīt kathā mābhyāyacchasīti pañcamaṃ me nāma kurv ityabravīt na vā idaṃ caturbhir nāmabhir annam atsyāmīti sa vai tvam ity abravīn mahān eva deva iti yan mahān deva ādityas tena na ha vā enaṃ mahān devo hinasti nāsya prajāṃ nāsya paśūn nāsya bruvāṇaṃ cana atha ya enaṃ dveṣṭi sa eva pāpīyān bhavati na sa ya evaṃ veda tasya vratam udyantam evainaṃ nekṣetāstaṃ yantaṃ ceti taṃ ṣaṣṭham abhyāyacchat tam abravīt kathā mābhyāyacchasīti ṣaṣṭhaṃ me nāma kurv ity abravīt na vā idaṃ pañcabhir nāmabhir annam atsyāmīti sa vai tvam ity abravīd rudra eveti yad rudraścandramās tena na ha vā enaṃ rudro hinasti nāsya prajāṃ nāsya paśūn nāsya bruvāṇaṃ cana atha ya enaṃ dveṣṭi sa eva pāpīyān bhavati na sa ya evaṃ veda tasya vrataṃ vimūrtam eva nāśnīyān majjānaṃ ceti taṃ saptamam abhyāyacchat tam abravīt kathā mābhyāyacchasīti saptamaṃ me nāma kurvity abravīt na vā idaṃ ṣaḍbhir nāmabhir annam atsyāmīti sa vai tvam ity abravīd īśāna eveti yad īśāno 'nnaṃ tena na ha vā enam īśāno hinasti nāsya prajāṃ nāsya paśūn nāsya bruvāṇaṃ cana atha ya enaṃ dveṣṭi sa eva pāpīyān bhavati na sa ya evaṃ veda tasya vratam annam evecchamānaṃ na pratyācakṣīteti tam aṣṭamam abhyāyacchati tam abravīt kathā mābhyāyacchasīti aṣṭamaṃ me nāma kurvity abravīt na vā idaṃ saptabhir nāmabhir annam atsyāmīti sa vai tvam ity abravīd aśanir eveti yad aśanir indras tena na ha vā enam aśanir hinasti nāsya prajāṃ nāsya paśūn nāsya bruvāṇaṃ cana atha ya enaṃ dveṣṭi sa eva pāpīyān bhavati na sa ya evaṃ veda tasya vrataṃ satyam eva vadeddhiraṇyaṃ ca bibhṛyād iti sa eṣo 'ṣṭanāmā aṣṭadhā vihito mahān devaḥ ā ha vā asyāṣṭamāt puruṣāt prajānnam atti vasīyān vasīyān haivāsya prajāyām ājāyate ya evaṃ veda prajāpatiḥ tapaḥ atapyata sa tapaḥ taptvā prāṇāt eva imam lokam prāvṛhat apānāt antarikṣa lokam vyānāt amum lokam saḥ etān trīn lokān abhyatapyata saḥ agnim eva asmāt lokāt asṛjata vāyum antarikṣa lokāt ādityam divaḥ saḥ etāni trīṇi jyotīṃṣi abhyatapyata saḥ agneḥ eva ṛcaḥ asṛjata vāyoḥ yajūṃṣi ādityāt sāmāni saḥ etām trayīm vidyām abhyatapyata sa yajñam atanuta saḥ ṛcā eva aśaṃsat yajuṣā prācarat sāmnā udagāyat atha etasyai eva trayyai vidyāyai tejaḥ rasam prāvṛhat eteṣām eva vedānām bhiṣajyāyai sa bhūḥ iti ṛcām prāvṛhat bhuvaḥ iti yajuṣām svar iti sāmnām tena dakṣiṇatas brahmā āsīt tasya dakṣiṇatas varṣīyān udīcīna pravaṇaḥ yajñaḥ saṃtasthe tasya ha vai dakṣiṇatas varṣīyān udīcīna pravaṇaḥ yajñaḥ saṃtiṣṭhate yasya evam vidvān brahmā bhavati tat āhuḥ yat ṛcā hotā hotā bhavati yajuṣā adhvaryuḥ adhvaryuḥ sāmnā udgātā udgātā kena brahmā brahmā bhavati iti yam eva amum trayyai vidyāyai tejaḥ rasam prāvṛhat tena brahmā brahmā bhavati tat āhuḥ kiṃvidam kiṃchandasam brāhmaṇam vṛṇīte iti adhvaryum iti eke sa parikramāṇām kṣetra jñaḥ bhavati iti chandogam iti eke tathā ha asya tribhiḥ vedaiḥ haviryajñāḥ saṃskriyante iti bahvṛcam iti tu eva sthitam etat parisaraṇa avitarau vedau atra bhūyiṣṭhāḥ hotrāḥ āyattāḥ bhavanti iti ṛgbhiḥ grahāḥ gṛhyante ṛkṣu sāmāni gīyante tasmāt bahvṛcaḥ eva syāt tat āhuḥ kiyat brahmā yajñasya saṃskaroti kiyat anye ṛtvijaḥ iti ardham iti brūyāt dve vai yajñasya vartanī vācā anyā saṃskriyate manasā anyā sā yā vācā saṃskriyate tām anye ṛtvijaḥ saṃskurvanti atha yā manasā tām brahmā tasmāt yāvat ṛcā yajuṣā sāmnā kuryuḥ tūṣṇīm tāvat brahmā āsīta ardham hi tat yajñasya saṃskaroti atha yatra enam brūyuḥ brahman pracariṣyāmaḥ brahman praṇeṣyāmaḥ brahman prasthāsyāmaḥ brahman stoṣyāmaḥ iti vā om iti etāvatā prasuyāt etat ha vai ekam akṣaram trayīm vidyām prati prati tathā ha asya trayyā vidyayā prasūtam bhavati brahmaṇi vai yajñaḥ pratiṣṭhitaḥ yat vai yajñasya skhalitam vā ulbaṇam vā bhavati brahmaṇe eva tat prāhuḥ tat sa trayyā vidyayā bhiṣajyati atha yadi ṛci ulbaṇam syāt caturgṛhītam ājyam gṛhītvā gārhapatye prāyaścitta āhutim juhuyāt bhūḥ svāhā iti tat ṛcam ṛci dadhāti ṛcā ṛce prāyaścittam karoti atha yadi yajuṣi ulbaṇam syāt caturgṛhītam ājyam gṛhītvā anvāhāryapacane prāyaścitta āhutim juhuyāt haviḥ yajñe āgnīdhrīye saumye adhvare bhuvaḥ svāhā iti tat yajuḥ yajuṣi dadhāti yajuṣā yajuṣe prāyaścittim karoti atha yadi sāmni ulbaṇam syāt caturgṛhītam ājyam gṛhītvā āhavanīye prāyaścitta āhutim juhuyāt svar svāhā iti tat sāma sāman dadhāti sāmnā sāmne prāyaścittim karoti atha yadi ulbaṇam syāt caturgṛhītam ājyam gṛhītvā āhavanīye eva prāyaścitta āhutim juhuyāt bhūḥ bhuvaḥ svar svāhā iti eṣa ha vai yajñasya vyṛddhim samardhayati yaḥ etābhiḥ vyāhṛtibhiḥ prāyaścittim karoti na ha vai upasṛtaḥ brūyāt na aham etat veda iti etāḥ vyāhṛtīḥ vidvān sarvam ha vai u sa veda yaḥ etāḥ vyāhṛtīḥ veda tat yathā ha vai dāruṇa śleṣma saṃśleṣaṇam syāt paricarmaṇyam vā evam eva etāḥ vyāhṛtayaḥ sarvasyai trayyai vidyāyai saṃśleṣiṇyaḥ atha yat brahma sadanāt tṛṇam nirasyati śodhayati eva enat tat atha upaviśati idam aham arvāvasoḥ sadasi sīdāmi iti arvāvasuḥ ha vai devānām brahmā tam eva etat pūrvam sādayati ariṣṭam yajñam tanutāt iti atha upaviśya japati bṛhaspatiḥ brahmā iti bṛhaspatiḥ ha vai devānām brahmā tasmin eva etat anujñām icchate praṇītāsu praṇīyamānāsu vācam yacchati ā haviṣkṛtaḥ udvādanāt etat vai yajñasya dvāram tat eva etat a śūnyam karoti iṣṭe ca sviṣṭakṛti ā anuyājānām prasavāt etat ha vai yajñasya dvitīyam dvāram tat eva etat a śūnyam karoti atha yatra ha tat devāḥ yajñam atanvata tat savitre prāśitram parijahruḥ tasya pāṇī pracicheda tasmai hiraṇmayau pratidadhuḥ tasmāt hiraṇya pāṇiḥ iti stutaḥ tat bhagāya parijahruḥ tasya akṣiṇī nirjaghāna tasmāt āhuḥ andhaḥ bhagaḥ iti tat pūṣṇe parijahruḥ tasya dantān parovāpa tasmāt āhuḥ adantakaḥ pūṣā karambha bhāgaḥ iti te devāḥ ūcuḥ indraḥ vai devānām ojiṣṭhaḥ baliṣṭhaḥ tasmai enat pariharata iti tat tasmai parijahruḥ tat sa brahmaṇā śamayāṃcakāra tasmāt āha indraḥ brahmā iti tat pratīkṣate mitrasya tvā cakṣuṣā pratīkṣe iti mitrasya eva enat tat cakṣuṣā śamayati atha enat pratigṛhṇāti devasya tvā savituḥ prasave aśvinoḥ bāhubhyām pūṣṇaḥ hastābhyām pratigṛhṇāmi iti etābhiḥ eva enat tat devatābhiḥ śamayati tat vyūhya tṛṇāni prāc daṇḍam sthaṇḍile sādayati pṛthivyāḥ tvā nābhau sādayāmi adityāḥ upasthe iti pṛthivī vai annānām śamayitrī śamayati eva enat tat tatas ādāya prāśnāti agneḥ tvā āsyena prāśnāmi iti agniḥ vai annānām śamayitā śamayati eva enat tat atha apaḥ anvācāmati śāntiḥ asi iti śāntiḥ vai bheṣajam āpaḥ śāntiḥ eva eṣā bheṣajam yajñe kriyate atha prāṇān saṃmṛśate tat yat eva atra prāṇānām krūrīkṛtam yat viliṣṭam tat eva etat āpyāyayati tat bhiṣajyati indrasya tvā jaṭhare sādayāmi iti nābhim antatas abhimṛśate indraḥ hi eva enat śamayāṃcakāra atha yat sāvitreṇa japena prasauti savitā vai prasavitā karmaṇaḥ eva prasavāya prajāpatiḥ ha yajñam sasṛje saḥ agnyādheyena eva retaḥ asṛjata devān manuṣyān asurān iti agnihotreṇa darśapūrṇamāsābhyām indram asṛjata tebhyaḥ etat anna pānam sasṛje etān haviryajñān saumyam adhvaram iti atha u yam yam kāmam aicchan tam tam etaiḥ ayanaiḥ āpuḥ annādyam āgrayaṇena tat āhuḥ kasmāt ayanāni iti gamanāni eva bhavanti kāmasya kāmasya svargasya ca lokasya cāturmāsyaiḥ āpnuvan svargān lokān sarvān kāmān sarvāḥ aṣṭīḥ sarvam amṛta tvam saḥ eṣa prajāpatiḥ saṃvatsaraḥ caturviṃśaḥ yat cāturmāsyāni tasya mukham eva vaiśvadevam darśapūrṇamāsau parvāṇi ahorātrāṇi asthi majjāni bāhū varuṇapraghāsāḥ prāṇaḥ apānaḥ vyānaḥ iti etāḥ tisraḥ iṣṭayaḥ ātmā mahāhaviḥ yāḥ imāḥ antar devatāḥ tat anyāḥ iṣṭīḥ sarvam vai prajāpatiḥ saṃvatsaraḥ caturviṃśaḥ sarvam cāturmāsyāni tat sarveṇa sarvam āpnoti yaḥ evam veda yaḥ evam veda vāg dīkṣā vācā hi dīkṣate prāṇo dīkṣitaḥ vācā vai dīkṣayā devāḥ prāṇena dīkṣitena sarvān kāmān ubhayataḥ parigṛhya ātmann adadhata tatho evaitad yajamāno vācaiva dīkṣayā prāṇena dīkṣitena sarvān kāmān ubhayataḥ parigṛhya ātman dhatte āgnāvaiṣṇavam ekādaśakapālaṃ puroḍāśaṃ nirvapati agnir vai devānām avarārdhyo viṣṇuḥ parārdhyaḥ tad yaścaiva devānām avarārdhyo yaśca parārdhyaḥ tābhyām evaitat sarvā devatāḥ parigṛhya salokatām āpnoti tasmāt kāmaṃ pūrvo dīkṣitvā saṃsanuyāt pūrvasya hyasya devatāḥ parigṛhītā bhavanti aśarīrābhiḥ prāṇadīkṣābhir dīkṣate prāṇā vai prayājā apānā anuyājāḥ tad yat prayājānuyājaiścaranti tat prāṇāpānā dīkṣante yaddhaviṣā taccharīram so 'yaṃ śarīreṇaiva dīkṣamāṇena sarvān kāmān āpnoti prāṇāpānair dīkṣamāṇaiḥ sarvāsāṃ devatānāṃ salokatāṃ sāyujyam pañcadaśa sāmidhenīr anvāha vajro vai sāmidhenyaḥ pañcadaśo vai vajraḥ vārtraghnāvājyabhāgau bhavataḥ vajro vārtraghnāvājyabhāgau triṣṭubhau haviṣo yājyāpuronuvākye vajrastriṣṭup etena vai devās triḥ samṛddhena vajreṇaibhyo lokebhyo 'surān anudanta tatho evaitad yajamāna etenaiva triḥsamṛddhena vajreṇaibhyo lokebhyo dviṣato bhrātṛvyān nudate vajro vārtraghnāvājyabhāgau tā uktau athāto haviṣo yājyāpuronuvākye upa vāṃ jihvā ghṛtam ācaraṇyad ity āvatī tat puronuvākyārūpam prati vāṃ jihvā ghṛtam uccaraṇyad ity udvatī tad yājyārūpam triṣṭubhau samyājye balaṃ vai vīryaṃ triṣṭup balam eva tad vīryaṃ yajamāne dadhāti āgurodṛcam itīḍāyāṃ ca sūktavāke cāha yadā vā āgnāvaiṣṇavaḥ puroḍāśo nirupyate athaiva dīkṣita iti ha smāha tasmād āgurodṛcam ityeva brūyāt yathaiva dīkṣitasya na sūktavāke yajamānasya nāma gṛhṇāti devagarbho vā eṣa yad dīkṣitaḥ na vā ajātasya garbhasya nāma kurvanti tasmād asya nāma na gṛhṇāti na vede patnīṃ vācayati naivaṃ stṛṇāti asaṃsthita iva vā atra yajño yat saumyo 'dhvaraḥ netpurā kālāt saumyam adhvaraṃ saṃsthāpayānīti tad āhuḥ kasmād dīkṣitasyāśanaṃ nāśnantīti havireṣa bhavati yad dīkṣate tad yathā haviṣo 'navattasyāśnīyād evaṃ tat kāmaṃ prasūte 'śnīyāt tad yathā haviṣo yātayāmasyāśnīyād evam u tat tad āhuḥ kasmād dīkṣitasyānye nāma na gṛhṇantīti agniṃ vā ātmānaṃ dīkṣamāṇo 'bhidīkṣate tad yad asyānye nāma na gṛhṇanti ned agnim āsīdāmeti yad u so 'nyasya nāma na gṛhṇāti ned enam agnibhūtaḥ pradahānīti yam eva dviṣyāt tasya dīkṣitaḥ sannāma graseta eva tad evainam agnibhūtaḥ pradahati atha yam icchet vicakṣaṇavatyā vācā tasya nāma gṛhṇīyāt so tatra prāyaścittiḥ cakṣur vai vicakṣaṇam cakṣuṣā hi vipaśyati ekā ha tveva vyāhṛtir dīkṣitavādaḥ satyam eva sa yaḥ satyaṃ vadati sa dīkṣita iti ha smāha tad āhuḥ kasmād dīkṣito 'gnihotraṃ na juhotīti asurā vā ātmann ajuhavur udvāte anagnau te parābhavann anagnau juhvataḥ atha devā imam eva prāṇam agnim antarādadhata tad yat sāyaṃ prātar vrataṃ pradīyate agnihotraṃ haivāsya etad asmin prāṇe 'gnau saṃtatam avyavacchinnaṃ juhoti eṣāgnihotrasya saṃtatir dīkṣāsu propasatsu caranti kā mīmāṃsā sutyāyām athātaḥ kaiśinī dīkṣā keśī ha dārbhyo dīkṣito niṣasāda taṃ ha hiraṇmayaḥ śakuna āpatyovāca adīkṣito vā asi dīkṣām ahaṃ veda tāṃ te bravāṇi sakṛd ayaje tasya kṣayād bibhemi sakṛd iṣṭasya ho tvam akṣitiṃ vettha tāṃ tvaṃ mahyam iti sa ha tathetyuvāca tau ha samprocāte sa ha sa āsa ulo vā vārṣṇivṛddha iṭan vā kāvyaḥ śikhaṇḍī vā yājñasenaḥ yo vā sa āsa sa sa āsa sa hovāca śarīrāṇi vā etayeṣṭyā dīkṣante yā vā imāḥ puruṣe devatāḥ yasyaitā dīkṣante sa dīkṣita iti ha smāha sa yatrādhvaryur audgrabhaṇāni juhoti tad upa yajamānaḥ pañcāhutīr juhuyāt mano me manasā dīkṣatāṃ svāheti prathamām vāṅme vācā dīkṣatāṃ svāheti dvitīyām prāṇo me prāṇena dīkṣatāṃ svāheti tṛtīyām madhye prāṇam āha madhye hyayaṃ prāṇaḥ cakṣurme cakṣuṣā dīkṣatāṃ svāheti caturthīm śrotraṃ me śrotreṇa dīkṣatāṃ svāheti pañcamīm tad u ha smāha kauṣītakiḥ na hotavyāḥ atiriktā āhutayaḥ syur yaddhūyeran adhvaryum eva juhvatam anvārabhya pratīkair anumantrayet mano me manasā dīkṣatām iti prathamām vāṅme vācā dīkṣatām iti dvitīyām prāṇo me prāṇena dīkṣatām iti tṛtīyām madhye prāṇam āha madhye hyayaṃ prāṇaḥ cakṣurme cakṣuṣā dīkṣatām iti caturthīm śrotraṃ me śrotreṇa dīkṣatām iti pañcamīm dīkṣayaty u haivaitā yāḥ puruṣe devatāḥ no 'tiriktā āhutayo hūyanta iti atha khalu śraddhaiva sakṛd iṣṭasyākṣitiḥ sa yaḥ śraddadhāno yajate tasyeṣṭaṃ na kṣīyate āpo 'kṣitiḥ yā imā eṣu lokeṣu yāśca imā adhyātmam sa yo 'mmayy akṣitir iti vidvān yajate tasyeṣṭaṃ na kṣīyate etām u haiva tat keśī dārbhyo hiraṇmayāya śakunāya sakṛd iṣṭasyākṣitiṃ provāca aparāhṇe dīkṣate aparāhṇe ha vā eṣa sarvāṇi bhūtāni saṃvṛṅkte api ha vā enaṃ rajanā atiyanti tasmāllohitāyannivāstaṃ vā iti etaṃ vā iva ātmānaṃ dīkṣamāṇo 'bhidīkṣate tad yad aparāhṇe dīkṣate sarveṣām eva kāmānām āptyai prāyaṇīyena vai devāḥ prāṇam āpnuvann udayanīyenodānam tatho evaitad yajamānaḥ prāyaṇīyenaiva prāṇam āpnoty udayanīyenodānam tau vā etau prāṇodānāveva yat prāyaṇīyodayanīye tasmād ya eva prāyaṇīyasyartvijas ta udayanīyasya syuḥ samānau hīmau prāṇodānau prāyaṇīyena ha vai devāḥ svargaṃ lokam abhiprayāya diśo na prajajñuḥ tān agnir uvāca mahyam ekām ājyāhutiṃ juhutāham ekāṃ diśaṃ prajñāsyāmīti tasmā ajuhavuḥ sa prācīṃ diśaṃ prājānāt tasmāt prāñcam agniṃ praṇayanti prāgyajñas tāyate prāñca u evāsminn āsīnā juhvati eṣā hi tasya dik prajñātā athābravīt somaḥ mahyam ekām ājyāhutiṃ juhutāham ekāṃ diśaṃ prajñāsyāmīti tasmā ajuhavuḥ sa dakṣiṇāṃ diśaṃ prājānāt tasmāt somaṃ krītaṃ dakṣiṇā parivahanti dakṣiṇā tiṣṭhann abhiṣṭauti dakṣiṇā tiṣṭhan paridadhāti dakṣiṇo evainam āsīnā abhiṣuṇvanti eṣā hi tasya dik prajñātā athābravīt savitā mahyam ekām ājyāhutiṃ juhutāham ekāṃ diśaṃ prajñāsyāmīti tasmā ajuhavuḥ sa pratīcīṃ diśaṃ prājānāt tad asau vai savitā yo 'sau tapati tasmād etaṃ pratyañcam evāhar ahar yantaṃ paśyanti na prāñcam eṣā hi tasya dik prajñātā athābravīt pathyā svastiḥ mahyam ekām ājyāhutiṃ juhutāham ekāṃ diśaṃ prajñāsyāmīti tasyā ajuhavuḥ sodīcīṃ diśaṃ prājānāt vāg vai pathyā svastiḥ tasmād udīcyāṃ diśi prajñātatarā vāg udyate udañca eva yanti vācaṃ śikṣitum yo vā tata āgacchati tasya vā śuśrūṣanta iti ha smāha eṣā hi vāco dik prajñātā athābravīd aditiḥ mahyam ekām annāhutiṃ juhutāham ekāṃ diśaṃ prajñāsyāmīti tasyā ajuhavuḥ sordhvāṃ diśaṃ prājānāt iyaṃ vā aditiḥ tasmād asyām ūrdhvā oṣadhaya ūrdhvā vanaspataya ūrdhvā manuṣyā uttiṣṭhanti ūrdhvo 'gnir dīpyate yad asyāṃ kiṃcordhvam eva tad āyattam eṣā hi tasyai dik prajñātā evaṃ vai devāḥ prāyaṇīyena svargaṃ lokaṃ prājānan tatho evaitad yajamāna evam eva prāyaṇīyenaiva svargaṃ lokaṃ prajānāti te same syātāṃ prāyaṇīyodayanīye devaratho vā eṣa yad yajñaḥ tasyaite pakṣasī yat prāyaṇīyodayanīye te yaḥ same kurute yathobhayataḥpakṣasā rathenogravāhaṇena dhāvayann adhvānaṃ yatrākūtaṃ samaśnuvīta evaṃ sa svasti svargaṃ lokaṃ samaśnute atha yo viṣame kurute yathānyatarataḥpakṣasā rathenogravāhaṇena dhāvayann adhvānaṃ yatrākūtaṃ na samaśnuvīta evaṃ sa na svasti svargaṃ lokaṃ samaśnute tasmāt same eva syātāṃ prāyaṇīyodayanīye śaṃyvantaṃ prāyaṇīyaṃ śamyvantam udayanīyam pathyāṃ svastiṃ prathamāṃ prāyaṇīye yajati athāgnim atha somam atha savitāram athāditim svargaṃ vai lokaṃ prāyaṇīyenābhipraiti tad yat purastāt pathyāṃ svastiṃ yajati svastyayanam eva tat kurute svargasya lokasya samaṣṭyai agniṃ prathamam udayanīye yajati atha somam atha savitāram atha pathyāṃ svastim athāditim imaṃ vai lokam udayanīyena pratyeti tad yat parastāt pathyāṃ svastiṃ yajati svastyayanam eva tat kurute 'sya lokasya samaṣṭyai tā vai pañca devatā yajati tābhir yat kiṃca pañcavidham adhidaivatam adhyātmaṃ tat sarvam āpnoti tāsāṃ yājyāpuronuvākyāḥ tā vai svastimatyaḥ pathimatyaḥ pāritavatyaḥ pravatyo nītavatyo bhavanti maruto ha vai devaviśo 'ntarikṣabhājanā īśvarā yajamānasya svargaṃ lokaṃ yato yajñaveśasaṃ kartoḥ tad yat svastimatyaḥ pathimatyaḥ pāritavatyaḥ pravatyo nītavatyo bhavanti nainaṃ maruto devaviśo hiṃsanti svasti svargaṃ lokaṃ samaśnute tā vai viparyasyati yāḥ prāyaṇīyāyāṃ puronuvākyās tā udayanīyāyāṃ yājyāḥ karoti yā yājyās tāḥ puronuvākyāḥ preva vā eṣo 'smāllokāccyavate yaḥ prāyaṇīyenābhipraiti tad yad viparyasyati tad asmiṃlloke pratitiṣṭhati pratiṣṭhāyām apracyutyām atho prāṇā vai chandāṃsi prāṇān eva tad ātman vyatiṣajaty avivarhāya tasmāddhīme prāṇā viṣvañco vānto na nirvānti tvāṃ citraśravastama yad vāhiṣṭhaṃ tad agnaya ity anuṣṭubhau samyājye tatir vai yajñasya prāyaṇīyam vāganuṣṭup vācā yajñastāyate naite viparyasyati pratiṣṭhe vai samyājye net pratiṣṭhe vyatiṣajānīti śamyvantaṃ bhavati abhikrāntyai tad rūpam tad yathā upaprayāya svargasya lokasya nedīyastāyāṃ vased evaṃ tat yadveva śamyvantaṃ bhavati sarvā ha vai devatāḥ prāyaṇīye saṃgacchante sa yo 'tra saṃyājayet yathāsaṃgataṃ bhūmānaṃ devānāṃ patnīr abhyavanayed evaṃ tat yastaṃ tatra brūyāt saṃgatāṃ vā ayaṃ bhūmānaṃ devānāṃ patnīr abhyavānaiṣīt sabhāmasya patnyabhyavaiṣyatīti tathā ha syāt tasmād u śamyvantaṃ bhavati devatānām asamarāya asurā vā asyāṃ diśi devānt samarundhan yeyaṃ prācy udīcī ta etasyāṃ diśi santaḥ somaṃ rājyāyābhyaṣiñcanta te somena rājñaibhyo lokebhyo 'surān anudanta tatho evaitad yajamānaḥ somenaiva rājñaibhyo lokebhyo dviṣato bhrātṛvyān nudate taṃ vai caturbhiḥ krīṇāti gavā candreṇa vastreṇa chāgayā ācaturaṃ vai dvandvaṃ mithunaṃ prajananaṃ prajātyai tad asau vai somo rājā vicakṣaṇaścandramāḥ sa imaṃ krītameva praviśati tad yat somaṃ rājānaṃ krīṇāti asau vai somo rājā vicakṣaṇaścandramā abhiṣuto 'sad iti tasmai krītāya navānvāha naveme prāṇāḥ prāṇān eva tad yajamāne dadhāti sarvāyutvāyāsmiṃlloke amṛtatvāyāmuṣmin bhadrād abhi śreyaḥ prehīti pravatīṃ pravartyamānāyānvāha bṛhaspatiḥ puraetā te astviti brahma vai bṛhaspatiḥ brahmayaśasasyāvaruddhyai imāṃ dhiyaṃ śikṣamāṇasya deva vaneṣu vyantarikṣaṃ tatāneti triṣṭubhau vāruṇyāvanvāha kṣatraṃ vai triṣṭup kṣatraṃ varuṇaḥ kṣatrayaśasasyāvaruddhyai soma yās te mayobhuva iti catasro gāyatrīḥ saumīr anvāha brahma vai gāyatrī kṣatraṃ somaḥ brahmayaśasasya ca kṣatrayaśasasya cāvaruddhyai tāsām uttamāyā ardharcam uktvoparamati amṛtaṃ vā ṛk amṛtaṃ tat praviśati atho brahma vā ṛk ubhayata eva tad brahmārdharcau varma kurute tad yatra kvacārdharcenoparamet etad brāhmaṇam eva tat yā te dhāmāni haviṣā yajantīti pravatīṃ prapādyamānāyānvāha āgan deva ṛtubhir vardhatu kṣayam ity āgatavatyartumatyā paridadhāti saṃvatsaro vai somo rājeti ha smāha kauṣītakiḥ so 'bhyāgacchannṛtubhir eva sahābhyetīti abhirūpā anvāha yad yajñe 'bhirūpaṃ tat samṛddhaṃ yajñasyaiva samṛddhyai tā vai navānvāha tāsām uktaṃ brāhmaṇam triḥ prathamayā trir uttamayā trayodaśa sampadyante dvādaśa vai māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsarasyaivāptyai asti trayodaśo māsaḥ upacaro vijñāta iva tasyāptyai tasyāptyai ātithyena ha vai devā dvipadaśca catuṣpadaśca paśūnāpuḥ tatho evaitad yajamāna ātithyenaiva dvipadaśca catuṣpadaśca paśūnāpnoti āsanne haviṣyātithye 'gniṃ manthanti śiro vā etad yajñasya yad ātithyam prāṇo 'gniḥ śīrṣaṃstatprāṇaṃ dadhāti dvādaśāgnimanthanīyā anvāha dvādaśa vai māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsarasyaivāptyai abhi tvā deva savitar iti sāvitrīṃ prathamām anvāha savitṛprasūtatāyai savitṛprasūtasya ha vai na kācana riṣṭir bhavaty ariṣṭyai mahī dyauḥ pṛthivī ca na iti dyāvāpṛthivīyām anvāha pratiṣṭhe vai dyāvāpṛthivī pratiṣṭhityā eva tvām agne puṣkarād adhīti mathitavantaṃ tṛcaṃ mathyamānāyānvāha uta bruvantu jantava iti jātavatīṃ jātāya ā yaṃ haste na khādinam iti hastavatīṃ hastena dhāryamāṇāya pra devaṃ devavītaya iti pravatīṃ prahriyamāṇāya ā jātaṃ jātavedasīty āvatīm āhūyamānāya agnināgniḥ samidhyate tvaṃ hy agne agnineti samiddhavatyau samidhyamānāya taṃ marjayanta sukratum iti paridadhāti sveṣu kṣayeṣu vājinam ity antavatyā anto vai kṣayaḥ antaḥ paridhānīyā ante 'ntaṃ dadhāti etayā nvatra ca cāturmāsyeṣu ca triḥ prathamayā trir uttamayā ṣoḍaśa sampadyante ṣoḍaśakalaṃ vā idaṃ sarvam asyaiva sarvasyāptyai atha yatra paśur ālabhyate tad etāṃ parācīm anūcya yajñena yajñam ayajanta devā iti triṣṭubhā paridadhāti traiṣṭubhāḥ paśavaḥ paśūnām evāptyai triḥ prathamayā trir uttamayā saptadaśa sampadyante saptadaśo vai prajāpatiḥ etad vā ārdhnukaṃ karma yat prajāpatisaṃmitam saptadaśa sāmidhenīr anvāha saptadaśo vai prajāpatiḥ etad vā ārdhnukaṃ karma yat prajāpatisaṃmitam vārtraghnāvājyabhāgau bhavataḥ pāpmana eva vadhāya atho hāsya paurṇamāsāt tantrād anitaṃ bhavati atithimantau haike kurvanti vārtraghnau tveva sthitau ṛgyājyau syātām iti haika āhuḥ ṛgyājyā vā etā devatā upasatsu bhavantīti vadantaḥ juṣāṇayājyau tveva sthitau somaṃ santaṃ viṣṇur iti yajati tad yad evedaṃ krīto viśatīva tad u haivāsya vaiṣṇavaṃ rūpam yadveva somaṃ santaṃ viṣṇur iti yajati atraivaitena nāmnā yad viṣṇur iti ādyo 'munā yat soma iti tasmāt soma iti vadanto juhvaty evaṃ bhakṣayanti triṣṭubhau haviṣo yājyāpuronuvākye balaṃ vai vīryaṃ triṣṭup balam eva tad vīryaṃ yajamāne dadhāti hotāraṃ citraratham adhvarasya yas tvā svaśvaḥ suhiraṇyo 'gna iti samyājye atithimatyau rathavatyau triṣṭubhāvāgneyyau tad yathā catuḥsamṛddham evaṃ tat upamānuka evainaṃ ratho bhavati ya ete kurute iḍāntaṃ bhavati abhikrāntyai tad rūpam tad yathā upaprayāya svargasya lokasya nedīyastāyāṃ vased evaṃ tat upāṃśuhaviṣa etā iṣṭayo bhavanti dīkṣaṇīyā prāyaṇīyātithyopasadaḥ retaḥsiktir vā etā iṣṭayaḥ upāṃśu vai retaḥ sicyate utsṛjantaḥ karmāṇi yanti patnīsaṃyājāntā dīkṣaṇīyā śamyvantā prāyaṇīyā iḍāntā ātithyā devatā upasatsu pratiyajati utsargaṃ vai prajāpatir etaiḥ karmabhiḥ svargaṃ lokam ait tatho evaitad yajamāna utsargam evaitaiḥ karmabhiḥ svargaṃ lokam eti śiro vā etad yajñasya yanmahāvīraḥ tan na prathamayajñe pravṛñjyāt upanāmuka evainam uttaro yajño bhavati yaḥ prathamayajñe na pravṛṇakti kāmaṃ tu yo 'nūcānaḥ śrotriyaḥ syāt tasya pravṛñjyāt ātmā vai sa yajñasya ātmanaiva tad yajñaṃ samardhayati tad asau vai mahāvīro yo 'sau tapati etam eva tat prīṇāti tam ekaśatenābhiṣṭuyāt śatayojane ha vā eṣa hitas tapati sa śatena evainaṃ śatayojanam adhvānaṃ samaśnute atha yaikaśatatamī sa yajamānalokaḥ tam etam ātmānaṃ yajamāno 'bhisaṃbhavati yam etam āditye puruṣaṃ vedayante sa indraḥ sa prajāpatis tad brahma tad atraiva yajamānaḥ sarvāsāṃ devatānāṃ salokatāṃ sāyujyam āpnoti anavānam abhiṣṭuyāt prāṇānāṃ saṃtatyai saṃtatā iva hīme prāṇāḥ uccair niruktam abhiṣṭuyāt prāṇā vai stubhaḥ nirukto hyeṣaḥ vāgdevatyo hyeṣaḥ sāvitrīḥ prathamā abhiṣṭauti savitṛprasūtatāyai savitṛprasūtasya ha vai na kācana riṣṭir bhavaty ariṣṭyai brahma jajñānaṃ prathamaṃ purastād iti ado vai brahma jajñānaṃ prathamaṃ purastāt yatrāsau tapati tad eva tad yajamānaṃ dadhāti añjanti yaṃ prathayanto na viprāḥ saṃsīdasva mahān asīty aktavatīṃ ca sannavatīṃ cābhirūpe abhiṣṭauti bhavā no 'gne sumanā upetau tapo ṣvagne antarāṁ amitrān yo naḥ sanutyo 'bhidāsad agna iti tisras tapasvatīr abhirūpā abhiṣṭauti yad yajñe abhirūpaṃ tat samṛddhaṃ yajñasyaiva samṛddhyai kṛṇuṣva pājaḥ prasitiṃ na pṛthvīm iti rākṣoghnīr abhiṣṭauti rakṣasām apahatyai agnir vai rakṣasām apahantā tā vai pañca bhavanti diśāṃ rūpeṇa digbhya evaitāni tannirhanti atho yān evādhvaryuḥ prādeśān abhimimīte tān evaitābhir anuvadati pari tvā girvaṇo giro 'dhi dvayor adadhā ukthyaṃ vaca ity aindryāvabhirūpe abhiṣṭauti aindram eva svāhākāram etābhyām anuvadati atho yān evādhvaryuḥ śakalān paricinoti tān pūrvayānuvadati yam uttamam abhinidadhāti tam uttarayā śukraṃ te anyad yajataṃ te anyad arhan bibharti sāyakāni dhanveti pauṣṇīṃ ca raudrīṃ cābhirūpe 'bhiṣṭauti pauṣṇaṃ caiva raudraṃ ca svāhākāram etābhyām anuvadati atho yāvevādhvaryuḥ suvarṇarajatau hiraṇyaśakalau karoti tāvevaitābhyām anuvadati pataṅgam aktam asurasya māyayeti prāṇo vai pataṅgaḥ vāyur vai prāṇaḥ vāyavyam eva svāhākāram etābhir anuvadati apaśyaṃ tvā manasā cekitānam ity etad asyāyatane prajākāmasyābhiṣṭuyāt atho ubhe 'sampannakārī srakve drapsasya dhamataḥ samasvarann iti sarvam pavitraṃ te vitataṃ brahmaṇaspata iti dve vi yat pavitraṃ dhiṣaṇā atanvata ity ekā tā dvādaśa pāvamānyaḥ saumyam eva svāhākāram etābhir anuvadati ayaṃ venaścodayat pṛśnigarbhā iti indro vai venaḥ aindram eva svāhākāram etābhir anuvadati tasyaikām utsṛjati nāke suparṇam upa yat patantam iti so 'yam ātmano 'tīkāśaḥ tām uttarāsu karoti teno sānantaritā bhavati ubhayato venaṃ pāpoktasya pāvamānīr abhiṣṭuyāt ātmā vai venaḥ pavitraṃ pāvamānyaḥ punāty evainaṃ tat gaṇānāṃ tvā gaṇapatiṃ havāmaha iti brāhmaṇaspatyā abhirūpā abhiṣṭauti śiro vā etat brahma vai brahmaṇaspatiḥ brahmaṇaiva tacchiraḥ samardhayati sa yatropādhigacched bṛhad vadema vidathe suvīrā iti tad vīrakāmāyai vīraṃ dhyāyāt labhate ha vīram kā rādhaddhotrā aśvinā vām iti navākūdhrīcyaḥ gāyatracchandasa iva vā akūdhrīcyaḥ gāyatro vai prāṇaḥ prāṇo vai akūdhrīcyaḥ ā no viśvābhir ūtibhir ityānuṣṭubhaṃ tṛcaṃ sā vāk viṣṇur yoniṃ kalpayatv ityetad asyāyatane prajākāmasyābhiṣṭuyāt atho ubhe asampannakārī prātaryāvāṇā prathamā yajadhvam iti pūrvāhṇe sūktam ābhāty agnir uṣasām anīkam ity aparāhṇe traiṣṭubhe pañcarce taccakṣuḥ īḍe dyāvāpṛthivī pūrvacittaya iti jāgataṃ pañcaviṃśaṃ tacchrotram śiro vā etat tad vai śiraḥ samṛddhaṃ yasmin prāṇo vāk cakṣuḥ śrotram iti tānevāsmiṃstaddadhāti rucito gharma ityukte arūrucad uṣasaḥ pṛśnir agriya iti rucitavatīm abhirūpām abhiṣṭauti yad yajñe abhirūpaṃ tat samṛddhaṃ yajñasyaiva samṛddhyai tā ekaśatarco bhavanti tāsām uktaṃ brāhmaṇam trayastriṃśad uttarāḥ trayastriṃśad vai sarvā devatāḥ tā evaitad udyantum arhanti tābhyo vai tat samunnītam abhirūpā dohanīyā abhiṣṭauti yad yajñe abhirūpaṃ tat samṛddhaṃ yajñasyaiva samṛddhyai ā sute siñcata śriyam ā nūnam aśvinor ṛṣir ity āsiktavatyāvabhirūpe abhiṣṭauti ud u ṣya devaḥ savitā hiraṇyayety udyamyamānodyatavatīm abhirūpām abhiṣṭauti praitu brahmaṇaspatir iti pravrajatsu pravatīṃ brāhmaṇaspatyām abhirūpām abhiṣṭauti nāke suparṇam upa yat patantam iti vrajatsu patantam ity abhirūpām abhiṣṭauti dvābhyāṃ yajet dvandvaṃ vai vīryaṃ savīryatāyai triṣṭubvatībhyāṃ pūrvāhṇe traiṣṭubho hyeṣaḥ trīṃllokānt stabdhvā tiṣṭhati jagadvatībhyām aparāhṇe jāgato hyeṣaḥ etam u ha viśantaṃ jagad anu sarvaṃ viśati viparyasya dāśatayībhyāṃ vaṣaṭkuryād iti haika āhuḥ yathāmnātam iti tveva sthitam athottarā abhirūpā abhiṣṭauti yad yajñe abhirūpaṃ tat samṛddhaṃ yajñasyaiva samṛddhyai havir haviṣmo mahi sadma daivyam iti purāhuteḥ prāpaṇāt punar haviṣam evainaṃ tad ayātayāmānaṃ karoti sūyavasād bhagavatī hi bhūyā ityāśīrvatyā paridadhāti paśubhya eva tad āśiṣaṃ vadate tathā ha yajamānātpaśavo 'nutkrāmukā bhavanti atha vai sute pravargya ity ācakṣate stute bahiṣpavamāne tad aśvinau devā upāhvayanta etasmin kāle āgnīdhrīye pravṛñjyuḥ tad yathaivāda upasatsu evam evāpyatra stutyāyām anavānam evopacāraḥ tad yadā karmāpavṛjyeta atha paśukarma tāyate sa eṣa mahāvīro madhyaṃdinotsargaḥ tad yad etena madhyaṃdine pracaranti asau vai mahāvīro yo 'sau tapati etam eva tat prīṇāti etasyaiva tad rūpaṃ kriyate upasadaḥ asurā eṣu lokeṣu puro 'kurvata ayasmayīm asmin rajatām antarikṣaloke hariṇīṃ hādo divi cakrire te devāḥ pariśriteṣveṣu lokeṣvetaṃ pañcadaśaṃ vajram apaśyan tisraḥ sāmidhenyaḥ samanūktā nava sampadyante ṣaḍ yājyāpuronuvākyāḥ tāḥ pañcadaśa etena vai devāḥ pañcadaśena vajreṇaibhyo lokebhyo 'surān anudanta tatho evaitad yajamāna etenaiva pañcadaśena vajreṇaibhyo lokebhyo dviṣato bhrātṛvyān nudate upasadyāya mīḍhuṣa ityetaṃ tṛcaṃ pūrvāhṇe anubrūyāt upasado hyetāḥ tad vai karma samṛddhaṃ yat prathamenābhivyāhriyate upasadyam iva vā etad ahar amunādityena bhavatīti imāṃ me agne samidham ity aparāhṇe tad rātre rūpam samiddham iva vā imam agniṃ sāyaṃ paryāsata iti atha dvitīye 'hani imāṃ me agne samidham iti pūrvāhṇe tad ahno rūpam samiddham iva vā etad ahar amunādityena bhavatīti upasadyāya mīḍhuṣa ity aparāhṇe tad rātre rūpam upasadyam iva vā imam agniṃ sāyaṃ paryāsata iti te vā ubhe eva rūpe yajjñāyete tasmād ahar ahar viparyāsam anubrūyāt ubhe rūpe kāmā upāptāvasata iti anavānam anubrūyāt prāṇānāṃ saṃtatyai saṃtatā iva hīme prāṇāḥ tris trir ekaikām anvāha trayo vā ime lokāḥ imān eva tallokān āpnoti tāḥ samanūktā nava sampadyante ṣaḍ vā ṛtavas traya ime lokāḥ etad eva tad abhisaṃpadyante naitaṃ nigadaṃ brūyād ya eṣa sāmidhenīṣu utsṛjyante ha nigadāḥ jāmi ha syād ya etaṃ nigadaṃ brūyāt nāvāhayeccaneti haika āhuḥ kim u devatām anāvāhya jayed iti ṛca evāvāhayet agnim āvaha somam āvaha viṣṇum āvaheti tā vai tisro devatā yajati trayo vā ime lokāḥ imān eva tallokān jyotiṣmataḥ karoti gāyatryāvāgneyyau gāyatro 'yaṃ lokaḥ tad imaṃ lokam āpnoti triṣṭubhau saumyau traiṣṭubho 'ntarikṣalokaḥ tad antarikṣalokam āpnoti jagatyau vaiṣṇavyau jāgato 'sau lokaḥ tad amuṃ lokam āpnoti tā vai viparyasyati yāḥ pūrvāhṇe puronuvākyās tā aparāhṇe yājyāḥ karoti yā yājyās tāḥ puronuvākyāḥ ayātayāmatāyai vaṣaṭkāreṇa ha vā ṛg yātayāmā bhavati samāne 'han ayātayāmābhir me vaṣaṭkṛtam asad iti yadveva viparyasyati grīvāṇāṃ sthemne tasmāddhāsāṃ grīvāṇāṃ vyatiṣaktānīva parvāṇi bhavanti ājyahaviṣo devatāḥ payovrato yajamānaḥ tat saloma tāḥ parovarīyasīr abhyupeyāt trīn agre stanān atha dvāvathaikam paraspara eva tallokān varīyasaḥ kurute nābhyunnayeta svargaṃ ha vā ete lokam abhiprayanti ya upasada upayanti dvādaśo ha vā antaruṣyāt svargo lokaḥ sa yaḥ sakṛd abhyunnayate yathaikarātraṃ sārthān proṣitān anupreyād evaṃ tat yo dvitīyam yathā dvirātram evaṃ tat hīyate tṛtīyena svargāṃllokān nānvaśnute apy anugacched iti ha smāha paiṅgyaḥ na tvevābhyunnayeta yatraiva kāmayeta tat pūrvo gatvā svargasyaiva lokasyāvasyed iti samāptiḥ śreyasīti ha smāha kauṣītakiḥ saṃrājo bhakṣe 'smai dadhy ānayeyur na vrate somo vai dadhi anantarhito hāsya bhakṣo bhavati samāpnoti uta yadi saṃkrīṇīyuḥ yā madhyamopasat tayā dvyaham anyatare careyuḥ āvapanaṃ hi sā idam antarikṣalokāyatanena athāsamaram abhyudaity athāsamaram abhyudaiti brahma vā agniḥ tad yad upavasathe 'gniṃ praṇayanti brahmaṇaiva tad yajamānasya pāpmānam apaghnanti purastād āhavanīyena paścād gārhapatyena uttarata āgnīdhrīyeṇa dakṣiṇato mārjālīyena ye antaḥsadasaṃ tair madhyataḥ tasmād upavasathe prāñcam agniṃ praṇayanti vi dhiṣṇyān haranti yajamānasyaiva pāpmano 'pahatyai devā vai dīkṣiṣyamāṇā vācam apāsādayanta bahu tvam uccāvacaṃ nigacchasi satyamayā u vayaṃ madamayā bubhūṣāma iti sā dīkṣāyām ābhaktimaicchata tāṃ devāstatra nābhajanta sā prāyaṇīye tām u tatra no eva sā kraye tām u tatra no eva sātithye tām u tatra no eva so vā etad upasado nā canāgacchan nirvidyeva tasmād u tatropāṃśu careyuḥ yathaivaivaṃ mithaḥ saṃśṛṇvīran so vā etad upavasathe 'gnau praṇīyamāna āgacchat tāṃ devās tatrābhajanta tasmād u tatra prathamata evoccair anubrūyāt yathainām āgatām anubudhyerannābhaktāṃ yajñe pra devaṃ devyā dhiyeti pravantaṃ tṛcaṃ prahriyamāṇāyānvāha iḍāyās tvā pade vayam iti iyaṃ vā iḍā asyāṃ hīdaṃ sarvam īṭṭe jātavedo nidhīmahīti nihitavatārdharcena nidhīyamānam anustauti agne viśvebhiḥ svanīka devaiḥ sīda hotaḥ sva u loke cikitvān ni hotā hotṛṣadane vidāna iti sannavatībhiḥ sannam anustauti tvaṃ dūtas tvam u naḥ paraspā iti dūtavatyā paridadhāti abhirūpā anvāha yad yajñe abhirūpaṃ tat samṛddhaṃ yajñasyaiva samṛddhyai tā vā aṣṭau bhavanti etābhir vai devāḥ sarvā aṣṭīr āśnuvata tatho evaitad yajamāna etābhir eva sarvā aṣṭīr aśnute triḥ prathamayā trir uttamayā dvādaśa sampadyante dvādaśa vai māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsarasyaivāptyai tāḥ samanūktā aṣṭādaśa gāyatryaḥ sampadyante āgneyam eva chandobhiḥ yasya ha kasya ca ṣaṭ samānasya chandasas tā gāyatrīm abhisaṃpadyante yasya sapta tā uṣṇiham yasyāṣṭau tā anuṣṭubham yasya nava tā bṛhatīm yasya daśa tāḥ paṅktim yasya ekādaśa tās triṣṭubham yasya dvādaśa tā jagatīm vāk ca vai manaśca havirdhāne vāci ca vai manasi cedaṃ sarvaṃ hitam tad yaddhavirdhāne pravartayanti sarveṣām eva kāmānām āptyai dve havirdhāne bhavataḥ chadis tṛtīyam abhinidadhati tair yat kiṃca trividham adhidaivatam adhyātmaṃ tat sarvam āpnoti pretāṃ yajñasya śambhuveti pravatīṃ pravartyamānābhyām anvāha dyāvā naḥ pṛthivī imaṃ tayor id ghṛtavat paya iti āśīrvatī pūrvā atho dvidevatyā dvayor havirdhānayoḥ yām adhvaryur vartmanyāhutiṃ juhoti tāṃ pūrvayānuvadati yaddhavirdhāne pravartayanti tad uttarayā yame iva yatamāne yadā etam ity abhirūpayā havirdhāne anustauti pra vāṃ bharan mānuṣā devayanta iti bahavo hyete haranti adhi dvayor adadhā ukthyaṃ vaco viśvā rūpāṇi pratimuñcate kavir iti yacchardis tṛtīyam abhinidadhati tat pūrvayānuvadati yaddhavirdhāne pariśrayante tad uttarayā atho rarāṭyām evottarayā te yadā manyetātra neṅgayiṣyantīti yadaine nabhyasthe kuryuḥ athā vām upastham adruhā iti yadā vai kṣemo 'thopasthaḥ pari tvā girvaṇo gira iti parivatyā paridadhāti abhirūpā anvāha yad yajñe 'bhirūpaṃ tat samṛddhaṃ yajñasyaiva samṛddhyai tā vā aṣṭau bhavanti etābhirvai devāḥ sarvā aṣṭīr āśnuvata tatho evaitad yajamāna etābhir eva sarvā aṣṭīr aśnute triḥ prathamayā trir uttamayā dvādaśa sampadyante dvādaśa vai māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsarasyaiva āptyai yadveva triḥ prathamāṃ trir uttamām yajñasyaiva tad barsau nahyati sthemne 'visraṃsāya tad u hotāram abhibhāṣante yathā hotar abhayam asat tathā kurviti saṃpreṣitaḥ purarcaḥ prativadanād dakṣiṇasya pādasya prapadena pratyañcaṃ lokam apāsyati apeto janyam bhayam anyajanyaṃ ca vṛtrahan apa cakrā avṛtsateti ato ha cakrāṇām abhyācāraḥ tato ha tasmā ardhāyābhayaṃ bhavati sa prācyaṃ dakṣiṇasya havirdhānasyottaraṃ vartmopaniśrayīta ayaṃ vai loko dakṣiṇaṃ havirdhānam pratiṣṭhā vā ayaṃ lokaḥ pratiṣṭhāyā anucchinno 'yānīti yatra tiṣṭhan paridadhyāt cyoṣyata iti tathā ha syāt tasmāt paridhāya dakṣiṇaṃ bāhum anvāvṛtya vācaṃyamo yathetam pratyetya yatra tiṣṭhan prathamām anvavocat tat sthitvātra cāgnipraharaṇe ca atha yathāvasatham abhyupeyāt brahma vā agniḥ kṣatraṃ somaḥ tad yad upavasathe 'gnīṣomau praṇayanti brahmakṣatrābhyām eva tad yajamānasya pāpmānam apaghnanti tad u vā āhur āsīna eva hotaitāṃ prathamām anubrūyāt sarvāṇi ha vai bhūtāni somaṃ rājānaṃ praṇīyamānam anu pracyavante tad yad āsīno hotaitām ṛcam anvāha tad eva sarvāṇi bhūtāni yathāyatanaṃ niyacchatīti sāvīr hi deva prathamāya pitra iti sāvitrīṃ prathamām anvāha savitṛprasūtatāyai savitṛprasūtasya ha vai na kācana riṣṭir bhavaty ariṣṭyai uttiṣṭha brahmaṇaspata ityutthāpayati praitu brahmaṇaspatir iti praṇayati brāhmaṇaspatye abhirūpe anvāha brahma vai brahmaṇaspatiḥ brahmaṇaiva tad yajñaṃ samardhayati hotā devo 'martya upa tvāgne dive diva iti kevalāgneyau tṛcāvanvāha agniṃ hi pūrvaṃ haranti tau vā itavantau bhavataḥ hriyamāṇaṃ hyagniṃ stauti sa yatropādhigacched bhūtānāṃ garbham ādadha iti tad garbhakāmāyai garbhaṃ dhyāyāt labhate ha garbham athāgnīdhre 'gniṃ nidadhati tad adhvaryur āhutiṃ juhoti tāṃ sampratyetām anubrūyād agne juṣasva pratiharya tad vaca iti tasyā evaiṣā yājyā juṣasva pratiharyety abhirūpā atha kevalaṃ somaṃ prāñcaṃ haranti tasmāt kevalīḥ saumīr anvāha somo jigāti gātuvid itītavat tṛcam anubruvann anusameti athādhvaryur āhavanīye punarāhutiṃ juhoti tāṃ sampraty etām anubrūyād upa priyaṃ panipnatam iti tasyā evaiṣā yājyāhutīvṛdham ity abhirūpā atha pūrvayā dvārā rājānaṃ prapādayanti tasmin prapādyamāne tam asya rājā varuṇas tam aśvinā iti vrajaṃ ca viṣṇuḥ sakhivāṁ aporṇuta ity abhirūpāṃ prapādyamānāyānvāha antaśca prāgā aditir bhavāsīti prapannavatīṃ prapannāya śyeno na yoniṃ sadanaṃ dhiyā kṛtaṃ gaṇānāṃ tvā gaṇapatiṃ havāmahe astabhnād dyām asuro viśvavedā iti sannavatībhiḥ sannam anustauti evā vandasva varuṇaṃ bṛhantam ity āśīrvatyā paridadhāti abhirūpā anvāha yad yajñe abhirūpaṃ tat samṛddhaṃ yajñasyaiva samṛddhyai tā vai viṃśatim anvāha tā virājam abhisaṃpadyante vairājaḥ somaḥ annaṃ virāḍ annaṃ somaḥ annena tad annādyaṃ samardhayati triḥ prathamayā triruttamayā caturviṃśatiḥ sampadyante caturviṃśatir vai saṃvatsarasyārdhamāsāḥ saṃvatsarasyaivāptyai evaṃ nu yadi pūrvayā dvārā rājānaṃ prapādayeyuḥ yady u vāparayā tenaiva hotānusamiyāt ātmā vai yajñasya hotā prāṇaḥ somaḥ netprāṇādātmānam apādadhānīti uttarato dakṣiṇā tiṣṭhan paridadhāti yaśo vai somo rājānnādyam amuta eva tad arvāg ātman yaśo dhatte yaśo dhatte vajro vā eṣa yad yūpaḥ tad yad upavasathe yūpam ucchrayanti vajreṇaiva tad yajamānasya pāpmānam apaghnanti sa nāpanata iva syāt aśanāyato vā etad rūpam abhinata ivodareṇa athāhavanīyaṃ punar abhyāvṛttaḥ tad vai suhitasya rūpam anaśanāyukā hāsya bhāryā bhavanti ya evaṃrūpaṃ yūpaṃ kurute pālāśaṃ brahmavarcasakāmaḥ kurvīta bailvam annādyakāmaḥ khādiraṃ svargakāmaḥ tryaratniḥ syāllokānāṃ rūpeṇa caturaratniḥ paśūnāṃ rūpeṇa pañcāratniḥ paṅktyai rūpeṇa ṣaḍaratnir ṛtūnāṃ rūpeṇa saptāratniśchandasāṃ rūpeṇa aṣṭāratnir gāyatryai rūpeṇa navāratnir bṛhatyai rūpena daśāratnir virājo rūpeṇa ekādaśāratnis triṣṭubho rūpeṇa dvādaśāratnir jagatyai rūpeṇa etā mātrāḥ sampado yūpasya tāsām ekāṃ sampadam abhisaṃpādya yūpaṃ kurvīta tadu vā āhur na mined yūpam aparimita eva syāt mitaṃ ha vai mitena jayati amitam amitena aparimitasyāvaruddhyai yatraiva manasā velāṃ manyate tat kurvīta tad yūpasya ca vedeśceti ha smāha prajāpatir vai manaḥ yajño vai prajāpatiḥ svayaṃ vai tad yajño yajñasya juṣate yan mano manasaḥ vājapeyayūpa evāvadhṛtaḥ saptadaśāratniḥ so 'ṣṭāśrir niṣṭhito bhavati sarveṣām eva kāmānām aṣṭyai athainaṃ praṇenijati tad yad evedaṃ paraśunā krūrīkṛta iva taṣṭa iva bhavati tad evāsyaitadāpyāyayati tad bhiṣajyati athainam abhyañjati tad yā evemāḥ puruṣa āpaḥ tā evāsmiṃstaddadhāti svabhyaktaṃ svayam eva yajamānaḥ kurvīta tathā ha yajamāno 'rūkṣa iva bhavati añjanti tvām adhvare devayanta ity aktavatīm abhirūpām ajyamānāyānvāha ucchrayasva vanaspate samiddhasya śrayamāṇaḥ purastājjāto jāyate sudinatve ahnām ūrdhvā ū ṣu ṇa ūtaya ūrdhvo naḥ pāhy aṃhaso niketunety ucchritavatīś codvatīś cocchrīyamāṇāyānvāha yuvā suvāsāḥ parivīta āgād iti parivītavatyā paridadhāti abhirūpā anvāha yad yajñe abhirūpaṃ tat samṛddhaṃ yajñasyaiva samṛddhyai tā vai saptānvāha sapta vai chandāṃsi sarveṣām eva chandasām āptyai triḥ prathamayā trir uttamayaikādaśa sampadyante ekādaśākṣarā triṣṭup traiṣṭubhāḥ paśavaḥ paśūnām evāptyai iti nvekayūpa ekapaśau ca atha yady ekayūpa ekādaśinīm ālabheran paśau paśāvevādhvaryuḥ saṃpreṣyati paśau paśāveva yuvā suvāsāḥ parivīta āgād iti sā eva paridhānīyā sā parivīyamāṇāya iti nvekayūpe atha kathaṃ yūpaikādaśinyām iti etā eva sapta saptādaśabhyo 'nubrūyāt atha yam uttamaṃ saṃminvanti tasmin yat sūktasya pariśiṣyeta tad anuvartayet purastāt pragāthasya tacchṛṅgāṇīvecchṛṅgiṇāṃ saṃdadṛśra iti sarvān evābhivadati yuvā suvāsāḥ parivīta āgād iti sā eva paridhānīyā sā parivīyamāṇāya tam āhur anupraharet yajamāno vā eṣa yad yūpaḥ svargo loka āhavanīyaḥ tad evainaṃ svargaṃ lokaṃ gamayati tat svargyam iti tad u vā āhus tiṣṭhed eva yad idam āsthānaṃ svarostata īśvarā yadi nāsurarakṣasānyanvavapātoḥ tasmād eṣa vajrodyato yajñavāstau tiṣṭhed evāsurarakṣasānyapaghnann apabādhamāno yajñaṃ caiva yajamānaṃ cābhigopāyann iti atha yūpya eko dravya eko gartya ekaḥ yo 'vācīnavakalaḥ sa gartyaḥ tasyāśāṃ neyāt atha ya ūrdhvavakalo dravyaḥ sa mānuṣaḥ kāmaṃ tasyāpi kurvīta atha yasya prasavyādityasyāvṛtam anvāvṛttā vakalāḥ sa yūpyaḥ sa svargya ekastho bhrātṛvyaḥ yo vānuvṛtaḥ palāśair ā mūlāt syāt so 'nagnaḥ sa paśavyaḥ taṃ paśukāmaḥ kurvīta agnīṣomayor vā eṣa āsyam āpadyate yo dīkṣate tad yad upavasathe 'gnīṣomīyaṃ paśum ālabhate ātmaniṣkrayaṇo haivāsyaiṣa tenātmānaṃ niṣkrīyānṛṇo bhūtvātha yajate tasmād u tasya nāśnīyāt puruṣo hi sa pratimayā tad u vā āhur havir havir vā ātmaniṣkrayaṇam haviṣo haviṣa eva sa tarhi nāśnīyāt ya ātmaniṣkrayaṇam iti nāśnīyāt tasmād u kāmam evāśitavyam ahorātre vā agnīṣomau tad yad divā vapayā caranti tenāhaḥ prītam āgneyam rātrim anu saṃtiṣṭhate tena rātriḥ saumī prītā sā eṣāhorātrayor atimuktiḥ atyahorātre yajñena mucyete nainaṃ te āpnutaḥ ya evaṃ vidvān etaṃ paśum ālabhate tam āhur dvirūpaḥ syācchuklaṃ ca kṛṣṇaṃ cāhorātrayo rūpeṇeti śuklaṃ vā ca lohitaṃ cāgnīṣomayo rūpeṇeti tasyaikādaśa prayājā ekādaśānuyājā ekādaśopayajaḥ tāni trayastriṃśat trayastriṃśad vai sarve devāḥ sarveṣām eva devānāṃ prītyai prāṇā vai prayājā apānā anuyājāḥ tasmāt samā bhavanti samānā hīme prāṇāpānāḥ tad āhuḥ kasmād ṛcā prayājeṣu yajati pratīkair anuyājeṣviti retaḥsiktir vai prayājāḥ retodheyam anuyājāḥ tasmādṛcā prayājeṣu yajati pratīkair anuyājeṣviti atha yat sarvam uttamam āha svarga eva talloke yajamānaṃ dadhāti āprībhir āprīṇāti sarveṇa ha vā eṣa ātmanā sarveṇa manasā yajñaṃ saṃbharate yo yajate tasya riricāna ivātmā bhavati tam asyaitābhir āprībhir āprīṇāti tad yad āprīṇāti tasmād āpryo nāma paryagniṃ paśuṃ karoti rakṣasām apahatyai agnir vai rakṣasām apahantā triḥ prasavi paryagnikaroti tad yathā tisro 'gnipuraḥ kuryād evaṃ tat tasmāt punaḥ parīhīty agnīdhaṃ brūyāt yam icchen na pracyaveteti daivyāḥ śamitāra uta ca manuṣyā ārabhadhvam upanayata medhyādura āśāsānā medhapatibhyāṃ medham iti taddhaika āhuḥ yajamāno vai medhapatir iti ko manuṣya iti brūyāt devataiva medhapatir iti ṣaḍviṃśatir asya vaṅkraya iti parśavo ha vai vaṅkrayaḥ ubhayato 'sṛkparyavān iti asṛgbhājanāni ha vai rakṣāṃsi bhavanti ned rakṣasāṃ bhāgena daivaṃ bhāgaṃ prasajānīti sa eṣo 'dhriguḥ saṃśāsanam eva aṅgāni mā parikartor iti yaddha vā aduṣṭaṃ tad devānāṃ haviḥ na vai te duṣṭaṃ havir adanti navakṛtvo 'dhrigāvavān iti naveme prāṇāḥ prāṇāneva tad yajamāne dadhāti sarvāyutvāyāsmiṃlloke amṛtatvāyāmuṣmin triḥ paridadhāty aparāktvāya sakṛt purastād āha sakṛd iva vai pitaraḥ pitṛdevatya iva vai paśur ālabhyamāno bhavati atha yat trir upariṣṭād āha trir vai devatyāḥ devadevatyam evainaṃ tad ayātayāmānaṃ karoti paridhāyopāṃśu japaty ubhāv apāpaś ceti apāpo ha vai devānāṃ śamitā tasmā evainaṃ tat samprayacchati sa hi devān anuveda atha stokīyā anvāha stokān evaitābhir agnaye svadayati etā ha vā u teṣāṃ puronuvākyā etā yājyāḥ tasmād abhirūpā bhavanti svāhākṛtibhiścaritvā vapayā caranti prayājān eva tat paśubhājaḥ kurvanti na svāhākṛtīśca vapāṃ cāntareṇa vācaṃ visṛjeta prāṇā vai svāhākṛtayaḥ ātmā vapā net prāṇāṃśca ātmānaṃ cānyenāntardadhātīti atha yad anuṣṭubho 'gnīṣomīyasya paśoḥ puronuvākyā bhavanti gāyatrī vai sā yānuṣṭup gāyatram agneśchandaḥ atha yat triṣṭubho yājyāḥ kṣatrasya etacchando yat triṣṭup kṣatraṃ somaḥ tad yathāchandasaṃ devate prīṇāti atha vai paśum ālabhyamānaṃ puroḍāśo 'nunirupyate atha yatra puroḍāśo nirupyate tat puroḍāśasviṣṭakṛd acyutaḥ agnir vai sviṣṭakṛt tasmād acyuto bhavati vaiśvāmitrīṃ puroḍāśasviṣṭakṛtaḥ puronuvākyām anūcya vaiśvāmitryā yajati tatir vai yajñasya puroḍāśaḥ vāg vai viśvāmitraḥ vācā yajñas tāyate atha manotām anvāha sarvā ha vai devatāḥ paśum ālabhyamānam upasaṃgacchante mama nāma grahīṣyati mama nāma grahīṣyatīti tāsāṃ sarvāsāṃ paśāveva manāṃsyotāni bhavanti tā atra prīṇāti tathā hāsāṃ sarvāsām amoghāyaivopasametaṃ bhavati tad āhur yan nānādevatāḥ paśava ālabhyante 'tha kasmād āgneyam evānvāheti tisro vai devānāṃ manotāḥ agnir vai devānāṃ manotā tasmin hyeṣāṃ manāṃsyotāni bhavanti atho vāg vai devānāṃ manotā tasyāṃ hy eṣāṃ manāṃsy otāni bhavanti atho gaur vai devānāṃ manotā tasyāṃ hy eṣāṃ manāṃsyotāni bhavanti agniḥ sarvā manotāḥ agnau manotāḥ saṃgacchante tasmād āgneyam evānvāheti tā vai trayodaśa bhavanti trayodaśa vai paśor avadānāni bhavanti triḥ prathamayā trir uttamayā saptadaśa sampadyante saptadaśo vai prajāpatiḥ etad vā ārdhnukaṃ karma yat prajāpatisaṃmitam saptadaśa sāmidhenīr anvāha saptadaśo vai prajāpatiḥ etad vā ārdhnukaṃ karma yat prajāpatisaṃmitam atha yatra paśur ālabhyate tad vanaspatir acyutaḥ agnir vai vanaspatiḥ sa vai devebhyo haviḥ śrapayati tasmād acyuto bhavati so vai payobhājanaḥ atrāgniḥ sarveṣu haviḥṣu bhāgī bhavati tad āhur yad dhāmabhājo devā atha kasmāt pāthobhāg vanaspatir iti dhāma vai devā yajñasyābhajanta pāthaḥ pitaraḥ pitṛdevatya iva vai paśuḥ pitṛdevatyaṃ payaḥ tasmād iti brūyāt tad āhuḥ kasmāt saumya evādhvare pravṛtāhutī juhvati na haviryajña iti akṛtsnaiva vā eṣā devayajyā yaddhaviryajñaḥ athaiṣaiva kṛtsnā devayajyā yat saumyo 'dhvaraḥ tasmāt saumya evādhvare pravṛtāhutī juhvati na haviryajña iti juṣṭo vāco bhūyāsaṃ juṣṭo vācaspater devi vāk yat te vāco madhumattamaṃ tasmin no 'dya dhāḥ svāhā sarasvatyā iti purastāt svāhākāreṇa juhoti vācaṃ tad utsṛjate tasmād vāg ata ūrdhvotsṛṣṭā yajñaṃ vahati manasottarām manasā hi manaḥ prītaṃ manaḥ prītam athātaḥ prātaranuvākaḥ yad evainaṃ prātar anvāha tat prātaranuvākasya prātaranuvākatvam atha yat prapado japati yad āhutīr juhoti svastyayanam eva tat kurute hiṃkṛtya prātaranuvākam anvāha vajro vai hiṃkāraḥ vajreṇaiva tad yajamānasya pāpmānaṃ hanti uccair niruktam anubrūyāt etaddha vā ekaṃ vāco 'nanvavasitaṃ pāpmanā yanniruktam tasmānniruktam anubrūyāt yajamānasyaiva pāpmano 'pahatyai ardharcaśo 'nubrūyāt ṛksaṃmitā vā ime lokāḥ ayaṃ lokaḥ pūrvo 'rdharcaḥ asau lokottaraḥ atha yad ardharcāvantareṇa tad idam antarikṣam tad yad ardharcaśo 'nvāha ebhir eva tallokair yajamānaṃ samardhayati eṣveva tallokeṣu yajamānaṃ dadhāti atha vai paṅkteḥ pañca padāni kathaṃ sārdharcaśo 'nuktā bhavatīti praṇavottarayos tṛtīyaḥ tathā sārdharcaśo 'nuktā bhavati āgneyaṃ kratum anvāha tad imaṃ lokam āpnoti uṣasyam anvāha tad antarikṣalokam āpnoti āśvinam anvāha tad amuṃ lokam āpnoti gāyatrīm anvāha mukham eva gāyatrī anuṣṭubham anvāha vāg anuṣṭup mukhe tad vācaṃ dadhāti mukhena vai vācaṃ vadati triṣṭubham anvāha balaṃ vai vīryaṃ triṣṭup bṛhatīm anvāha go'śvam eva bṛhatī uṣṇiham anvāha ajāvikam evoṣṇik jagatīm anvāha balaṃ vai vīryaṃ jagatī balaṃ vīryaṃ purastāt triṣṭup balaṃ vīryam upariṣṭāj jagatī madhye bārhatāś cauṣṇihāś ca paśavaḥ balena eva tad vīryeṇobhayataḥ paśūn parigṛhya yajamāne dadhāti tathā yajamānāt paśavo 'nutkrāmukā bhavanti tad yathā ha vā asmiṃlloke manuṣyāḥ paśūn aśnanti yathaibhir bhuñjata evam evāmuṣmiṃlloke paśavo manuṣyān aśnanty evam ebhir bhuñjate sa ya enān iha prātar anuvākenāvarundhe tam ihāvaruddhā amuṣmiṃlloke nāśnanti nainena pratibhuñjate yathaivainān asmiṃlloke aśnāti yathaibhir bhuṅkta evam evainān amuṣmiṃlloke aśnāti yathaivainān asmiṃlloke aśnāti yathaibhir bhuṅkta evam evainān amuṣmiṃlloke aśnāty evam ebhir bhuṅkte paṅktim anvāha pratiṣṭhā vai paṅktiḥ sarveṣv eva tad bhūteṣu yajamānaṃ pratiṣṭhāpayati atha sarvā ha vai devatā hotāraṃ prātaranuvākam anuvakṣyantam āśaṃsamānāḥ pratyupatiṣṭhante mayā pratipatsyate mayā pratipatsyata iti sa ya ekāṃ devatām ādiśya pratipadyetāthetarābhyo devatābhyo vṛścyeta aniruktayā pratipadyate teno na kasyai cana devatāyā āvṛścyate āpo revatīḥ kṣayathā hi vasva iti pratipadyate āpo vai sarvā devatāḥ sarvābhir eva tad devatābhiḥ pratipadyate upaprayanto 'dhvaram ity upasaṃdadhāti upeti tad asya lokasya rūpaṃ prayanta iti tad amuṣya upeti tad agne rūpam prayanta iti tad amuṣyādityasya evam eva sarvāsu pratipatsu sarveṣv ṛtuṣu āgneya uṣasya āśvine pūrvā pūrvaiva vyāhṛtir agne rūpam uttarāmuṣyādityasya athaitad dve nānā chandāṃsy antareṇa kartā iva athaite baliṣṭhe ariṣṭe anārte devate tābhyāṃ pratipadyate samānena sūktena samārohet tad akartaskandyaṃ lohasya rūpaṃ svargyam yatra vā samānasyārṣeyaḥ syāt tad anavānaṃ saṃkrāmet amṛtaṃ vai prāṇaḥ amṛtena tan mṛtyuṃ tarati tad yathā vaṃśena vā matyena vā kartaṃ saṃkrāmed evaṃ tat praṇavena saṃkrāmati brahma vai praṇavaḥ brahmaṇā eva tad brahmopasaṃtanoti śuddhaḥ praṇavaḥ syāt prajākāmānāṃ makārāntaḥ pratiṣṭhākāmānām makārāntaḥ praṇavaḥ syād iti haika āhuḥ śuddha iti tv eva sthitaḥ mīmāṃsitaḥ praṇavaḥ athāta iha śuddha iha pūrṇa iti śuddha eva praṇavaḥ syācchastrānuvacanayor madhya iti ha smāha kauṣītakiḥ tathā saṃhitaṃ bhavati makārānto 'vasānārthe pratiṣṭhā vā avasānaṃ pratiṣṭhityā evātho ubhayoḥ kāmayor āptyai eta u ha vai chandaḥpravāhāḥ avaraṃ chandaḥ paraṃ chando 'tipravahanti tasyārtir nāsti chandasā chando 'tiproḍhasya atiyann eva yaṃ dviṣyāt taṃ manasā preva vidhyet chandasāṃ kṛntatreṣu dravati vā saṃ vā śīryata iti ha smāha samānodarkāṇy uttamāni kratūnāṃ pāṅktāny anvāha raso vā udarkaḥ paśavaś chandāṃsi rasam eva tat chandāṃsy abhyupanivartante upanivartam iva vai paśavaḥ sauyavase ramante saikonā virāḍ dvir anūktayā samprati virāṭ trir anūktayā ekā virājam atyeti trayo vai yajñe kāmā yaḥ sampanne yo nyūne yo 'tirikte yad vai yajñasya sampannaṃ tat svargyam yan nyūnaṃ tad annādyam yad atiriktaṃ tat prajātyai tad atraiva yajamānaḥ sarvān kāmān āpnoti abhūd eṣā ruśatpaśur ity āśīrvatyā paridadhāti paśubhya eva tad āśiṣaṃ vadate tathā ha yajamānāt paśavo 'nutkrāmukā bhavanti tasyāṃ vācam utsṛjate tad enam ajanīti devebhyo nivedayati atra hi jāyate ayā vājaṃ devahitaṃ sanemeti dvipadām abhyasyati paśavo vā etāni caturuttarāṇi chandāṃsi yajamānacchandasaṃ dvipadā adhiṣṭhāyām eva tat paśūnāṃ yajamānaṃ dadhāti adhīva vai paśūn puruṣas tiṣṭhati triḥsaptāni kratūnāṃ chandāṃsy anvāha tad ekaviṃśatiḥ ekaviṃśo vai catuṣṭomaḥ stomānāṃ paramaḥ tat paramaṃ stomam āpnoti yad u evaikaviṃśatir dvādaśa māsāḥ pañcartavas traya ime lokāḥ asāv āditya ekaviṃśaḥ tenaiva tatsalokatāyāṃ yajamānam adhyūhati tad āhur yad imā haviryajñasya vā paśor vā sāmidhenyo 'tha kāḥ saumyasyādhvarasyeti prātaranuvāka iti brūyāt akṣarair ha vā itarāsāṃ saṃvatsaram upepsaty ṛgbhir iha śatamātram anubrūyāt śatāyur vai puruṣaḥ āyur evāsmiṃstad dadhāti viṃśatiśatam anubrūyāt viṃśatiśataṃ vā ṛtor ahāni tad ṛtum āpnoty ṛtunā saṃvatsaram ye ca saṃvatsare kāmās trīṇi ṣaṣṭiśatāny anubrūyāt trīṇi vai ṣaṣṭiśatāni saṃvatsarasyāhnām tat saṃvatsarasyāhāny āpnoti saptaviṃśatiśatāny anubrūyāt sapta vai viṃśatiśatāni saṃvatsarasyāhorātrāṇām tat saṃvatsarasyāhorātrān āpnoti sahasram anubrūyāt sarvaṃ vai tad yat sahasram sarvaṃ prātaranuvākaḥ tat sarveṇa sarvam āpnoti ya evaṃ veda tad u ha smāha kauṣītakiḥ prajāpatir vai prātaranuvākaḥ aparimito vai prajāpatiḥ kas taṃ mātum arhed iti eṣā haiva sthitiḥ tad āhur yat sadasy ukthāni śasyante atha kasmāddhavirdhānayoḥ prātaranuvākam anvāheti śiro vai yajñasya yaddhavirdhāne vāk prātaranuvākaḥ vācaiva tacchiraḥ samardhayati udaraṃ vai sadaḥ annam ukthāni udara saceyam u vā annādyam tad yathā ha vā ana evaṃ yajñaḥ pratimayā yathā dhānyam evaṃ prātaranuvākaḥ yathā pātrāṇy evam ukthāni sa yo 'lpakam anvāha yathālpadhānye pātrāṇi samṛccheran evaṃ tasyokthāni samṛcchante ukthānām anu samaram īśvaro yajamānaṃ bhreṣo 'nvetoḥ tad u vā āhur bahum evānubrūyāt ukthāni tat paribṛṃhati yā yajñasya samṛddhasyāśīḥ sā me samṛdhyatām iti yā vai yajñasya samṛddhasyāśīḥ sā yajamānasya atho trīṇi vā etāni sāhasrāṇy adhiyajñam prātaranuvāka āśvinaṃ mahāvratam iti etad ukthaṃ mahārātra upākuryāt purā vāco visargāt yatraitat paśavo manuṣyā vayāṃsīti vācaṃ vyālabhante purā tataḥ āpīnāṃ vācam avyāsiktāṃ prathamata ṛdhnavānīti na prātaranuvākaṃ copāṃśvantaryāmau cāntareṇa vācaṃ visṛjate prāṇāpānau vā upāṃśvantaryāmau vāk prātaranuvākaḥ net prāṇāpānau ca vācaṃ cānyenāntardadhānīti taddhaike kaś chandasāṃ yogam ā veda dhīra iti japitvātha āpo revatīḥ kṣayathā hi vasva iti pratipadyante na āpo revatyai purastāt kiṃcana parihared iti tad iha sthitam anāvraskāya tad iha sthitam anāvraskāya yajño vā āpaḥ tad yad apo 'ccha yanti yajñam eva tad accha yanti atho ūrg vā āpo rasaḥ aurjena eva tad rasena haviḥ saṃsṛjanti atho 'mṛtatvaṃ vā āpaḥ amṛtatvam eva tad ātman dhatte taddha sma vai purā yajñamuho rakṣāṃsi tīrtheṣv apo gopāyanti tad ye ke cāpo 'ccha jagmus tad eva tānt sarvān jaghnuḥ tat etat kavaṣaḥ sūktam apaśyat pañcadaśarcaṃ pra devatrā brahmaṇe gātur etv iti tad anvabravīt tena yajñamuho rakṣāṃsi tīrthebhyo 'pāhan tato haitad arvāk svastyariṣṭāḥ punaḥ pratyāyanti athādo 'mutrāpsv adhvaryur āhutiṃ juhoti tāṃ sampraty etām anubrūyāt hinotā no 'dhvaraṃ devayajyeti tasyā evaiṣā yājyā devayajyety abhirūpā āvarvṛtatīr adha nu dvidhārā ity āvṛttāsu prati yad āpo 'dṛśram āyatīr iti pratikhyātāsu sam anyā yanty upayanty anyā iti samāyatīṣu āpo na devīr upayanti hotriyam iti hotṛcamase avanīyamānāsu ā dhenavaḥ payasā tūrṇyarthā iti āpo vai dhenavaḥ āpo hīdaṃ sarvaṃ dhinvanti athādhvaryur hotāram abhyāvṛtya tiṣṭhati taṃ hotā pṛcchaty adhvaryav aiṣīr apā3 iti aiṣīr yajñam ity evainaṃ tad āha utem anannamur iti pratyāha avidāma tad yad āpsv apsv aiṣiṣmānaṃsata tasmā ity evainaṃ tad āha pratyukto hotaitaṃ nigadaṃ pratipadyate ūrg vai raso nigadaḥ ūrjam eva tad rasaṃ nigadena haviṣi dadhāti ambayo yanty adhvabhir iti āpo vā ambayaḥ apo hi yatīḥ stauti emā agman revatīr jīvadhanyā ity āgatāsu āgmann āpa uśatīr barhir edam ity āgatavatyā paridadhāti abhirūpā anvāha yad yajñe abhirūpaṃ tat samṛddhaṃ yajñasyaiva samṛddhyai anūktaḥ prātaranuvāka āsīt aprāptāny ukthāny āsan tān etasmint saṃdhāv asurā upāyan te devāḥ pratibudhya bibhyata etaṃ triḥsamṛddhaṃ vajram apaśyan āpa iti tat prathamaṃ vajrarūpam sarasvatīti tad dvitīyaṃ vajrarūpam pañcadaśarcaṃ bhavati tat tṛtīyaṃ vajrarūpam etena vai devās triḥsamṛddhena vajreṇaibhyo lokebhyo 'surān anudanta tatho evaitad yajamāna etenaiva triḥsamṛddhena vajreṇaibhyo lokebhyo dviṣato bhrātṛvyān nudate mādhyamāḥ sarasvatyāṃ satram āsata taddhāpi kavaṣo madhye niṣasāda taṃ hema upoduḥ dāsyā vai tvaṃ putro 'si na vayaṃ tvayā saha bhakṣayiṣyāma iti sa ha kruddhaḥ pradravant sarasvatīm etena sūktena tuṣṭāva taṃ heyam anviyāya tato heme nirāgā iva menire taṃ hānvādrutyocuḥ ṛṣe namas te 'stu mā no hāsīḥ tvaṃ vai naḥ śreṣṭho 'si yaṃ tveyam anvetīti taṃ ha jñapayāṃcakruḥ tasya ha krodhaṃ vininyuḥ sa eṣa kavaṣasyaiva mahimā sūktasya cānuveditā atha yat saha patnībhir yanti gandharvā ha vā indrasya somam apsu pratyāhitā gopāyanti ta u ha strīkāmāḥ te hāsu manāṃsi kurvate tad yathā pramattānāṃ yajñam āhared evaṃ tat upanāmuka u evainaṃ yajño bhavati tā vai viṃśatim anvāha tā virājam abhisaṃpadyante vairājīr vā āpaḥ annaṃ virāḍ annam āpaḥ annena tad annādyaṃ samardhayati triḥ prathamayā trir uttamayā caturviṃśatiḥ sampadyante caturviṃśatyakṣarā gāyatrī gāyatrī prātaḥsavanaṃ vahati tad u ha prātaḥsavanarūpān nāpaiti iti nvā aponaptrīyasya atha vā upāṃśuḥ prāṇa eva taṃ hūyamānam anuprāṇyāt prāṇaṃ me pāhi prāṇaṃ me jinva svāhā tvā subhava sūryāyeti sa eva tasya vaṣaṭkāraḥ sa svāhākāraḥ na ha vai tā āhutayo devān gacchanti yā avaṣaṭkṛtā vāsvāhākṛtā vā bhavanti antaryāmo 'pāna eva taṃ hūyamānam anvavānyād apānaṃ me pāhy apānaṃ me jinva svāhā tvā subhava sūryāyeti sa eva tasya vaṣaṭkāraḥ sa svāhākāraḥ na ha vai tā āhutayo devān gacchanti yā avaṣaṭkṛtā vāsvāhākṛtā vā bhavanti tau vā etau prāṇāpānāv eva yad upāṃśvantaryāmau tayor vā udite 'nyam anudite 'nyaṃ juhvati imāv eva tat prāṇāpānau vitārayati tasmāddhīmau prāṇāpānau saha santau nāneva yad v evodite 'nyam anudite 'nyaṃ juhvati ahorātrābhyām eva tad asurān antarayanti ubhayato hyamum ādityam ahorātre pāpmānaṃ vā yajamāna iti ha smāha atha yasya etā ubhā udite juhvaty ubhau vānudite udakayājī sa na somayājī yasyaivaitau yathāyathaṃ hūyete sa somayājī iti nvā upāṃśvantaryāmayoḥ anūttheyaḥ pavamāno nā3 iti nānūttheya ity āhuḥ ṛca etad āyatanaṃ yatraitaddhotāste athādaḥ sāmno yatrāmī sāma gāyanti sa yo 'nūttiṣṭhati ṛcaṃ sa svādāyatanāc cyavayati ṛcaṃ sa sāmno 'nuvartmānaṃ karoti tasmād u nānūttiṣṭhet ned ṛcaṃ svādāyatanāc cyavayānīti ned ṛcaṃ sāmno 'nuvartmānaṃ karavāṇīti yadi tu svayaṃ hotā syād anūttiṣṭhet aupagātraṃ hy asya bhavati svargo vai lokaḥ svaraḥ sāma svarge loke svare sāmany ātmānam atisṛjā iti atha pavamāne ha vā u prātaḥ sarvā devatāḥ saṃtṛpyanti kathaṃ tatrāparibhakṣito bhavatīti sa stute pavamāna etaṃ japaṃ japet upahūtā devā asya somasya pavamānasya vicakṣaṇasya bhakṣa upa māṃ devā hvayantām asya somasya pavamānasya vicakṣaṇasya bhakṣe manasā tvā bhakṣayāmi vācā tvā bhakṣayāmi prāṇena tvā bhakṣayāmi cakṣuṣā tvā bhakṣayāmi śrotreṇa tvā bhakṣayāmīti sa eṣa devaiḥ samupahavaḥ tathā hāsyāsau somo rājā vicakṣaṇaś candramā bhakṣo bhakṣito bhavati yam amuṃ devā bhakṣaṃ bhakṣayanti atha paśuḥ soma evaiṣa pratyakṣaṃ yat paśuḥ udakapeyam iva hi syād yad eṣa nālabhyeta savanāny etena tīvrīkaroti tad yad vapayā caranti tena prātaḥsavanaṃ tīvrīkṛtam yacchrapayanti yat paśupuroḍāśena caranti tena mādhyaṃdinaṃ savanaṃ tīvrīkṛtam atha yad enena tṛtīyasavane pracaranti tena tṛtīyasavanaṃ tīvrīkṛtam sa eṣa savanānām eva tīvrīkāraḥ yāś ca somapā devatāḥ yāś ca paśubhājanās trayastriṃśad vai somapā devatāḥ yāḥ somāhutīr anvāyattā aṣṭau vasava ekādaśa rudrā dvādaśādityā indro dvātriṃśaḥ prajāpatis trayastriṃśaḥ trayastriṃśat paśubhājanāḥ tā ubhayyaḥ prītā bhavanti yad eṣa ālabhyate tam etam aindrāgnaḥ syād iti haika āhuḥ indrāgnī vai sarve devāḥ tad enena sarvān devān prīṇātīti vadantaḥ tad u vā āhur ati tad indraṃ bhājayanti agner vai prātaḥsavanam prātaḥsavana eṣa ālabhyate agner vā etaṃ santam anyasmai haranti ye 'nyadevatyaṃ kurvanti tad yathānyasya santam anyasmai hared evaṃ tat api kevalaṃ saṃvatsaraṃ saṃvatsarasadām āgneya eva na cyaveteti taddhyv haika āhuḥ śikṣāyām evāvadhṛta āgneyaḥ tasya bhuvo yajñasya rajasaś ca neteti vapāyai yājyā pra vaḥ śukrāya bhānave bharadhvam iti śukravatī puroḍāśasya pra kāravo mananā vacyamānā iti haviṣmatī haviṣaḥ ekādaśinīs tv evānvāyātayeyur iti sā sthitiḥ yadi pṛṣṭhopāyaṃ bhavati athāvāhane āvaha devān yajamānāya agnim agna āvaha vanaspatim āvahendraṃ vasumantam āvaheti tat prātaḥsavanam āvāhayati indraṃ rudravantam āvaheti tan mādhyaṃdinaṃ savanam āvāhayati indram ādityavantam ṛbhumantaṃ vibhumantaṃ vājavantaṃ bṛhaspativantaṃ viśvadevyāvantam āvaheti tat tṛtīyasavanam āvāhayati ata u haike vanaspatim āvāhayanti antata āvāhyaḥ tṛtīyasavane hy enaṃ yajantīti vadantaḥ tad u vā āhur ātmā vai paśuḥ prāṇo vanaspatiḥ yas taṃ tatra brūyāt prāṇād ātmānam antaragān na jīviṣyatīti tathā ha syāt tasmāt paśum evopasaṃdhāya vanaspatir āvāhyaḥ mīmāṃsitaḥ paśuḥ prajāpatiḥ prajāḥ sṛṣṭvā riricāna ivāmanyata sa haikṣata kathaṃ nu tena yajñakratunā yajeya yeneṣṭvā upa kāmān āpnuyām avānnādyaṃ rundhīyeti sa tām ekādaśinīm apaśyat tām āharat tayāyajata tayeṣṭvā upa kāmān āpnod avānnādyam arundhata tatho evaitad yajamāna etayaivaikādaśinyeṣṭvopa kāmān āpnoty avānnādyaṃ runddhe tasyai vā etasyā ekādaśinyai yājyāpuronuvākyāś caiva nānā manotāyai ca haviṣaḥ athetarat samānam āgneyaḥ prathamaḥ brahma vā agnir brahmayaśasasyāvaruddhyai sārasvato dvitīyaḥ vāg vai sarasvatī vācā vā idaṃ svaditam annam adyate 'nnādyasyopāptyai saumyas tṛtīyaḥ kṣatraṃ vai somaḥ kṣatrayaśasasyāvaruddhyai pauṣṇaś caturthaḥ annaṃ vai pūṣānnādyasyopāptyai bārhaspatyaḥ pañcamaḥ brahma vai bṛhaspatir brahmayaśasasyāvaruddhyai vaiśvadevaḥ ṣaṣṭhaḥ viśvarūpaṃ vā idam annam adyate 'nnādyasyopāptyai aindraḥ saptamaḥ kṣatraṃ vā indraḥ kṣatrayaśasasyāvaruddhyai māruto 'ṣṭamaḥ āpo vai marutaḥ brahmakṣatre vā indrāgnī brahmayaśasasya ca kṣatrayaśasasya cāvaruddhyai sāvitro daśamaḥ savitṛprasūtaṃ vā idam annam adyate 'nnādyasyopāptyai vāruṇa ekādaśaḥ kṣatraṃ vai varuṇaḥ kṣatrayaśasasyāvaruddhyai evaṃ vai prajāpatir brahmaṇā ca kṣatreṇa ca kṣatreṇa ca brahmaṇā cobhayato 'nnādyaṃ parigṛhṇāno 'varundhāna ait tatho evaitad yajamāna evam eva brahmaṇā ca kṣatreṇa ca kṣatreṇa ca brahmaṇā cobhayato 'nnādyaṃ parigṛhṇāno 'varundhāna ety avarundhāna eti prajāpatir vai yajñaḥ tasmint sarve kāmāḥ sarvam amṛtatvam tasyaite goptāro yad dhiṣṇyāḥ tānt sadaḥ prasrapsyan namasyati namo nama iti na hi namaskāram ati devāḥ te namasitā hotāram atisṛjante sa etaṃ prajāpatiṃ yajñaṃ prapadyate tad atraiva yajamānaḥ sarvān kāmān āpnoti sarvam amṛtatvam atha haviṣpaṅktyā caranti paśavo vai haviṣpaṅktiḥ paśūnām evāptyai tāni vai pañca havīṃṣi bhavanti dadhi dhānāḥ saktavaḥ puroḍāśaḥ payasyeti pañcapadā paṅktiḥ pāṅkto yajñaḥ pāṅktāḥ paśavaḥ pāṅktaḥ puruṣaḥ yajñasya ca paśūnāṃ cāptyai seyaṃ nirupyate paśūnām eva parigrahāya atho savanānām eva tīvrīkārāya atha vai haviṣpaṅktiḥ prāṇa eva tasmād yenaiva maitrāvaruṇaḥ preṣyati tena hotā yajati samāno hyayaṃ prāṇaḥ tad āhur yayā vai prātar yajaty ṛk sā tad ahar yātayāmā bhavaty atha kasmād eṣā sarveṣu savaneṣv ayātayāmeti yad eva savanair vitārayann eti prātaḥ prātaḥsāvasyeti tṛtīyasavane tenāyātayāmā tad āhuḥ kasmāt prātar eva payasyā na mādhyaṃdine na tṛtīyasavana iti yajño vai maitrāvaruṇaḥ etad vai yajño jāyate yat prātaḥsavane payobhājano vai taruṇaḥ kumāraḥ tad yathā jātāya stanam upadadhyād evaṃ tat vṛddho vā uttarayoḥ savanayoḥ yadā vai vardhate 'tistano vai tadā tasmāt prātar eva payasyā na mādhyaṃdine na tṛtīyasavana iti