Jaiminīyabrāhmaṇa

tat āhuḥ kena juhoti kasmin hūyate iti prāṇena eva juhoti prāṇe hūyate tat yat etat agnīn manthanti prāṇān janayanti tat yāvat vai manthanti na tarhi prāṇiti araṇyoḥ eva asya tarhi prāṇāḥ bhavanti tasya vai mathyamānasya bhasma avaśīyate annam eva asya tat jāyate annam me etat…

1. Canonvedatextual
2. AttributionThe Digital Corpus of Sanskrit (DCS), Oliver Hellwigtextual
3. SourceUpstream TEI document · san · Latnpublished primary

tat āhuḥ kena juhoti kasmin hūyate iti prāṇena eva juhoti prāṇe hūyate tat yat etat agnīn manthanti prāṇān janayanti tat yāvat vai manthanti na tarhi prāṇiti araṇyoḥ eva asya tarhi prāṇāḥ bhavanti tasya vai mathyamānasya bhasma avaśīyate annam eva asya tat jāyate annam me etat ajani iti eva tat vidyāt dhūmaḥ anu ninardati manaḥ eva asya tat jāyate manaḥ me etat ajani iti eva tat vidyāt aṅgāraḥ anu nirvartate cakṣuḥ eva asya tat jāyate cakṣuḥ me etat ajani iti eva tat vidyāt saḥ eṣaḥ aṅgāraḥ etāni bhasmāni grasate yathā kumāraḥ jātaḥ stanam abhipadyeta tathā tiryaṅ visarpati śrotram eva asya tat jāyate śrotram me etat ajani iti eva tat vidyāt upari tṛṇāni dhunoti prāṇaḥ eva asya sa jāyate prāṇaḥ me eṣaḥ ajani iti eva tat vidyāt bhās iti uddīpyate vāc eva asya sā jāyate vāc me eṣā jani iti eva tat vidyāt saḥ etān pañca prāṇān janayate tān tredhā vyūhya devān kṛtvā teṣu juhvat āste devāḥ ha eva asya devāḥ bhavanti ime tu eva asya devāḥ bhavanti yeṣu juhvat āste tat yat āhuḥ kena juhoti kasmin hūyate iti prāṇena eva juhoti prāṇe hūyate tat etat annam prāṇe juhoti imān hi prāṇān abhivardhayamānaḥ teṣu juhvat āste atha etat ha vāva brāhmaṇasya svam yat haviḥ tat ātman nidhatte eṣu amṛteṣu prāṇeṣu tat asya ātman nihitam na pramīyate yadā vai manaḥ utkrāmati yadā prāṇaḥ yadā cakṣuḥ yadā śrotram yadā vāc etān eva agnīn abhigacchati atha asya idam śarīram eteṣu eva agniṣu anupravidhyanti asmāt vai tvam ajāyathāḥ eṣa tvat jāyatām svāhā iti saḥ atas āhuti mayaḥ manaḥ mayaḥ prāṇa mayaḥ cakṣuḥ mayaḥ śrotra mayaḥ vāc mayaḥ ṛk mayaḥ yajuḥ mayaḥ sāma mayaḥ brahma mayaḥ hiraṇmayaḥ amṛtaḥ sambhavati amṛtāḥ ha eva asya prāṇāḥ bhavanti amṛta śarīram idam kurute saḥ amṛta tvam gacchati yaḥ evam vidvān agnihotram juhoti prajāpatiḥ sahasra saṃvatsaram āsta sa sapta śatāni varṣāṇām samāpya imām eva jitim ajayat yā asya iyam jitiḥ tām sa svargam lokam ārohan devān abravīt etāni yūyam trīṇi śatāni varṣāṇām samāpayātha iti tathā iti te trīṇi śatāni varṣāṇām samāpya tām u eva jitim ajayan yām prajāpatiḥ ajayat te ete sarve eva prajāpati mātrāḥ ayam ayam iti te abruvan deva śarīraiḥ vai idam amṛta śarīraiḥ samāpāma na vai idam manuṣyāḥ samāpsyanti eta imam yajñam saṃbharāma iti tam saṃvatsaram abhisamabharan te abruvan mahat vai idam sam eva bharāma iti tam dvādaśa aham abhisamabharan te abruvan mahat vai idam sam eva bharāma iti tam pṛṣṭhyam ṣaḍaham abhisamabharan te abruvan mahat vai idam sam eva bharāma iti tam trirātram tam dvirātram tam aptoryāmam tam atirātram tam vājapeyam tam ṣoḍaśinam tam ukthyam tam agniṣṭomam tam iṣṭi paśubandhān tam cāturmāsyāni tam darśapūrṇamāsau tam ete agnihotra āhutī abhisamabharan saḥ atas na parājayata etat vai aparājitam yat agnihotram na ha vai parājayate yaḥ evam veda agniḥ jyotiḥ jyotiḥ agniḥ svāhā iti aṣṭa akṣareṇa juhoti aṣṭa akṣarā gāyatrī tat eva prātassavanam manasā niṣkevalyena uttarām āhutim juhoti tat eva mādhyaṃdinam savanam upamṛṣṭe prāśnāti tat eva tṛtīyasavanam lelihitam iva hi tat tṛtīyasavanam upariṣṭāt apaḥ upaspṛśati avabhṛthaḥ eva asya sa sa yat ete sāyamāhutī juhoti etābhyām eva asya āhutibhyām sarvaiḥ etaiḥ yajña kratubhiḥ iṣṭam bhavati atha yat ete prātarāhutī juhoti etābhyām eva asya āhutibhyām sarvaiḥ etaiḥ yajña kratubhiḥ iṣṭam bhavati tat etat aparyantam yat agnihotram atha paśu kāmaḥ sāyam paśuṣu sameteṣu agnihotram juhuyāt brahma vai agnihotram brahmaṇā eva etat paśūn parigṛhṇāti avisṛṣṭeṣu prātar brahma vai agnihotram brahmaṇā eva etat paśūn parigṛhṇāti saḥ etān brahmaṇā ubhayatas paśūn parigṛhṇīte ava paśūn runddhe bahu paśuḥ bhavati atha svarga kāmaḥ dvau samudrau a caryau vitatau mahāntau āvarīvartete pathā iva padau iti dvau ha eva samudrau a caryau ahar ca eva rātriḥ ca te ye naktam juhvati rātrim eva te samudram praviśanti atha ye udite juhvati ahar eva te samudram praviśanti tayoḥ vai etayoḥ atyayanam asti yathā vaiṣacam vā syāt setoḥ vā saṃkramaṇam astamite purā tamisrāyai su vyuṣṭāyām purā udayāt atha u ha etau śyāma śabalau eva yat ahar rātre ahar vai śabalaḥ rātriḥ śyāmaḥ te ye naktam juhvati rātrim eva te śyāmam praviśanti atha ye udite juhvati ahar eva te śabalam praviśanti tayoḥ etat eva atyayanam astamite purā tamisrāyai su vyuṣṭāyām purā udayāt atha u ha eṣu savitā eva dyumnaḥ savitā vai prajāpatiḥ prajāpatiḥ viśve devāḥ prajāpatau eva asya tat viśveṣu deveṣu hutam bhavati tat etat prājāpatyam yat agnihotram atha yat etat prātar prabhāti etasmin vai dyumne prajāpatiḥ prajāḥ prajanayāṃcakāra savitā vai prajāpatiḥ prajāpatiḥ viśve devāḥ prajāpatau eva asya tat viśveṣu deveṣu hutam bhavati tat etat vaiśvadevam yat agnihotram atha u ha etat ahar rātre evam mukham saṃdhattaḥ annam vai agnihotram annādyam eva etat ahar rātrayoḥ mukhataḥ apidadhāti evam eva punar prātar saṃdhattaḥ annam vai agnihotram annādyam eva etat ahar rātrayoḥ mukhataḥ apidhāya etau punarmṛtyū atimucyate yat ahar rātre asau vai ādityaḥ astam yan ṣoḍhā vimrocati vyamrucat iti ha sma vai etam pūrve purāṇinaḥ ācakṣate atha etarhi nyamrucat iti sa vai eṣaḥ astam yan brāhmaṇam eva śraddhayā praviśati payasā paśūn tejasā agnim ūrjā oṣadhīḥ rasena apaḥ svadhayā vanaspatīn sa yat brāhmaṇaḥ agnihotra pātrāṇi nirṇenekti yat pariceṣṭati yayā eva enam śraddhayā praviṣṭaḥ bhavati tām eva asmin tat saṃbharati atha yat payaḥ duhanti yena payasā paśūn praviṣṭaḥ bhavati tat eva asmin tat saṃbharati atha yat aṅgārān nirūhati yena tejasā agnim praviṣṭaḥ bhavati tat eva asmin tat saṃbharati atha yat tṛṇena avadyotayati yayā ūrjā oṣadhīḥ praviṣṭaḥ bhavati tām eva asmin tat saṃbharati atha yat apaḥ pratyānayati yena rasena apaḥ praviṣṭaḥ bhavati tam eva asmin tat saṃbharati atha yat samidham abhyādadhāti yayā svadhayā vanaspatīn praviṣṭaḥ bhavati tām eva asmin tat saṃbharati tam evam saṃbhṛtya sāyam juhoti sa tām garbha kṛtaḥ rātrim vasati evam eva punar saṃbhṛtya prātar juhoti tam janayati saḥ asya jāyamānaḥ eva sarvam pāpmānam apahanti devāḥ vai prajāpateḥ ajāyanta eṣaḥ u evaṃvidaḥ jāyate sa yāvantam prajāpatiḥ lokam ajayat tāvantam jayati atha u ha īkṣate ayam vāva mām anuṣṭhyā saṃbharati hanta ayam sa aṅgaḥ sa tanuḥ a vihrutaḥ jarasam gacchatu iti sa ha sa aṅgaḥ eva sa tanuḥ a vihrutaḥ jarasam gacchati atha u ha īkṣate ayam vāva mām anuṣṭhyā veda hanta imam eva āviśāni iti sa ha evaṃvidam eva āviśati saḥ eṣa vai ekaḥ vīraḥ yaḥ eṣa tapati eṣaḥ indraḥ eṣa prajāpatiḥ etasmin ha asya tat hutam bhavati yaḥ evam vidvān agnihotram juhoti yat ha vai ahnā pāpam kriyate ādityaḥ tat kārayati yat rātryā agniḥ tat tau abrūtām ittham ced vai bhaviṣyāvaḥ na vai tarhi śakṣyāvaḥ prajāḥ bhartum hanta annam eva asāva anyonyasmin eva ātmānam juhavāva iti sa yat ādityaḥ astam eti agnau eva tat ātmānam juhoti sa yat kim ca ādityaḥ ahnā pāpam karoti tat asya agniḥ rātryā apahanti ādityam udyantam agniḥ anūdeti āditye eva tat ātmānam juhoti sa yat kim ca agniḥ rātryā pāpam karoti tat asya ādityaḥ ahnā apahanti sa yathā ahiḥ ahi chavyai nirmucyeta yathā muñjāt iṣīkām vivṛhet evam eva sarvasmāt pāpmanaḥ nirmucyete sa yaḥ evam vidvān agnihotram juhoti sāyamāhutyā eva yat kim ca ahnā pāpam karoti tat asya agniḥ rātryā apahanti prātarāhutyā eva yat kim ca rātryā pāpam karoti tat asya ādityaḥ ahnā apahanti sa yathā ahiḥ ahi chavyai nirmucyeta yathā muñjāt iṣīkām vivṛhet evam eva sarvasmāt pāpmanaḥ nirmucyate tat yathā hiraṇye dhmāte na kaścana nyaṅgaḥ pāpmā pariśiṣyate evam ha eva asmin na kaścana nyaṅgaḥ pāpmā pariśiṣyate yaḥ evam vidvān agnihotram juhoti atha ha sma āha nagarī jānaśruteyaḥ asau vai ādityaḥ astam yan agnim eva yonim praviśati iti sa yat ete sāyamāhutī juhoti etasya eva tat ādityasya pṛṣṭhe pratitiṣṭhati yathā ubhaya padī pratitiṣṭhet tādṛś tat tat atha yat ete prātarāhutī juhoti utthāpayati eva enam tābhyām sa yathā hastī hasti āsanam upari āsīnam ādāya uttiṣṭhet evam eva eṣā devatā etat vidvāṃsam juhvatam ādāya udeti sā enam tam lokam gamayati yaḥ etasyai yatas param na asti sa yat kim ca parācīnam ādityāt tat amṛtam tat abhijayati atha yat arvācīnam ādityāt ahorātre tat upamathnītaḥ yathā reṣmā upamathnīyāt evam bahavaḥ ha vai ādityāt parāñcaḥ lokāḥ te asya sarve āptāḥ bhavanti te jitāḥ teṣu asya sarveṣu kāma cāraḥ bhavati yaḥ evam vidvān agnihotram juhoti devāḥ vai mṛtyunā samayatanta sa yaḥ ha sa mṛtyuḥ agniḥ eva sa te abruvan eta imam jigīṣāma iti te abruvan ājya āhutim juhavāma tayā enam jigīṣāma iti tathā iti te ājya āhutim ajuhavuḥ tām annam akuruta tām pratyudadīpyata tasmāt yatra ājya āhutim juhvati pratyuddīpyate eva te abruvan paśu āhutim juhavāma tayā enam jigīṣāma iti tathā iti te paśum ālabhya medaḥ samavadāya paśu āhutim ajuhavuḥ tām annam akuruta tām pratyudadīpyata tasmāt yatra paśu āhutim juhvati pratyuddīpyate eva te abruvan kṣīra āhutim juhavāma tayā enam jigīṣāma iti tathā iti te kṣīra āhutim ajuhavuḥ tayā enam ajayan tasmāt yatra kṣīra āhutim juhvati aṅgārāḥ eva bhavanti te abruvan ajeṣma vai enam annena hanta anapajayyam jigīṣāma iti te abruvan soma āhutim juhavāma tayā enam jigīṣāma iti tathā iti te somena ayajanta te soma āhutim ajuhavuḥ tayā enam prājayan tasmāt yatra soma āhutim juhvati aṅgārāḥ eva bhavanti sa yaḥ evam vidvān ājya āhutim ca paśu āhutim ca juhoti priyam eva asya tena dhāma upagacchati atha yat kṣīra āhutim juhoti jayati eva enam tena atha yat soma āhutim juhoti yathā jitvā prajayet tādṛś tat saḥ etau punarmṛtyū atimucyate yat ahar rātre prāṇāya tvā iti samidham abhyādadhāti apāne amṛtam adhām svāhā iti juhoti atha srucam abhimṛśati hṛdayam pretiḥ manaḥ saṃtatiḥ cakṣuḥ ānatiḥ śrotram upanatiḥ vāc āgatiḥ pratītam devebhyaḥ juṣṭam havyam asthāt amṛte mām adhāt ā mām prāṇāḥ viśantu bhūyase sukṛtāya iti sa ha bhūyaḥ eva sukṛtam karoti atha u ha enam amuṣmin loke na pāpī vāc āgacchati yaḥ evam vidvān agnihotram juhoti tat āhuḥ yat jīvan puruṣaḥ karoti eva sādhu karoti pāpam kā tayoḥ duṣkṛta sukṛtayoḥ vyāvṛttiḥ iti yat ha vai jīvan puruṣaḥ sādhu karoti prāṇān tat abhisaṃpadyate atha yat duṣkṛtam śarīram tat sa yat asmāt lokāt evaṃvid praiti tasya prāṇena saha sukṛtam utkrāmati śarīreṇa saha duṣkṛtam hīyate tat āhuḥ durviditam vai tat yadā martyavān duṣkṛtena saha vasāt yaḥ vai etena jīvan eva vyāvartate tat su viditam iti tat vai etat agnihotram eva abhisaṃpadyate manaḥ vai anu prāṇāḥ vācam anu ātmā sa yat vācā pūrvām āhutim juhoti manasā uttarām tat duṣkṛta sukṛte vyāvartayati tasmāt āhuḥ na ete āhutī saṃsṛjye duṣkṛta sukṛte hi etābhyām vyāvartayati iti sa yat sāyamāhutyoḥ vācā pūrvām āhutim juhoti yat eva ahnā pāpam karoti tasmāt eva tayā vyāvartate atha yat manasā uttarām yat eva rātryā pāpam karoti tasmāt eva tayā vyāvartate atha yat prātarāhutyoḥ vācā pūrvām āhutim juhoti yat eva rātryā pāpam karoti tasmāt eva tayā vyāvartate atha yat manasā uttarām yat eva ahnā pāpam karoti tasmāt eva tayā vyāvartate dve ha vāva yonī deva yoniḥ ha eva anyā manuṣya yoniḥ anyā dvau u ha eva lokau deva lokaḥ ha eva anyaḥ manuṣya lokaḥ anyaḥ sā yā manuṣya yoniḥ manuṣya loke eva sa tat striyai prajananam atas adhi prajāḥ prajāyante tasmāt u kalyāṇīm jāyām iccheta kalyāṇe me ātmā saṃbhavāt iti tasmāt u jāyām jugupset na id mama yonau mama loke anyaḥ saṃbhavāt iti tasya vai sambhaviṣyataḥ prāṇāḥ agre praviśanti atha retaḥ sicyate saḥ imān prāṇān ākāśān abhinirvartate tasmāt u samānasya eva retasaḥ sataḥ yādṛśaḥ eva bhavati tādṛśaḥ jāyate atha eṣā deva yoniḥ deva lokaḥ yat āhavanīyaḥ eṣā ha vai deva yoniḥ deva lokaḥ tasmāt yaḥ gārhapatye juhuyāt akṛtam karoti iti eva enam manyeran sa yat juhoti yaḥ sādhu karoti etasyām eva enat deva yonau ātmānam siñcati saḥ asya ātmā amuṣmin āditye sambhavati sa ha evam vidvān dvi ātmā dvi yoniḥ eka ātmā ha eva eka yoniḥ etat a vidvān sa yad asmāl lokād evaṃvit praiti tasya prāṇaḥ prathamaḥ utkrāmati sa ha iyattām devebhyaḥ ācaṣṭe iyat asya sādhu kṛtam iyat pāpam iti atha ha ayam dhūmena saha ūrdhvaḥ utkrāmati tasya ha etasya ṛtavaḥ dvārapāḥ tebhyaḥ ha etena prabruvīta vicakṣaṇād ṛtavo reta ābhṛtam ardhamāsyaṃ prasutāt pitryāvatas taṃ mā puṃsi kartary erayadhvaṃ puṃsaḥ kartur mātary āsiṣikta sa upajāyopajāyamāno dvādaśena trayodaśopamāsaḥ saṃ tad vide prati tad vide 'haṃ taṃ mā ṛtavo 'mṛta ānayadhvam iti tam ha ṛtavaḥ ānayante yathā vidvān vidvāṃsam yathā jānan jānantam evam ha enam ṛtavaḥ ānayante tam ha atyarjayante sa ha etam āgacchati tapantam tam ha āgatam pṛcchati kaḥ tvam asi iti sa yaḥ ha nāmnā vā gotreṇa vā prabrūte tam ha āha yaḥ te ayam mayi ātmā abhūt eṣa te saḥ iti tasmin ha ātman pratipatte ṛtavaḥ saṃpalāyya pad gṛhītam apakarṣanti tasya ha ahorātre lokam āpnutaḥ tasmai u ha etena prabruvīta kaḥ aham asmi suvar tvam sa tvām svargyam svar agām iti kaḥ ha vai prajāpatiḥ atha ha evaṃvid eva suvargaḥ sa hi suvar gacchati tam ha āha yaḥ tvam asi saḥ aham asmi yaḥ aham asmi sa tvam asi ehi iti saḥ etam eva su kṛta rasam apyeti tasya putrāḥ dāyam upayanti pitaraḥ sādhu kṛtyām sa ha evam vidvān dvi ātmā dvi dāyaḥ eka ātmā ha eva eka dāyaḥ etat a vidvān agnihotram juhoti vāc vai agnihotrī tasyai manaḥ eva vatsaḥ manasā vai vācam prattām duhre vatsena vai mātaram prattām duhre tat vai idam manaḥ pūrvam yat paścāt vāc anveti tasmāt vatsam pūrvam yantam paścāt mātā anveti hṛdayam eva methī upadohanī prāṇaḥ rajjuḥ prāṇena eva vāc ca manaḥ ca abhihite rajjvā vai vatsam ca mātaram ca abhidadhāti tat ha janakaḥ vaidehaḥ yājñavalkyam papraccha vettha agnihotram yājñavalkya iti veda iti ha uvāca kim iti payaḥ iti yat payaḥ na syāt kena juhuyāḥ iti vrīhi yavābhyām iti yat vrīhi yavau na syātām kena juhuyāḥ iti yat anyat dhānyam tena iti yat anyat dhānyam na syāt kena juhuyāḥ iti āraṇyābhiḥ oṣadhībhiḥ iti yat āraṇyāḥ oṣadhayaḥ na syuḥ kena juhuyāḥ iti adbhiḥ iti yat āpaḥ na syuḥ kena juhuyāḥ iti sa ha uvāca na vai iha tarhi kiṃcana āsīt atha etat u hūyate iva satyam śraddhāyām iti tam ha uvāca vettha agnihotram yājñavalkya namaḥ te astu sahasram bhagavaḥ dadmaḥ iti atha ha enam upajagau kim nu vidvān pravasati agnihotrī gṛhebhyaḥ kathā tat asya kāvyam kathā saṃtataḥ agnibhiḥ iti yat agnīn ādhāya atha apapravasati katham asya an apaproṣitam bhavati iti sa ha uvāca vājasaneyaḥ yaḥ javiṣṭhaḥ bhuvaneṣu sa vidvān pravasan vide tathā tat asya kāvyam tathā saṃtataḥ agnibhiḥ iti manaḥ iti ha uvāca manaḥ vāva bhuvaneṣu javiṣṭham manasā eva asya an apaproṣitam bhavati iti ha tat uvāca atha ha enam upajagau yat sa dūraṃ paretyātha tatra pramādyati kasmin sāsya hutāhutir gṛhe yām asya juhvatīti sa ha uvāca vājasaneyaḥ yo jāgāra bhuvaneṣu sa vidvān pravasan vide tasmin sāsya hutāhutir gṛhe yām asya juhvatīti prāṇaḥ iti ha uvāca prāṇaḥ vāva bhuvaneṣu jāgaraḥ prāṇe eva asya sā hutā āhutiḥ bhavati tasmāt āhuḥ prāṇaḥ agnihotram iti yāvat hi eva prāṇena prāṇiti tāvat agnihotram juhoti raudraṃ gavi vāyavyam upasṛṣṭam āśvinaṃ duhyamānam agnīṣomīyaṃ dugdhaṃ vāruṇam adhiśritaṃ vaiśvadevā bindavaḥ pauṣṇam udantaṃ sārasvataṃ viṣyandamānaṃ maitraṃ śaro dhātur udvāsitaṃ bṛhaspater unnītaṃ savituḥ prakrāntaṃ dyāvāpṛthivyor hriyamāṇam indrāgnyor upasannam agneḥ pūrvāhutiḥ prajāpater uttaraindraṃ hutam tad etat saptadaśam agnihotram saptadaśa u eva vājapeyaḥ sa ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoty ubhāv eva lokāv abhijayati yaś cāgnihotrahuto yaś ca vājapeyayājinaḥ trayo 'gnihotre sthāṇava iti ha smāha śāṇḍilyaḥ yad apradīptāyāṃ samidhi juhoti sa sthāṇuḥ yad enām aparādhnoti sa sthāṇuḥ yad ene saṃsṛjati sa sthāṇuḥ ādīptāyai samidhaḥ samunmukhe juhoti atihāyottarām āhutiṃ juhoti pra ha saptadaśa saptadaśa sahasrapoṣān puṣyati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti āruṇir vājasaneyo prakur vārṣṇaḥ priyo jānaśruteyo buḍila āśvatarāśvir vaiyāghrapadya ity ete ha pañca mahābrahmā āsuḥ te hocur janako vā ayaṃ vaideho 'gnihotre 'nuśiṣṭaḥ sa no 'tivadann iva manyata eta tam agnihotre kathāṃ vādayiṣyāma iti te hājagmuḥ te ha brahmacāriṇam ūcuḥ pra ṇo brūhīti tān ha provāca tebhyo ha proktebhyaḥ pṛthag āsanāni pṛthag udakāni pṛthaṅ madhuparkān pṛthag āvasathān pṛthak pañcabhyaḥ pañcāpacitīś cakāra atha haiṣāṃ sabhāga āvavrājoptvā keśaśmaśrūṇi nakhān nikṛtyājyābhyajya daṇḍopānahaṃ bibhrat tān hovāca brāhmaṇāḥ kathā bhagavanto no 'nusaṃvādayatheti ati no 'vādīr iti hocuḥ atha hainān pūrvaḥ papraccha brāhmaṇāḥ kathā bhagavanto yūyam agnihotraṃ juhutheti ati vai no 'vādīr iti hocur yo no bhūyasaḥ sataḥ pūrvo 'prākṣīr gautama pratibrūhīti sa hovāca yaśa ity eva samrāḍ aham agnihotraṃ juhomi tasmād ahaṃ yaśo 'smi yaśo vāva me prajāyām antato bhaviteti taṃ hovāca gautama kiṃ yaśa iti agnim upadiśann uvācedaṃ yaśa ity ado yaśa ity ādityaṃ so 'ham ado yaśo 'smin yaśasi sāyaṃ juhomīdaṃ yaśo 'muṣmin yaśasi prātar juhomyetāveva mā tad gamayiṣyato yatra sarve kāmā etau me punarmṛtyum apajeṣyata iti suhutaṃ devān rādhayānīti ha praśaśaṃsa atha hāparaṃ papraccha kathā bhagavas tvam agnihotraṃ juhoṣīti sa hovāca vājasaneyaḥ satyam ity eva samrāḍ aham agnihotraṃ juhomi tasmād ahaṃ satyam asmi tasmān mama satyam iva vadataḥ prakāśa iti taṃ hovāca yājñavalkyaḥ kiṃ satyam iti agnim upadiśann uvācedaṃ satyam ity adaḥ satyam ity ādityaṃ so 'ham adaḥ satyam asmin satye sāyaṃ juhomīdaṃ satyam amuṣmin satye prātar juhomyetāveva mā tad gamayiṣyato yatra sarve kāmā etau me punarmṛtyum apajeṣyata iti suhutaṃ devān rādhayānīti haiva praśaśaṃsa atha hāparaṃ papraccha kathā bhagavas tvam agnihotraṃ juhoṣīti sa hovāca prakur vārṣṇo bhūyiṣṭhaṃ śreṣṭhaṃ vittānām ity eva samrāḍ aham agnihotraṃ juhomi tasmād ahaṃ bhūyiṣṭhaṃ śreṣṭhaṃ vittānām asmi bhūyiṣṭhaṃ vāva me śreṣṭhaṃ vittānāṃ prajāyām antato bhaviteti taṃ hovācāgniveśya kiṃ bhūyiṣṭhaṃ śreṣṭhaṃ vittānām iti agnim upadiśann uvācedaṃ bhūyiṣṭhaṃ śreṣṭhaṃ vittānām ity ado bhūyiṣṭhaṃ śreṣṭhaṃ vittānām ity ādityaṃ so 'ham ado bhūyiṣṭhaṃ śreṣṭhaṃ vittānām asmin bhūyiṣṭhe śreṣṭhe vittānāṃ sāyaṃ juhomīdaṃ bhūyiṣṭhaṃ śreṣṭhaṃ vittānām amuṣmin bhūyiṣṭhe śreṣṭhe vittānāṃ prātar juhomy etāv eva mā tad gamayiṣyato yatra sarve kāmā etau me punarmṛtyum apajeṣyata iti suhutaṃ devān rādhayānīti haiva praśaśaṃsa atha hāparaṃ papraccha kathā bhagavas tvam agnihotraṃ juhoṣīti sa hovāca priyo jānaśruteyas teja ity eva samrāḍ aham agnihotraṃ juhomi tasmād ahaṃ tejo 'smi tejo vāva me prajāyām antato bhaviteti taṃ hovāca kāṇḍvīya kiṃ teja iti agnim upadiśann uvācedaṃ teja ity adas teja ity ādityaṃ so 'ham adas tejo 'smiṃs tejasi sāyaṃ juhomīdaṃ tejo 'muṣmiṃs tejasi prātar juhomy etāv eva mā tad gamayiṣyato yatra sarve kāmā etau me punarmṛtyum apajeṣyata iti suhutaṃ devān rādhayāni iti haiva praśaśaṃsa atha hāparaṃ papraccha kathā bhagavas tvam agnihotraṃ juhoṣīti sa hovāca buḍila āśvatarāśvir vaiyāghrapadyo 'rkāśvamedhāvity eva samrāḍ aham agnihotraṃ juhomy annaṃ hy etad devānāṃ yad arko 'śvo medho medhya iti taṃ hovāca vaiyāghrapadya ko 'rkaḥ ko 'śvo medho medhya iti agnim upadiśann uvācāyam arka ityasāvaśvo medho medhya ity ādityaṃ so 'ham amum aśvaṃ medhaṃ medhyam asminn arke sāyaṃ juhomīmam arkam amuṣminn aśve medhe medhye prātar juhomy etāveva mā tad gamayiṣyato yatra sarve kāmā etau me punarmṛtyum apajeṣyata iti suhutam iti ha praśasyovāca yo ha kila mahyam agnihotra itiṃ ca gatiṃ ca brūyāt tasmā ahaṃ varaṃ dadyām iti te hocur na nvai vayam agnihotra itiṃ ca gatiṃ cānūcimahe tvam asmabhyam agnihotra itiṃ ca gatiṃ ca brūhi vayaṃ tubhyaṃ pṛthak pañca varān dadma iti agnim upadiśann uvāceyam itir ity asau gatir ity ādityaṃ so 'ham amūṃ gatim asyām itau sāyaṃ juhomīmām itim amuṣyāṃ gatau prātar juhomy etāv eva mā tad gamayiṣyato yatra sarve kāmā etau me punarmṛtyum apajeṣyata iti suhutam iti ha praśasyocur varān vṛṇīṣva yān adāmeti sa hovācaiṣa eva me varo 'ham eva yuṣmabhyaṃ pṛthak pañca sahasrāṇi śatāśvāni dadānīti etāni vā agnihotra upāsanāny ete kāmāḥ etān eva kāmān avarunddhe ya evaṃ vedātho yasyaivaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti agnīn ādadhānaḥ prātar evoddharet tad dviḥ sāyaṃ dviḥ prātar juhoti catasra āhutayaḥ sampadyante catuṣpadā vai paśavo ye ca grāmyā ye cāraṇyāḥ teṣām evaitat pratyāśaṃ pratyapacayati eṣa vai mṛtyur yad agnī rihann eva nāma tam eva tābhir āhutibhiḥ śamayitvā pṛthivīṃ lokānāṃ jayaty agniṃ devaṃ devānām agner devasya sāyujyaṃ salokatāṃ samabhyārohati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti sa tato dhūmam eva rathaṃ samāsthāya vāyoḥ salokatām abhiprayāti dvyahaṃ juhoti aṣṭāv āhutayaḥ sampadyante aṣṭāśaphā ha vai paśavo ye ca grāmyā ye cāraṇyāḥ teṣām evaitat pratyāśaṃ pratyapacayati eṣa vai mṛtyur yad vāyur ajira eva nāma tam eva tābhir āhutibhiḥ śamayitvāntarikṣaṃ lokānāṃ jayati vāyuṃ devaṃ devānām vāyor devasya sāyujyaṃ salokatāṃ samabhyārohati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti sa tato reṣmāṇam eva rathaṃ samāsthāyādityasya salokatām abhiprayāti tryahaṃ juhoti dvādaśāhutayaḥ sampadyante dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaro vā idaṃ sarvaṃ sa yad ihāśnāti yat pibati yasmai kasmaicana prativyādadāti sarvaṃ tad asyānaśitaṃ bhavati yāvajjīvānāśakavratī bhavati eṣa vai mṛtyur yad ādityo mrocann eva nāma tam eva tābhir āhutibhiḥ śamayitvā divaṃ lokānāṃ jayaty ādityaṃ devaṃ devānām ādityasya devasya sāyujyaṃ salokatāṃ samabhyārohati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti sa tato raśmīn eva rathaṃ samāsthāya candramasaḥ salokatām abhiprayāti caturahaṃ juhoti ṣoḍaśāhutayaḥ sampadyante ṣoḍaśakalaṃ vai brahma ṣoḍaśakalā devāḥ ṣoḍaśakalam idaṃ sakṛt sarvam sa yad iha ripraṃ pāpaṃ karma karoty ekayaiva tataḥ kalayā yathā suvarṇaḥ pravṛttas tapyamānaḥ suvarṇatām abhiniṣpadyata evam eva dviṣatsu bhrātṛvyeṣu malaṃ pāpmānaṃ pratyūhya svargaṃ lokam abhipraiti eṣa vai śaśo ya eṣo 'ntaś candramasi eṣa hīdaṃ sarvaṃ śāsti eṣa vai yamo ya eṣo 'ntaś candramasi eṣa hīdaṃ sarvaṃ yamayati eṣa vai mṛtyur yad yamo 'tsyann eva nāma tam eva tābhir āhutibhiḥ śamayitvorjaṃ lokānāṃ jayati yamaṃ devaṃ devānāṃ yamasya devasya sāyujyaṃ salokatāṃ samabhyārohati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti sa tataḥ svadhām eva hiraṇmayīṃ nāvaṃ samāruhya prajāpateḥ salokatām abhiprayāti pañcāhaṃ juhoti viṃśatir āhutayaḥ sampadyante saviṃśo vai prajāpatiḥ eṣa vai mṛtyur yat prajāpatiḥ prabhūmān eva nāma tam eva tābhir āhutibhiḥ śamayitvā nabho lokānāṃ jayati prajāpatiṃ devaṃ devānāṃ prajāpater devasya sāyujyaṃ salokatāṃ samabhyārohati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti tad yad vai tan nabho nāmābhīr vai sā na hi tat prāpya kasmāccana bibheti tasmāt tan nabhaḥ ṣaḍahaṃ juhoti caturviṃśatir āhutayaḥ sampadyante caturviṃśatyakṣarā vai gāyatrī caturviṃśatir vasavo devāḥ te gāyatrīm anvāyattāḥ tebhyo gāyatrī vasubhyo devebhya ekaikenākṣareṇa kāmān nikāmān duhe evam asmai juhvate duhe gāyatrīṃ vai sa chandasāṃ jayati vasūn devān devānāṃ vasūnāṃ devānāṃ sāyujyaṃ salokatāṃ samabhyārohati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti saptāhaṃ juhoti aṣṭāviṃśatir āhutayaḥ sampadyante aṣṭāviṃśatyakṣarā vā uṣṇik aṣṭāviṃśatir bhṛgvaṅgiraso devāḥ ta uṣṇiham anvāyattāḥ tebhya uṣṇig bhṛgvaṅgirobhyo devebhya ekaikenākṣareṇa kāmān nikāmān duhe evam asmai juhvate duhe uṣṇihaṃ vai sa chandasāṃ jayati bhṛgvaṅgiraso devān devānāṃ bhṛgvaṅgirasāṃ devānāṃ sāyujyaṃ salokatāṃ samabhyārohati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti aṣṭāhaṃ juhoti dvātriṃśad āhutayaḥ sampadyante dvātriṃśadakṣarā vā anuṣṭup dvātriṃśad viśve devāḥ te 'nuṣṭubham anvāyattāḥ tebhyo 'nuṣṭub viśvebhyo devebhya ekaikenākṣareṇa kāmān nikāmān duhe evam asmai juhvate duhe anuṣṭubhaṃ vai sa chandasāṃ jayati viśvān devān devānām viśveṣāṃ devānāṃ sāyujyaṃ salokatāṃ samabhyārohati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti navāhaṃ juhoti ṣaṭtriṃśad āhutayaḥ sampadyante ṣaṭtriṃśadakṣarā vai bṛhatī ṣaṭtriṃśat sādhyā devāḥ te bṛhatīm anvāyattāḥ tebhyo bṛhatī sādhyebhyo devebhya ekaikenākṣareṇa kāmān nikāmān duhe evam asmai juhvate duhe bṛhatīṃ vai sa chandasāṃ jayati sādhyān devān devānām sādhyānāṃ devānāṃ sāyujyaṃ salokatāṃ samabhyārohati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti daśāhaṃ juhoti catvāriṃśad āhutayaḥ sampadyante catvāriṃśadakṣarā vai paṅktiḥ catvāriṃśan maruto devāḥ te paṅktim anvāyattāḥ tebhyaḥ paṅktir marudbhyo devebhya ekaikenākṣareṇa kāmān nikāmān duhe evam asmai juhvate duhe paṅktiṃ vai sa chandasāṃ jayati maruto devān devānām marutāṃ devānāṃ sāyujyaṃ salokatāṃ samabhyārohati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti ekādaśāhaṃ juhoti catuścatvāriṃśad āhutayaḥ sampadyante catuścatvāriṃśadakṣarā vai triṣṭup catuścatvāriṃśad rudrā devāḥ te triṣṭubham anvāyattāḥ tebhyas triṣṭub rudrebhyo devebhya ekaikenākṣareṇa kāmān nikāmān duhe evam asmai juhvate duhe triṣṭubhaṃ vai sa chandasāṃ jayati rudrān devān devānām rudrāṇāṃ devānāṃ sāyujyaṃ salokatāṃ samabhyārohati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti dvādaśāhaṃ juhoti aṣṭācatvāriṃśad āhutayaḥ sampadyante aṣṭācatvāriṃśadakṣarā vai jagatī aṣṭācatvāriṃśad ādityā devāḥ te jagatīm anvāyattāḥ tebhyo jagaty ādityebhyo devebhya ekaikenākṣareṇa kāmān nikāmān duhe evam asmai juhvate duhe jagatīṃ vai sa chandasāṃ jayaty ādityān devān devānām ādityānāṃ devānāṃ sāyujyaṃ salokatāṃ samabhyārohati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti atra vai brahma na virājaty anātham aparāyaṇam anuttaram tad vai tad agnihotraṃ dvādaśāhaṃ brahma juhavāṃcakāra tad dvādaśāhaṃ hutvā kīrtiṃ yaśaḥ prajātim amṛtaṃ tad udājahāra tad vai tad agnihotraṃ dvādaśāhaṃ brahma hutvā prajāpataye pratyūhya svargaṃ lokam abhyuccakrāma tad vai tad agnihotraṃ dvādaśāhaṃ prajāpatir juhavāṃcakāra tad dvādaśāhaṃ hutvā prajñāṃ medhāṃ mīmāṃsāṃ tapas tad udājahāra tad vai tad agnihotraṃ dvādaśāhaṃ prajāpatir hutvā devebhyaś carṣibhyaś ca pratyūhya svargam eva lokam abhyuccakrāma tad vai tad agnihotraṃ dvādaśāhaṃ devāś carṣayaś ca juhavāṃcakruḥ tad dvādaśāhaṃ hutvā pūrvebhyo manuṣyebhyaḥ pratyūhya svargamveva lokam abhyuccakramuḥ tad vai tad agnihotraṃ dvādaśāhaṃ brahma juhavāṃcakāra dvādaśāhaṃ prajāpatir dvādaśāhaṃ devāścarṣayaśca tad dvādaśāhaṃ dvādaśāhaṃ hutvā kāmān nikāmān āpuḥ kimu ya enad yāvajjīvaṃ juhuyāt tad vai tad agnihotraṃ tryaham eva payasā juhuyāt tad vā agniṣṭomasya rūpam agniṣṭomenaivāsyeṣṭaṃ bhavati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti tad vai tad agnihotraṃ tryaham eva dadhnā juhuyāt tad vai vājapeyasya rūpam vājapeyenaivāsyeṣṭaṃ bhavati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti tad vai tad agnihotraṃ tryaham evājyena juhuyāt tad vā aśvamedhasya rūpam aśvamedhenaivāsyeṣṭaṃ bhavati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti tad vai tad agnihotraṃ tryaham evādbhir juhuyāt tad vai puruṣamedhasya rūpam puruṣamedhenaivāsyeṣṭaṃ bhavati ya evaṃ vidvān agnihotraṃ juhoti svayam ahatavāsā yajamāno 'gnihotraṃ juhuyād ajasreṣv agniṣv apravasan trayodaśīṃ rātriṃ somena vā paśunā veṣṭvotsṛjeta yathā sāvasān kṛtvā prārjayet tādṛk tat tad vai tad agnihotraṃ dvādaśāham eva pūrve manuṣyā juhavāṃcakruḥ tasmāt teṣāṃ duhe dhenur vahaty anaḍvān ādhānapratihito 'śvo 'śvatara upatiṣṭhaty adhikakṣyo hastī vahati upasṛjāgnihotrīm ity āha upasṛṣṭe dyāvāpṛthivī rudrā upagṛhṇanti vasūnāṃ dugdhaṃ bhūtakṛtaḥ stha nirūḍhaṃ janyaṃ bhayam ity aṅgārān nirūhati athādhiśrayati vaiśvānarasyādhiśritam asy agnis te tejo mā pratidhākṣīt satyāya tveti athāvadyotayati saṃ jyotiṣā jyotir iti athāpaḥ pratyānayati yas te apsu rasaḥ praviṣṭas tena saṃpṛcyasveti sa yad evāsya tatra diśo grasante tad evāsya tat samanvānayaty antaritaṃ rakṣo 'ntaritā arātaya iti triḥ paryagni karoti athodvāsayati divaṃ dṛṃhāntarikṣaṃ dṛṃha pṛthivīṃ dṛṃha prajāṃ paśūñ juhvato me dṛṃheti bhūtakṛtaḥ stha pratyūḍhaṃ janyaṃ bhayam ity aṅgārān pratyūhati atha sruvaṃ ca srucaṃ cādāya niṣṭapati pratyuṣṭaṃ rakṣaḥ pratyuṣṭā arātaya iti atha srucaṃ saṃmārṣṭi sajūr devebhyaḥ sāyaṃyāvabhya iti sāyam sajūr devebhyaḥ prātaryāvabhya iti prātaḥ suvarṇāṃ tvā suvarṇamayīṃ hiraṇyayaṣṭir asy amṛtapalāśā sroto yajñānām iti sroto haiva sa yajñānāṃ bhavati athāhonneṣyāmīti oṃ mām ahaṃ svargaṃ lokam abhīti brūyāt sa yaṃ prathamaṃ sruvam unnayati tad vai darśapūrṇamāsayo rūpam darśapūrṇamāsābhyām evāsyeṣṭaṃ bhavati ya evaṃ vidvān prathamaṃ sruvam unnayati atha yaṃ dvitīyaṃ sruvam unnayati tad vai cāturmāsyānāṃ rūpam cāturmāsyair evāsyeṣṭaṃ bhavati ya evaṃ vidvān dvitīyaṃ sruvam unnayati atha yaṃ tṛtīyaṃ sruvam unnayati tad vā iṣṭipaśubandhānāṃ rūpam iṣṭipaśubandhair evāsyeṣṭaṃ bhavati ya evaṃ vidvāṃs tṛtīyaṃ sruvam unnayati atha yaṃ caturthaṃ sruvam unnayati tad vai tryambakavājapeyāśvamedhānāṃ rūpam tryambakavājapeyāśvamedhair evāsyeṣṭaṃ bhavati ya evaṃ vidvāṃś caturthaṃ sruvam unnayati atha samidham ādāya prāṅ praiti puruṣa it samit tam annam inddhe 'nnasya mā tejasā svargaṃ lokaṃ gamaya yatra devānām ṛṣīṇāṃ priyaṃ dhāma tatra ma idam agnihotraṃ gamayeti tūṣṇīm upasādayati atha samidham abhyādadhāti svargasya tvā lokasya saṃkramaṇaṃ hiraṇmayaṃ vaṃśaṃ dadhāmi svāheti atha juhoti sa yāṃ prathamāṃ juhoti devāṃs tayāpnoti atha yāṃ dvitīyāṃ juhoty ṛṣīṃs tayāpnoti atha upamārṣṭi sa yat prathamam upamārṣṭi tena gandharva apsarasaḥ prīṇāti tam gandharva apsarasaḥ āhuḥ śraddhā te mā vigāt sarvaiḥ kāmaiḥ tṛpya svargam lokam āpnuhi iti atha yat dvitīyam upamārṣṭi tena grahān ca pitṝn ca prīṇāti tam grahāḥ ca pitaraḥ ca āhuḥ śraddhā te mā vigāt sarvaiḥ kāmaiḥ tṛpya svargam lokam āpnuhi iti atha yat dvis aṅgulyā prāśnāti sa yat prathamam prāśnāti tena prāṇa apānau tṛpyataḥ tam prāṇa apānau āhatuḥ śraddhā te mā vigāt sarvaiḥ kāmaiḥ tṛpya svargam lokam āpnuhi iti atha yat dvitīyam prāśnāti tena udāna apānau tṛpyataḥ tam udāna apānau āhatuḥ śraddhā te mā vigāt sarvaiḥ kāmaiḥ tṛpya svargam lokam āpnuhi iti atha yat srucā prāśnāti tena samāna vyānau ca garbhān ca prīṇāti tam samāna vyānau garbhāḥ ca āhuḥ śraddhā te mā vigāt sarvaiḥ kāmaiḥ tṛpya svargam lokam āpnuhi iti atha yat srucam niraśnāti tena deva janān prīṇāti tam deva janāḥ āhuḥ śraddhā te mā vigāt sarvaiḥ kāmaiḥ tṛpya svargam lokam āpnuhi iti atha yat srucaḥ saṃkṣālanam ninayati tena vayāṃsi prīṇāti tam vayāṃsi āhuḥ śraddhā te mā vigāt sarvaiḥ kāmaiḥ tṛpya svargam lokam āpnuhi iti atha yāḥ etāḥ srucaḥ nirṇijya udīcīḥ apaḥ utsiñcati tena ṛṣīn prīṇāti tam ṛṣayaḥ āhuḥ śraddhā te mā vigāt sarvaiḥ kāmaiḥ tṛpya svargam lokam āpnuhi iti atha yat sthālī saṃkṣālanam ninayati tena sarpa janān prīṇāti tam sarpa janāḥ āhuḥ śraddhā te mā vigāt sarvaiḥ kāmaiḥ tṛpya svargam lokam āpnuhi iti atha yat paścāt vā purastāt vā parikramya dakṣiṇatas agnīnām āste prajāpatiḥ eva tat bhūtvā āste kam aham asmi kam mama iti bhṛguḥ ha vāruṇiḥ anūcānaḥ āsa sa ha ati eva pitaram mene ati devān ati anyān brāhmaṇān anūcānān sa ha varuṇaḥ īkṣāṃcakre na vai me putraḥ kiṃcana prajānāti hanta enam prajñāpayāni iti tasya ha prāṇān abhijagrāha sa ha tatāma sa ha tāntaḥ param lokam jagāma sa ha amuṣmin loke ājagāma puruṣaḥ eva puruṣam saṃvṛścya atha enam jaghāsa sa ha uvāca abhūt bata idam kim svid idam iti tam ha ūcuḥ pitaram varuṇam pṛcchāsi sa te idam pravaktā iti dvitīyam ha ājagāma puruṣaḥ eva puruṣam ākrandayantam jaghāsa sa ha uvāca abhūt bata idam kim svid idam iti tam ha ūcuḥ pitaram varuṇam pṛcchāsi sa te idam pravaktā iti tṛtīyam ha ājagāma puruṣaḥ eva puruṣam tūṣṇīm a vyāharantam jaghāsa sa ha uvāca abhūt bata idam kim svid idam iti tam ha ūcuḥ pitaram varuṇam pṛcchāsi sa te idam pravaktā iti caturtham ha ājagāma dve striyau mahat vittam jugupatuḥ sa ha uvāca abhūt bata idam kim svid idam iti tam ha ūcuḥ pitaram varuṇam pṛcchāsi sa te idam pravaktā iti pañcamam ha ājagāma lohita kulyām ca ghṛta kulyām ca prabāhuk syandamāne sā yā lohita kulyā āsa tām kṛṣṇaḥ nagnaḥ puruṣaḥ musalī jugopa atha yā ghṛta kulyā tasyai hiraṇmayāḥ puruṣāḥ hiraṇmayaiḥ camasaiḥ sarvān kāmān udācire sa ha uvāca abhūt bata idam kim svid idam iti tam ha ūcuḥ pitaram varuṇam pṛcchāsi sa te idam pravaktā iti ṣaṣṭham ha ājagāma pañca nadīḥ puṣkariṇīḥ puṇḍarīkiṇīḥ madhu udakāḥ syandamānāḥ tāsu nṛtta gītam vīṇā ghoṣaḥ apsarasām gaṇāḥ surabhiḥ gandhaḥ mahān ghoṣaḥ babhūva sa ha uvāca abhūt bata idam kim svid idam iti tam ha ūcuḥ pitaram varuṇam pṛcchāsi sa te idam pravaktā iti sa ha tatas eva āvavṛte sa ha varuṇam eva ājagāma tam ha uvāca āgāḥ tāta iti āgām tāta iti adarśaḥ tāta iti adarśam tāta iti kim tāta iti puruṣaḥ eva puruṣam saṃvṛścya atha enam aghat iti om iti ha uvāca ye vai asmin loke agnihotram juhvataḥ na evaṃvidaḥ vanaspatīn saṃvṛścya abhyādadhati tān vai amuṣmin loke vanaspatayaḥ puruṣa rūpam kṛtvā pratyadanti tasya kā niṣkṛtiḥ iti yat eva etat samidham abhyādadhāti sā tasya niṣkṛtiḥ tayā tat atimucyate iti kim dvitīyam iti puruṣaḥ eva puruṣam ākrandayantam aghat iti om iti ha uvāca ye vai asmin loke agnihotram juhvataḥ na evaṃvidaḥ paśūn ākrandayataḥ pacante tān vai amuṣmin loke paśavaḥ puruṣa rūpam kṛtvā pratyadanti tasya kā niṣkṛtiḥ iti yat eva etat vācā pūrvām āhutim juhoti sā tasya niṣkṛtiḥ tayā tat atimucyate iti kim tṛtīyam iti puruṣaḥ eva puruṣam tūṣṇīm a vyāharantam aghat iti om iti ha uvāca ye vai asmin loke agnihotram juhvataḥ na evaṃvidaḥ vrīhi yavān tūṣṇīm a vyāharataḥ pacante tān vai amuṣmin loke vrīhi yavāḥ puruṣa rūpam kṛtvā pratyadanti tasya kā niṣkṛtiḥ iti yat eva etat manasā uttarām āhutim juhoti sā tasya niṣkṛtiḥ tayā tat atimucyate iti kim caturtham iti dve striyau mahat vittam ajūgupatām iti om iti ha uvāca śraddhā ca vai te aśraddhā ca abhūtām ye vai asmin loke agnihotram juhvataḥ na evaṃvidaḥ a śraddadhānāḥ yajante tat aśraddhām gacchati yat śraddadhānāḥ tat śraddhām kā tasya kā niṣkṛtiḥ iti yat eva etat dvis aṅgulyā prāśnāti sā tasya niṣkṛtiḥ tayā tat atimucyate iti kim pañcamam iti lohita kulyām ca ghṛta kulyām ca prabāhuk syandamāne sā yā lohita kulyā abhūt tām kṛṣṇaḥ nagnaḥ puruṣaḥ musalī jugopa atha yā ghṛta kulyā tasyai hiraṇmayāḥ puruṣāḥ hiraṇmayaiḥ camasaiḥ sarvān kāmān udacante iti om iti ha uvāca ye vai asmin loke agnihotram juhvataḥ na evaṃvidaḥ brāhmaṇasya lohitam utpīḍayanti sā sā lohita kulyā atha yaḥ enām kṛṣṇaḥ nagnaḥ puruṣaḥ musalī ajūgupat krodhaḥ sa tasya u tat eva annam iti tasya kā niṣkṛtiḥ iti yat eva etat srucā prāśnāti sā tasya niṣkṛtiḥ tayā tat atimucyate iti atha yāḥ etām srucam nirṇijya udīcīḥ apaḥ utsiñcati sā sā ghṛta kulyā tasyai hiraṇmayāḥ puruṣāḥ hiraṇmayaiḥ camasaiḥ sarvān kāmān udacante iti kim ṣaṣṭham iti pañca nadīḥ puṣkariṇīḥ puṇḍarīkiṇīḥ madhu udakāḥ syandamānāḥ tāsu nṛtta gītam vīṇā ghoṣaḥ apsarasām gaṇāḥ surabhiḥ gandhaḥ mahān ghoṣaḥ abhūt iti om iti ha uvāca mama eva ete lokāḥ abhūvan iti te kena abhijayyāḥ iti etena eva pañca gṛhītena pañca unnītena iti sa ha uvāca na vai kila anyatra agnihotrāt loka jityāḥ avakāśaḥ asti adya eva me agnyādheyasya upavasathaḥ iti tasya ha tathā cakruḥ yaḥ evam vidvān agnihotram juhoti na enam amuṣmin loke vanaspatayaḥ puruṣa rūpam kṛtvā pratyadanti na paśavaḥ na vrīhi yavāḥ na asya iṣṭāpūrte śraddhām ca aśraddhām ca gacchataḥ apahate lohita kulyām avarunddhe ghṛta kulyām eṣa vā agnir vaiśvānaro ya eṣa tapati tasya rātriḥ samid ahar jyotī raśmayo dhūmo nakṣatrāṇi viṣphuliṅgāś candramā aṅgārāḥ tasminn etasminn agnau vaiśvānare 'harahar devā amṛtam apo juhvati tasyā āhuter hutāyai somo rājā sambhavati stanayitnur evāgnir vaiśvānaraḥ tasya dyauḥ samid vidyuj jyotir abhrāṇi dhūmo hlādunayo viṣphuliṅgā aśanir aṅgārāḥ tasminn etasminn agnau vaiśvānare 'harahar devāḥ somaṃ rājānaṃ juhvati tasyā āhuter hutāyai vṛṣṭiḥ sambhavati pṛthivy evāgnir vaiśvānaraḥ tasyāntarikṣaṃ samid agnir jyotir vāyur dhūmo marīcayo viṣphuliṅgā diśo 'ṅgārāḥ tasminn etasminn agnau vaiśvānare 'harahar devā vṛṣṭiṃ juhvati tasyā āhuter hutāyā annaṃ sambhavati puruṣa evāgnir vaiśvānaraḥ tasya vāk samic cakṣur jyotiḥ prāṇo dhūmo mano viṣphuliṅgāḥ śrotram aṅgārāḥ tasminn etasminn agnau vaiśvānare 'harahar devā annaṃ juhvati tasyā āhuter hutāyai retaḥ sambhavati stry evāgnir vaiśvānaraḥ tasyopasthaṃ samid yonir jyotir iṣyā dhūmo 'bhinando viṣphuliṅgāḥ saṃsparśo 'ṅgārāḥ tasminn etasminn agnau vaiśvānare 'harahar devā reto juhvati tasyā āhuter hutāyai puruṣaḥ sambhavati so 'tra pañcamyāṃ visṛṣṭyāṃ puruṣo devebhyo jāyate pañcamyāṃ visṛṣṭyāṃ divyā āpaḥ puruṣavāco vadanti yathā yathāmuṃ lokam apyeti tasyāgnir evāgnir vaiśvānaraḥ tasyauṣadhayaś ca vanaspatayaś ca samij jyotir eva jyotir dhūma eva dhūmo viṣphuliṅgā eva viṣphuliṅgā aṅgārā evāṅgārāḥ tasminn etasminn agnau vaiśvānare 'harahar devāḥ puruṣaṃ juhvati tasyā āhuter hutāyai puruṣo 'muṃ lokaṃ sambhavati so 'sya lokaḥ punarutthāyai bhavati tasya haitasya devasyāhorātre ardhamāsā māsā ṛtavaḥ saṃvatsaro goptā ya eṣa tapati ahorātre pracare taṃ hartūnām eko yaḥ kūṭahasto raśminā pratyavetya pṛcchati ko 'si puruṣeti sa kim avidvān pravṛñjyāt tasya ha praharati tasya ha pratirāddhasya tredhā sādhukṛtyā vinaśyati sa tṛtīyam ādatte diśo 'nu tṛtīyam apyeti tṛtīyena sahemaṃ lokam abhyavaiti sa yo hāsya dānajito loko bhavati tasmin niramate tam u ha vai tato mṛtyur evāntata āpnoti anavajito hāsya punarmṛtyur bhavati sa ya evaṃvit syāt sa yadopatāpī syād yatrāsya samaṃ subhūmi spaṣṭaṃ syāt tad brūyād iha me 'gnīn manthateti īśvaro hāgado bhavitoḥ yady u tan na yad asmāl lokāt preyād athainam ādadīran nānāsthālyor agnī opya hareyur anvāhāryapacanād ulmukam ādadīran yajñapātrāṇi sarpir apo dārūṇy anustaraṇīṃ kṣuraṃ nakhanikṛntanam te yanti yatrāsya samaṃ subhūmi spaṣṭaṃ bhavati tad asyāgnīn viharanti athāsyāṃ diśi kūpaṃ khātvā vapanti keśaśmaśrūṇi uptvā keśaśmaśrūṇi nakhān nikṛntanti nakhān nikṛtya nirāntraṃ kurvanti nirāntraṃ kṛtvā niṣpurīṣaṃ kurvanti niṣpurīṣaṃ kṛtvā pāṃsubhiḥ kūpe purīṣam abhisaṃvapanti pāpmānam evāsya tat pracchādayanti prakṣālyāntrāṇi pratyavadhāyainam āharanti tam antareṇāgnīn nidhāya gārhapatya ājyaṃ vilāpyotpūya caturgṛhītaṃ gṛhītvā gatvāhavanīye samidvaty anvārabdhe juhoti ayaṃ vai tvad asmād asi tvam etad ayaṃ te yonir asya yonis tvaṃ pitā putrāya lokakṛj jātavedo nayā hy enaṃ sukṛtāṃ yatra loko 'smād vai tvam ajāyathā eṣa tvaj jāyatāṃ svāheti so 'ta āhutimayo manomayaḥ prāṇamayaś cakṣurmayaḥ śrotramayo vāṅmaya ṛṅmayo yajurmayaḥ sāmamayo brahmamayo hiraṇmayo 'mṛtaḥ sambhavati athaitāṃ citāṃ cinvanti tasyām enam ādadhati tasya nāsikayoḥ sruvau nidadhyād dakṣiṇahaste juhūṃ savya upabhṛtam urasi dhruvāṃ mukhe 'gnihotrahavaṇīṃ śīrṣataś camasam iḍopahavanaṃ karṇayoḥ prāśitraharaṇe udare pātrīṃ samavattadhānīm āṇḍayor dṛṣadupale śiśne śamyām upasthe kṛṣṇājinam anupṛṣṭhaṃ sphyaṃ pārśvayor musale ca śūrpe ca patta ulūkhalam pariśiṣṭāni yajñapātrāṇy upari dadhati apo mṛnmayāny abhyavaharanti dadaty evāyasmayāni athainaṃ sarpiṣābhyutpūrayanti yajñapātreṣu sarpir āsiñcanti atha etām anustaraṇīm ānayanti tām prokṣya tris apasalī paryāṇāyya kūṭena hanyāt pradakṣiṇaṃ haike paryāṇayanti tad u tathā na kuryāt tasyai vapām utkhidya śīrṣṇi parivyayanti hastayor matasnī hṛdaye hṛdayaṃ bāhvor bāhū yathāṅgam evetarāṇy aṅgāni vicinvanti athainaṃ carmaṇā prorṇvanti svayā tanvā samṛdhyasveti saṃstīryopādīpayanti sa tathaiva cikīrṣed yathainam āhavanīyaḥ prathamo gacchet tad enaṃ devalokaḥ pratyāgacchati atha yathānvāhāryapacanas tad enaṃ pitṛlokaḥ pratyāgacchati atha yathā gārhapatyas tathāsmin loke prajayā ca paśubhiś ca pratitiṣṭhati tasyopādīptasya dhūma eva śarīraṃ dhunoti sa yad dhunoti tasmāddhunaḥ dhuno ha vai nāmaiṣa taṃ dhūma iti parokṣam ācakṣate parokṣeṇaiva parokṣapriyā iva hi devāḥ dhūmād vai rātrim apyeti rātriyā ahar ahno 'pocchantīpakṣam apocchantīpakṣād āpūryamāṇapakṣam āpūryamāṇapakṣān māsam te atra māse śarīraṃ cāsuś ca saṃgacchāte taṃ hartūnām eko yaḥ kūṭahasto raśminā pratyavetya pṛcchati ko 'si puruṣeti taṃ pratibrūyāt vicakṣaṇād ṛtavo reta ābhṛtam ardhamāsyaṃ prasutāt pitryāvata iti yad ado vicakṣaṇaṃ somaṃ rājānaṃ juhvati tat tat taṃ mā puṃsi kartary erayadhvam iti puṃsi hy enam etat kartary erayante puṃsaḥ kartur mātary āsiṣikteti mātari hy enam āsiñcati sa upajāyopajāyamānas trayodaśena dvādaśopamāsa iti eṣa trayodaśo ya eṣa tapati saṃ tad vide prati tad vide 'haṃ taṃ martavo 'mṛta ānayadhvaṃ dvādaśatrayodaśena pitrā tayā mātrā tayā śraddhayā tenānnādyena tena satyena ahar me pitā rātrir mātā satyam asmi taṃ martavo 'mṛta ānayadhvam iti taṃ hartava ānayante yathā vidvān vidvāṃsaṃ yathā jānañ jānantam evaṃ hainam ṛtava ānayante taṃ hātyarjayante sa haiṣa na manuṣyo ya evaṃ veda devānāṃ ha vai sa eko ya evaṃvit taṃ ha vai manojavasaḥ pitaraś ca pitāmahāś ca pratyāgacchanti tataḥ kiṃ na āhārṣīr iti tān pratibrūyād yat kiṃ ca puṇyam akaraṃ tad yuṣmākam iti tasya putrā dāyam upayanti pitaraḥ sādhukṛtyāṃ dviṣantaḥ pāpakṛtyām sa evam etat tredhā vibhajyaitasya salokatām apyeti ya eṣa tapati dīrghasattraṃ ha vā eta upayanti ye 'gnihotraṃ juhvati etaddha vai sattraṃ jarāmūrīyam jarayā vā hy evāsmān mucyate mṛtyunā vā tad āhur yad etasya dīrghasattriṇo 'gnihotraṃ juhvato 'gnīn antareṇa yuktaṃ vā viyāyāt saṃ vā careyuḥ kiṃ tatra karma kā prāyaścittir iti vajro vai cakraḥ vajro vā etasyāgnīn vyeti yasyāntareṇa yuktaṃ vā viyāti saṃ vā caranti kurvīta haiva niṣkṛtim api heṣṭyā yajeta tad u tathā na vidyāt imān vā eṣa lokān anuvitanute yo 'gnīn ādhatte tasyāyam eva loko gārhapatyo bhavaty antarikṣaloko 'nvāhāryapacano 'sāv eva loka āhavanīyaḥ kāmaṃ vā eṣu lokeṣu yuktaṃ cāyuktaṃ ca vayāṃsi saṃcaranti sa vidyād yadi me 'pi grāma evāgnīn antareṇāyāsīn naiva ma ārtir asti na riṣṭiḥ kācaneti trayo ha tvai grāmyāḥ paśavo 'juṣṭā durvarāha eḍakaḥ śvā teṣāṃ yadi kaścid antareṇa sann ejiyeta kiṃ tatra karma kā prāyaścittir iti tad u haike chādimuṣṭim eva nivapanto yanti gārhapatyād ā āhavanīyād idaṃ viṣṇur vicakrama ity etayarcā tad u tathā na kuryāt yo ha tatra brūyād āsān nvā ayaṃ yajamānasyāvāpsīt kṣipre parān āsān āvapsyate jyeṣṭhagṛhyaṃ rotsyatīti tathā haiva syāt ittham eva kuryāt udapātraṃ vaivodakamaṇḍaluṃ vādāya gārhapatyād ā āhavanīyān ninayann iyād idaṃ viṣṇur vicakrama ity etayaivarcā devapavitraṃ vā etad yad ṛk devapavitram etad yad āpaḥ tad yad evātra yajñasyāśāntaṃ bhavati yad amedhyam āpo vai tasya sarvasya śāntiḥ adbhir evainat tacchamayanti tad āhur yad etasya dīrghasattriṇo 'gnihotraṃ juhvato 'gnihotraṃ duhyamānaṃ skandet kiṃ tatra karma kā prāyaścittir iti yad eva tatra sthālyāṃ pariśiṣṭaṃ syāt tena juhuyāt yady u nīcī sthālī syād api vā bhidyeta kiṃ tatra karma kā prāyaścittir iti skannaprāyaścittyaivābhimṛśya askann adhita ity atha yad anyad vindet tena juhuyāt yadā vai skandaty atha dhīyate reto vai payo yonir iyam yonyām evaitad retaḥ pratiṣṭhāpayati anuṣṭhyāsya retaḥ siktaṃ prajāyate ya evaṃ veda amuto vai parjanyaḥ skandatīhauṣadhayo vanaspatayo jāyante puruṣād retaḥ skandati paśubhyaḥ tata idaṃ sarvaṃ prajātam sa vidyād upa mā devāḥ prābhūvan prajātir me bhūyasy abhūc chreyān bhaviṣyāmīti tathā haiva syāt atho yatraitat skannaṃ tad udapātraṃ vaivodakamaṇḍaluṃ vopaninayed bhūr bhuvaḥ svar ity etābhir vyāhṛtibhiḥ etā vai vyāhṛtayaḥ sarvaprāyaścittayaḥ tad anena sarveṇa prāyaścittiṃ kurute athaitāni kapālāni saṃcitya yatrāhavanīyasya bhasmoddhṛtaṃ syāt tad upanikiret etad evātra karma atho khalv āhur yat prāca uddrutasya skandet kiṃ tatra karma kā prāyaścittir iti yad eva tatra sruci pariśiṣṭaṃ syāt tena juhuyāt yady u nīcī sruk syād api vā bhidyeta kiṃ tatra karma kā prāyaścittir iti tasyoktaḥ pratyabhimarśaḥ tad u haike tata eva pratyetyonnayanti tad u tathā na kuryāt yo ha tatra brūyād yad anenāgnihotreṇācikīrṣīn nyavṛtat tasmān nāsyedaṃ svargyam iva bhaviṣyatīti tathā haiva syāt ittham eva kuryāt yatraiva skandet tad upaviśet athāsmin sthālīm āhareyuḥ sruvaṃ ca srucaṃ ca nirṇijya tad ada evāsyonneṣyāmīty uktaṃ bhavati atha yathonnītam unnīya samidham ādāya prāk preyāt tad yathā pratyutthāyāmitrān paced evam evaitad avṛttiṃ pāpmānam apahatyāhutiṃ prāpnoti tad u haika upeva labhante 'hutaṃ tasya yasyāgnihotrocchiṣṭena juhvati yātayāmaṃ hy etad iti vadantaḥ tad u tathā na vidyāt yadā vā etad ayātayāmaṃ bhavaty athaitasyāpi havirātañcanaṃ kurvanti tat āhuḥ yat etasya dīrgha sattriṇaḥ agnihotram juhvataḥ agnihotram duhyamānam amedhyam āpadyeta kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti tat u ha eke hotavyam eva manyante na vai devāḥ kasmāccana bībhatsante iti vadantaḥ tat u tathā na vidyāt puruṣaḥ nu eva bībhatseyāt bībhatsate bībhatsante id u devāḥ ittham eva kuryāt gārhapatyasya eva uṣṇam bhasma nirūhya tasmin enat tūṣṇīm ninayet tat na hutam na a hutam adbhiḥ anuninayet adbhiḥ eva enat āpnoti atha yat anyat vindet tena juhuyāt atha u khalu āhuḥ yat dugdham amedhyam āpadyeta kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti yeṣu eva aṅgāreṣu adhiśrayiṣyan syāt tān eva pratyūhya teṣu eva enat tūṣṇīm ninayet tat na hutam na a hutam adbhiḥ anuninayet adbhiḥ eva enat āpnoti atha yat anyat vindet tena juhuyāt atha u khalu āhuḥ yat adhiśritam amedhyam āpadyeta kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti yeṣu eva aṅgāreṣu adhiśritam syāt tān eva pratyūhya teṣu eva enat tūṣṇīm ninayet tat na hutam na a hutam yat aha enat teṣu ninayati tena hutam yat u enān tena u eva anugamayati tena u a hutam adbhiḥ anuninayet adbhiḥ eva enat āpnoti atha yat anyat vindet tena juhuyāt atha u khalu āhuḥ yat prāc uddrutam amedhyam āpadyeta kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti tat u ha eke hotavyam eva manyante pretam etat na etasya a homaḥ kalpate iti vadantaḥ atha ha eke adbhiḥ abhyāsicya parāsiñcanti tat u tathā na kuryāt yaḥ ha tatra brūyāt parā nvai ayam idam agnihotram asiñcat parāsekṣyate ayam yajamānaḥ iti tathā ha eva syāt ittham eva kuryāt āhavanīye eva samidham abhyādhāya āhavanīyasya eva uṣṇam bhasma nirūhya tasmin enat tūṣṇīm ninayet tat na hutam na a hutam adbhiḥ anuninayet adbhiḥ eva enat āpnoti atha yat anyat vindet tena juhuyāt atha u khalu āhuḥ yat avavarṣet kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti sa vidyāt upariṣṭāt mā śukram āgāt prajātiḥ me bhūyasī abhūt śreyān bhaviṣyāmi iti tathā ha eva syāt atha u khalu āhuḥ yat pūrvasyām āhutau hutāyām aṅgārāḥ anugaccheyuḥ kva uttarām juhuyāt iti yaḥ eva tatra śakalaḥ antikaḥ syāt tam adhyasya juhuyāt dārau dārau hi agniḥ sa yadi tasyām na tiṣṭhet hiraṇyam abhijuhuyāt tat agneḥ vai etat retaḥ yat hiraṇyam yaḥ u vai pitā sa putraḥ tasmāt hiraṇyam abhijuhuyāt atha u khalu āhuḥ yat adhiśrite yajamānaḥ mriyeta kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti paryādhāya eva enat viṣyandayet etat eva atra karma atha u ha khalu eṣā eva sarveṣām haviryajñānām prāyaścittiḥ atha u khalu āhuḥ yat prāci uddrute yajamānaḥ mriyeta kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti yat eva adaḥ catur gṛhītam ādiṣṭam syāt tatra eva enat abhyunnayet etat eva atra karma atha u khalu āhuḥ yat pūrvasyām āhutau hutāyām yajamānaḥ mriyeta kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti tat u ha eke hotavyam eva manyante kṛtsnam vai etasya agnihotram hutam bhavati yasya pūrvā hutā āhutiḥ bhavati iti vadantaḥ tat u tathā na vidyāt na vai pretasya agnihotram juhoti yat eva adaḥ catur gṛhītam ādiṣṭam syāt tatra eva enat abhyunnayet etat eva atra karma tat āhuḥ etasya dīrgha sattriṇaḥ agnihotram juhvataḥ agnihotrī duhyamānā upaviśet kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti tām u ha eke yajuṣā utthāpayanti avṛttim vai eṣā yajamānasya pāpmānam pratidṛśya upaviśati yasya agnihotrī duhyamānā upaviśati tām utthāpayanti ud asthāt devī aditiḥ iti iyam vai devī aditiḥ imām eva asmai tat utthāpayanti āyuḥ yajña patau adhāt iti āyuḥ eva asmin tat dadhati indrāya kṛṇvatī bhāgam iti indriyam eva asmin tat dadhati mitrāya varuṇāya ca iti prāṇa apānau nvai mitrāvaruṇau prāṇa apānau eva asmin tat dadhati tām tasyām eva āhutau hutāyām brāhmaṇāya dadati yam saṃvatsaram an abhyāgamiṣyantaḥ bhavanti avṛttim asmin pāpmānam niveśayāmaḥ iti vadantaḥ tat u ha uvāca vājasaneyaḥ a śraddadhānebhyaḥ ha ebhyaḥ gauḥ apakrāmati avṛttyā hi tam vidhyanti ittham eva kuryāt daṇḍam eva labdhvā tena enām vipiṣya utthāpayet tat yathā vai adaḥ dhāvayataḥ aśvataraḥ gadāyate yuktaḥ vā balīvardaḥ upaviśati tena daṇḍa prajitena tottra prajitena yam adhvānam kāmayate tam samaśnute evam eva etayā daṇḍa prajitayā tottra prajitayā yam svargam lokam kāmayate tam samaśnute tām ātman eva kurvīta ātman eva tat śriyam dhatte iti tat āhuḥ yat etasya dīrgha sattriṇaḥ agnihotram juhvataḥ agnihotrī vatsaḥ naśyet kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti tat u ha uvāca āruṇiḥ dyauḥ vai agnihotrī tasyāḥ ādityaḥ eva vatsaḥ iyam eva agnihotra sthālī na ha vai evaṃvidaḥ agnihotrī vatsaḥ naśyati kva hi eṣa naśyet na u vai evaṃvidaḥ agnihotram duhyamānam skandati asyām hi eva pratitiṣṭhati na u vai evaṃvidaḥ agnihotrī duhyamānā upaviśati yadā vai eṣā su spṛṣṭam varṣati abhiniṣadya iva bata avarṣīt iti enām āhuḥ atha u khalu āhuḥ yat eṣā lohitam duhīta kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti avṛttim vai eṣā yajamānasya pāpmānam pratidṛśya duhe yā lohitam duhe sa vyutkrāmata iti uktvā anvāhāryapacanam paricchādayitavai brūyāt tat adhiśritya mekṣaṇam kṛtvā śrapayet tat tat eva tūṣṇīm ninayet aniruktaḥ vai prajāpatiḥ prājāpatyam agnihotram atha u bhūḥ bhuvaḥ svar iti etābhiḥ vyāhṛtibhiḥ etāḥ vai vyāhṛtayaḥ sarva prāyaścittayaḥ tat anena sarveṇa prāyaścittim kurute atha u khalu āhuḥ yat agnayaḥ anugaccheyuḥ kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti tam u ha eke ulmukāt eva nirmanthanti vadantaḥ tat u tathā na vidyāt ulmukam hi eva tatas ādāya caret ulmukasya vā avavraścam ittham eva kuryāt ulmukāt eva apacchidya araṇyoḥ abhivimanthet upa aha tam kāmam āpnoti yaḥ ulmuka mathyaḥ upa u tam yaḥ araṇyoḥ atha u khalu āhuḥ yat āhavanīyaḥ uddhṛtaḥ anugacchet kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti an anugataḥ vai eṣa tāvat bhavati yāvat gārhapatyaḥ na anugacchati sa yadi api bahu iva kṛtvas anugacchet punar punar eva enam uddharet etat eva atra karma atha u khalu āhuḥ yat āhavanīye uddhṛte gārhapatyaḥ anugacchet kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti tam u ha eke tatas eva prāñcam uddharanti tat u tathā na kuryāt yaḥ ha tatra brūyāt prācaḥ nvai ayam yajamānasya prāṇān prāvṛkṣat mariṣyati ayam yajamānaḥ iti tathā ha eva syāt tam u ha eke tatas eva pratyañcam āharanti prāṇaḥ vai gārhapatyaḥ apānaḥ āhavanīyaḥ saṃvidānau vai imau prāṇa apānau annam attaḥ iti vadantaḥ prāṇaḥ vai gārhapatyaḥ apānaḥ āhavanīyaḥ saṃvidānau vai imau prāṇa apānau annam attaḥ iti vadantaḥ atha u gṛhaḥ vai gārhapatyaḥ pratiṣṭhā u vai gṛhāḥ sa yaḥ enam tatra brūyāt pra nvai ayam asyai pratiṣṭhāyai acyoṣṭa mariṣyati ayam yajamānaḥ iti tathā ha eva syāt tam u ha eke gārhapatye eva mathitvā upasamādadhati tat u tathā na kuryāt yaḥ ha tatra brūyāt agnau adhi agnim ajījanat kṣipre asya dviṣan bhrātṛvyaḥ janiṣyate iti tathā ha eva syāt tam u ha eke anugamayya manthanti tat u tathā na kuryāt yaḥ ha tatra brūyāt api yat pariśiṣṭam abhūt tat ajījasat na asya dāyādaḥ cana pariśekṣyate iti tathā ha eva syāt ittham eva kuryāt araṇyoḥ eva samārohayeta ayam te yoniḥ ṛtviyaḥ yatas jātaḥ arocathāḥ tam jānan agne āroha atha naḥ vardhaya rayim atha naḥ vardhaya giraḥ iti vā saḥ udavasāya juhvat vaset nava avasāne ha asya ubhayatas rātram hutam bhavati na u kāṃcana paricakṣām kurute sa prātar bhasma uddhṛtya śakṛt piṇḍena parilipya yathāyatham agnīn ādadhīta etat eva atra karma atha u khalu āhuḥ yat āhavanīyam an uddhṛtam abhi astam iyāt kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti etasmāt ha vai viśve devāḥ apakrāmanti yasya āhavanīyam an uddhṛtam abhi astam eti sa darbheṇa suvarṇam hiraṇyam prabadhya paścāt haret tat etasya rūpam kriyate yaḥ eṣa tapati ahnaḥ vai etat rūpam tat ahnaḥ rūpam kriyate atha idhmam ādīpya prāñcam hareyuḥ tam upasamādhāya catur gṛhītam ājyam gṛhītvā viśvebhyaḥ devebhyaḥ svāhā iti juhuyāt yathā vai adaḥ āvasatha vāsinam kruddham yantam ukṣa vehatā vā anumantrayeta anyena vā priyeṇa dhāmnā evam eva tat viśvān devān anumantrayate te ha asmai sarve eva a kruddhāḥ bhavanti atha u khalu āhuḥ yat āhavanīyam an uddhṛtam kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti etasmāt ha vai viśve devāḥ apakrāmanti yasya āhavanīyam an uddhṛtam abhyudeti sa darbheṇa rajatam hiraṇyam prabadhya purastāt haret tat candramasaḥ rūpam kriyate rātreḥ vai etat rūpam tat rātreḥ rūpam kriyate atha idhmam ādīpya anvañcam hareyuḥ tam upasamādhāya catur gṛhītam ājyam gṛhītvā viśvebhyaḥ devebhyaḥ svāhā iti juhuyāt yatra vai dīptam tatra etat iha gārhapatyaḥ iti eva vidvān uddharet asau eva bandhuḥ atha ha eke āhuḥ ete ha vai svargam lokam paśyantaḥ juhvati ye ādityam iti sa yaḥ vā tvai gata śrīḥ syāt yaḥ vā asmāt lokāt kṣipre prajigāṃset saḥ udita homī syāt atha u khalu āhuḥ yat agnayaḥ saṃsṛjyeran kim tatra karma kā prāyaścittiḥ iti sa yadi parastāt anyaḥ abhidahan eyāt sa vidyāt parastāt mā śukram āgāt prajātiḥ me bhūyasī abhūt śreyān bhaviṣyāmi iti tathā ha eva syāt yadi tu asya hṛdayam vilikhet agnaye vivicaye iṣṭim nirvapet etāḥ eva pañcadaśa sāmidhenīḥ vārtraghnau ājyabhāgau virājau saṃyājye atha ete yājyā puronuvākye vi te viṣvak vāta jūtāsaḥ agne bhāmāsaḥ śuce śucayaḥ caranti tuvi mrakṣāsaḥ divyāḥ navagvāḥ vanā vananti dhṛṣatā rujantaḥ iti atha yājyā tvām agne mānuṣīḥ īḍate viśaḥ hotrā vidam vivicim ratna dhātamam guhā santam subhaga viśva darśatam su yajam ghṛtaśriyam iti atha u ha enayā pāpmanā vyāvṛtsyamānaḥ yajeta kṣipre ha eva pāpmanaḥ vyāvartate yadi tu ayam itas abhidahan eyāt agnaye saṃvargāya iṣṭim nirvapet etāḥ eva pañcadaśa sāmidhenīḥ vārtraghnau ājyabhāgau virājau saṃyājye atha ete yājyā puronuvākye mā no asmin mahādhane parā varg bhārabhṛd yathā saṃ vargaṃ saṃ rayiṃ jayeti atha yājyā parasyā adhi saṃvato 'varaṃ abhy ā tara yatrāham asmi taṃ aveti atho hainayā yad bhrātṛvyasya saṃvivṛkṣeta tatkāmo yajeta kṣipre haivāsya saṃvṛṅkte atho khalv āhur yad agnāvagnim abhyuddharet kiṃ tatra karma kā prāyaścittir iti agnaye 'gnimata iṣṭiṃ nirvapet etā eva pañcadaśa sāmidhenīr vārtraghnāv ājyabhāgau virājau saṃyājye athaite yājyāpuronuvākye agnināgniḥ samidhyate kavir gṛhapatir yuvā havyavāḍ juhvāsya iti atha yājyā tvaṃ hy agne agninā vipro vipreṇa san satā sakhā sakhyā samidhyasa iti atho hainayā brahmavarcasakāmo yajeta tejasvī haiva brahmavarcasī bhavati atho khalv āhur yad āhavanīyagārhapatyau saṃsṛjyeyātāṃ kiṃ tatra karma kā prāyaścittir iti agnaye vītaya iṣṭiṃ nirvapet etā eva pañcadaśa sāmidhenīr vārtraghnāv ājyabhāgau virājau saṃyājye athaite yājyāpuronuvākye agna ā yāhi vītaye gṛṇāno havyadātaye ni hotā satsi barhiṣīti atha yājyā yo agniṃ devavītaye haviṣmaṃ āvivāsati tasmai pāvaka mṛḍayeti tasmai pāvaka mṛḍayeti prajananaṃ jyotiḥ agnir devatānāṃ jyotiḥ virāṭ chandasāṃ jyotiḥ virāḍ vācy agnau saṃtiṣṭhate virājaṃ sampadyate tasmād eṣa jyotir ucyate dvau stomau prātassavanaṃ vahato yathā cakṣuś ca prāṇaś ca tathā tat dvau stomau mādhyaṃdinaṃ savanaṃ vahato yathā śrotraṃ ca bāhū ca tathā tat dvau stomau tṛtīyasavanaṃ vahato yathā madhyaṃ ca pratiṣṭhā ca tathā tat hiṃkāreṇa vai jyotiṣā devās trivṛte brahmavarcasāya jyotir adadhuḥ trivṛtā brahmavarcasena pañcadaśāyaujase vīryāya jyotir adadhuḥ pañcadaśenaujasā vīryeṇa saptadaśāya prajāyai paśubhyaḥ prajananāya jyotir adadhuḥ saptadaśena prajayā paśubhiḥ prajanenaikaviṃśāya pratiṣṭhāyai jyotir adadhuḥ stomo vā etat stome jyotir dadhad eti tasmāj jyotiṣṭoma ity ākhyāyate atha yat stomaḥ stomaṃ savanam abhipraṇayati tasmāj jyotiṣṭoma ity ākhyāyate atho yad yajñaḥ saṃstuto virājam abhisaṃpadyate jyotir virāṭ tasmāj jyotiṣṭoma ity evākhyāyate asthūrir vā eṣa yajñaḥ puruṣasammitaḥ yatkāma enam āharate sam asmai kāma ṛdhyate asthūriṇā hi tatra gacchati yatra jigamiṣati prajāpatir yat prajā asṛjata tā agniṣṭomenāsṛjata daśamena ca vai sa tā agniṣṭomasya stotreṇāsṛjata daśamena ca māsā saṃvatsarasya tad dvādaśena caivāgniṣṭomasya stotreṇa paryagṛhṇād dvādaśena ca māsā saṃvatsarasya tasmāt paśavo daśa māso garbhān bibhrati ta ekādaśam anuprajāyante na kācana dvādaśam atiharati parigṛhītā hi tena tāsāṃ parigṛhītānām aśvataro 'tyaplavata tasyānuhāya reta ādatta tad gardabhe nyamārṭ tad vaḍabāyāṃ tat paśuṣu tad oṣadhīṣu tasmād gardabho dviretās tasmād vaḍabā dviretāḥ tasmāt paśavo dvau dvau janayanti tasmād oṣadhayo 'nabhyaktā rebhanti tasmād aśvataro barhiṣi na deyo 'ti hy aplavatāpa hy akrāmat āttaretā hy aprajā hi ṣoḍaśinaḥ stotre deyaḥ atirikto vai ṣoḍaśī stotrāṇām atirikto 'śvataraḥ paśūnām atirikta eva tad atiriktaṃ dadhati yajñasya salomatāyai sa ya evaṃ vidvān agniṣṭomenodgāyati prājātāḥ prajā janayati pari prajātā gṛhṇāti jyeṣṭhayajño vā eṣa prajāpatiyajño yad agniṣṭomaḥ aśnute jyaiṣṭhyaṃ śraiṣṭhyaṃ ya evaṃ veda prajāpatir vāvedam agra āsīt mano ha vai prajāpatir devatā so 'kāmayata bahuḥ syāṃ prajāyeya bhūmānaṃ gaccheyam iti sa śīrṣata eva mukhatas trivṛtaṃ stomam asṛjata gāyatrīṃ chando rathantaraṃ sāmāgniṃ devatāṃ brāhmaṇaṃ manuṣyam ajaṃ paśum tasmād brāhmaṇo gāyatrīcchandā āgneyo devatayā tasmād u mukhaṃ prajānāṃ mukhāddhyenam asṛjata so 'kāmayata praiva jāyeyeti sa bāhubhyām evorasaḥ pañcadaśaṃ stomam asṛjata triṣṭubhaṃ chando bṛhat sāmendraṃ devatāṃ rājanyaṃ manuṣyam aśvaṃ paśum tasmād rājanyas triṣṭupchandā aindro devatayā tasmād u bāhubhyāṃ vīryaṃ karoti bāhubhyāṃ hy enam uraso vīryād asṛjata so 'kāmayata praiva jāyeyeti sa udarād eva madhyataḥ saptadaśaṃ stomam asṛjata jagatīṃ chando vāmadevyaṃ sāma viśvān devān devatāṃ vaiśyaṃ manuṣyaṃ gāṃ paśum tasmād vaiśyo jagatīcchandā vaiśvadevo devatayā tasmād u prajaniṣṇur udarāddhy enaṃ prajananād asṛjata so 'kāmayata praiva jāyeyeti sa padbhyām eva pratiṣṭhāyā ekaviṃśaṃ stomam asṛjatānuṣṭubhaṃ chando yajñāyajñīyaṃ sāma na kāṃcana devatāṃ śūdraṃ manuṣyam aviṃ paśum tasmācchūdro 'nuṣṭupchandā veśmapatidevaḥ tasmād u pādāvanejyenaiva jijīviṣati padbhyāṃ hy enaṃ pratiṣṭhāyā asṛjata etayā vai sṛṣṭyā prajāpatiḥ prajā asṛjata sa ya etad evaṃ veda bhūmānam eva prajayā paśubhir gacchati tasmādvetaṃ yajñaṃ bhūyiṣṭhaṃ praśaṃsanti yad agniṣṭomaṃ prajāpatiyajño hy eṣaḥ prajāpatiḥ prajābhya ūrjaṃ vyabhajat tad udumbaraḥ samabhavat prajāpatir udgātā prājāpatya udumbaraḥ vṛṇate 'nyān ṛtvijo nodgātāram yad udgātā prathamena karmaṇaudumbarīm anvārabhate svayaiva tad devatayātmānam ārtvijyāya vṛṇīte tām anvārabhata āyoṣ ṭvā sadane sādayāmy avataś chāyāyāṃ samudrasya hṛdaye namaḥ samudrāya namaḥ samudrasya cakṣase mā mā yonorvāṃ hāsīr iti yad āha āyoṣ ṭvā sadane sādayāmīti yajño vā āyus tasyaitat sadanaṃ kriyate avataś chāyāyām iti yajño vā avatis tasyaiṣā chāyā kriyate yat sadaḥ samudrasya hṛdaya iti madhyato vā ātmano hṛdayaṃ tasmān madhyataḥ sadasa audumbarī mīyate namaḥ samudrāya namaḥ samudrasya cakṣasa iti vāg vai samudro manaḥ samudrasya cakṣa etābhyām evaitad devatābhyāṃ namaskaroty ārtvijyaṃ kariṣyan mā mā yonorvāṃ hāsīr iti sāma vai yonorvāṃ sāmna evaitan namaskaroty ārtvijyaṃ kariṣyan nainaṃ sāmāvahate na sāmanyām ārtim ārcchati na sāmno hīyate ya evaṃ vidvān sāmne namaskaroti ya evainam upavadati sa ārtim ārcchati prajāpater vā etad udaraṃ yat sadaḥ ūrg udumbaraḥ yan madhyataḥ sadasa audumbarī mīyate madhyata evaitat prajānām annam ūrjaṃ dadhāti tasmān madhyato 'śanam aśitaṃ dhinoti tasmād yatraiṣā yātayāmnī kriyate tat prajā aśanāyukā bhavanti poṣukā ha tvai bhavanti upaspṛśyā3ṃ nopaspṛśyā3m iti mīmāṃsante sarvaṃ vāvedam ātmanvat yas tvā annam abhīva kāmayate tam evaitad bhūyiṣṭhaṃ dveṣṭi yad upaspṛśed annādyaṃ pradhamet yan nopaspṛśed annādyād ātmānam antariyāt upaspṛśya na svāspṛṣṭenaivodgāyann annādyaṃ pradhamati nānnādyād ātmānam antareti sāma devānām annam ūrg udumbaraḥ yad udgātaudumbarīṃ śrayate sāmann evaitad devānām anna ūrjaṃ dadhāti tasmād yatra sāmnārtvijyaṃ kurvanti tad eva devā bhūyiṣṭham ivādanti prajāpatir udgātā ūrg udumbaraḥ sa eṣa ūrji śritaḥ prajāpatiḥ prajābhya ūrjam annādyaṃ vibhajati udaṅṅ āsīna udgāyati udīcīm eva tad diśam ūrjā bhājayati pratyaṅṅ āsīnaḥ prastauti pratīcīm eva tad diśam ūrjā bhājayati dakṣiṇāsīnaḥ pratiharati dakṣiṇām eva tad diśam ūrjā bhājayati prāñco 'nya ṛtvija ārtvijyaṃ kurvanti prācīm eva tad diśam ūrjā bhājayanti tasmād eṣā diśāṃ vīryavattamopajīvanīyatamā bhūyiṣṭhaiḥ prītā tasmād yat prajā avṛttiṃ niyanti prācīr eva yanti eṣā hi diśāṃ vīryavattamopajīvanīyatamā bhūyiṣṭhaiḥ prītā yad udīcīnadevatyā udgātāro 'tha kasmād viparyāvṛtya diśa ārtvijyaṃ kurvantīty āhuḥ sa brūyād diśām abhīṣṭyai diśām abhiprītyai tasmāt sarvāsu dikṣv annaṃ vidyata iti ud divaṃ stabhānāntarikṣaṃ pṛṇa pṛthivīm upareṇa dṛṃha dyutānas tvā māruto minotu mitrāvaruṇayor dhruveṇa dharmaṇā ghṛtena dyāvāpṛthivī āprīṇāthāṃ supippalā oṣadhīḥ kṛdhi svāhety audumbarīm abhijuhoti imān evaitallokān rasenānakti prajāpatiḥ prajā asṛjata so 'gnim api mukhād asisṛkṣata so 'gnir mukhād bībhatsamāna ūrdhva uddrutya mastiṣkam uddihyāsṛjyata taṃ devāś carṣayaś copasametyābruvan vitunno 'yaṃ mastiṣko māmuyā bhūt karavāmemaṃ kasyāṃ citācitīti te bṛhaspatim abruvan somam asmin gṛhāṇeti sa bṛhaspatir abravīt sa vā ayaṃ krūra ivāpūto 'medhyo 'śṛtaṃkṛta iti vayaṃ ta etaṃ pūtaṃ medhyaṃ śṛtaṃkṛtaṃ kurma ityabruvan taṃ vai ma āharateti tatheti tam asmai prāyacchan taṃ pratyagṛhṇād devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ pratigṛhṇāmīti devāṅgair vāvainaṃ tat pratyagṛhṇāt taṃ pratigṛhyāpavayad vasavas tvā punantu gāyatreṇa chandasā suprajāvaniṃ rāyaspoṣavaniṃ rudrās tvā punantu traiṣṭubhena chandasā suprajāvaniṃ rāyaspoṣavanim ādityās tvā punantu jāgatena chandasā suprajāvaniṃ rāyaspoṣavanim iti chandobhiś ca vāvainaṃ tad devatābhiś cāpavayat taṃ pavayitvā paścād akṣaṃ sādayati bārhaspatyam asi vānaspatyaṃ prajāpater mūrdhātyāyupātram iti yad āha bārhaspatyam asīti bṛhaspatir hy etam agre pratyagṛhṇāt yad āha vānaspatyam iti vanaspatibhyo hy enam adhikurvanti yad āha prajāpater mūrdheti prajāpater hy eṣa mūrdhāsīt yad āha atyāyupātram ity ati hy etad anyāni pātrāṇi pātraṃ yad v eva pātraṃ prathamaṃ yujyata uttamaṃ vimucyate tenaivāty anyāni pātrāṇi pra śreyasaḥ pātram āpnoti ya evaṃ veda taṃ paścād akṣaṃ sādayitvā gāyatraṃ viśvarūpāsu gāyati namaḥ pitṛbhyaḥ pūrvasadbhyoṃ namaḥ sākaṃniṣadbhyom yuñje vācaṃ śatapadīṃ gāye sahasravartanīm gāyatraṃ traiṣṭubhaṃ jagad viśvā rūpāṇi saṃbhṛtam devā okāṃsi cakrira iti yan namaḥ pitṛbhyaḥ pūrvasadbhya iti pitaro vā atra pūrva upasīdanti sa tebhya evaitan namaskaroti namaḥ sākaṃniṣadbhya iti yair eva brāhmaṇaiḥ sahopasīdaty ārtvijyaṃ kariṣyaṃs tebhya evaitan namaskaroti yuñje vācaṃ śatapadīm iti vācam evaitac chatapadīṃ yuṅkte gāye sahasravartanīm iti yuktām evainām etat sahasravartanīṃ bhūtāṃ gāyati gāyatraṃ traiṣṭubhaṃ jagad ity etāni vai trīṇi savanāni tāny evaitāny ātman parigṛhṇīte viśvā rūpāṇi saṃbhṛtam iti yajño vai viśvā rūpāṇi yajñam evaitena saṃbharati devā okāṃsi cakrira iti sadevam evaitena yajñaṃ kurute kusurbindo hauddālakiḥ somānām ujjagau tam u hāsitamṛgā iti kaśyapānāṃ putrā ūcuḥ ko nu no 'yaṃ nṛśaṃsako 'nta udgāyaty eta imam anuvyāhariṣyāma iti te 'nuvyāhariṣyanta āstāvam upaseduḥ sa hovāca namo brāhmaṇā astu purā vā aham adya prātaranuvākād gāyatreṇa viśvarūpāsu yajñaṃ samasthāpayaṃ sa yathā gobhir gavāyam itvā śramaṇam abalam anusaṃnuded evaṃ vāvedaṃ yajñaśarīram anusaṃnudāma iti te hotthāya pravavrajur namo 'smai brāhmaṇāyāstu vidāṃ vā ayam idaṃ cakāreti purā ha vā asya prātaranuvākād gāyatreṇa viśvarūpāsu yajñaḥ saṃsthito bhavati ya evaṃ veda tad āhur adhvaryo kiṃ stutaṃ stotraṃ hotā prātaranuvākenānvaśaṃsīd iti akarma vayaṃ tad yad asmākaṃ karmety āha hotāraṃ pṛcchateti hotaḥ kiṃ stutaṃ stotraṃ prātaranuvākenānvaśaṃsīr iti akarma vayaṃ tad yad asmākaṃ karmety āhodgātāraṃ pṛcchateti udgātaḥ kiṃ stutaṃ stotraṃ hotā prātaranuvākenānvaśaṃsīd iti akarma vayaṃ tad yad asmākaṃ karmeti brūyād agāsiṣma yad atra geyam iti taṃ yadi brūyus tamāṃsi vā agāsīr na jyotīṃṣīti jyotīṃṣy evāham agāsiṣam iti brūyān na tamāṃsīti jyotis tad yad ṛk jyotis tad yat sāma jyotis tad yad devatā etāni vā aham jyotīṃṣy agāsiṣaṃ yuṣmān eva tamasā pāpmanā vidhyānīti tamasā caivaināṃs tat pāpmanā ca vidhyati paścāt prāñca upasīdanti vācam evaitan mukhato 'varundhate yat purastāt prāñca upasīdeyur vācaṃ pṛṣṭhataḥ kurvīran vāg eṣām upadāsukā syāt vāg vai devebhyo 'pākrāmat sā vanaspatīn prāviśat saiṣā yākṣe yad adho'dho 'kṣaṃ droṇakalaśaṃ prohanti daivīm evaitad vācam avarundhate udgātāra udgīthāyādho'dho 'kṣaṃ droṇakalaśaṃ prohanti asmād evaitallokād dviṣantaṃ bhrātṛvyam antareti upariṣṭācchukram apaharati amuṣmād eva tallokād dviṣantaṃ bhrātṛvyam antareti ubhābhyām ābhyāṃ lokābhyāṃ dviṣantaṃ bhrātṛvyam antareti ya evaṃ veda nākṣam upaspṛśet yad akṣam upaspṛśed bhrātṛvye śriyaṃ mṛñjyāt antarā cakrau prohati tasmād yad antarā cakrāv anasas tad upajīvanīyatamam tasmād antarā śamye yukto bhunakti vasavo vā etam agre prauhan te 'śrāmyan te rudrān āhvayan taṃ rudrāḥ prauhan te 'śrāmyan ta ādityān āhvayan tam ādityāḥ prauhan taṃ prohati vasavas tvā prohantu gāyatreṇa chandasā rudrās tvā prohantu traiṣṭubhena chandasā ādityās tvā prohantu jāgatena chandaseti devatānām evainaṃ tat prauḍhim anuprohati devasya tvā savituḥ prasave 'śvinor bāhubhyāṃ pūṣṇo hastābhyāṃ prohāmīti vā prohet devāṅgair evainaṃ tat prohati bṛhaspatir vā etam agre prauhat sa rūpeṇa varcasā vyārdhyata sa aikṣata kāsya prāyaścittir iti tāṃ droṇakalaśa eva paryapaśyat tam abhyamṛśat tanūpā asi tanvaṃ me pāhi varcodhā asi varco me dhehy āyurdhā asy āyur me dhehi vayodhā asi vayo me dhehīti yad evāsya tatrātmano 'mīyata tad etenāpyāyayata tam etenaivodgātābhimṛśati tanūpā asi tanvaṃ me pāhi varcodhā asi varco me dhehy āyurdhā asy āyur me dhehi vayodhā asi vayo me dhehīti yad evāsyātrātmano mīyate tad etenaivāpyāyayate dvayaṃ vāvedaṃ brahma caiva kṣatraṃ ca tad ubhayaṃ droṇakalaśaḥ ubhayaṃ brahma ca kṣatraṃ cāvarunddhe ya evaṃ veda saṃmukhān grāvṇaḥ kṛtvābhimṛśati śyenā ajirā ṛtasya garbhāḥ prayuto napātaḥ parvatānāṃ kakubha ā nas taṃ vīraṃ vahata yaṃ bahava upajīvāmo 'bhiśastikṛtam anabhiśastenyam anyasyābhiśastyāḥ kartāram iti ā haivāsya vīro jāyate 'bhiśastikṛd anabhiśastenyo 'nyasyābhiśastyāḥ kartā droṇakalaśam adhyūhatīdam ahaṃ māṃ brahmavarcase 'dhyūhāmīti yady asyāvaruddho rājanyaḥ syād vimukhān grāvṇaḥ kṛtvā tūṣṇīṃ droṇakalaśam adhyūhya tam avahvārayan dakṣiṇā nirūhed idam aham amuṃ viśo nirūhāmīdam asya rāṣṭraṃ nyubjāmīti nyañcaṃ droṇakalaśaṃ nyubjet sammukhān grāvṇaḥ kṛtvā yo 'sya rājanyaḥ syāt tasya nāma gṛhītvā droṇakalaśam adhyūhed idam aham amuṃ viśy adhyūhāmīti apetaro rudhyate 'vetaro gacchati sa yady enam avagatya nādriyeta taṃ kāmayetātraivāntaravaruddho 'stv iti vimukhān grāvṇaḥ kṛtvā tūṣṇīṃ droṇakalaśam adhyūhyopāṃśusavana iti grāvā tam upariṣṭād abhinidadhyād idam aham amuṣmin viśam adhyūhāmīti abhiprakṣīṇānāhīnaṃ viṭ tiṣṭhati sa yady enaṃ viditvopadhāved asmin vāvedaṃ brāhmaṇe 'dhy āsa yad idam asyeva ca neva ceti sammukhān grāvṇaḥ kṛtvā droṇakalaśam adhyūhed idam aham amuṃ viśy adhyūhāmīti īśe svānām apainaṃ svāś cāyanty anantaravaruddho bhavati rāṣṭraṃ vai droṇakalaśaḥ viśo grāvāṇaḥ yad droṇakalaśaḥ śithilaḥ syād rāṣṭraṃ śithilaṃ syāt tad anu viśaḥ viśam anu yajamānaḥ yajamānam anu prajāḥ taṃ dṛṃhati devī tvā dhiṣaṇe nipātāṃ dhruve sadasi sīdeṣa ūrje sīdeti ime vai devī dhiṣaṇe idaṃ dhruvaṃ sadaḥ ebhir evainaṃ tal lokair dṛṃhatīṣa ūrje sīdeti varṣaṃ vā iṣe yad upariṣṭād varṣasyaidhate tad ūrje tad evaitenāvarunddhe svarbhānur vā āsura ādityaṃ tamasāvidhyat taṃ devāś carṣayaś cābhiṣajyan te 'trim abruvann ṛṣe tvam idam apajahīti tatheti tad atrir apāhan te 'bruvan yo nas tamasā viddhebhyo jyotir avidaj jyotir asya bhāgadheyam astv iti tad etad atrihiraṇyaṃ hriyate śatamānaṃ ha sma purā hriyate athaitarhi yāvad eva kiyac ca dadati tad etaddha vāva sarveṣu lokeṣu jyotir yaddhiraṇyam sarveṣu lokeṣu jyotir dhatte ya evaṃ vidvān atrihiraṇyaṃ dadāti sa yat prathamam apāhan sā kṛṣṇāvirabhavat yad dvitīyam apāhan sā dhūmrāvirabhavat yat tṛtīyam apāhan sā phalguny avirabhavat sa yaṃ kāmayeta pāpīyān syād iti kṛṣṇam asya pavitre 'pyasyet pāpīyān eva bhavati atha yaṃ kāmayeta nārvāṅ na paraḥ syād iti dhūmram asya pavitre 'pyasyen naivārvāṅ na paro bhavati atha yaṃ kāmayeta śreyān syād rucam aśnuvīteti phalgunam asya pavitraṃ kuryācchreyān eva bhavati rucam aśnute asti hi tatrāpy ādityasya nyaktaṃ tad antareṣe avahṛtya saṃmārṣṭi vasavas tvā saṃmṛjantu gāyatreṇa chandasā rudrās tvā saṃmṛjantu traiṣṭubhena chandasādityās tvā saṃmṛjantu jāgatena chandaseti tad udīcīnadaśaṃ pavitravatyā vitanoti pavitraṃ te vitataṃ brahmaṇaspata iti samaṣṭyai tapoṣ pavitraṃ vitataṃ divas pada iti svargakāmasya arūrucad uṣasaḥ pṛśnir agrayur iti prajākāmasya sarvābhir eva vitanuyād eteṣāṃ sarveṣāṃ kāmānām upāptyai rājānam ānayati tam abhimantrayate sa pavasva sudhāmā devānām abhi priyāṇi dhāma trir devebhyo 'pavathās trir ādityebhyas trir aṅgirobhyo yena turyeṇa brahmaṇā bṛhaspataye 'pavathās tena mahyaṃ pavasva sa naḥ pavasva śaṃ gave śaṃ janāya śam arvate śaṃ rājann oṣadhībhya iti śam evodgātre bhavati śaṃ yajamānāya śaṃ prajābhyaḥ adhvaryur āgrayaṇaṃ grahaṃ gṛhṇan hiṃkaroti tad eva hiṃkṛtaṃ bhavati athodgātaikarco gāyatraṃ gāyaty uccā te jātam andhaseti sa ud ity eveto devebhyo havyaṃ vahati divi sad bhūmy ā dada ity amuto vṛṣṭim ācyāvayati tāvimau lokau savāsinau karoti tāvasmai kāmaṃ pinvāte kāmam asmā imau lokau pinvāte ya evaṃ veda krūram iva vā etad yajñasya kurvanti yaddhavirdhāne grāvabhiḥ somaṃ rājānaṃ hatvā bahiṣpavamānaṃ sarpanti kā tasya prāyaścittir ity āhuḥ apa upaspṛśeyuḥ āpo vai sarvasya śāntiḥ adbhir evainaṃ tac chamayanti vāg vā etasmā agre 'dhvane 'tandrāyata yad bahiṣpavamānaṃ sarpanti tāṃ prajāpatir abravīd bhāgadheyaṃ te karomy atha sarpeti bahiṣpavamānaṃ sarpsyan homaṃ juhuyāj juṣṭo vāco bhūyāsaṃ juṣṭo vācaspatyur devi vāg yat te vāco madhumat tasmin mā dhāḥ svāhā sarasvatyā iti yat sarasvatyai svāheti juhuyād vācaṃ sarasvatīṃ svāhākāreṇa parigṛhṇīyāt atha yat svāhā sarasvatyā iti juhoti vācaṃ tad uttarāṃ svāhākārād dadhāti tayāparigṛhītayā yajñaṃ tanute vācā hy ūrdhvo yajñas tāyate vekurā nāmāsi preṣitā divyāya karmaṇe śivā naḥ suyamā bhava satyāśīr yajamānāya svāheti vā juhuyāt vāg vai vekurā brahma vāk brahmaṇa eva tad vāce homaṃ hutvā sarpati nārtim ārcchati araṇyam iva vā ete yanti ye bahiṣpavamānaṃ sarpanti tān īśvaro rakṣo vā hantor anyā vā naṃṣṭrā atha dvitīyāṃ juhoti sūryo mā devo divyebhyo rakṣobhyaḥ pātu vāta āntarikṣebhyo 'gniḥ pārthivebhyaḥ svāheti ya evaiṣāṃ lokānām adhipatayas tebhya evaitad ātmānaṃ paridāya sarpati nārtim ārcchati prajāpatir yad yajñam asṛjata taṃ havirdhāna evāsṛjata sa sṛṣṭa udaṅ prādravat tam etad atrāptvāstuvan yatraitad udañca itvā bahiṣpavamānena stuvanti yajñam evaitad āptvā stuvanti yo vai daivyaṃ vājinaṃ veda vājī bhavati yajño vāva daivyo vājī ya in nu mānuṣaṃ vājinam aśāntam asaṃmṛṣṭam ārohati tam in nu sa hinasti vā pra vā kṣiṇoti atha kiṃ yo daivyaṃ vājinam aśāntam asaṃmṛṣṭam ārohāt adhvaryuḥ prastaraṃ haran sarpati tam anumantrayata etad ahaṃ daivyaṃ vājinaṃ saṃmārjmīti saṃmṛṣṭam evainaṃ śāntam ārohati nārtim ārcchati devakṣetraṃ vā eṣo 'dhyavasyati yaḥ somasyodgāyati ya in nu mānuṣāya kṣetrapataye 'procyāvasyati tam in nu sa hinasti vā pra vā yāpayati atha kiṃ yo daivyāya kṣetrapataye 'procyāvasyāt somodgāyodgāya somety āha somo vai devānāṃ kṣetrapatiḥ somāyaiva tad devānāṃ kṣetrapataye procyodgāyati nārtim ārcchati mahyaṃ tejase mahyaṃ brahmavarcasāya mahyam annādyāya mahyaṃ bhūmne mahyaṃ puṣṭyai mahyaṃ prajananāya prajānāṃ bhūmne prajānāṃ puṣṭyai prajānāṃ prajananāya somasya rājño rājyāya mama grāmaṇeyāyeti grāvo ha smāha maitreyaḥ kiṃ mama ekasmā āgāsyāmi kim ekasmā iti etena ha sma vai sa tad āha somodgāyodgāya somedam amuṣmā idam amuṣmā iti te ha smāsmai kāmāḥ samṛdhyante devapāśā vā ete vitāyante yad dhiṣṇyā agnayo vihriyante tān yo 'vidvān abhyavaiti devapāśān pratimuñcate eṣā vai yajñasya dvār yad antarāgnīdhraṃ ca cātvālaṃ ca tayābhyaveyāt tayodeyāt dhā vai nāma vediḥ tām abhyavayan brūyād dhā asi sudhāṃ me dhehy āyuṣmantas tvad varcasvanta udgeṣmeti na devapāśān pratimuñcate nārtim ārcchati prāṇān vāvaitat saṃtatya svargaṃ lokaṃ sarpanti yad antar havirdhāne grahān gṛhītvā bahiṣpavamānaṃ sarpanti saṃtatāḥ sarpanti saṃtata iva vai svargo lokaḥ svargasyaiva lokasya saṃtatyā avyavacchedāya prāvabhrā iva sarpanti pratikūla iva vā itas svargo lokaḥ tad yathā vā adaḥ pratikūlam udyan prāvabhra iva bhavatyevam evaitat svargasya lokasya samaṣṭyā anapavyāthāya adhvaryuḥ prathamaḥ sarpati prāṇo yajñasya tasmād yad avacchidyeran prāṇād avacchidyeran pramāyukāḥ syuḥ prastotā dvitīyaḥ sarpati mukhaṃ sāmnaḥ tasmād yad avacchidyeran mukhyām ārtim ārcheyuḥ udgātā tṛtīyaḥ sarpati sarvadevatyaḥ prajāpatiḥ tasmād yad avacchidyeran sarvajyāniṃ jīyeran pratihartā caturthaḥ sarpati turīyaṃ sāmnaḥ tasmād yad avacchidyeraṃs turīyeṇātmano yātayeyuḥ yajamānaḥ pañcamaḥ sarpati pāṅkto yajñaḥ pāṅktāḥ paśavaḥ tasmād yad avacchidyeran yajñāt paśubhyo 'vacchidyeran brahmā ṣaṣṭhaḥ sarpati ṣaḍ vai chandāṃsi chandobhir eva tad rakṣaḥ pāpmānam apaghnate sarvaṃ vāvaitad brahma yad brahmā paścād bhavati brahmaṇaiva tad rakṣaḥ pāpmānam apahatya svargaṃ lokaṃ sarpanti prastaraṃ harantaḥ sarpanti yajamāno vai prastaraḥ barhiḥ prajāḥ yad uparyupari barhiḥ prastaraṃ haranti yajamānam eva tat prajāsv adhyūhanti tasmād yajamāna uparyupary evānyāḥ prajāḥ yad upāsyet svargaloko yajamānaḥ syād avāsmāllokācchidyeta yad atyasyed asmin loke pratitiṣṭhed ava svargāllokācchidyeta tad āhur ardhātmā vā eṣa yajamānasya yat patnī yat sā bahirvedi bhavati tenāsmāllokānnāvacchidyate upaivāsyed iti uta vai patnī na bhavati atho yady api syād upaivānyad asyed aty anyad asyet yad upāsyati tena svargalokaḥ yad atyasyati tenāsmāl lokān nāvacchidyate ādityo vā etad atrāgra āsīd yatraitaccātvālam ado 'gniḥ sa idaṃ sarvaṃ prātapat tasya devāḥ pradāhād abibhayuḥ te 'bruvan sarvaṃ vā ayam idaṃ pradhakṣyati vīmau pariharāmeti tam atas tisṛbhir ādadata tisṛbhir antarikṣāt tisṛbhir divam agamayan sa tataḥ parāṅ evātapat ta etad āvad uttamam akṣaram apaśyan tenainam arvāñcam akurvan tata etad arvāṅ tapati eteno evāvatākṣareṇāgnim asmin loke 'dadhuḥ sa yaṃ kāmayeta yajamānaḥ svargalokaḥ syād iti cātvālam evainam avakhyāpyodgāyet tam atas tisṛbhir evādadate tisṛbhir antarikṣāt tisṛbhir divaṃ gamayanti svargaloko yajamāno bhavati īśvaro ha tu pramāyuko bhavitoḥ parācīṣu hi stuvanti sa yadaiva sarvābhiḥ stuyur athottamām agre brūyād athāvarām athāvarām tāḥ sarvā arvācīḥ tad u vā āhuḥ satraitat pratyavarūḍhaṃ svargakāmyā vai yajata iti yad evāda āvad uttamam akṣaraṃ bhavati tenāsmāl lokān nāvacchidyate rathantaravarṇām uttamāṃ gāyanti iyaṃ vai rathantaram asyām evaitat pratitiṣṭhati prajāpatiḥ prajā asṛjata tā enaṃ sṛṣṭā annakāśinīr abhitaḥ samantaṃ paryaviśan tābhyo hiṃkāreṇānnādyam asṛjata tad oṃkāreṇa sṛṣṭam avārayata prajāpatir eṣa yad udgātā tam etat prajā annakāśinīr abhitaḥ samantaṃ pariviśanti tābhyo hiṃkāreṇaivānnādyaṃ sṛjate tad oṃkāreṇa sṛṣṭaṃ vārayate sa yaddhiṃkṛtya noṃkuryāt parāṅ evānnādyam iyāt yat sāma prathamam abhivyāharet kṣatraṃ balam ṛcchet kṣatraṃ hi sāma yad ṛcaṃ prathamam abhivyāhared viśaṃ balam ṛcchet viḍḍhyṛk yajuḥ prathamam abhivyāharati brahma vai yajuḥ brahmavarcasam eva tat karoti bhūr bhuvaḥ svar madhu kariṣyāmi madhu janayiṣyāmi madhu bhaviṣyati bhadraṃ bhadram iṣam ūrjam iti yad bhūr bhuvaḥ svar ity etad vai brahmaitad yajuḥ yan madhu kariṣyāmīti prajā vai madhu tā eva tat karoti yan madhu janayiṣyāmīti praivainās taj janayati yan madhu bhaviṣyatīti bhūtim evainās tad gamayati bhadraṃ bhadram iti yad vai puruṣasya vittaṃ tad bhadraṃ gṛhā bhadraṃ prajā bhadraṃ paśavo bhadram tad evaitenāvarunddhe iṣam ūrjam iti varṣaṃ vā iṣe yad upariṣṭād varṣasyaidhate tad ūrje tad evaitenāvarunddhe prajāpatiṃ kalpayitvodgāyet yo ha vai prajāpatiṃ kalpayitvodgāyati kalpate 'smai diśaḥ pradiśa ādiśo vidiśa uddiśo diśa iti diśo vai prajāpatiḥ prajāpatim eva tat kalpayitvodgāyati kalpate 'smai ya evaṃ veda kapivano ha smāha bhauvāyanaḥ kiṃ te yajñaṃ gacchanti ye devasomasyābhakṣayitvā pra vā sarpanti pra vā dhāvayantīti bahiṣpavamānam upasanneṣu brūyād yaṃ brāhmaṇaṃ śucim iva manyetāhara hastam iti tena samupahūyāthānumantrayeta yo devānām iha somapītho 'smin yajñe barhiṣi vedyāṃ tasyedaṃ bhakṣayāmasīti yadi ca ha pradhāvayati yadi ca nātha hāsya bhakṣita eva devasomo bhavati etadāyatanā vā āraṇyāḥ paśavaḥ yad bahiṣpavamānam araṇye stuvanti tasmād āraṇyāḥ paśavo 'raṇyaṃ sacante parācīṣu stuvanti tasmād āraṇyāḥ paśavo 'raṇyād evāraṇyam abhiprerate ekarūpāsu stuvanti tasmād āraṇyāḥ paśava ekarūpāḥ āvad uttamam akṣaraṃ bhavati tasmād ekaiko 'nyo 'calo grāme 'dhigamyate atho araṇye hataṃ grāmam abhyavaharanti stutvoddravanti yajamānam eva tat svargaṃ lokaṃ gamayanti bāhūn udgṛhṇanti yajamānam eva tat svarge loke samādadhati te vai tad anṛtaṃ kurvanti ye martyaṃ santam amṛtatvaṃ gamayanti te rūpeṇa varcasā vyṛdhyante sa ya etad evānya uttiṣṭhet tam uttiṣṭhantam ārabhyānūttiṣṭhet na rūpeṇa varcasā vyṛdhyate nārtim ārcchati bhaviṣyad vijānīyāt yady etāḥ prajā dodruvā iva syur dodruvo yogakṣemo bhaviṣyati tathāyam udgātodagāsīd iti vidyāt yady u śāntā iva syuḥ śānto yogakṣemo bhaviṣyati tathāyam udgātodagāsīd iti vidyāt eṣo ha vijñā upāsmai gāyatā nara iti grāmakāmo bhūtikāmaḥ prajananakāmaḥ pratipadaṃ kurvīta asyai vāvedam upagāyanti upa vāvedam asyāṃ sarvam upaivāsyāṃ prajayā paśubhiḥ prajāyate ya evaṃ veda naro ha vai devaviśaḥ kṣatraṃ soma induḥ viśaṃ caivaitena kṣatraṃ cāvarunddhe abhi devaṃ iyakṣata iti sarvā evaitena devatā anantarāyam abhiyajate upo ṣu jātam apturam iti prajākāmaḥ pratipadaṃ kurvīta upeva vā ātman prajā upaivātman prajayā paśubhiḥ prajāyate etām evāparedyuḥ pratipadaṃ kurvīta apturam iti hy asyā āptvā śreyāṃsaṃ vasīyān ātmanā bhavati gobhir bhaṅgaṃ pariṣkṛtam iti yajño vai gobhir bhaṅgaḥ paśavaḥ pariṣkṛtaḥ yajñaṃ caivaitena paśūṃś cāvarunddhe induṃ devā ayāsiṣur iti yajamāno vai somo rājenduḥ stomā devāḥ stomā evainaṃ svargaṃ lokaṃ gamayanti pavasva vāco agriya iti śraiṣṭhyakāmaḥ pratipadaṃ kurvīta prajāpatiḥ prajā asṛjata tā enaṃ sṛṣṭā nāpācāyan so 'kāmayata śraiṣṭhyam āsāṃ prajānāṃ gaccheyam iti sa etāṃ pratipadam apaśyat tayāstuta tato vai sa tāsāṃ prajānāṃ śraiṣṭhyam agacchat gacchati svānāṃ śraiṣṭhyaṃ ya evaṃ veda eṣo ha vai samṛddhā stotriyā yasyai pavasvety ārambhaḥ samṛddhayaivāsya stotriyayā stutaṃ bhavati yo vai daivyaṃ mithunaṃ veda pra mithunena jāyate pavasveti ca vai vāca iti ca daivyaṃ mithunam pra mithunena jāyate ya evaṃ veda sarveṣāṃ vā eṣā trayāṇāṃ sāmnāṃ pratipat pavasveti vāmadevyasya vāca iti rathantarasyāgriya iti bṛhataḥ sarveṣām asya sāmnāṃ pratipadā stutaṃ bhavati soma citrābhir ūtibhir iti somo vai devānāṃ citram somenaiva devānāṃ citreṇa bahur bhavati prajāyate abhi viśvāni kāvyeti viśvam evaitena kāvyam avarunddhe pavasvendo vṛṣā suta iti jane pratiṣṭhākāmaḥ pratipadaṃ kurvīta kṛdhī no yaśaso jana iti hy asyai yaśasy eva jane bhavati vṛṣā suta iti vṛṣeva vai prajanitevādhipatir iva tasyāṃ janatāyāṃ bhavati yasyām ṛdhyate vṛṣevaiva prajanitevādhipatir iva tasyāṃ janatāyāṃ bhavati yasyām ṛdhyate ya evaṃ veda sarvo ha vai jane bubhūṣate 'rātīyati viśvā apa dviṣo jahīti viśvā evaitena dviṣo 'pahate tayā pavasva dhārayeti saṃgrāmaṃ saṃyatiṣyamāṇasya pratipadaṃ kuryāt yayā gāva ihāgamañ janyāsa upa no gṛhān iti janyā vā eṣa gā ājihīrṣati yaḥ saṃgrāmaṃ saṃyatate ā janyā gā harati etām eva pratipadaṃ kurvīta saniṃ praiṣyan janyā vā eṣa gā ājihīrṣati yaḥ saniṃ praiti ā janyā gā haraty upainaṃ janyā gāvo namanti ya evaṃ veda agna āyūṃṣi pavasa ity āmayāvinaḥ pratipadaṃ kuryāt agniṃ vā etasya śarīram apyeti vāyuṃ prāṇaḥ agninā eva asya pavamānena śarīram prāṇena saṃdadhāti etām evaṃ pratipadaṃ kurvīran yeṣāṃ dīkṣitānāṃ pramīyeta apūtā iva vā ete 'medhyā manyante yeṣāṃ dīkṣitānāṃ pramīyate agninaivainān pavamānena pūtān medhyān karoti etām eva pratipadaṃ kurvīta brahmavarcasakāmaḥ agnir vai devānāṃ brahmā agninaiva devānāṃ brahmaṇā varcasī bhavati etām eva pratipadaṃ kurvītābhicaran agnir vai devānāṃ brahmā agninaiva devānāṃ brahmaṇā yaṃ dveṣṭi taṃ stṛṇute etām eva pratipadaṃ kurvītānnādyakāmaḥ ā suvorjam iṣaṃ ca na iti hy asyā iṣaṃ caivaitenorjaṃ cāvarunddhe etām eva pratipadaṃ kurvītābhicaryamāṇaḥ yo vā abhicarati yo 'bhidāsati yaḥ pāpaṃ kāmayate sa vai ducchunaḥ āre bādhasva ducchunām ity ārād evaitena dviṣantaṃ pāpmānaṃ bhrātṛvyam avāñcam apabādhate davidyutatyā ruceti brahmavarcasakāmaḥ pratipadaṃ kurvīta davidyutatī vai gāyatrī gāyatrī brahmavarcasam ojo vīryaṃ triṣṭup prajananaṃ jagatī brahmavarcasy ojasvī vīryavān pra prajayā paśubhir jāyate ya evaṃ veda pariṣṭobhantyā kṛpā somāḥ śukrā gavāśira iti yajño vai somāḥ śukrāḥ paśavo gavāśiraḥ yajñaṃ caivaitena paśūṃś cāvarunddhe asya pratnām anu dyutam iti pratipadaṃ kurvīta yasya pitā vā pitāmaho vā śreyān syād athātmanā pāpīyān iva manyeta yaivāsya pitryā paitāmahī śrīs tām evāśnute śukraṃ duduhre ahraya iti yajño vai śukraḥ paśavo 'hrayaḥ yajñaṃ caivaitena paśūṃś cāvarunddhe payaḥ sahasrasām ṛṣim iti payasvān eva bhavaty āsya sahasrasā vīro jāyate ete asṛgram indava iti bahūnāṃ saṃyajamānānāṃ pratipadaṃ kuryāt eta eta ity evaināñ jyaiṣṭhyāya śraiṣṭhyāyābhivadati chandasaivainān rūpiṇā samāvadbhājaḥ karoti samāvaty enān yajñasyāśīr āgacchati prajāpatir yat prajā asṛjata tā etayaiva pratipadāsṛjata eta ity eva devān asṛjata asṛgram iti manuṣyān indava iti pitṝṃs tiraḥ pavitram iti grahān āśava iti stomān viśvānīty ukthāny abhi saubhagety evainā jātāḥ saubhāgyenābhyānak prajāpatir eva bhūtaḥ prajāḥ sṛjate ya evaṃ vidvān etayā pratipadodgāyati atho hainās tat saubhāgyenaivābhyānakti asṛkṣata pra vājina iti trayāṇāṃ saṃyajamānānāṃ pratipadaṃ kuryāt chandasaivainān rūpiṇā samāvadbhājaḥ karoti samāvaty enān yajñasyāśīr āgacchati gavyā somāso aśvayeti goaśvam evaibhya etenāvarunddhe śukrāso vīrayāśava iti yajño vai śukraḥ prajā vīraḥ yajñaṃ caivaibhya etena prajāṃ cāvarunddhe yuvaṃ hi sthaḥ svaḥpatī iti dvayoḥ saṃyajamānayoḥ pratipadaṃ kuryāt chandasaivainau rūpiṇā samāvadbhājau karoti samāvaty enau yajñasyāśīr āgacchati indraś ca soma gopatī īśānā pipyataṃ dhiya iti indraś ca vai somaś cākāmayetāṃ sarvāsāṃ prajānām aiśvaryam ādhipatyam aśnuvīvahīti tāv etāṃ pratipadam apaśyatām tayāstuvātām tato vai tau sarvāsāṃ prajānām aiśvaryam ādhipatyam āśnuvātām aśnute ha vai svānām aiśvaryam ādhipatyam etayā pratipadā tuṣṭuvānaḥ indrāyendo marutvata iti rājanyabandhoḥ pratipadaṃ kuryāt aindro vai rājanyaḥ mārutīr viśaḥ kṣatrāyaiva tad viśam anuvartmānaṃ kurvanti tasmāt kṣatrasya viḍ anuvartmā yo jināti na jīyata iti vā jināty eva na jīyate hanti śatrum abhītyeti anyatoghāty evābhītya śatruṃ hanti nainaṃ śatruḥ pratyudyāmī bhavati sa pavasva sahasrajid iti yo vai sarvaṃ jayati vijayate sa sarvajit sarvam eva jayati vijayata etayā pratipadā tuṣṭuvānaḥ apaghnan pavate mṛdha ity abhiśasyamānasya pratipadaṃ kuryāt mṛdho vā etam ajuṣṭāḥ sacante yam abhiśaṃsanti apa pāpīr mṛdho hate apa somo arāvṇa iti arāvāṇa iva hy etaṃ sacante yam abhiśaṃsanti gacchann indrasya niṣkṛtam iti anindriyo vā eṣo 'padevo bhavati yam abhiśaṃsanti indriyāvantam evainam etena sadevaṃ kurvanti āgnāvāruṇīm āmayāvino jyogāmayāvinaḥ pratipadaṃ kuryāt agninā vā eṣa varuṇena gṛhīto bhavati ya āmayāvī jyogāmayāvī agninaivainam āgneyān muñcanti varuṇena vāruṇāt yasyāṃ varṣīyasyām ṛci hrasīyo hrasīyasyāṃ vā varṣīyas tām ānāyakāmaḥ pratipadaṃ kurvīta varṣīyasā vā eṣa hrasīyaḥ prepsatīti hrasīyasā vā varṣīyaḥ pra hrasīyasā varṣīya āpnoti ya evaṃ veda eṣa devo amartya iti pratipadaṃ kurvīta yaḥ kāmayetāham evaikadhā śreṣṭhaḥ svānāṃ syāṃ rucam aśnuvīyeti eṣa eṣa ity evaināñ jyaiṣṭhyāya śraiṣṭhyāyābhivadati ekadhaiva śreṣṭhaḥ svānāṃ bhavati rucam aśnute īśvaro ha tv asyāparaḥ prajāyām etādṛṅ vīro 'nājanitoḥ eṣa eva nāto 'nya itīva hy enaṃ vāg abhivadati tad u tvai tan na tathā devo amartya iti vā āha adevaś ca ha vai sa martyaś ca yasya vīrasya sato vīro vīryavān nājāyate atha ha vai sa eva devaḥ so 'martyo yasya vīrasya sato vīro vīryavān ājāyate ā hāsya vīrasya sato vīro vīryavāñ jāyate saṃdhīyate prajayā na vyavacchidyate deva asurāḥ aspardhanta te devāḥ vajram kṣura pavim asṛjanta puruṣam eva tam asurān abhyavṛñjan saḥ asurān apopya devān abhyāvartata tasmāt devāḥ abibhayuḥ tam abhipadya tredhā samaśṛṇan sa tredhā saṃśīrṇaḥ ud eva atiṣṭhat tam ārabhya paryaikṣanta tasmin devatāḥ chandāṃsi puruṣe praviṣṭāḥ apaśyan te abruvan devatāḥ vai chandāṃsi imā asmin puruṣe praviṣṭāḥ asmin vai ayam loke puṇyam jīvitvā iṣṭāpūrtena tapasā sukṛtena asmān anvāgamiṣyati iti te vai tathā karavāma iti abruvan yathā naḥ na anvāgacchāt iti tasmai vai pāpmānam anvavadadhāma iti tasmai etam pāpmānam anvavādadhuḥ svapnam tandrīm manyum aśanayām akṣa kāmyām strī kāmyām iti ete ha vai pāpmānaḥ puruṣam asmin loke sacante yaḥ etat agne tīrtvā asmin loke sādhu cikīrṣāt tam tvam asmin loke dhīpsatāt iti agnim asmin loke adadhuḥ vāyum antarikṣe ādityam divi ugradevaḥ ha sma āha rājaniḥ na aham manuṣyāya arātīyāmi yān asmai trīn devānām śreṣṭhān arātīyataḥ aśṛṇom arātītam arātītam hi eva tasmai yasmai etāḥ devatāḥ arātīyanti iti atha u ha asmai etāḥ devatāḥ na arātīyanti yaḥ evam veda atha u ha tam eva dhīpsanti yaḥ evam vidvāṃsam dhīpsati iti te devāḥ abruvan yāḥ eva imāḥ devatāḥ chandāṃsi puruṣe praviṣṭāḥ etābhiḥ eva asurān dhūrvāma eva iti teṣām prāṇam eva gāyatryā āvṛñjata cakṣuḥ triṣṭubhā śrotram jagatyā vācam anuṣṭubhā asmāt eva enān lokāt gāyatryā antarāyan antarikṣāt triṣṭubhā amuṣmāt jagatyā paśubhyaḥ anuṣṭubhā tān sarvasmāt eva antarāyan tatas vai devāḥ abhavan para asurāḥ bhavati yat devāḥ asurān adhūrvan tat dhurām dhūstvam dhūrvati dviṣantam bhrātṛvyam yaḥ evam veda prajāpatiḥ yat prajāḥ asṛjata tāḥ dhūrbhiḥ eva asṛjata retaḥ prāṇam gāyatryā samairayat cakṣuḥ triṣṭubhā śrotram jagatyā vācam anuṣṭubhā ātmānam eva paṅktyā pratyupādadhāt prajāpatiḥ eva bhūtaḥ prajāḥ sṛjate yaḥ evam vidvān dhūrbhiḥ udgāyati retasyāṃ gāyati retas tat siñcati saṃtatam iva gāyati saṃtatam iva vai retaḥ parokṣam iva gāyati parokṣam iva vai retaḥ narcam upaspṛśet yad ṛcam upaspṛśed reto vicchindyāt tryudāsāṃ gāyati prāṇam eva prathamenodāsena parigṛhṇāty apānaṃ dvitīyena vyānaṃ tṛtīyena tryudāsāṃ gāyati ātmānam eva prathamenodāsena parigṛhṇāti jāyāṃ dvitīyena prajāṃ tṛtīyena tryudāsāṃ gāyati imam eva lokaṃ prathamenodāsenābhyārohaty antarikṣaṃ dvitīyenāmuṃ tṛtīyena sa yo haivaṃ vidvāṃs tryudāsāṃ gāyaty abhi ha bhrātṛvyalokāya vijayate sa yo bhrātṛvyalokaṃ cichitsed dvyudāsām eva gāyet oṣam asya dviṣan bhrātṛvyaḥ parābhavati śriyam ātmanāśnute īśvaro ha tu pramāyuko bhavitoḥ prāṇebhyo hy eti tryudāsāyai sa tathaiva cikīrṣed yathā sarvam āyur iyāt anyena bhrātṛvyalokaṃ cichitset tryudāsām eva gāyen na hiṃkuryāt yaddhiṃkuryād vajreṇa hiṃkāreṇa reto vicchindyāt tad āhur hiṃkāreṇa vai prajāpatiḥ prajābhyo 'nnādyam asṛjata yan na hiṃkuryād aśanāyukāḥ prajāḥ syuḥ hiṃkuryād evety abhāyi dāyivaṃ o yā hiṃ kṣate bhūr iti yan na hiṃkāraṃ visṛjati tena na reto vicchinatti na hiṃkāram antaretīti tad u vā āhur mradīya iva vā ato reto dāruṇatara iva hiṃkāraḥ api vainad vālena vicchindyāt hiṃkārasyaiva kāle hiṃkāraṃ manasā dhyāyet tan na reto vicchinatti na hiṃkāram antaretīti bhūr iti nidhanaṃ karoti prajāpatir yad agre vyāharat sa bhūr ity eva vyāharat sa imām asṛjata sa yad bhūr iti nidhanaṃ karoty asyām evaitad retaḥ pratiṣṭhāpayati atho enat tad bhūtim eva gamayati gāyatrīṃ gāyati prāṇo vai gāyatrī tasyai dve akṣare vyatiṣajati prāṇāpānāv eva tad vyatiṣajati tasmāt prāṇāpānau vyatiṣaktau prajā anusaṃcarata ā ca parā cāyātayāmānau sad iti nidhanaṃ karoti prāṇo vai sat prāṇa eva tat pratitiṣṭhati triṣṭubhaṃ gāyati cakṣur vai triṣṭup tasyai dve akṣare dyotayati cakṣuṣī eva tad dadhāti tasmād yukte iva cakṣuṣī jyotir iti nidhanaṃ karoti cakṣur vai jyotiḥ cakṣuṣy eva tat pratitiṣṭhati jagatīṃ gāyati śrotraṃ vai jagatī tasyai catvāry akṣarāṇi dyotayati śrotram eva tad dadhāti śrotre dve pariśravaṇe dve tasmāt samānatra san sarvā anudiśaḥ śṛṇoti api parāṅ yan paścād vadataḥ śṛṇoti iḍeti nidhanaṃ karoti paśavo vā iḍā paśuṣv eva tat pratitiṣṭhati anuṣṭubhaṃ gāyati vāg vā anuṣṭup tām arvācīm abhinudan gāyati vāco 'napakramāya yat parācīm apanudan gāyed vācaṃ pradhamed vāg asmād apakrāmukā syāt tāṃ yad arvācīm abhinudan gāyaty ātmann eva tad vācaṃ pratiṣṭhāpayati tasyai niruktaṃ cāniruktaṃ ca pade gāyati niruktena vai vāco bhuñjate 'niruktam asyā upajīvanīyam bhuṅkte vācopa caināṃ jīvati ya evaṃ veda sa yan niruktam eva gāyed vadeyur eva prajā na tūṣṇīm āsīran atha yad aniruktaṃ gāyet tūṣṇīm eva prajā āsīran na vadeyuḥ yasmān niruktaṃ cāniruktaṃ ca pade gāyati tasmāt prajā vadanti ca tūṣṇīṃ cāsate vāg iti nidhanaṃ karoti vāg vai brahma vācy eva tad brahman pratitiṣṭhati paṅktiṃ gāyati ṛtavo vai paṅktiḥ tasyai ṣaḍ akṣarāṇi dyotayati ṣaḍ vā ṛtavaḥ ṛtuṣv eva tat pratitiṣṭhati tad āhuḥ samadam iva vā etac chandobhyaḥ kurvanti yad gāyatre sati prātassavane sarvāṇi chandāṃsy abhigīyante yodhukāḥ prajā bhavantīti sa yaḥ kāmayeta śāntāḥ prajā edherann iti na dhuro vigāyet apaśīrṣāṇaṃ tu yajñaṃ yajamānasya kuryād anṛtena dakṣiṇāḥ pratigṛhṇīyāt brahma maiva karad iti vai yajamāno dakṣiṇā dadāti sa tathaiva cikīrṣed yathā nāpaśīrṣāṇaṃ yajñaṃ yajamānasya kuryān nānṛtena dakṣiṇāḥ pratigṛhṇīyāt vy eva gāyet yas tvā enā vijigāsan na śaknoti vigātum ārtim ārcchati yadi retasyāṃ na śaknoti vigātum aretaska ātmanā bhavaty aretaskā garbhā jāyante yadi gāyatrīṃ na śaknoti vigātuṃ pramāyuka ātmanā bhavati mṛtā garbhā jāyante yadi triṣṭubhaṃ na śaknoti vigātum andha ātmanā bhavaty andhā garbhā jāyante yadi jagatīṃ na śaknoti vigātuṃ badhira ātmanā bhavati badhirā garbhā jāyante yady anuṣṭubhaṃ na śaknoti vigātum ajihva ātmanā bhavaty ajihvā garbhā jāyante yadi paṅktiṃ na śaknoti vigātum ṛtavo lubhyanti sa ya enā nāśaṃseta vigātuṃ parokṣeṇaivaināḥ sa rūpeṇa gāyet ubhayena tvāva retasyā gīyate gāyatryāṃ prastutāyāṃ gāyatram eva gāyan pṛthivīṃ manasā gacchet prāṇyāpānyāt sad iti nidhanaṃ karoti parokṣeṇaivaināṃ tad rūpeṇa gāyati triṣṭubhi prastutāyāṃ gāyatram eva gāyann antarikṣaṃ manasā gacchet didṛkṣetaivākṣibhyām jyotir iti nidhanaṃ karoti parokṣeṇaivaināṃ tad rūpeṇa gāyati jagatyāṃ prastutāyāṃ gāyatram eva gāyan diśaḥ paśūn manasā gacchet śuśrūṣetaiva karṇābhyām iḍeti nidhanaṃ karoti parokṣeṇaivaināṃ tad rūpeṇa gāyati anuṣṭubhi prastutāyāṃ gāyatram eva gāyan divaṃ manasā gacchet vācā gāyan vāg iti nidhanaṃ karoti parokṣeṇaivaināṃ tad rūpeṇa gāyati paṅktyāṃ prastutāyāṃ gāyatram eva gāyann ṛtūn manasā gacchet parokṣeṇaivaināṃ tad rūpeṇa gāyati oṣam evaitad uttamaṃ tṛcaṃ gāyati prajanano vā eṣa tṛcaḥ oṣam eva prajayā paśubhiḥ prajāyate ya evaṃ veda prajāpatir yat prajā asṛjata tā etenaiva tṛcenāsṛjata pavamānasya te kave vājin sargā asṛkṣateti sargaśa evāsṛjata asṛgraṃ vāre avyaya iti cāsṛjata tāsāṃ sṛṣṭānāṃ parāvāpād abibhet sa etām uttamāṃ samudravatīm apaśyat tayainā acchā samudram indava ity eva samudreṇa samantaṃ pariṇyadadhāt tā asya na paropyanta nāsya vittaṃ paropyate ya evaṃ veda agmann ṛtasya yonim eti gṛhā ha vā ṛtasya yoniḥ etasya ha vā idam akṣarasya krator jātāḥ prajā gacchanti cā ca gacchanti devāsurā vā eṣu lokeṣv aspardhantāsmin bhuvane te devā akāmayantemān lokāñ jayema jayemāsurān spardhāṃ bhrātṛvyān iti ta etāny ājyāni stotrāṇy apaśyan tair astuvata tair imān lokān ājayan imam eva lokam āgneyenājayann antarikṣaṃ maitrāvaruṇenāmum aindreṇa diśa evaindrāgnena tad yad imān lokān ājayaṃs tad ājyānām ājyatvam emān lokāñ jayati jayati spardhāṃ dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ ya evaṃ veda te devā abruvan vīmāni bhajāmahā iti teṣāṃ ha vibhāge na samapādayan te 'bruvann ājim eṣām ayāma giriṃ kāṣṭhāṃ kṛtveti yad abruvann ājim eṣām ayāmeti tad eṣāṃ dvitīyam ājyatvam yad u giriṃ kāṣṭhām akurvaṃs tasmād asau giriḥ kāṣṭho nāma teṣāṃ paccho 'sṛjyanta teṣām agniḥ prathama udajayad atha mitrāvaruṇāv athendraḥ athaikam anujjitam āsīt tad indro 'ved agnir vāvedam ujjeṣyatīti so 'bravīd agne yatara āvayor idam ujjayāt tan nau sahāsad iti tatheti tad agnir udajayat tad enayoḥ sahābhavad adhyardham anyasya stotram adhyardham anyasya aindrāgno yajñaḥ sa ya evam etā devānām ujjitīr veda yatra kāmayata ud iha jayeyam ity ut tatra jayati tad āhur yad ājyāni sarvāṇi samānanidhanāni kenājāmi kriyanta iti nānādevatyānīti brūyāt tenājāmīti atho yan nānārūpāṇīti brūyāt teno eveti te vā ete paśava eva yad ājyāny antaḥsadasaṃ stuvanti tasmād grāmyāḥ paśavo 'ntar grāme nyokasaḥ parācīṣu punarabhyāvartam tasmād grāmyāḥ paśavaḥ parāñcaḥ prātaḥ prerate te sāyaṃ samāvartante nānārūpāsu stuvanti tasmād grāmyāḥ paśavo nānārūpāḥ nānādevatyāsu stuvanti tasmād grāmyāḥ paśavo nānānaṃ yathāyathaṃ sāyaṃ gṛhān abhyupāyanti devāsurāḥ saṃyattā jyoṅ na vyajayanta teṣv asureṣv idaṃ sarvam āsīt athaikam evākṣaraṃ deveṣv āsīd vāg eva so 'gnir abravīd ahaṃ vā idam adarśaṃ yathedaṃ jeṣyāmīti tad vai brūhīty abruvan so 'bravīd akṣareṇaivedaṃ sarvaṃ saṃnidhāya dhurādhuram āsajāmeti yad abravīd akṣareṇaivedaṃ sarvaṃ saṃnidhāya dhurādhuram āsajāmeti tad ājyadhurām ājyadhūstvam te 'kṣareṇaivedaṃ sarvaṃ saṃnidhāya dhurādhuram āsajan tān ajayan jayati spardhāṃ dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ ya evaṃ veda sa yadītarā dhuro vigāyed vy evājyadhuro gāyet sa yo haivaṃ vidvān saṃgrāmayoḥ saṃnihitayor brūyād akṣareṇa tvā saṃnidadhāmīti paraṃ grāmaṃ sa haiva taṃ grāmaṃ jayati atho yasminn evaṃvid grāme bhavati sa u haiva taṃ grāmaṃ jayati te devā abruvan vīmāni bhajāmahā iti teṣāṃ vibhāge na samapādayan te 'bruvann ājim eṣām ayāma giriṃ kāṣṭhāṃ kṛtveti yad abruvann ājim eṣām ayāmeti tad eṣāṃ dvitīyam ājyatvam yad u giriṃ kāṣṭhām akurvaṃs tasmād asau giriḥ kāṣṭho nāma teṣāṃ sakṛd eva sarveṣām asṛjyanta teṣām agnir evodajayat tasyāpagamanam agatasyākṣo 'cchidyata tasya rathacakraṃ patitvā kṛṣṇāḍikāṃ kośāntena paryavartata tam abruvann īkṣitvānnādo vā ayaṃ śreṣṭho bhaviṣyati pāpmā vā asya paryavartīti sa yo haivaṃ vidvān parivartayate 'nnāda eva śreṣṭhaḥ svānāṃ bhavati atho hāsya taṃ pāpmānam eva parivartayanti so 'gnir ujjitya prādravat tam indro 'bravīt saha nāv astv iti nety abravīt yad vā eko gṛhyāṇāṃ vindate sarveṣāṃ vai tat saha bhavati sahaiva nāv astv iti nety evābravīt sa vai mābhi cid avekṣasveti tam abhyavaikṣata so 'bravīt sāntvāya mābhyavaikṣiṣṭhāḥ saha nāv abhūd iti yaṃ yaṃ nv evāham abhyavekṣiṣya ity abravīt tena tenaiva me saha bhaviṣyatīti nety evābravīt sāntvāya vai māṃ tvam etad abhyavaikṣiṣṭhāḥ sahaiva nāv abhūd iti tau vai pṛcchāvahā iti tau prajāpatāv apṛcchetām sa prajāpatir abravīt sāntvāya vai tvam etam abhyavaikṣiṣṭhāḥ sahaiva vām abhūd iti tatheti tad enayoḥ sahābhavad adhyardham anyasya stotram adhyardham anyasya aindrāgno yajñaḥ tau mitrāvaruṇau prāṇāpānau paśubhyo 'pākrāmatām anuvī manyamānau nāvābhyām anuvībhyāṃ paśavaḥ prāṇiṣyantīti te paśavo 'prāṇanta ādhmāyamānā aśerata tad ābhyām ācakṣatāpa mitrāvaruṇau prāṇāpānau paśubhyo 'kramiṣṭāṃ ta ime 'prāṇanta ādhmāyamānāḥ śerata iti tāv ādrutyābrūtāṃ prāṇantu nau yuvābhyāṃ paśava iti nāvābhyām anuvībhyām ity abrūtām tābhyām etan maitrāvaruṇam ājyam avākalpayan tato vai tābhyāṃ paśavaḥ prāṇan sa ya evam etām agner ujjitiṃ veda yatra kāmayata ud iha jayeyam ity ut tatra jayati ya u evaitām indrasyārdhitāṃ veda yatra kāmayate 'rdhī ha syām ity ardhī tatra bhavati ya u evaitāṃ mitrāvaruṇayoḥ kﾱptiṃ veda yatra kāmayate 'va ma iha kalpayatety avāsmai tatra kalpate tāni vā etāny aindrāgnāny eva sarvāṇi yad ājyāni āgneyīṣu stuvanti tenāgneyam gāyatrī chandas tenāgneyam pañcadaśaḥ stomas tenaindram tad etad aindrāgnam eva maitrāvaruṇīṣu stuvanti tena maitrāvaruṇam gāyatrī chandas tenāgneyam pañcadaśaḥ stomas tenaindram tad etad aindrāgnam evaindrīṣu stuvanti tenaindram gāyatrī chandas tenāgneyam pañcadaśaḥ stomas tenaindram tad etad aindrāgnam evaindrāgnīṣu stuvanti tenaindrāgnam gāyatrī chandas tenāgneyam pañcadaśaḥ stomas tenaindram tad etad aindrāgnam eva indrāgnī yajñasya devatā svāyām evaitad devatāyāṃ prātassavane yajñaṃ pratiṣṭhāpayanti prajāpatiḥ prajā asṛjata tā aprāṇā asṛjata tābhya etenaiva sāmnā prāṇam adadhāt prāṇo vai gāyatram sarvam āyur eti ya evaṃ veda tāḥ prāṇaṃ vividānā rakṣāṃsy anvasacanta tā etad eva sāma gāyann atrāyata yad gāyann atrāyata tad gāyatrasya gāyatratvam trāyata enaṃ sarvasmāt pāpmano ya evaṃ veda tad ūrdhvam iva geyam ūrdhvo vai svargo lokaḥ svargasyaiva lokasya samaṣṭyai tryāvṛd geyam trayo vā ime lokā eṣāṃ lokānām āptyai tryudāsaṃ geyam trayo vai prāṇāpānavyānās teṣāṃ saṃtatyai sam asmai prāṇāpānavyānās tāyante ya evaṃ veda tryāvṛd geyam trayo vā ime lokā eṣāṃ lokānāṃ saṃtatyai sam asmā ime lokās tāyante ya evaṃ veda pitṛdevatyaṃ tv asya nopagantavā ity āhuḥ etaddha vā asya pitṛdevatyaṃ yat tāntīkaroti yadi sāmi tāmyen madhya ṛco 'vānyāt prāṇo vā ṛk prāṇo gāyatram prāṇasyaitan madhye prāṇaṃ samānayate yady ṛca iyāt prāṇāpānavyānān gāyet prāṇa iti dve akṣare apāna iti trīṇi vyāna iti trīṇi tad aṣṭau sampadyante aṣṭākṣarā gāyatrī tena gāyatryai naiti sāmno 'ntar araṇyaṃ nāvetyam yo ha vai sāmno 'ntar araṇyam avaiti sarvajyāniṃ vā jīyate pra vā mīyate etaddha vai sāmno 'ntar araṇyaṃ yat prastutam anabhisvaritam ādīyate svareṇa sampādyodgāyet etad vai sāmnaḥ svaṃ yat svaraḥ svenaivainat tat samardhayati etad vai sāmno 'nnādyaṃ yat svaraḥ annādyenaivainat tat samardhayati etad vai sāmna āyatanaṃ yat svaraḥ āyatanenaivainat tat samardhayati etad vai sāmnaḥ priyaṃ dhāma yat svaraḥ priyeṇaivainat tad dhāmnā samardhayati devān vai yajñasyāhutir nāgacchat sa prajāpatir aikṣata kathaṃ nu devān yajñasyāhutir gacched iti sa ete dve akṣare gāyatryā udakhidat sa eva dvyakṣaro vaṣaṭkāro 'bhavat tato vai devān yajñasyāhutir agacchat tad annaṃ vai vaṣaṭkāraḥ atty annaṃ ya evaṃ veda indro vṛtrāya vajram udayacchat tasyaite akṣare cakrāv āstām vajro vā eṣa ya ete nispṛśed vajraṃ nispṛśet yo vai dugdhād dugdham upaiti na sa āpyāyate atha yo 'dugdhād dugdham upaiti sa āpyāyate dugdhād vā eṣa dugdham upaiti ya ete akṣare upaiti tasmād ete akṣare nopetye yasya vai sarvā gāyatrī gīyate sarvam asya gṛhe 'dhigamyate yasyonā gīyata īśvaro rūkṣo bhavitoḥ anyatarad akṣaram avagṛhya vācaṃ caturviṃśīm upeyāt nāsyonā gāyatrī gīyate ni ca spṛśati na ca yo vā aṃśum ekākṣaraṃ vedānnāda eva śreṣṭhaḥ svānāṃ bhavati atho ha sa eva tasyai janatāyā udgāyati vāg vā aṃśur ekākṣaraḥ tad eva gāyatram gāyatryai prastutāyai yad āder uttaram akṣaraṃ sa sthāṇuḥ yas tad udgāyann ārabhate sthāṇum ārabhate ya u enan nirharati gāyatrīṃ chidrāṃ karoti gāyatrīṃ chidrām anu yajñaḥ sravati yajñam anu yajamāno yajamānam anu prajāḥ sadhryaśvo ha smāha taigmāyudhiḥ ka u svid adya rasadihāv urasi nimradiṣyata iti ete ha vai rasadihau ye ete gāyatryā uttame akṣare yas te udgāyann ārabhate rasadihāv urasi nimradate ya u ene nirharati gāyatrīṃ chidrāṃ karoti gāyatrīṃ chidrām anu yajñaḥ sravati yajñam anu yajamāno yajamānam anu prajāḥ tāni sarvāṇy akṣarāṇy uddhṛtya vācaṃ dadhyāt vāg vai brahma tad yathā carmaṇā kūdīkaṇṭakān prāvṛtyātīyād evam evaitad vācā brahmaṇā yajñasthāṇuṃ pramṛdya svasty atikrāmati nārtim ārcchati ava vā etat pratihartā sāmnaś chidyate yad gāyatrasya na pratiharati prastūyamānaṃ manasā pratihiṃkuryāt apānya vāg iti brūyāt tathā sāmno nāvacchidyate nārtim ārcchati yo vā akṣaram aṃśumad veda vahanty enam aṃśumatīḥ saṃyuktāḥ vāg vā akṣaram tasyai prāṇa evāṃśuḥ vahanty enam aṃśumatīḥ saṃyuktā ya evaṃ veda marutvatīḥ pratipado bhavanti marutvantaṃ grahaṃ gṛhṇanti marutvān vā indro vṛtram ahan vārtrahatyāya uccā te jātam andhasety andhasvatīr bhavanti ahar vā andhaḥ ahna evārambhaḥ yajño vā andhaḥ yajñasyaivārambhaḥ trīṇi yajñe 'ndhāṃsīti ha sma pūrve brāhmaṇā mīmāṃsanta uccā te jātam andhasā vasor mandānam andhasaḥ purojitī vo andhasa iti trayaḥ paśuṣu bhogāḥ prātar madhyaṃdine sāyam tān evaitenāvarunddhe imau vai lokau saha santau vyaitām tayor na kiṃcana samapatat te devamanuṣyā āśanāyan itaḥpradānāddhi devā jīvanty amutaḥpradānān manuṣyāḥ sa etāḥ prajāpatir ṛco 'paśyad uccā te jātam andhaseti sa ud ity eveto devebhyo havyam avahat divi sad bhūmy ā dada ity amuto vṛṣṭim ācyāvayat tāv imau lokau savāsināv akarot tāv asmai kāmam apinvātām kāmam asmā imau lokau pinvāte ya evaṃ veda tāsu gāyatram uktabrāhmaṇam athāmahīyavam prajāpatiḥ prajā asṛjata tā anaśanā asṛjata tā aśanāyantīr anyānyām ādan sa prajāpatir aikṣata kathaṃ nu ma imāḥ prajā nāśanāyeyur iti sa etat sāmāpaśyat tenābhyo 'nnādyaṃ prāyacchad varṣam evāpanidhanena tābhyo 'varṣad eva nodagṛhṇāt sa etan nidhanam apaśyat tad upait tata ābhya udagṛhṇāt etasya ha vā idaṃ sāmnaḥ krator varṣati ca parjanya uc ca gṛhṇāti sa yo vṛṣṭikāmaḥ syād etenaivāpanidhanena stuvīta varṣuko hāsmai parjanyo bhavati sa yady atīva varṣed etad eva nidhanam upeyāt ud ahāsmai gṛhṇāti varṣati ca hāsmai parjanya uc ca gṛhṇāti ya evaṃ veda tā yad enaṃ prajāḥ suhitā āśitā āmahīyanta tad āmahīyavasyāmahīyavatvam ainaṃ bhāryāḥ suhitāḥ suhitaṃ mahīyante ya evaṃ veda tā enam annaṃ vividānā nāpācāyan sadhamādam ivaivāsan annaṃ hi śrīḥ so 'śocat sa nāmahīyata sa aikṣata kathaṃ nv imā ahaṃ prajāḥ sṛjeya tā mā sṛṣṭā nāpacāyeyur iti sa etat sāmāpaśyat tenāstuta sa stauṣa ity eva nidhanam upait tā atoṣayat tā asya vaśam āyan toṣayati dviṣato bhrātṛvyān vaśam asya svā āyanti ya evaṃ veda sa yad āmahīyamānā apaśyat tad āmahīyavasyāmahīyavatvam yad v evainā vaśe kṛtvāmahīyata tad v evāmahīyavasyāmahīyavatvam ā svān vaśe kṛtvā mahīyate ya evaṃ veda tad ye 'sya svā avaśīkṛtā iva syur etad evaiṣāṃ madhya āsīno 'dhīyīta vaśa evainān kurute uttarakuravo hāhur avaṣaṭkṛtasyaiva somasya kurupañcālā bhakṣayantīti ekaikasyai devatāyai hotā vaṣaṭkaroti sarvābhya udgātā sarvadevatyo hy udgātā āmahīyavasya nidhanena vaṣaṭkuryād iti vaṣaṭkṛtasyaiva somasya bhakṣayanti tad u ha smāha mārjaḥ śailano bhrātṛvyān vāva nidhanena toṣayatīti purastād eva nidhanasya vaṣaṭkuryād vauṣaḍ bhūmī o dadā iti vaṣaṭkṛtasyaiva somasya bhakṣayati yo vai yajñasyodhar veda duhe yajñam pavamāno vāva yajñaḥ tasya gāyatry evodhaḥ gāyatrīṃ caturṛcāṃ kuryāt yajñasyaiva tad ūdhar dadhāti duhe yajñam yo vai yajñasya pratiṣṭhāṃ veda prati yajñaṃ sthāpayati praty ātmanā tiṣṭhati pavamāno vāva yajñaḥ tasya gāyatry eva pratiṣṭhā gāyatrīṃ caturṛcāṃ kuryāt yajñasyaiva tat pratiṣṭhāṃ dadhāti prati yajñaṃ sthāpayati praty ātmanā tiṣṭhati uccā te jātam andhasā asya pratnām anu dyutam enā viśvāny arya ety etāsu gāyatraṃ kuryāt tāsv āmahīyavam sa yad dhāyyāṃ caturthīṃ dadhāti tena caturṛcaṃ bhavati pratitiṣṭhatībhiḥ prati yajñaṃ sthāpayati praty ātmanā tiṣṭhati trīṇi ha vai chandāṃsi yajñaṃ vahanti gāyatrī triṣṭub jagatī tad eṣānuṣṭub āntād anvāyattā tayā devāḥ svargaṃ lokam ajigāṃsan tayā na vyāpnuvan tasyāṃ catuṣpadaḥ paśūn upādadhur gāṃ cāśvaṃ cājāṃ cāviṃ ca tayā vyāpnuvan te 'bruvan svargaṃ lokaṃ gatvā bṛhatī vā iyam abhūd yayedaṃ vyāpāmeti tad eva bṛhatyai bṛhatītvam na tataḥ purā bṛhatī nāma chanda āsa sā vā eṣā paśava eva yad bṛhatī yena nidhanam upayanti tena prastauti teno eva punar ādim ādatte tasmāt paśavo yata eva prajāyante tataḥ sambhavanti te tata eva punaḥ prajāyante na bṛhatyā vaṣaṭkuryāt paśūnām apravargāya yad bṛhatyā vaṣaṭkuryād vajreṇa vaṣaṭkāreṇa paśūn pravṛñjyāt devā vā asurān hatvāpūtā ivāmedhyā amanyanta te 'kāmayanta pūtā medhyāḥ śṛtāḥ syāma gacchema svargaṃ lokam iti ta etā ṛco 'paśyan tābhir apunata punānaḥ soma dhārayāpo vasāno arṣasīti āpo vai pavitram adbhir evāpunata ā ratnadhā yonim ṛtasya sīdasīti antarikṣaṃ vā ṛtam antarikṣam evaitenātyāyan utso devo hiraṇyayeti asau vai loka utso devaḥ amum evaitena lokam upāsīdan tato vai te pūtā medhyāḥ śṛtā abhavann agacchan svargaṃ lokam pūto medhyaḥ śṛto bhavati gacchati svargaṃ lokam etābhir ṛgbhis tuṣṭuvānaḥ tāsu rauravam agnir vai rurur etat sāmāpaśyat yad agnī rurur etat sāmāpaśyat tad rauravasya rauravatvam rūra itivṛddhaḥ paśukāmas tapo 'tapyata sa etat sāmāpaśyat tenāstuta sa etām iḍām upait paśavo vā iḍā tato vai sa paśūn avārunddha tad etat paśavyaṃ sāma ava paśūn runddhe bahupaśur bhavati ya evaṃ veda yad u rūra itivṛddho 'paśyat tasmād v eva rauravam ity ākhyāyate atha yaudhājayam indro vai yudhājīvann etat sāmāpaśyat yad indro yudhājīvann etat sāmāpaśyat tad yaudhājayasya yaudhājayatvam ayudha iva dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ jayati ya evaṃ veda yudhājīvo vaiśvāmitraḥ pratiṣṭhākāmas tapo 'tapyata sa etat sāmāpaśyat tenāstuta tato vai sa pratyatiṣṭhat tad etat pratiṣṭhā sāma pratitiṣṭhati ya evaṃ veda yad u yudhājīvo vaiśvāmitro 'paśyat tasmād v eva yaudhājayam ity ākhyāyate yaudhājayena vai devā asurān saṃvicya rauraveṇaiṣāṃ ravamāṇānāṃ svam ādadata yaudhājayenaiva dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ saṃvicya rauraveṇāsya ravamāṇasya svam ādatte ya evaṃ veda rauraveṇa vai devā ūrdhvāḥ svargaṃ lokam ārohan tān asurā o vā ity evānvārohan tad devāḥ pratyabudhyanta ta etaṃ stobham apaśyan tenainān o hā vu vā ity avāco 'vāghnan utso devo hirā hā o hā vu vā iti bhūmispṛśa evākurvan antagatam iva sāmāsīd ūrūva svargo loka eva āyacched ūrdhvaṃ pratihārād udgātā svargasya lokasya samaṣṭyai ṇyāyā au ho vā ho iḍā iti svareṇaiva saṃtatya svargaṃ lokaṃ samaśnuta etāvanti ha khalu vai sāmāny etāvatī sāmakﾱptir etāvān u sāmabandhuḥ svāraṃ bhavati prāṇo vai svaraḥ atha nidhanavat ātmā vai nidhanam athaiḍaṃ paśavo vā iḍā prāṇam ātmānaṃ paśūṃs tān evaitat saṃdadhāti sarvayāsya sāmakﾱptyā sarveṇa sāmabandhunā stutaṃ bhavati ya evaṃ veda dve u ha vāva sāmanī stobhavac caivāstobhaṃ ca tayor yat stobhavat tat kṣatram atha yad astobhaṃ tad brahma ubhayaṃ brahma ca kṣatraṃ cāvarunddhe ya evaṃ veda atha yaudhājayaṃ triṇidhanaṃ savanānāṃ kﾱptyai pavamānena vai devebhyo 'nnādyaṃ pradīyate tan madhyenidhanaṃ bhavaty annādyasya viśeṣāya yaddhi devebhyaḥ sarvam annādyaṃ pradīyeta na tad ihānnādyaṃ pariśiṣyeta yan manuṣyāś ca paśavaś copajīveyuḥ tad yan madhyenidhanaṃ bhavaty annādyasyaiva viśeṣāya devānāṃ vā asurā yajñaveśasam acikīrṣan yāvaty etad dakṣiṇānāṃ kāle na stuvanti na śaṃsanti tad devāḥ pratyabudhyanta ta etat sāmāpaśyan tenāstuvata te prātassavanam eva prathamena nidhanena paryagṛhṇan mādhyaṃdinaṃ dvitīyena tṛtīyasavanaṃ tṛtīyena tān eva vajrān udayacchan tān eva vajrān udyatān asurā nopādhṛṣṇuvan tato vai devā abhavan parāsurāḥ bhavaty ātmanā parāsya dviṣan bhrātṛvyo bhavati ya evaṃ veda atho ha so 'kﾱpta eva pavamāno yasmin nādhi triṇidhanaṃ bhavati tad yat triṇidhanaṃ bhavati savanānām eva kﾱptyai devāsurāḥ saṃyattā jyoṅ na vyajayanta bṛhaspatir devānāṃ purohita āsīd uśanā kāvyo 'surāṇām tad yad evāvastād brahmākriyata tat parastād akriyata tat samānaṃ brahma na vyajayata teṣāṃ ha triśīrṣā gandharvo vijayasyāvet sa herṣyur āsa tasya hāpsv antar naunagaraṃ pariplavam āsa tad indro 'nvabudhyata triśīrṣā vai nau vijayasya vedeti tasya jāyām upārchad etasyaiva vijayasya kāmāya tām abravīt pṛcchatāt patiṃ ya ime devāsurāḥ saṃyattā jyog abhūvan katara eṣāṃ jeṣyantīti taddhaiva saṃvadamānāv ājagāma sa ha tad eva naumaṇḍa upaśiśleṣa jalāyukā vā tṛṇajalāyukā vā bhūtvā seyaṃ patiṃ papraccha ya ime devāsurāḥ saṃyattā jyog abhūvan katara eṣāṃ jeṣyantīti moccair iti hovāca karṇinī vai bhūmir iti tad idam apy etarhy āhur moccaiḥ karṇinī vai bhūmir iti neti hovāca brūhy eveti sa hovāca brāhmaṇāv imau samaṃ vidatur bṛhaspatir ayaṃ deveṣūśanā kāvyo 'sureṣu tau yat kurutas tat samam eva yacchati yā itara āhutīr juhoti tā itaraḥ tāḥ sametya yathāyatham eva punar viparāyanti tayor yataro yatarān upasameṣyati te jeṣyantīti taddhaivendro 'nubudhya śuko bhūtvotpapāta taṃ hānvīkṣya patantam uvāca yeṣām asau haritavarṇakaḥ patati te jeṣyantīti sa hośanasaṃ kāvyam ājagāmāsureṣu taṃ hovācarṣe kam imaṃ janaṃ vardhayasy asmākaṃ vai tvam asi vayaṃ vā tava asmān abhyupāvartasveti katheti hovāca kena mopamantrayasa iti yā imā virocanasya prāhlādeḥ kāmadughās tābhir iti tābhir ha pra tv ity eva pradudruvatuḥ tau hāsurā anvavajahrire tau hānvājagmuḥ sa hovācarṣe 'nu vai nāv ime 'surā āgmann iti sa vai tathā kurv iti hovāca yathā nāv ete nānvāgacchān iti tau haitat pratipedāte svāyudhaḥ pavate deva indur aśastihā vṛjanā rakṣamāṇaḥ pitā devānāṃ janitā sudakṣo viṣṭambho divo dharuṇaḥ pṛthivyā iti ā divo viṣṭambham ucchiśriyatuḥ taṃ haivāsurā nātīyuḥ tau hābhiḥ kāmadughābhir devān ājagmatuḥ tau hāgatau mahayāṃcakrur ṛṣir vipraḥ puraetā janānām ṛbhur dhīra uśanā kāvyena sa cid viveda nihitaṃ yad āsām apīcyaṃ guhyaṃ nāma gonām iti tā etāḥ paśavyā ṛcaḥ ava paśūn runddhe bahupaśur bhavaty etābhir ṛgbhis tuṣṭuvānaḥ tāsv auśanam uśanā vai kāvyo deveṣv amartyaṃ gandharvalokam aicchata sa etat sāmāpaśyat tenāstuta tato vai sa deveṣv amartyaṃ gandharvalokam āśnuta tad etal lokavit sāma aśnute deveṣv amartyaṃ gandharvalokam etena tuṣṭuvānaḥ yad uśanā kāvyo 'paśyat tasmād auśanam ity ākhyāyate tat svāraṃ bhavati svareṇa vai devebhyo 'ntato 'nnādyaṃ pradīyate ṛksamaṃ pavamānānte bhavati narcā sāmātirecayanti narcaṃ sāmnā tad yad iheva ceheva ca pavamāne na stuvata etasyaiva samatāyai samaṃ kﾱptyai padānusvāraṃ purastād gāyatraṃ bhavati padānusvāram upariṣṭāt pavamānānte tasmād ubhayataḥprāṇāḥ prajā ūrdhvāś cāvācīś ca dviṣāmṇī gāyatrī yo 'yam avāṅ prāṇa eṣa eva sa tasmād etena dvayaṃ prāṇena karoti bhasma ca karoti vātaṃ ca dviṣāmṇī bṛhatī yo 'yaṃ prāṅ prāṇa eṣa eva sa tasmād etena dvayaṃ prāṇena karoti retaś ca siñcati mehati ca ekasāmnī triṣṭup nābhir eva sā tasyām ekaṃ sāma tasmād etenaikam eva prāṇena karoti yad eva prāṇān udanato 'nūdaniti prajāpatir yad bṛhadrathantare asṛjata sa mana evāgre bṛhad apaśyat vācaṃ rathantaram abhivyāharat tad yad vācaṃ rathantaram abhivyāharat tasmād u rathantaraṃ pūrvaṃ yogam ānaśe atha yan mano 'gre bṛhad apaśyat tasmād u bṛhadrathantare ity ākhyāyete mano vai pūrvam atha vāk mano vai bṛhad vāg rathantaram ṛg vai rathantaraṃ sāma bṛhat brahma vai rathantaraṃ kṣatraṃ bṛhat idaṃ vai rathantaram ado bṛhat yad vā ejata iva tad rāthantaram yad upasthitaṃ tad bārhatam ye vā anyatodantāḥ paśavas te rāthantarāḥ ya ubhayatodantās te bārhatāḥ yā vai tiraścī vidyut sā rāthantarī yordhvā sā bārhatī rathantarasya mahimnaḥ saṃbhṛtya rathantareṇodgāyed yas te agnau mahimā yas te apsu rathe yas te mahimā stanayitnau ya u te vāte yas te mahimā tena saṃbhava rathantara draviṇasvan na edhīti draviṇasvad evodgātre bhavati draviṇasvad yajamānāya draviṇasvat prajābhyaḥ devāsurā aspardhanta te devā vajraṃ kṣurapavim asṛjanta puruṣam eva tam asurān abhyavṛñjan so 'surān apopya devān abhyāvartata tasmād devā abibhayuḥ tam abhipadya bṛhadrathantarayoḥ prauhan sa eṣa vajraḥ kṣurapavir bṛhadrathantarayoḥ proḍhaḥ puruṣa eva sa yaṃ dviṣyād bṛhadrathantarayor enaṃ mukhe 'pidadhyāt yadi rāthantaraḥ somaḥ syād rathantare prastute brūyān namo mātre pṛthivyai rathantara mā mā hiṃsīr iti yadi bārhataḥ somaḥ syād bṛhati prastute brūyād divaṃ pitaram upaśraye bṛhan mā mā hiṃsīr iti athānumantrayeta prāṇair amuṣya prāṇān vṛṅkṣva takṣaṇena tekṣṇīyasāyur asya prāṇān vṛṅkṣva kruddha enaṃ manyunā daṇḍena jahi dhanur enam ātatyeṣvā vidhyeti bṛhadrathantarayor evainaṃ mukhe 'pidadhāti yaṃ dveṣṭi taṃ purā saṃvatsarāt prāṇo jahāti yo vai devarathaṃ veda rathī bhavati yajño vāva devarathaḥ tasya bahiṣpavamānam eva rathamukhaṃ bṛhadrathantare aśvāv ājyāni yoktrāṇy abhīśū pavamānau pakṣasī auśanakāve āṇī naudhasakāleye bandhurādhiṣṭhānaṃ vāmadevyam upastho yajñāyajñīyam adhyāsthātā sa eṣa puruṣaḥ eṣa vai devarathaḥ rathī bhavati ya evaṃ veda yadi rāthantaraḥ somaḥ syād bṛhan nāntariyāt yadi bārhataḥ somaḥ syād rathantaraṃ nāntariyāt ho vai bṛhat ā rathantaram rathantare prastute ho ity uktvādim ādadīta bṛhad eva tad rathantarasya mukhato yunakti bṛhati prastuta ā ity uktvādim ādadīta rathantaram eva tad bṛhato mukhato yunakti asthūriṃ devarathaṃ karoti prati yajñaṃ sthāpayati praty ātmanā tiṣṭhati eṣa vāva devaratho yad rathantaram rathantare prastute pṛthivīṃ hastābhyāṃ gacched devarathasyānapavyāthāya ekam akṣaraṃ stobhati tasmād areṇāreṇa rathaḥ pratitiṣṭhann eti dve akṣare stobhati dve rathasya pakṣasī pakṣobhyām eva tad devarathaṃ pratiṣṭhāpayati trīṇy akṣarāṇi stobhati dvipād vai yajamānaḥ ātmā tṛtīyaḥ yajamāna eva tat pratitiṣṭhati atho traya ime lokāḥ tān eva tad āpnoti catvāry akṣarāṇi stobhati catasro diśaḥ catuṣpadāḥ paśavaḥ dikṣu caitat paśuṣu ca pratitiṣṭhati pañcākṣarāṇi stobhati pāṅkto yajñaḥ pāṅktāḥ paśavaḥ yajñe caiva tat paśuṣu ca pratitiṣṭhati ṣaḍ akṣarāṇi stobhati ṣaḍ vā ṛtavaḥ ṛtuṣv eva tat pratitiṣṭhati atho ṣaḍ vai chandāṃsi tāny eva tad āpnoti saptākṣarāṇi stobhati saptapadā vai śakvaryaḥ śākvarāḥ paśavaḥ paśuṣv eva tac chakvaryāṃ pratitiṣṭhati atho sapta caturuttarāṇi chandāṃsi sapta mukhyāḥ prāṇāḥ tāny eva tad āpnoti aṣṭāv akṣarāṇi stobhati aṣṭākṣarā vai gāyatrī tejo brahmavarcasaṃ gāyatrī tejasy eva tad brahmavarcase pratitiṣṭhati atho aṣṭāśapheṣv eva paśuṣu navākṣarāṇi stobhati nava vai puruṣe prāṇāḥ prāṇān evaitad dviṣato bhrātṛvyasya vṛṅkte prāṇān ātman dhatte atho trivṛta eva stomasya stotram āpnoti daśākṣarāṇi stobhati daśākṣarā virāṭ annaṃ virāṭ virājy eva tad annādye pratitiṣṭhati atho daśa prāṇāḥ tān eva tad āpnoti ekādaśākṣarāṇi stobhati ekādaśākṣarā triṣṭup indriyaṃ vīryaṃ triṣṭup indriya eva tad vīrye pratitiṣṭhati dvādaśākṣarāṇi stobhati dvādaśākṣarā vai jagatī paśavo jagatī paśuṣv eva taj jagatyāṃ pratitiṣṭhati atho dvādaśa māsāḥ tān eva tad āpnoti trayodaśākṣarāṇi stobhati ya evāsāv adhicaras trayodaśo māsas tam eva tad āpnoti caturdaśākṣarāṇi stobhati saṃvatsaro vai caturdaśaḥ saṃvatsara eva tat pratitiṣṭhati pañcadaśākṣarāṇi stobhati pañcadaśa vā ardhamāsasya rātrayaḥ ardhamāsaśa eva tat saṃvatsaram āpnoti ṣoḍaśākṣarāṇi stobhati ṣoḍaśakalo vai puruṣaḥ kalā eva tad dviṣantaṃ pāpmānaṃ bhrātṛvyam avāñcam apavahanti śriyam ātmanāśnute atho ṣoḍaśina eva stomasya stotram āpnoti saptadaśākṣarāṇi stobhati prajāpatir vai saptadaśaḥ prajāpatāv eva tat pratitiṣṭhati etad anyat stobhet ṛcam evānyad gāyet sa yad ṛcam eva gāyati tena rathantarasya rūpān naiti ṛgghi rathantaraṃ sāma bṛhat yady u stobhed aṣṭāv evākṣarāṇi stobhet tad dve vatsaṃ prati svar dṛśaṃ prati vipaśyec cakṣuṣo 'pravarhāya yad īśānam indreti pratihared īśāno yajamānasya paśūn abhimānukaḥ syāt atha yac chānam indreti pratiharati neśāno yajamānasya paśūn abhimanyate śāntāḥ prajā edhante pratihāre pratihāra udgāteḍeti brūyāt paśavo vā iḍā āyatanaṃ rathantaram āyatana eva tad etān paśūn pratiṣṭhāpayati nasthuṣa iti brūyāt yat tasthuṣa iti brūyāt sthāyukāsya śrīḥ syāt atha yan nasthuṣa ity āha nāsya śrīs tiṣṭhati bahavo 'sya svāyātena yānti bṛhadrathantare vyāvartayet yaddha vai bṛhadrathantare na vyāvartayed yathā mahāvṛkṣau samṛtya śākhā vipariśṛṇāta evaṃ prajāḥ paśūn vipariśṛṇīyātām ho vā hā vai bṛhad o vā hā rathantaram bṛhadrathantare evaitad vyāvartayati vi pāpmanāvartate ya evaṃ veda yathā syād evaṃ bubhūṣann upeyāt yathā syād evaṃ bhrātṛvyavān bhavaty ātmanā parāsya dviṣan bhrātṛvyo bhavati ya evaṃ veda bṛhadrathantare yad asṛjyetāṃ tābhyāṃ bhīṣā prajāḥ paśava udavepanta te ātmānam eva paryaikṣetāṃ kiṃ nu nāv idaṃ krūram ivātmano yasmād bhīṣā prajāḥ paśava udavepiṣateti te nidhane evāpaśyatām te araṇye nidhāya grāmam abhyavaitām tad eva svakṛtam iriṇam abhavat tasmād āhur na svakṛtam iriṇam adhyavaseyam īśvaraḥ pāpīyān bhavitor yat svakṛtam iriṇam adhyavasyatīti bṛhadrathantarayor ha vā etan nidhanābhyāṃ nirdagdham te ha vā ete grāme geye evāpanidhane yad bṛhadrathantare kāmaṃ ha vā etābhyām apanidhanābhyāṃ grāme stuvīta aṣṭākṣareṇa prastauti dvyakṣareṇottare prastauty abhikrāntyā evānapabhraṃśāya aṣṭākṣareṇa prastauti dvyakṣareṇottare prastauti dvipādam eva tad aṣṭāśapheṣu paśuṣv adhyūhati tasmād dvipād aṣṭāśaphān paśūn adhitiṣṭhati aṣṭākṣareṇa prastauti dvyakṣareṇottare dve prastauti tad dvādaśa sampadyante dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaraḥ prajāpatir yajñaḥ saṃvatsaram evaitena prajāpatiṃ yajñam āpnoti akṣareṣu rathantaraṃ karoti tasmād areṇāreṇa rathaḥ pratitiṣṭhann eti rathantareṇa vai devā asurān saṃvicya bṛhatā jālenevābhinyaubjan rathantareṇaiva dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ saṃvicya bṛhatā jālenevābhinyubjati ya evaṃ veda rathantareṇa vai devā ūrdhvāḥ svargaṃ lokam āyan tāny asurarakṣasāni navanavataya imān lokān avṛṇvan rathā ha nāmāsuḥ te devā rathantareṇaiva stutvā rathantaraṃ samāruhya svargaṃ lokam agacchan te 'bruvann atāriṣma vā imān rathān iti tad eva rathantarasya rathantaratvam tarati dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ ya evaṃ veda aśanayā ha vai rathā annam u vai rathantaram annenāśanayāṃ ghnanti tāṃ tām aśanayām annena hatvā svargaṃ lokam ārohan bṛhatā vai devāḥ svargaṃ lokam ajigāṃsan tena na vyāpnuvan tasminn uṣṇikkakubhāv upādadhuḥ tena vyāpnuvan te 'bruvan svargaṃ lokaṃ gatvā bṛhad vāvedam abhūd yena svargaṃ lokaṃ vyāpāmeti tad eva bṛhato bṛhattvam dvādaśa bṛhato rohān rohet svargakāmaḥ udadhim ardayed vṛṣṭikāmaḥ yāvanty u ha vai bṛhatyā akṣarāṇy uṣṇikkakubhoś ca tāvad itaḥ svargo lokaḥ pra svargaṃ lokam āpnoti ya evaṃ veda ado bṛhat mano bṛhat dvādaśākṣaraḥ prastāvaḥ tāvaddhi sāma dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsaraḥ sāma trayo bṛhato rohā ima eva lokāḥ te punar nava bhavanti prāṇā eva mano daśamam dvādaśa bṛhatas tanvo māsā eva māsā raśmayaḥ raśmayo marutaḥ tair asāv ādityo dhṛtaḥ sa ya etad evaṃ veda yatra kāmayata iha dhriyeyeti dhriyate tatra yo vai bṛhato bārhataṃ padaṃ vedoru prajayā paśubhiḥ prathate dvādaśākṣaraṃ vāva bṛhato bārhataṃ padam tad āyacchateva geyam yo vai bṛhati trivṛtaṃ sadevaṃ proḍhaṃ veda gacchati kṣatramātrām rohā ha vāva bṛhatas trivṛtsadevāḥ brahmaṇo 'sya sataḥ kṣatrasyeva prakāśo bhavati ya evaṃ veda indro vṛtraṃ vajreṇādhyasya nāstṛṣīti manyamānaḥ parāṃ parāvatam agacchat taṃ prajāpatir akāmayata tataḥ syād iti tam o ho ity anvahvayat so 'bhavat o ho ity evāvaruddho rājanyaḥ kurvīta ava haiva gacchati devā vā asurān yudham upaprayanto 'bruvan yan no vāmaṃ vasu tad apanidhāya yudhyāmahai yad adya kasmiṃścid bhūte 'bhyavadhāvāmeti paśavo vāva teṣāṃ vāmaṃ vasv āsīt tad apanidhāya yudham upaparāyan te devā asurān ajayan te vijigyānāḥ punar āyanta ekaṃ bhūtam abhyavāyan tan na vyajānatedaṃ mama vāmam idaṃ mameti te 'bruvan vīdaṃ bhajāmahā iti tasya vibhāge na samapādayan te 'bruvan prajāpatāv eva pṛcchāmahā iti te prajāpatāv apṛcchanta sa prajāpatir abravīt sarveṣām eva va etad vāmaṃ saha sarvān va etena stoṣyanti sarvān va etad avaiṣyati mā vibhagdhvam iti tad yad gāyatrīṣu stuvanti tenāgneyam gāyatro hy agniḥ taṃ yat pṛṣṭhaṃ mādhyaṃdinaṃ tenaindram yat kavatīṣu stuvanti tena prājāpatyam yad aniruktaṃ tena vaiśvadevam yan maitrāvaruṇāya stuvanti tena maitrāvaruṇam tad vā etat paśava eva yad vāmadevyam anejann udgāyet paśūnām aparāvāpāya yad ejann udgāyet paśūn parāvapet tad āhuḥ prāvṛto 'nejann udgāyen nen mopadraṣṭānuvyāharād iti tad upakāryarūpam prāvṛta evānejann udgāyet akṣaṃ ha sma vā etat purā viśaś śīrṣan nidadhati ya eva tam udgāyan nāvapātayiṣyati sa na udgāsyatīti tad u tad upakāryarūpam eva kāmam evodgeyam tasya trīṇy akṣarāṇi channāni gāyati trayo vā ime lokāḥ prajāpatir vāmadevyam prajāpatir lokānām abhinetā sa yo lokānām abhinetā sa no lokān abhinayād iti vāmadevyasya stotra ṛṣabham apyarjet sau hau khā vā ity eṣā vā ṛṣabhaḥ yonir vāmadevyam prajananam ṛṣabhaḥ yonyām evaitat prajanane prajananam apisṛjati prajātyai tat parokṣam iva geyam narcam upaspṛśet vayo vai vāmadevyam yad ṛcam upaspṛśed yathā vayo 'ntarikṣeṇa patad vṛkṣam ṛcchet tādṛk tat pade antarā nāvānyāt yat pade antarāvānyād yathā kartaṃ patet tādṛk tat uttarasya padasyārabhyāvānyāt sa yathākramaṇād ākramaṇam ākramyodanyāt tādṛk tat vicchinnam iva vā etat sāma pratihāraṃ prati kayāśacāyivārtohāyīti saṃkrāmed anādṛtya pratihāram tad u tad duṣkararūpam uta sāmi tāmyet tat pratihāra eva pratihriyamāṇe vāg ity udgātā brūyāt vāg vai brahma vācaivainat tad brahmaṇā saṃdadhāti āpo vai devānāṃ patnaya āsan tā mithunam aicchanta tā mitrāvaruṇāv upaitām tā garbham adadhata tato revatayaḥ paśavo 'sṛjyanta revatīṣu paśukāmasya kuryāt paśumān eva bhavati īśvaro ha tv aprajā bhavitoḥ kavatībhyo hy eti prājāpatyābhyaḥ atha ha vā etad bharadvājaḥ pṛśnistotraṃ dadarśa paśukāmaḥ kayā naś citra ā bhuvad revatīr naḥ sadhamāde 'bhī ṣu ṇaḥ sakhīnām iti sa yad ekāṃ revatīṃ madhyato 'pisṛjati tena paśubhyo naiti yad u kavatyau prājāpatye abhito bhavatas teno prajāyai naiti tat svāraṃ bhavati prāṇo vai svaraḥ prāṇam eva tat paśuṣu dadhāti īśvaro ha tu svareṇa yajamānasya paśūn niḥsvaritoḥ yady u nidhanaṃ kuryāt prāṇam apihanyāt avitā jarāyitṝṇām ā au ho hā yi śatāṃ bhavasy au ho hiṃ mā tā yā hiṃ mety uttamāyā uttarārdhe kuryāt sa yathā vraje gā anupādya argaḍenāpihanyāt tādṛk tat tad āhuḥ svayonāv eva tat svāraṃ kāryam ya enam evaṃ cakṛvāṃsam upamīmāṃseta svareṇa yajamānasya paśūn nirasvārīr iti taṃ brūyān nidhanavat purastād rathantaraṃ nidhanavad upariṣṭān naudhasaṃ tābhyāṃ ma etad ubhayataḥ prajāḥ paśavaḥ parigṛhītāḥ prāṇam evaitad adhāṃ madhyataḥ paśūnām iti ya evainam evaṃ cakṛvāṃsam upamīmāṃsate sa ārtim ārcchati aṣṭākṣarā gāyatrī aṣṭau vasavaḥ gāyatraṃ prātassavanam akṣare 'kṣare devatānvāyattā ekādaśākṣarā triṣṭup ekādaśa rudrāḥ traiṣṭubhaṃ mādhyaṃdinaṃ savanam akṣare 'kṣare devatānvāyattā dvādaśākṣarā jagatī dvādaśādityāḥ jāgataṃ tṛtīyasavanam akṣare 'kṣare devatānvāyattā atha kiṃ pratiyajñaṃ yajamānam apinayantīti sa brūyāt prajāpatir yad vāmadevyam asṛjata tasya trīṇy akṣarāṇy udakhidat sa eva tryakṣaraḥ puruṣo 'bhavad vāmadevyasya stotre puruṣa iti brūyāt tat pratiyajñaṃ yajamānam apinayantīti tad āhur na puruṣa iti brūyāt parokṣam eva dhyāyen manasaiva niyacched iti tad u vā āhur naiva parokṣaṃ dhyāyen na manasā niyacched yad vāva veda tenaivāptam iti devā vā asurān yudham upaprayanto 'bruvan yan no vāmaṃ vasu tad apanidhāya yudhyāmahai yad adya kasmiṃścid bhūte 'bhyavadhāvāmeti prāṇā vāva teṣāṃ vāmaṃ vasv āsīt tad apanidhāya yudham upaparāyan tad ekadhā bhūtvāsṛjamānam atiṣṭhad ṛcaḥ sāmāni yajūṃṣi gām aśvam ajām aviṃ vrīhiṃ yavaṃ brāhmaṇaṃ rājanyaṃ vaiśyaṃ śūdraṃ yad idaṃ kiṃcit tat sarvam tad ebhya ācakṣatedaṃ vai vas tad vāmaṃ vasv ekadhā bhūtvāsṛjamānaṃ tiṣṭhatīti te devā asurān ajayan te vijigyānāḥ punar āyanta ekaṃ bhūtam abhyavāyan tan na vyajānatedaṃ mama vāmam idaṃ mameti te 'bruvan vīdaṃ bhajāmahā iti tasya vibhāge na samapādayan tad evainān abravīt sarvān eva vo mayā stoṣyanti sarvān vo 'ham avaiṣyāmi mā mā vibhagdhvam iti tad yad gāyatrīṣu stuvanti tenāgneyam gāyatro hy agniḥ yat pṛṣṭhaṃ mādhyaṃdinaṃ tenaindram yat kavatīṣu stuvanti tena prājāpatyam yad aniruktaṃ tena vaiśvadevam yan maitrāvaruṇāya stuvanti tena maitrāvaruṇam tad enān abravīt sṛjadhvaṃ mad iti tatheti tad abhyasvaran tad abruvan sṛjasveti tad rathantaram asṛjata tad rathaghoṣo 'nvasṛjyata te 'bruvann arātsmānena stotreṇeti tasmād rathantarasya stotre rathaghoṣaṃ kurvanti arātsmānena stotreṇety eva tad vidyāt tad abruvan sṛjasvaiveti tad bṛhad asṛjata tat parjanyasya ghoṣo 'nvasṛjyata te 'bruvann arātsmānena stotreṇeti tasmād bṛhataḥ stotre dundubhīn udvādayanti varṣukaḥ parjanyo bhavati arātsmānena stotreṇety eva tad vidyāt tad abruvan sṛjasvaiveti tad vairūpam asṛjata tad grāmaghoṣo 'nvasṛjyata te 'bruvann arātsmānena stotreṇeti tasmād vairūpasya stotre grāmaghoṣaṃ kurvanti arātsmānena stotreṇety eva tad vidyāt tad abruvan sṛjasvaiveti tad vairājam asṛjata tad agner ghoṣo 'nvasṛjyata te 'bruvann arātsmānena stotreṇeti tasmād vairājasya stotre 'gniṃ manthanti arātsmānena stotreṇety eva tad vidyāt tad abruvan sṛjasvaiveti tac chākvaram asṛjata tad apāṃ ghoṣo 'nvasṛjyata te 'bruvann arātsmānena stotreṇeti tasmāc chākvarasya stotre 'pa upanidhāya stuvanti arātsmānena stotreṇety eva tad vidyāt tad abruvan sṛjasvaiveti tad raivatam asṛjata tat paśughoṣo 'nvasṛjyata te 'bruvann arātsmānena stotreṇeti tasmād raivatasya stotre paśughoṣaṃ kurvanti vatsān mātṛbhiḥ saṃvāśayanti arātsmānena stotreṇety eva tad vidyāt tad abruvan sṛjasvaiveti tan nāsṛjata tad ūrdhvam udaiṣad yathā pṛṣṭhaṃ yathā kakud evam tad devāḥ saṃgṛhyordhvā udāyan te 'bruvann iyad vāvedam āsedaṃ vāva no devānāṃ vāmam iti yad abruvann iyad vāvedam āsedaṃ vāva no devānāṃ vāmam iti tad vāmadevyasya vāmadevyatvam tad vā etat pitā mātā sāmnāṃ yad vāmadevyam yad vai putro 'tipādayati pitā vai tasya śamayitā pitā niṣeddhā tad yan madhyataḥ kriyate śāntyā eva niṣiddhyai tad yāni ha vai stutāni sāmāni paścāttvaṃ teṣāṃ vāmadevyam atha yāny astutāni purastvaṃ teṣām teṣām ubhayeṣāṃ śāntyai niṣiddhyai tat svadhūr geyaṃ noccair iva na nīcair iva yad uccair gāyec chreyaso bhrātṛvyasya niyānena yāyāt yan nīcair gāyet pāpīyaso bhrātṛvyasya niyānena yāyāt iyaṃ vāvaitasya dhūr idam antarikṣam etad evainaṃ dhūrvati ya evaṃ vidvāṃsaṃ dhūrvatīti tad āhuḥ prādeśamātrād vā etad imaṃ lokaṃ na spṛśati prādeśamātrād amuṃ neti atho āhur yāvad eva goḥ sūtāyā ulbaṃ tāvataivemaṃ lokaṃ na spṛśati tāvatāmuṃ neti atho āhur yāvad eva śakṛty ulbaṃ tāvataivemaṃ lokaṃ na spṛśati tāvatāmuṃ neti tad evam ivaiva manyamānena geyam tad u vā āhur yathā vā akṣeṇa cakrau viṣṭabdhāv evam etenemau lokau viṣṭabdhau nīvemaṃ lokaṃ spṛśati nīvāmum iti no hānyasyānuvartma geyam īśvaro hopajīvī bhavitor yo 'nyasyānuvartma gāyati svadhūr eva geyam yo vai devānāṃ madhu veda madhavyo bhavati vāmadevyaṃ vāva devānāṃ madhu madhavyo bhavati ya evaṃ veda imau vai lokau saha santau vyaitām tayor na kiṃcana samapatat te devamanuṣyā āśanāyan itaḥpradānāddhi devā jīvanty amutaḥpradānān manuṣyāḥ te bṛhadrathantare abrūtāṃ ye nāv ime priye tanvau tābhyāṃ vivahāvahā iti śyaitaṃ ha vā agre rathantarasya priyā tanūr āsa naudhasaṃ bṛhataḥ tābhyāṃ vyavahetām ūṣān evāsāv amuto 'syai śulkam akarod dhūmam ita iyam amuṣyai varṣam evāsāv amuto 'syai śulkam akarod devayajanam ita iyam amuṣyai savahatū haine veda ya evaṃ veda menāmenaṃ vāva te tad vyavahetām tasmād āhur na menāmenaṃ vyūhyam iti bṛhadrathantarayor ha vā eṣa vivāham abhyārohati sa īśvaraḥ parābhavitoḥ te tanvāv abrūtām āvaṃ nu nidhanābhyāṃ vivahāvahā iti padanidhanaṃ ha vā agre śyaitam āsa vasunidhanaṃ naudhasam tābhyāṃ vyavahetām tato ha vā idam arvācīnam anyonyasya gṛhe vasanti yathāgṛhaṃ ha vāva tataḥ puroṣur yathājñāti vā rathantareṇa stuvanti idaṃ vai rathantaram atha vāmadevyena idaṃ vā antarikṣaṃ vāmadevyam atha naudhasena ado vai naudhasam anantarhitān eveta ūrdhvān lokāñ jayati bṛhatā stuvanti ado vai bṛhat atha vāmadevyena idaṃ vā antarikṣaṃ vāmadevyam atha śyaitena idaṃ vai śyaitam anantarhitān evāmuto 'rvāco lokāñ jayati ubhayān lokāñ jayati ye cordhvā ye cārvāñco ya evaṃ veda atha naudhasam nodhā vai kākṣīvato jyog apratiṣṭhitaś caran so 'kāmayata pratitiṣṭheyam iti sa ha devān brahma vibhajamānān upāvapapāta sa hovācarṣir asmi mantrakṛt sa jyog apratiṣṭhito 'cārṣaṃ tasmai ma enad datta yena pratitiṣṭheyam iti tasmai ha brahmaṇo rasasya daduḥ tad eva naudhasam abhavat tenāstuta tato vai sa pratyatiṣṭhat tad etat pratiṣṭhā sāma pratitiṣṭhati ya evaṃ veda brahmaṇo ha vā eṣa raso yan naudhasam brahmaṇā hāsya rasena stutaṃ bhavati ya evaṃ vidvān naudhasena stute tad dvyakṣaraṇidhanaṃ bhavati pratiṣṭhāyai dvipād vai yajamānaḥ pratiṣṭhityai yad u nodhāḥ kākṣīvato 'paśyat tasmān naudhasam ity ākhyāyate śyaitaṃ paśukāmaḥ kurvīta prajāpatiḥ paśūn asṛjata te 'smāt sṛṣṭā apākrāman so 'kāmayata na mat paśavo 'pakrāmeyur abhi māvarterann iti sa etat sāmāpaśyat tenāstuta sa vasu ity eva nidhanam upait tat paśavo vai vasu tato vai taṃ paśavo 'bhyāvartanta tato 'smād anapakramiṇo 'bhavan so 'bravīcchyetī vā imān paśūn akṛṣīti tad eva śyaitasya śyaitatvam tad etat paśavyaṃ sāma śyetīkṛtā enaṃ paśava upatiṣṭhante 'bhy enaṃ paśava āvartante nāsmāt paśavo 'pakrāmanti ya evaṃ veda tad dvyakṣaraṇidhanaṃ bhavati pratiṣṭhāyai dvipād vai yajamānaḥ pratiṣṭhityai gautamasya manārye mano'pakrāntaḥ kurvīta gotamād vai mano 'pākrāmat so 'kāmayata na man mano 'pakrāmet punar mā mana āviśed iti sa ete sāmanī apaśyat tābhyām astuta tato vai taṃ punar mana āviśan nāsmān mano 'pākrāmat ainaṃ punar mano viśati nāsmān mano 'pakrāmati ya evaṃ veda tat pibeti rathantarasāmnaḥ pibā ī iti bṛhatsāmnaḥ yad u gotamo 'paśyat tasmād gautamasya manārye ity ākhyāyete vasiṣṭhasya janitre prajananakāmaḥ kurvīta vasiṣṭho vai jīto hataputro 'kāmayata bahuḥ prajayā paśubhiḥ prajāyeyeti sa ete sāmanī apaśyat tābhyām astuta tato vai sa bahuḥ prajayā paśubhiḥ prājāyata te ete prajananī sāmanī bahuḥ prajayā paśubhiḥ prajāyate ya evaṃ veda taj janitram iti rathantarasāmnaḥ jānitrām iti bṛhatsāmnaḥ yad u vasiṣṭho 'paśyat tasmād vasiṣṭhasya janitre ity ākhyāyete paurumīḍhaṃ dakṣoṇidhanam āyuṣkāmaḥ kurvīta tarantapurumīḍhau vai vaitadaśvī māheyau mahyā ārcanānasyai putrau tau ha yantau strī paryetyovāca putrasya vai tyasyā upatapati tyasyai me cikitsatam iti tau ha krudhyantāv ivocatuḥ kathaṃ nāv itthaṃ brūyād iti taṃ vā arvīṣa upavapeti sā heyaṃ strī śraddhāya devarṣī mā mantrakṛtāv avocatām ity arvīṣa upovāpa tau ha punar āyantau paryetyovāca yaṃ vai kumāram avocatam arvīṣa upavapety ayaṃ vai so 'rvīṣa upoptaḥ śeta iti tau hāsādhv iva kṛtvā menāte tāv akāmayetām ud ita iyāva gātuṃ nāthaṃ vindevahi sam ayaṃ kumāro jīved iti sa etat purumīḍhaḥ sāmāpaśyat tenāstuta agnim īḍiṣvāvase gāthābhiḥ śīraśociṣam agniṃ rāye purumīḍha śrutaṃ naraḥ ko nāma kumāra iti sudītir nāmeti tam agniḥ sudītaye chardir ity evābhyamṛśat sa tānto niravartata tam etena nidhanena samairayad dakṣāyā iti prāṇā vai dakṣāḥ prāṇān evāsmiṃs tad adadhāt tad etad gātuvin nāthavit sāma gātuṃ vai sa tan nātham avindata vindate gātuṃ nāthaṃ ya evaṃ veda yad u purumīḍho 'paśyat tasmāt paurumīḍhaṃ dakṣoṇidhanam ity ākhyāyate jamadagneḥ saptaham abhicaran vā bhrātṛvyavān vā kurvīta jamadagnir ha vai māhenānāṃ purohita āsa tān ha vittenātyādadhau ta u hainam upajihiṃsuḥ sa hekṣāṃcakre kathaṃ nv aham eṣāṃ sapta saptaikāhani grāmyāṇāṃ paśūnāṃ hanyām iti sa etat sāmāpaśyat tenāstuta tato vai sa teṣāṃ sapta saptaikāhani grāmyāṇāṃ paśūnām ahan tatho evaiṣām etad ghnanti tad u bhrātṛvyahā hanti dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ ya evaṃ veda yad u jamadagnir apaśyat tasmāj jamadagneḥ saptaham ity ākhyāyate tad eṣopagītātimātram avardhanta nod iva divam aspṛśan bhṛguṃ hiṃsitvā māhenā asaṃheyaṃ parābhavann iti asaṃheyaṃ ha vai sa parābhavati ya evaṃ vidvāṃsaṃ hinasti devāsurā yajñe 'spardhanta te devā asurān bahiṣpavamānān niravāghnan te 'surā āgneyam ājyaṃ paryavāyan te devā maitrāvaruṇam te 'surā aindram te devā aindrāgnam te 'surā mādhyaṃdinaṃ pavamānam te devā rathantaram te 'surā vāmadevyam te devā naudhasam te 'surāḥ kāleyam tān kāleya evānvabhyavāyan tān kāleyenaiva kāleyād akālayanta yad akālayanta tat kāleyasya kāleyatvam kālayate vai dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ ya evaṃ veda te diśo vyudasīdan tān kāleyenaivānuparyāyam akālayanta yad anuparyāyam akālayanta tad v eva kāleyasya kāleyatvam anuparyāyam eva dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ kālayate ya evaṃ veda taro vai yajñaḥ stomo vidadvasuḥ yajñena ca vāva te tān stomena cākālayanta yajñena caiva stomena ca dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ kālayate ya evaṃ veda ṛcā vā asurā āyan sāmnā devāḥ te devā asurān ṛcy eva nigṛhya sāmnāpīḍayan aiva pīḍayed dviṣato bhrātṛvyasya vyadhāya indrāṃ sabādha ūto yā iti bṛhad gāyantaḥ sutasome dhoro iti rathantarasāmnaḥ dhoro iti bṛhatsāmnaḥ ubhe ha vā ete etad anu tasmād ubhe rūpe gāyed yac ca rāthantaraṃ yac ca bārhatam nānā vā enayor brahmasāmanī bhavataḥ athaitad ubhe anu tasmād ubhe eva rūpe gāyet tad aiḍaṃ bhavati paśavo vā iḍā paśubhir vāva te tān akālayanta tasmād yat paśumāṃś cāpaśuś ca bhrātṛvyau spardhete ya eva paśumān bhavati sa eva tayor abhibhavati etaddha vai sāma prajā imā anuvyāsa te tasyaitāṃ nitatām iḍām antata upayanti prajānāṃ yathāyatanād anudghātāya tasmāt prajā yathāyatanād anuddhatāḥ devāḥ pitaro manuṣyās te 'nyata āsann asurā rakṣāṃsi piśācā anyataḥ ta eṣu lokeṣv aspardhanta atha ha kalayo gandharvā antaḥsthāṃ cerur netarān netarān ādriyamāṇāḥ te devāḥ pitaro manuṣyā asurān rakṣāṃsi piśācān abhyabhavan ta imān lokān vyabhajanta devalokam eva devā abhajanta pitṛlokaṃ pitaro manuṣyalokaṃ manuṣyāḥ tān kalayo gandharvā etyābruvann anu na eṣu lokeṣv ābhajateti te 'bruvann anādriyamāṇā vai yūyam acāriṣṭa netarān netarān ādriyamāṇā iti atha vai vo manasānvāsiṣmahīty abruvann anv eva na ābhajateti nety abruvan sādhuvibhaktā no lokās tān na śakṣyāmaḥ saṃlobhayitum iti te 'bruvan yad vayam iha svayaṃ paśyāmas tad asmākam astv iti tebhya etāḥ kalindāḥ prāyacchann etāsu śrāmyateti tad yat kalibhyaḥ kalindāḥ prāyacchaṃs tat kalindānāṃ kalindatvam sa etat kalir vaitadanyaḥ sāmāpaśyat tenāstuta tenemam avāntaradeśaṃ duryantaṃ lokam apaśyat tam ajayat tad etal lokavit sāma vindate lokam etena tuṣṭuvānaḥ gandharvalokatāṃ ha tvāva nātijayati gandharvalokāntam ivaiva jayati yad u kalir vaitadanyo 'paśyat tasmāt kāleyam ity ākhyāyate devā vai pūrvābhyāṃ savanābhyāṃ tṛtīyasavanaṃ pravṛhya svargaṃ lokam āyan ta ime lokā vyavṛhyanta vi yajño 'vṛhyata te devā akāmayanta sam imān lokān dadhyāma saṃ yajñaṃ dadhyāmeti ta etat sāmāpaśyan tenāstuvata tenemān lokān samadadhuḥ saṃ yajñam adadhuḥ tad yad imān lokān samadadhus tad vā asya svargyam tena gandharvalokatām atijayati taro vai yajñaḥ stomo vidadvasuḥ yajñena ca vāva te tat stomena cemān lokān samadadhuḥ saṃ yajñam adadhuḥ yajñena caivāsya stomena ca yajñaḥ saṃhito bhavatīme ca lokā ya evaṃ veda somo ha khalu vai rājā kāleyam sadevo hāsya yajño bhavati yathā ha vā idaṃ baddhavatsā hiṃkarakṛtī dhāvaty evaṃ ha vāva tam indraḥ somam āgacchati yasmin kāleyena stuvanti tasmād u haitasmāt sāmno naiva kadācaneyāt sendro me sadevo yajño 'sad iti sendram evaitena sadevaṃ yajñaṃ kurute tad aiḍam acchāvākasāma bhavati paśavo vā iḍā paśuṣv eva tat pratitiṣṭhati dve vāvedam agre savane āstām dvābhyāṃ vāvedaṃ savanābhyāṃ devā agre vyajayanta tān vijitya yathālokam āsīnān indra etyābravīt trīṇi chandāṃsi trayaḥ prāṇāpānavyānās traya ime lokās trir deveṣv ity āhur eta imāni trīṇi savanāni karavāmeti te 'bruvan na śakṣyāmo 'nena nvāva vayaṃ pūrveṇa karmaṇā pariśrāntāḥ sma iti sa indro 'bravīt sa vā ahaṃ mad evādhi tṛtīyasavanaṃ nirmimā iti sa ātmana evādhi tṛtīyasavanaṃ niramimīta tad indro ha vā etad devatānāṃ yat tṛtīyasavanam indreṇa hāsya devatānāṃ stutaṃ bhavati ya evaṃ vidvāṃs tṛtīyasavanena stute dhītam iva vai tṛtīyasavanam jāgataṃ suparṇa āharann adhayat tad etat pīḍitam iva svādiṣṭhayeti svadayanty evainat tena madiṣṭhayeti rasam evāsmiṃs tan madaṃ dadhati āśiram avanayanti paśunā caranty aivainat tena pyāyayanti rakṣohā viśvacarṣaṇir abhi yonim ayohata iti pūrvayor evaiṣa savanayor abhisaṃkramaḥ tāsu gāyatram uktabrāhmaṇam atha saṃhitaṃ dvyakṣaraṇidhanaṃ pratiṣṭhāyai dvipād vai yajamānaḥ pratiṣṭhityai devāsurā aspardhanta te 'bruvan yan na idam ubhayaṃ dhanaṃ tat saṃnidadhāmahai teṣāṃ no yatare jayanti teṣāṃ na etad ubhayaṃ dhanaṃ saṃhitam astv iti tad yad eṣām ubhayaṃ dhanam āsīt tat saṃnyadadhata te devā akāmayantobhayam idaṃ dhanaṃ saṃhitaṃ jayemeti ta etat sāmāpaśyan tenāstuvata tenobhayaṃ dhanaṃ saṃhitam ajayan tad yad ubhayaṃ dhanaṃ saṃhitam ajayaṃs tat saṃhitasya saṃhitatvam ubhayam eva dhanaṃ saṃhitaṃ dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ jayati ya evaṃ veda tad u hovācāruṇir aśvo vāva sa saṃhita āsīt tasminn evaiṣāṃ tad dhanaṃ saṃhitam āsīt tam eva tad asurāṇām avṛñjata prajāpatiṃ vāvaiṣāṃ tad avṛñjateti tato vai devā abhavan parāsurāḥ bhavaty ātmanā parāsya dviṣan bhrātṛvyo bhavati ya evaṃ veda atho haitad avacchinnam ivaiva mādhyaṃdināt savanāt tṛtīyasavanam te devā etad vyavekṣyāvidur avacchinnam iva vā idaṃ mādhyaṃdināt savanāt tṛtīyasavanam iti ta etat sāmāpaśyan tenaitat samadadhuḥ yat samadadhus tad v eva saṃhitasya saṃhitatvam saṃhitaṃ hāsyaitat tṛtīyasavanam anavacchinnaṃ bhavati ya evaṃ veda athoṣṇikkakubhau uṣṇikkakubbhyāṃ vā indro vṛtrāya vajram udayacchad gāyatryos tiṣṭhan te enaṃ nodayacchatām tayoś catuṣpadaḥ paśūn upādadhād gāṃ cāśvaṃ cājāṃ cāviṃ ca te enam udayacchatām sa uṣṇikkakubhos tiṣṭhan sabhapauṣkale bāhū kṛtvā prāharat tam ahan hanti dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ ya evaṃ veda sa prācānyena padā prābhraṃśata pratīcānyena yena prācā prābhraṃśata sā kakub abhavat tasmāt kakubhaḥ pūrvārdhe 'kṣarāṇi bhūyiṣṭhāni atha yena pratīcā prābhraṃśata soṣṇig abhavat tasmād uṣṇiho jaghanārdhe 'kṣarāṇi bhūyiṣṭhāni te ete chandasī dhenuś caivānaḍvāṃś ca tasmāt paśavaḥ pūrvārdhena ca jaghanārdhena ca bhūyiṣṭhaṃ bhuñjanti vahanti pūrvārdhena duhre ca jaghanārdhena pra ca janayanti ubhayaṃ dhenupayasaṃ cānaḍutpayasaṃ cāvarunddhe ya evaṃ veda tāsu sabhaṃ yajñasyaiva sabhatāyai yaddha vai kiṃ ca yajñasya duḥṣṭutaṃ duśśastaṃ vidhuraṃ tasya ha vā etat sabhatāyai sabham avibham asad iti ha vā etena stuvanti sābhaṃ ha vā etan nāma sabhena vai devā asurāṇāṃ tejo balam indriyaṃ vīryaṃ paśūn annādyaṃ sabhena sabham ātmānam adhyakurvata tat sabhasya sabhatvam sabhenaiva dviṣato bhrātṛvyasya tejo balam indriyaṃ vīryaṃ paśūn annādyaṃ sabhena sabham ātmānam adhikurute ya evaṃ veda prajāpatiḥ paśūn asṛjata te 'smāt sṛṣṭā apākrāman so 'kāmayata na mat paśavo 'pakrāmeyur abhi māvarterann iti sa etat sāmāpaśyat tenāstuta tato vai taṃ paśavo 'bhyāvartanta tato 'smād anapakrāmiṇo 'bhavan so 'bravīt sabho vai paśubhir abhūvam iti tad v eva sabhasya sabhatvam sabho hāvibhaḥ paśubhir bhavati ya evaṃ veda tad u kākubhaṃ svāraṃ bhavati prāṇo vai svaraḥ puruṣacchandasaṃ kakup jyaiṣṭhyaṃ vai prāṇo jyaiṣṭhyaṃ puruṣaḥ jyaiṣṭhyenaiva taj jyaiṣṭhyaṃ saṃdadhati jyaiṣṭhyena jyaiṣṭhye pratitiṣṭhanti atho yajamānam eva tat prāṇena samardhayanti sam asmā ṛdhyate ya evaṃ veda tān ekarūpān na vyajānāt sa etat pauṣkalaṃ sāmāpaśyat tenaiṣāṃ rūpāṇi vyākarot te nānārūpā abhavañchveto rohitaḥ kṛṣṇaḥ ekarūpā ha vāva te tataḥ purāsū rohitā eva bahurūpān nānārūpān paśūn avarunddhe bahupaśur bhavati ya evaṃ veda atha pauṣkalam puṣkala āṅgirasaḥ paśukāmas tapo 'tapyata sa etat sāmāpaśyat tenāstuta tato vai sa paśūn avārunddha tad etat paśavyaṃ sāma ava paśūn runddhe bahupaśur bhavati ya evaṃ veda yad u puṣkala āṅgiraso 'paśyat tasmāt pauṣkalam ity ākhyāyate tac caturakṣaraṇidhanaṃ bhavati catuṣpadā vai paśavaḥ paśava uṣṇik abhi pūrvāṇām eva paśūnām avaruddhyai yad yathāpūrvaṃ chandāṃsy upeyur anuṣṭubha uttamāḥ kuryuḥ vāg vā anuṣṭup tāṃ tvai yajñād bahirdhā kuryuḥ tām evaitad yajñasya madhyata ābhajanti tā etā bhavanti purojitī vo andhasa iti purastāddha vā etāḥ pāpmānaṃ jayantīḥ purastāt pāpmānam apaghnatyo yanti jitaṃ ha vā etābhir vijitam anvavasyanti sutāya mādayitnave apa śvānaṃ śnathiṣṭana sakhāyo dīrghajihviyam iti dīrghajihvī ha vā asury āsa sā ha sma somaṃ somam avaleḍhi uttare ha samudra āsa sa yo ha sma dakṣiṇe samudre sūyate yaḥ pūrve yo 'pare taṃ ha sma tata evāvaleḍhi tāṃ hendro jighṛkṣan na śaśāka grahītum sa hovāca mā kaścana yaṣṭeyaṃ vai dīrghajihvī somaṃ somam evāvaleḍhīti atha ha sumitraḥ kautso darśanīya āsa taṃ hovāca sumitra darśanīyo vā asi sulāpā vai darśanīyena striya imāṃ dīrghajihvīṃ lilāpayiṣasveti tāṃ hetyovāca dīrghajihvi kāmayasva meti sā hovācaikaṃ tava śepo 'ṅge 'ṅge mama muṣkā na vai tat sampadyata iti sa ha punar etyovācaikaṃ tava śepo 'ṅge 'ṅge mama muṣkā na vai tat sampadyata iti vai mām iyam āheti aṅge 'ṅge vā ahaṃ tava śepāṃsi karomīti hovāca tāni hābhiprāvṛtyeyāya tāṃ hovāca dīrghajihvi kāmayasva meti sā hovācaikaṃ tava śepo 'ṅge 'ṅge mama muṣkā na vai tat sampadyata iti aṅge 'ṅge vāva mama śepāṃsīti hovāca aṅga te paśyānīti tāni hāsyai darśayāṃcakāra tāni hāsyai chandayāṃcakruḥ sa vā ehīti hovāca ko nāmāsīti sumitro nāmeti kalyāṇaṃ vai te nāmeti hovāca tau ha saṃnipedāte tasyāṃ ha yadārthaṃ cakre 'tha haināṃ tad evābhisaṃjagrāha sā hovāca nanv are tvaṃ sumitro 'vocathā iti sa hovāca sumitra evāha sumitrāyāsmi durmitro durmitrāyeti sa etāni saumitrāṇi sāmāny apaśyat tair astuta tair indram āhvayat sa indra etam ānuṣṭubhaṃ vajram udyatyādravat purojitī vo andhasaḥ sutāya mādayitnave apa śvānaṃ śnathiṣṭana sakhāyo dīrghajihviyam ity evāsyai prāhan tā etā bhrātṛvyaghnyo rakṣoghnya ṛcaḥ hanti dviṣantaṃ bhrātṛvyam apa rakṣaḥ pāpmānaṃ hata etābhir ṛgbhis tuṣṭuvānaḥ yo dhārayā pāvakayā pariprasyandate suta indur aśvo na kṛtviyas taṃ duroṣam abhī naraḥ somaṃ viśvācyā dhiyā yajñāya santv adraya iti pūrvayor evaiṣa savanayor abhisaṃkramaḥ tāsu śyāvāśvam śyāvāśvaṃ vā ārcanānasaṃ samiddhāraṃ paretaṃ pratisattriṇo hitvā svargaṃ lokam āyan so 'kāmayatānūtpateyaṃ svargaṃ lokaṃ pratisattribhiḥ saṃgaccheyeti sa etat sāmāpaśyat tenāstuta purojitī vo andhasa ehy ā sūtāya mādayitnavā ehy ā āpa śvānaṃ śnāthiṣṭānā tam ai ho vā ehy ā ity eva marutaḥ svarge loka upāhvayanta tato vai sa pratisattribhiḥ samagacchata sa haiṣa marudbhir eva saha śyāvāśvaḥ tad etat svargyaṃ sāma aśnute svargaṃ lokaṃ ya evaṃ veda yad u śyāvāśva ārcanānaso 'paśyat tasmāc chyāvāśvam ity ākhyāyata indro vai tṛtīyasavanād bībhatsamāna udakrāmat dhītam iva hy āsīt tam etena viśve devāḥ sāmnāhvayanta o ho i yā iti tato vā indras tṛtīyasavanam upāvartata tato 'smād anapakramy abhavat tad etat sendraṃ sāma sendro hāsya sadevo yajño bhavaty abhy asyendro yajñam āvartate nāsyendro yajñād apakrāmati ya evaṃ veda tat svāraṃ bhavati prāṇo vai svaraḥ vīva vā ete prāṇair ṛdhyante ye yajñiyasya karmaṇo 'tipādayanti yadi vā nātipādayanti ko hi tad veda yadi te 'ti vā pādayanti na vā tad yat svāraṃ bhavati prāṇair eva tat samṛdhyante athāndhīgavam madhyenidhanaṃ bhavati pratiṣṭhāyai samudraṃ vā ete 'nārambhaṇaṃ praplavante ya ārbhavaṃ pavamānam upayanti tad yan madhyenidhanaṃ bhavati pratiṣṭhityā eva tad yathā vā adaḥ samudraṃ prasnāya dvīpaṃ vittvopotsnāya viśrāmyann āsta evaṃ ha vā etan nidhanam upetya kāmaṃ viśrāmyanta āsīrann astuvānāḥ tad aiḍaṃ bhavati paśavo vā iḍā paśavaḥ kṛtsnam annādyam yo vā anavaso 'dhvānaṃ praiti nainaṃ sa samaśnute atha yaḥ sāvasaḥ praiti sa evainaṃ samaśnute ayaṃ vāva samudro 'nārambhaṇo yad idam antarikṣam tasya nānavasenetthaṃ gatir asti nettham tad etat paśūn eva kṛtsnam annādyam avasaṃ kṛtvā yanti śāktyā annādyakāmā adīkṣanta sa etad andhīguḥ śāktyaḥ sāmāpaśyat tenāstuta tasyaitāṃ daśākṣarāṃ virājaṃ madhyata upayanti daśākṣarā virāṭ annaṃ virāṭ tato vai te virājam annādyam avārundhata tad etad virājo 'nnādyasyāvaruddhiḥ sāma ava virājam annādyaṃ runddhe 'nnādaḥ śreṣṭhaḥ svānāṃ bhavati ya evaṃ veda yad v andhīguḥ śāktyo 'paśyat tasmād āndhīgavam ity ākhyāyate athaitā bhavanti abhi priyāṇi pavate canohita iti prajāpatiḥ prajā asṛjata tā aprāṇā asṛjata tābhya etābhir evargbhiḥ prāṇān adadhād abhi priyāṇi pavate canohita iti prajā vai priyam tā abhīty eva prāṇenābhyapavata nāmāni yahvo adhi yeṣu vardhata iti mahā vai prajānāmāni ā sūryasya bṛhato bṛhann adhi rathaṃ viṣvañcam aruhad vicakṣaṇa iti prāṇo vai viṣvaṅ so 'yaṃ viṣv añcati tā etā āyuṣyā ṛcaḥ sarvam āyur ety etābhir ṛgbhis tuṣṭuvānaḥ tāsu kāvam kavir vai bhārgavo deveṣv amartyaṃ gandharvalokam aicchata sa etat sāmāpaśyat tenāstuta tato vai sa deveṣv amartyaṃ gandharvalokam āśnuta tad etal lokavit sāma aśnute deveṣv amartyaṃ gandharvalokam etena tuṣṭuvānaḥ yad u kavir bhārgavo 'paśyat tasmāt kāvam ity ākhyāyate tat svāraṃ bhavati svareṇa vai devebhyo 'ntato 'nnādyaṃ pradīyate ṛksamaṃ pavamānānte bhavati narcā sāmātirecayanti narcaṃ sāmnā tad yad iheva ceheva ca pavamāne na stuvata etasyaiva samatāyai samaṃ kﾱptyai padānusvāraṃ purastād gāyatraṃ bhavati padānusvāram upariṣṭāt pavamānānte tasmād ubhayataḥprāṇāḥ prajā ūrdhvāś cāvācīś ca yāṃ ha khalu vai pitāputrau nāvam ajato na sā riṣyati daivy eṣā naur yad yajñaḥ tāv etat pitāputrāv evājataḥ auśanaṃ purastād bhavati kāvam upariṣṭād yajñasyaivāriṣṭyai tasmād yad dāśā nāvam adhirohanti pitāputrau haivāgre 'dhirohataḥ pañcaitāni chandāṃsy ārbhave pavamāne bhavanti sapta sāmāni tad dvādaśa sampadyante dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ pañco evāmūni sāmāni mādhyaṃdine pavamāne bhavanty ṛtava eva māsā evārbhave pavamāne kalpanta ṛtavo mādhyaṃdine sa haiṣa saṃvatsara eva vyūḍho yad yajñaḥ prajāpatir ha khalu vā eṣa yaḥ saṃvatsaraḥ sa ha sa ṣaṇ māso 'nyataram anyataraṃ pādam udgrāhaṃ tiṣṭhati sa yadoṣṇam udgṛhṇāty atha hedam upary uṣṇo bhavaty adha u ha tadā śīto bhavati tasmād grīṣma upary uṣṇo 'dhaḥ śītam adhigamyate tasmād u grīṣme śītāḥ kūpyā apa udāharanti atha yadā śītam udgṛhṇāty atha hedam upari śīto bhavaty adha u ha tadoṣṇo bhavati tasmāddhemann upari śīto 'dha uṣṇam adhigamyate tasmād u hemann uṣṇāḥ kūpyā apa udāharanti evaṃ ha vā eṣa prajāpatiḥ saṃvatsaraḥ prajā bibharti atha ha vā etaṃ saumyaṃ carum āharanti yaddha vā udgātur yajña ūnaṃ vātiriktaṃ vā kurvato mīyate yamalokaṃ ha vā asya tad gacchati taddhāpi mṛtodīriṇa āhur yamasyaitat sabhāyām apaśyāma iti tad etena punar āhriyate yad etaṃ saumyaṃ carum āharanti taṃ hāvekṣeta yan me mano yamaṃ gataṃ yad vā me aparāgataṃ rājñā somena tad vayaṃ punar asmāsu dadhmasi manasi me cakṣur adhāś cakṣuṣi me mana āyuṣmatyā ṛco mā chaitsi mā sāmno bhāgadheyād vi yoṣam iti taddhāpi chāyāṃ paryavekṣetātmano 'praṇāśāya atho sarpiṣo 'kṣyor ādadhīta cakṣuṣa āpyāyanāya tad api vijñānam asat ya ātmānaṃ na paripaśyed apetāsuḥ sa syāt tasmāt satyād apy ājyaṃ bhūya ānīya pary evātmānaṃ didṛkṣeta sarvasyāyuṣo 'varuddhyai aṅgirasāṃ vai sattram āsīnānāṃ śarkarā akṣiṣv ajāyanta te 'kāmayantānandhāḥ syāma prapaśyemeti ta etaṃ saumyaṃ śyāmaṃ carum akṣiṣv ādadhata tam etena mantreṇādadhata yena hy ājim ajayan nṛcakṣā yena śyenaṃ śakunaṃ suparṇaṃ yad āhuś cakṣur aditāv anantaṃ somo nṛcakṣā mayi tad dadhātv iti tato vai te 'nandhā abhavan prāpaśyan anandho haiva bhavati prapaśyati ya evaṃ veda tad āhuḥ prāśyā3 na prāśyā3 iti sa yo 'nūcānaḥ sann ayaśa ṛtaḥ syāt sa hi taṃ prāśnīyāt anūcāna iha vā alaṃ yaśase sa yo 'nūcānaḥ sann ayaśa ṛto bhavaty amuṃ ha vai tasya lokaṃ yaśo gataṃ bhavati tad etena punar āhriyate yad etaṃ saumyaṃ śyāmaṃ caruṃ prāśnāti tad u hovāca śāṭyāyanir naivaiṣa prāśyaḥ kas tato yaśa āhared yatra bhūyasī rātrīr vatsyan syād iti tasmād u haitaṃ naiva prāśnīyāt turīyaṃ vā etat sāmnaḥ sāmann evaitad yajñaṃ pratiṣṭhāpayanti tanūr vā eṣā sāmnām satanūny evaitat sāmāni kurvanti yo ha vā etasmāt sāmna iyād duścarmā vā syāt pāpī vainaṃ kīrtir abhivadet gāyatrī vā eṣā vayo bhūtvodeti divam apatat anuṣṭubhi vā etasyai satyai diśaḥ śulkam aharan śulkahṛto 'smai prajā bhavanti digbhyo 'smai śulko hriyate ya evaṃ veda vayo yajñā vo agnaya iti prastauty upoyi girā ca dakṣase popriṃ vayam amṛtaṃ jātevāṃho i vidosam iti pratiharati yajñeti dve akṣare gireti dve poprim iti dve tat ṣaṭ sampadyante ṣaḍakṣaras tūṣṇīṃśaṃsaḥ tūṣṇīṃśaṃsa evaitad āgnimārute vimucyate sa hy antaḥ agnir vaiśvānaraḥ prajā abhyudatiṣṭhat sa idaṃ sarvaṃ prātapat tasya devāḥ pradāhād abibhayuḥ te 'bruvan sarvaṃ vā ayam idaṃ pradhakṣyati eta asya haro 'perayāmeti tasya haro 'pairayan tad yat prathamam apairayaṃs tasmin vyavadanta kvedaṃ bhaviṣyatīti yajñe yajñe no bhaviṣyatīty abruvan tad yajñāyajñīyam abhavat tad yajñāyajñīyasya yajñāyajñīyatvam yad dvitīyam apairayaṃs tan nārmedham abhavat yat tṛtīyam apairayaṃs tad dāśaspatyam abhavat yac caturtham apairayaṃs tad viśoviśīyam abhavat yat pañcamam apairayaṃs tad vāravantīyam abhavat agnir vā eṣa vaiśvānaro yad yajñaḥ tad yad etāny agniṣṭomasāmāni bhavanti harasy evaitad agniṃ vaiśvānaraṃ pratiṣṭhāpayanti nārmedhaṃ nāthakāmaḥ kurvīta nṛmedhaś ca vai suvrataś ca bhrātarau tau ha nikānviyādadhāte sa ha nṛmedhaḥ suvratasyojjagau taddha yajñāyajñīyenaivāstutam āsa atha hainam āsasrur yajamānasya vai ta udgātuḥ putrau putram amīmaratām antakadhṛtiṃ sauvratiṃ nakiraś ca śakapūtaś ceti taṃ ha bāhū parāmṛśann uvāca brāhmaṇā eṣa vo yajñas tena yaṃ kāmayadhve taṃ yājayata anena nvā ahaṃ taṃ śātayiṣya iti taṃ haudumbaryām anuveṣṭya śaṇaśalākābhir upādīpayāṃcakāra so 'kāmayatod ita iyāṃ gātuṃ nāthaṃ vindeya na māyam agnir dahed iti sa etat sāmāpaśyat tenāstuta tato vai sa gātuṃ nātham avindata nainam agnir adahat api ha tac chulbakaṃ pradadāha yenānuveṣṭita āsa tad etad gātuvin nāthavit sāma gātuṃ vai sa tan nātham avindata vindate gātuṃ nāthaṃ ya evaṃ veda yad u nṛmedho 'paśyat tasmān nārmedham ity ākhyāyate dāśaspatyaṃ śraiṣṭhyakāmaḥ kurvīta devāsurā aspardhanta te devā indram upādhāvaṃs tvayādhipatyedaṃ jayāmeti sa indro 'kāmayata jayemāsurān iti sa etat sāmāpaśyat tenāstuta tato vai devā asurān ajayan tasmai vijityāsīnāya daśapataye daśapataya i ety evoddhārān udaharan tad eva dāśaspatyasya dāśaspatyatvam ud uddhāraṃ harata uddhāryo bhavati ya evaṃ veda viśoviśīyam annādyakāmaḥ kurvīta agnir vā akāmayata viśo viśa evānnādaḥ śreṣṭho 'dhipatiḥ syām iti sa etat sāmāpaśyat tenāstuta tato vai sa viśo viśa evānnādaḥ śreṣṭho 'dhipatir abhavat tata enaṃ viśo viśo vyavāharanta tad yad enaṃ viśo viśo vyavāharanta tad viśoviśīyasya viśoviśīyatvam sa haiṣa viśo viśa evānnādaḥ śreṣṭho 'dhipatiḥ viśo viśa evānnādaḥ śreṣṭho 'dhipatir bhavati ya evaṃ veda vāravantīyaṃ paśukāmaḥ kurvīta prajāpatiḥ paśūn asṛjata te 'smāt sṛṣṭā apākrāman tān vāravantīyenaivāvārayata yad avārayata tad vāravantīyasya vāravantīyatvam tad yad vāravantīyam agniṣṭomasāma bhavati paśūnām evopasthityai paśūnām anapakramāya yo vai yajñasyodhar veda prattaṃ yajñaṃ duhe yajñāyajñīyaṃ vāva yajñasyodhaḥ tasyaite stanā gāyatraṃ ca rathantaraṃ ca bṛhac ca vāmadevyaṃ ca tad gāyatram iva prastuyāt rathantarasyeva stobhān stobhet bṛhata iva rohān rohet hiṃkāro vāmadevyam svayam eva yajñāyajñīyam etad vai yajñaṃ yajamāno duhe sa heṣṭvaiva śreyān bhavati yajñā yajñā vo agnaya iti bhavati eṣa ha vai yajño yajño yad yajñāyajñīyam yajñaṃ yajñaṃ vahatīti ha vai yajñāyajñīyasya yajñāyajñīyatvam etena ha sma vai purā sarvāṇi stotrāṇi stuvanti tad āhur ūrdhvā vā ete svargaṃ lokaṃ rohanti ye yajante ta īśvarāḥ parāñco 'tipattor iti tad yad yajñāyajñīyenopariṣṭāt stuvanti iyaṃ vai yajñāyajñīyam asyām evaitat pratitiṣṭhanti apa upanidhāya stuvanty agnir vā eṣa vaiśvānaro yad yajñāyajñīyaṃ tasya śāntyā apradāhāya ūrubhyāṃ patny upapravartayati agnim eva tad vaiśvānaraṃ śamayati nagnam ivoruṃ kṛtvopapravartayati nagnam iva hy ūruṃ kṛtvā patnī vīryaṃ karoti tāṃ saṃkhyāpayanti retodheyāya tad āhur ā vā etat patny udgātuḥ prajāṃ datte yad vigīte sāman saṃkhyāpayantīti tāṃ pratisamīkṣeta vāmī nāma saṃdṛśi viśvā vāmāni dhīmahīti prajā vai vāmam prajām eva tad ātman dhatte vṛṣṇas te vṛṣṇyāvato viśvā retāṃsi dhīmahītītarā pratisamīkṣate tad āhuḥ prāvṛta udgāyed agnir vā eṣa vaiśvānaro yad yajñāyajñīyaṃ tasya śāntyā apradāhāyeti īśvaro ha tu pitṛdevatyo bhavitor yat prāvṛta udgāyet atho āhur yāvad eva śrotraṃ tāvat prāvṛtyodgāyed iti tad u vā āhuḥ karṇābhyāṃ vai śṛṇoty akṣibhyāṃ paśyati tasmād ātmānam antariyād yat prāvṛta udgāyet atho āśiraṃ vai tṛtīye savane 'vanayanti prajā vai paśava āśīḥ tasmāt sarvasmād ātmānam antariyād yat prāvṛta udgāyet aprāvṛta evodgāyed iti vayo vai yajñāyajñīyam sa yaṃ kāmayeta yajamānaṃ svargalokaḥ syād iti vayo yajñā vo agnaya ity asya prastuyāt vaya evainaṃ śakuno bhūtvā svargaṃ lokaṃ vahati tad u tad anāyuṣyam iva pramathitam iva vā etad yad vayo 'nālayam iva tasmād evaṃ na prastuyāt o yirā yirā cā dākṣāsā iti yad girā girā ceti brūyād agnir vaiśvānaro yajamānaṃ giret atha yad o yirā yirā cā dākṣāsā ity āha annaṃ vā irā annādyam eva tad agner vaiśvānarasya mukhato 'pidadhāti īśvaro ha tu rūkṣo bhavitor yad o yirā yirā cā dākṣāsā iti brūyāt o yirā ihā cā dākṣāsā ity eva brūyāt tathā ha na rūkṣo bhavati etaddha sma vai taṃ pūrve brāhmaṇā mīmāṃsante ka u svid adya śiṃśumāryai vyāttam atiproṣyata iti eṣā ha vā ekāyane śiṃśumārī pratīpaṃ vyādāya tiṣṭhati yad yajñāyajñīyam tasyā etad annādyam eva mukhato 'pidhāya svasty atyeti popriṃ vayam amṛtaṃ jāto vā iti yat pra pra vayam iti brūyāt pramāyuko yajamānaḥ syāt atha yat poprim ity āhaiṣa evāsmai poprir bhavati hiṃ māyi dāyivam iti yad dāsam iti brūyād dāsuko yajamānaḥ syāt atha yad dāyivam ity āha divaṃ saṃstuto yajño gamayitavya ity āhur divam evaitat saṃstutaṃ yajñaṃ gamayanti priyaṃ mitraṃ nu śaṃsiṣam iti yat priyaṃ mitraṃ na śaṃsiṣam iti brūyān na priyaṃ mitraṃ śaṃseta atha yat priyaṃ mitraṃ nu śaṃsiṣam ity āha priyam eva mitraṃ śaṃsate prāyāṃ māyitrān nū śāṃsīṣām ūrjo napātaṃ sa hy āyumā iti yan nāyumeti brūyān nāyuṣmān yajamānaḥ syāt atha yad āyumety āhāyur evaitad udgātātmaṃś ca yajamāne ca dadhāti hiṃ māyi smāyūḥ āśemā havyadātayā vu vā iti yad dāśemeti brūyād daṃśukā enaṃ syuḥ atha yad āśemety āhāśnuta eva āśemā hāvyādātāyāyi bhuvad vājeṣv avitā bhūvāddhiṃ māyi vārdhā iti vṛddha iva hy etarhi yajño bhavati uta trātā bahūnām iti yat tanūnām iti brūyāt tanur iva yajamānaḥ syāt atha yad bahūnām ity āha bahūnām evainam etat trātāraṃ karoti tad āhur yajñāyajñīyasyaikād akṣarād ūnā ṛcaḥ tad yajñasya chidram yas tad udgāyan nāpidadhāti yajñāyajñīyaṃ chidraṃ karoti yajñāyajñīyaṃ chidram anu yajñaḥ sravati yajñam anu yajamāno yajamānam anu prajāḥ tasmin vācaṃ dadhyāt vāg vai brahma uta trātā vāg bahūnā vu vā iti gaur iti haike dadhati gaur vai kṛtsnam annādyam kṛtsnasyaivānnādyasyāvaruddhyai tad āhur naitad ādriyeta yad vāva vāṅnidhanaṃ bhavati tenaiva saṃdhīyata iti tad āhur yathāpūrvaṃ yathājyaiṣṭhyaṃ chandāṃsi vimucyamānāni chandasāṃ kﾱptiṃ vimuktim anu prajāḥ kalpāntā iti yajñā vo agnaya iti ṣaḍbhir akṣaraiḥ prastauti girā ca dakṣasa iti ṣaḍbhir akṣarair ādim ādatte tad dvādaśa sampadyante dvādaśākṣarā jagatī vi te jagatīṃ prathamataḥ paryūhanti taj jagatyā vimucyante pra vayam amṛtaṃ jātavedasam ity ekādaśākṣarāṇi sampadyante ekādaśākṣarā triṣṭup tat triṣṭubhā vimucyante priyaṃ mitraṃ nu śaṃsiṣam ity aṣṭābhir akṣarair nidhanam upayanti aṣṭākṣarā gāyatrī tad gāyatryā vimucyante tad yathāpūrvaṃ yathājyaiṣṭhyaṃ chandāṃsi vimucyamānāni yanti chandasāṃ kﾱptiṃ vimuktim anu prajāḥ kalpante nāparamārī pūrvo mriyate devāsurā yajñe 'spardhanta te devā asurān yajñān niravāghnan te 'surās trayāṇāṃ savanānāṃ rasaṃ vīryaṃ pravṛhyāndhaṃ tamaḥ prāviśan yaddha vai kiṃ ca parācīnam agniṣṭomāt tad andhaṃ tamaḥ yat parācīnaṃ saṃvatsarāt tad andhaṃ tamaḥ etāvān vāva yajño yāvān agniṣṭomaḥ etāvān u saṃvatsaraḥ dvādaśa vā agniṣṭomasya stotrāṇi dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ dvādaśa stotrāṇi dvādaśa śastrāṇi dvādaśa pūrvapakṣā dvādaśāparapakṣāḥ atha yat tataḥ parācīnaṃ tad andhaṃ tamaḥ tat prāviśan te devā asurān anvabhyavāyan tān asurā etair evokthaiḥ pratyudatiṣṭhan yad ukthaiḥ pratyudatiṣṭhaṃs tad ukthānām ukthatvam tāṃs tato nir evāvāghnan te 'ndham eva tamaḥ prāviśan rātrim eva sa indro 'bravīt kaś cāhaṃ cedam anvabhyavaiṣyāva iti ahaṃ cety abravīd varuṇaḥ ahaṃ vāṃ jyotir dhārayiṣyāmīty agnir abravīt tāv anvabhyavaitām tāv ekaṃ tṛtīyam udāharatām tena prātassavanam āpyāyayan tasmād āgneyīṣu stuvanti aindrāvaruṇam anuśasyate tasmād u gāyatrīṣu stuvanti gāyatraṃ hi prātassavanam sa evābravīt kaś cāhaṃ cedam anvabhyavaiṣyāva iti ahaṃ cety abravīd bṛhaspatiḥ tāv anvabhyavaitām tāv evaikaṃ tṛtīyam udāharatām tena mādhyaṃdinaṃ savanam āpyāyayan tasmād aindrīṣu stuvanti aindrābārhaspatyam anuśasyate tasmād u kakupsu stuvanti kākubhaṃ hi mādhyaṃdinaṃ savanam sa evābravīt kaś cāhaṃ cedam anvabhyavaiṣyāva iti ahaṃ cety abravīd viṣṇuḥ tāv anvabhyavaitām tāv evaikaṃ tṛtīyam udāharatām tena tṛtīyasavanam āpyāyayan tasmād aindrīṣu stuvanti aindrāvaiṣṇavam anuśasyate tasmād v anuṣṭupsu stuvanti ānuṣṭubhaṃ hi tṛtīyasavanam tān sarvasmād evāntarāyan tato vai devā abhavan parāsurāḥ bhavaty ātmanā parāsya dviṣan bhrātṛvyo bhavati ya evaṃ veda tāni vā etāni trīṇi santi dvidevatyāny aindrāvaruṇam aindrābārhaspatyam aindrāvaiṣṇavam iti etā vāva te 'taḥ ṣaṭ kāmadughā udāharan gāṃ cāśvaṃ cājāṃ cāviṃ ca vrīhiṃ ca yavaṃ ca upainam etāḥ ṣaṭ kāmadughās tiṣṭhante ya evaṃ veda etāvān vāva yajño yāvān agniṣṭomaḥ tad āhur yad etāvān eva yajño yāvān agniṣṭomas tasminn antagate kim abhy ukthāni praṇayantīti sa brūyād yajñāyajñīyasyaikād akṣarād ūnā ṛcaḥ tad yajñasya chidram tad abhi praṇayantīti pravatībhyaḥ praṇayanty ehivatīṣu preti ca vā idaṃ sarvam eti ca yajñam evāsmiṃs tat samyañcaṃ dadhati āgneyīṣu praṇayanty āgneyībhyaḥ yathāgnāv agnīn abhisamādadhyāt tādṛk tat yo vā ekam agniṃ santaṃ bahudhā vihared bahava eva syuḥ ya u enān bahūn sataḥ sārdhaṃ saṃhared eka eva syāt sa yathāgnāv agnīn abhisamādadhyāt tādṛk tat tāsu sākamaśvam devā vai svargakāmās tapo 'tapyanta ta etat sāmāpaśyan tenāstuvata tad enān aśva eva bhūtvā svargaṃ lokam avahat te 'bruvan svargaṃ lokaṃ gatvā sākaṃ vā aśvena svargaṃ lokam aganmeti tad eva sākamaśvasya sākamaśvatvam tad etat svargyaṃ sāma aśnute svargaṃ lokaṃ ya evaṃ veda pramaṃhiṣṭhīyaṃ bhrātṛvyavān kurvīta indro vṛtrāya vajram udayacchat taṃ nāśaknot prahartum sa yadaiva prety apaśyad athainam ahan hanti dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ ya evaṃ veda yad u prety apaśyat tasmāt pramaṃhiṣṭhīyam ity ākhyāyate satrāsāhīyaṃ kurvīta yasya tvad ivājitaṃ syāt indro 'surān ajayat teṣāṃ tvān iva nājayat so 'kāmayata satrā sarvān asurān saheyeti sa etat sāmāpaśyat tenāstuta tena satrā sarvān asurān asahata tad yat satrā sarvān asurān asahata tat satrāsāhīyasya satrāsāhīyatvam satrā dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ sahate ya evaṃ veda daivodāsaṃ purodhākāmaḥ kurvīta āgneyo brāhmaṇa aindro rājanyaḥ āgneyaindram etat sāma brahma vā agniḥ kṣatram indraḥ brahmaṇaiva tat kṣatraṃ dadhāra kṣatreṇa brahma tathā hāsmād rāṣṭram anapakrami bhavati gacchati purodhāṃ pura enaṃ dadhate hārivarṇaṃ brahmasāma rakṣogṛhītaḥ kurvīta aṅgirasaḥ svargaṃ lokaṃ yata ebhyo lokebhyo rakṣāṃsy anvasacanta te 'kāmayantāpa rakṣāṃsi hanīmahīti sa etaddharivarṇa āṅgirasaḥ sāmāpaśyat tenāstuta tenaibhyo lokebhyo rakṣāṃsy apāghnata hariśriyam ity evāsmāl lokād virājasīty antarikṣād dive diva ity amuṣmāt tato vai te sarvebhya ebhyo lokebhyo rakṣāṃsy apahatya svargaṃ lokam ārohan sarvebhya evaibhyo lokebhyo rakṣāṃsy apahatya svargaṃ lokam ārohati ya evaṃ veda yad u harivarṇa āṅgiraso 'paśyat tasmāddhārivarṇam ity ākhyāyate traitaṃ nāthakāmaḥ kurvīta āptyān sātena yato 'raṇye pipāsāvindat te dhanvan kūpam avindan tan naikato 'varoḍhum akāmayata na dvitaḥ tat trito 'vārohat tau yadāpibatām atṛpyatām atha hainaṃ tad eva rathacakreṇāpidhāya gobhiḥ praitām so 'kāmayatod ita iyāṃ gātuṃ nāthaṃ vindeyeti sa etat sāmāpaśyat tenāstuta sa sam indubhir ity eva nidhanam upait taṃ parjanyo vṛṣṭyordhvam udaplāvayat abhi hi tad rathacakram utplāvayāṃcakāra yenāpihita āsa tad etad gātuvin nāthavit sāma gātuṃ vai sa tan nātham avindata vindate gātuṃ nāthaṃ ya evaṃ veda sa padenānvait taṃ pratikhyāyāyantam ṛkṣo 'nyo bhūtvā markaṭo 'nyo vanam avāskandatām tad u bhrātṛvyahā bhrātṛvyatāṃ vāva tasya tāv agacchatāṃ yāv ṛkṣaṃ ca markaṭaṃ cākarot atho hāsmai varṣuka eva parjanyo bhavati tad u paśavyam eva kevalān vai sa tān paśūn akuruta ava paśūn runddhe bahupaśur bhavati ya evaṃ veda yad u trita āptyo 'paśyat tasmāt traitam ity ākhyāyate traikakubham annādyakāmaḥ kurvīta indro yatīn sālāvṛkebhyaḥ prāyacchat teṣām adyamānānāṃ trayaḥ kumārāḥ paryaśiṣyanta rāyovājaḥ pṛthuraśmir bṛhadgiriḥ ta indram astuvan tān abravīt kiṃkāmā mā kumārāḥ stutheti bibhṛhy eva no maghavann ity abruvan tān antarāṃsayor adhyāsyata tā asya tisraḥ kakubho 'lambanta ime vai lokāḥ saha santas tredhā vyāyan tāṃs tredhānnādyam anuvyait tā u eṣāṃ trayāṇāṃ lokānāṃ tisraḥ kakubho 'nnādyam anv alambanta sa aikṣataiṣāṃ ced vai trayāṇāṃ lokānāṃ tisraḥ kakubho 'nnādyam avarundhīya imās tisraḥ kakubho 'vahareyeti sa etat sāmāpaśyat tenāstuta tenaiṣāṃ trayāṇāṃ lokānāṃ tisraḥ kakubho 'nnādyam avārunddha tenemās tisraḥ kakubho 'vāharata tad yad eṣāṃ trayāṇāṃ lokānāṃ tisraḥ kakubho 'nnādyam avārunddha tat traikakubhasya traikakubhatvam tad etad annādyasyāvaruddhiḥ sāma avānnādyaṃ runddhe 'nnādaḥ śreṣṭhaḥ svānāṃ bhavati ya evaṃ veda trīndriyaṃ vā etat sāma aindrīr ṛcaḥ aindraṃ sāma indra iti nidhanaṃ bhavati trīṇi puruṣa indriyāṇy ātmā prajāḥ paśavaḥ tāny evaitenātman parigṛhṇīte tān abravīt kiṃkāmo va ekaḥ kiṃkāma ekaḥ kiṃkāma eka iti so 'bravīd rāyovājaḥ paśukāmo 'ham asmīti tasmā iḍāṃ prāyacchat paśavo vā iḍā athābravīt pṛthuraśmiḥ kṣatrakāmo 'ham asmīti tasmai kṣatraṃ prāyacchat sa eva pṛthur vainyaḥ athābravīd bṛhadgirir annādyakāmo 'ham asmīti tasmā athakāraṃ prāyacchat annaṃ vā athakāraḥ saubharaṃ prajākāmaḥ kurvīta hus iti nidhanam upeyāt saubharam annādyakāmaḥ kurvīta ūrg iti nidhanam upeyāt saubharaṃ vṛṣṭikāmaḥ kurvīta hiṣ iti nidhanam upeyāt saubharam udgrahaṇakāmaḥ kurvīta ud iti nidhanam upeyāt saubharaṃ svargakāmaḥ kurvīta o iti nidhanam upeyāt bhāradvājāyanān ha sattram āsīnān papracchuḥ kena prajākāmā astoḍhvam iti saubhareṇeti kenānnādyakāmā iti saubhareṇeti kena vṛṣṭikāmā iti saubhareṇeti kenodgrahaṇakāmā iti saubhareṇeti kena svargakāmā iti saubhareṇeti evam iva vā etat sāma ete vā etasmin kāmāḥ etān eva kāmān avarunddhe yatkāma evaitena sāmnā stute sam asmai sa kāma ṛdhyate saubharaṃ brahmasāma kurvīta yaḥ kāmayetā me prajāyāṃ sūpakāśo darśanīyaḥ kṣatriyarūpaḥ puruṣarūpo jāyeteti tejo vai puruṣasya prajā tejaḥ saubharaṃ bṛhataḥ kṣatraṃ bṛhat kṣatriyasyo eṣā prajā ā haivāsya prajāyāṃ sūpakāśo darśanīyaḥ kṣatriyarūpaḥ puruṣarūpo jāyate ya evaṃ veda prajāpatiḥ prajā asṛjata tā asya sṛṣṭāḥ parābhavan tad idaṃ sarīsṛpam abhavad yad anyat sarpebhyaḥ sa dvitīyā asṛjata tā asya paraivābhavan te matsyā abhavan sa tṛtīyā asṛjata tā asya paraivābhavan tāni vayāṃsy abhavan sa caturthīr asṛjata sa aikṣata kathaṃ nu ma imāḥ prajāḥ sṛṣṭā na parābhaveyur iti sa etat sāmāpaśyat tenainā ūrg ity evābhyamṛśat tā asyorjā samaktā avardhanta so 'bravīt subhṛtaṃ vā imāḥ prajā abhārṣam iti tad eva saubharasya saubharatvam subhṛtaṃ prajāṃ bibharti ya evaṃ veda nārmedhenātirātre 'cchāvākāya stuvanti iḍayā rātrim abhisaṃtanvanti tad āhur yanti vā ete 'nuṣṭubho ya uṣṇikṣv acchāvākasāma kurvantīti arvāguṣṇiggha khalu vā etāsām ekā madhyoṣṇig ekā puroṣṇig ekā anavadhṛtaṃ chandaḥ anavadhṛtaṃ vāg vadati vāg anuṣṭup tenānuṣṭubho na yanti yaitāsām uttamā sā pratyakṣānuṣṭup teno evānuṣṭubho na yanti yathā ha vā idaṃ madhukṛtaḥ puṣpāṇāṃ rasān saṃbharanty evaṃ ha vā etā devatāś chandasāṃ rasān samabharan chandasāṃ hāsya rasena stutaṃ bhavati ya evaṃ veda ahorātrayor ha khalu vā etad rūpaṃ sāma aindrīr ṛca āgneyaṃ sāma aindram ahar āgneyī rātriḥ yo ha vā etasmāt sāmno 'tirātra iyād ahorātrayor ha vai sa rūpeṇa vivṛhyeta sa ya enaṃ tatra brūyād ahorātrayor enaṃ rūpeṇa vyavṛkṣad iti tathā haiva syāt tasmād u haitasmāt sāmno 'tirātre naitavyam kṣepīyasī ha khalu vai rātrir ahnaḥ ehīḍaṃ bhavaty apravarhāya yad ṛcaś ca sāmnaś cātyaricyata tad udvaṃśīyam abhavat sa harcā ca sāmnā ca pratitiṣṭhati ya evaṃ veda tad anṛśaṃsasya kuryān na nṛśaṃsasya parimitajīvī hi nṛśaṃso 'tiriktajīvy anṛśaṃso 'tiriktasyaivāvaruddhyai atha ha vā etena sāmnā devā vaṃśam ivodyatyāsurān abhyatyakrāman yad vaṃśam ivodyatyāsurān abhyatyakrāmaṃs tad udvaṃśīyasyodvaṃśīyatvam abhy ajitaṃ jayati na jitaṃ parājayate ya evaṃ veda sarveṣāṃ vā etat pṛṣṭhānāṃ rūpaṃ sāma gāyanti tvā gāyatriṇa iti gāyatrasya arcanty arkam arkāyiṇā iti rathantarasya brahmāṇas tvā hoyi śatakratāv iti bṛhataḥ udvaṃśam iva yāyimirāyīti vairūpasya ud vaṃśāmi iti punarnitunnaṃ vairājasya vā yā vu vā up iti mahānāmnīnām mā irā iti revatīnām hā yīti vāmadevyasya sarvasminn evaitat pṛṣṭharūpe rase tejasy aparājite chandasi yajñasyāntataḥ pratitiṣṭhati sarvo ha khalu vai ṣoḍaśimān yatrodvaṃśīyaṃ kriyate uttamaṃ padaṃ punar abhyasyati ṣoḍaśy eva tena rūpeṇa kriyate vajro vai bhrātṛvyāya ṣoḍaśī vajram evaitad dviṣate bhrātṛvyāya praharati stṛtyai tamo vai devāsurān antarāsīt te devā etam ardheḍam apaśyan tenainad vyāyan yaṃ dviṣyāt taṃ manasā dhyāyet etam ardheḍam upāvayan vy evainam eti adhyardheḍaṃ svarati tasmāddhy ūdhar dhārā atikṣaranti aṣāḍho ha sāvayaso 'tirātreṇeje tad u hātidhanvaḥ śaunakaḥ prasṛpta āsa sa hodvaṃśīyam atirātre 'cchāvākasāma cakre taṃ hovāca maivaṃ kuruthā avalupteḍaḥ svaraḥ parastād apratiṣṭhitaḥ pāricaryasya rūpam iti sa hovāca tāṃ vai vayaṃ kṛtsnām iḍām upetya svareṇaiva saṃtatya rātriṃ pravatsyāmahā iti neti hetara uvāca indro vā etena sāmnāsurān anvabhyavait te balaṃ svaraṃ viditvā pratyādravan taṃ prākurvata sa prakṛta etam ardheḍaṃ nyahan trāṇāya vā eṣa yad ardheḍam iti nārmedham eva kāryam tad aiḍaṃ bhavati paśavo vā iḍā paśubhir vāva te tān rātrer niravāghnan tasmān nārmedham eva kāryam iti āṣṭādaṃṣṭre ṛddhikāmaḥ kurvīta aṣṭādaṃṣṭro vai vairūpaḥ paścevānyebhya ṛṣibhya ete sāmanī apaśyat so 'bibhed astotriye me sāmanī bhaviṣyata iti so 'bravīd ṛdhnavāt sa yo me sāmanī somasya tarpayād iti ṛṣiprāśuhite vā ete sāmanī ṛdhnuvanty evaitābhyāṃ tuṣṭuvānāḥ aṣṭādaṃṣṭro vairūpaḥ paśukāmas tapo 'tapyata sa ete sāmanī apaśyat tābhyām astuta sa etām iḍām upait paśavo vā iḍā tato vai sa paśūn avārunddha te ete paśavye sāmanī ava paśūn runddhe bahupaśur bhavati ya evaṃ veda yad v aṣṭādaṃṣṭro vairūpo 'paśyat tasmād āṣṭādaṃṣṭre ity ākhyāyete tad aiḍam acchāvākasāma bhavati paśavo vā iḍā paśuṣv evaitat pratitiṣṭhati prajāpatir yad devebhyas tanvo vyabhajat tato yā harivaty āsīt tām ātmane 'śiṃṣat tām indrāya prāyacchat tayendro jyaiṣṭhyam agacchat tad yaddharivatīṣu stuvanti taddhy eva jyaiṣṭhyam harivatīḥ parokṣam anuṣṭubhaḥ sampadyante tāḥ saṃstutāś catustriṃśadakṣarā bhavanti tato ye catustriṃśe akṣare sāmnas tābhyāṃ loko vidhīyata ity āhuḥ yat pañcatriṃśadakṣarāsu stuyuḥ paraṃ rūpam upapadyeran bārhatam yat trayastriṃśadakṣarāsu stuyur aparaṃ rūpam upapadyerann ānuṣṭubham yat saptadaśaḥ stomaḥ syāt paramaṃ rūpam upapadyeran yat pañcadaśaḥ stomaḥ syād avamaṃ rūpam upapadyeran yat ṣoḍaśinā ṣoḍaśastomena catustriṃśadakṣarāsu stuvanti svenaivainaṃ tad āyatanena samardhayanti tenaibhyaḥ samṛddhena svāyāṃ janatāyām ardhukaṃ bhavati ṣoḍaśa stotrāṇi ṣoḍaśa śastrāṇi tad dvātriṃśat dvātriṃśadakṣarānuṣṭup ānuṣṭubhaḥ ṣoḍaśy anuṣṭubhaṃ sampannaḥ devachandasāni vā anyāny āsann asurachandasāny anyāni ekākṣaraṃ devānām avamam āsīt saptākṣaraṃ paramam navākṣaram asurāṇām avamam āsīt pañcadaśākṣaraṃ paramam te devā akāmayanta kanīyasā bhūyo 'surāṇāṃ vṛñjīmahīti ta ekākṣareṇa pañcadaśākṣaram avṛñjata dvyakṣareṇa caturdaśākṣaraṃ tryakṣareṇa trayodaśākṣaraṃ caturakṣareṇa dvādaśākṣaraṃ pañcākṣareṇaikādaśākṣaraṃ ṣaḍakṣareṇa daśākṣaraṃ saptākṣareṇa navākṣaram aṣṭākṣareṇāṣṭau tāni yat ṣoḍaśa ṣoḍaśa samapadyanta tat ṣoḍaśinaḥ ṣoḍaśitvam tad gāyatry eva saptadaśy upasamapadyata tasmād āhuḥ saptadaśaḥ prajāpatir iti indro vai vṛtram ajighāṃsat sa prajāpatim upādhāvaddhanāni vṛtram iti tasmā etaṃ ṣoḍaśinaṃ vajraṃ prāyacchad yad asya vīryam āsīt tad ādāya śakvaryaḥ taṃ nāśaknoddhantum taṃ punar upādhāvaddhanāny eva vṛtram iti tasmai śakvaryaḥ prāyacchat tato vā indro vṛtram ahan hanti dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ ya evaṃ veda sa aikṣata yady asmai divā pradāsyāmi rātrim eṣāṃ bhrātṛvyaloko 'bhyadhirekṣyate yady asmai naktaṃ pradāsyāmy ahar eṣāṃ bhrātṛvyaloko 'bhyadhirekṣyata iti sa etad apaśyad yāvaty etad ādityo viṣito bhavati tasmai tāvaty eva prāyacchat tenāsurān ubhābhyām ahorātrābhyām antarait ubhābhyām evāhorātrābhyāṃ dviṣantaṃ bhrātṛvyam antareti ya evaṃ veda yathā ha vai sūrmy atyādhāyaivaṃ ṣoḍaśī stotrāṇāṃ svargasya lokasya samaṣṭyai pra svargaṃ lokam āpnoti ya evaṃ veda tad āhus trivṛd eva stomaḥ kārya iti trivṛd vai vajraḥ vajraḥ ṣoḍaśī atho āhuḥ pañcadaśa eva kārya iti pañcadaśo vai vajraḥ vajraḥ ṣoḍaśī atho āhuḥ ṣoḍaśa eva kārya iti pañcadaśo vai vajraḥ indro vajrasyodyantā ṣoḍaśaḥ sendreṇa vajreṇa vṛtraṃ pāpmānaṃ hanānīti sendreṇa haiva vajreṇa dviṣantaṃ pāpmānaṃ bhrātṛvyaṃ hanti ya evaṃ veda atho āhuḥ saptadaśa eva kārya iti pañcadaśo vai vajraḥ indro vajrasyodyantā ṣoḍaśaḥ prajāpatir eva saptadaśaḥ so 'nuṣṭhātā so 'bhigoptā so 'bhivādayitā prahara jahi māpakramīr iti sendreṇa vajreṇa saprajāpatikena vṛtraṃ pāpmānaṃ hanānīti sendreṇa haiva vajreṇa saprajāpatikena dviṣantaṃ pāpmānaṃ bhrātṛvyaṃ hanti ya evaṃ veda atho āhur ekaviṃśa eva kārya iti sarvābhyo vā etaṃ saptabhyo hotrābhya indro vajraṃ niramimīta tisras tisra eva hotrāyai sa ekaviṃśaḥ ṣoḍaśī samapadyata tenendro vṛtram ahan hanti dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ ya evaṃ veda tad u hovāca yāmano bhrātalāyano virājo vā eṣa sampade ṣoḍaśī vairājo vai ṣoḍaśī virāji virāji pratiṣṭhitaḥ sa yatraivaitaṃ virājaṃ sampadyamānaṃ manyeta tad evaitena stotavyam ahorātrayor vai devāsurā adhi saṃyattā āsan te devā ahar abhyajayan athāsurā rātrim abhyupādhāvan te devā abruvann ardhino vā asya bhuvanasyābhūma kathaṃ satrā rātrim abhijayema abhiprayunajāmahā iti te 'bhyayuñjata ahno jaghanārdhe 'yatanta athāsurā rātryā udāsṛtya pūrvārdhe 'yatanta eṣa ha vā ahno jaghanārdho yat sāyam eṣa u vai rātreḥ pūrvārdho yat sāyam svāyām anye maryādāyām ayatanta svāyām anye chandāṃsi vāva teṣāṃ svam āsīt chandassv adhi saṃyattā āsan ekākṣaraṃ devānām avamam āsīt saptākṣaraṃ paramam navākṣaram asurāṇām avamam āsīt pañcadaśākṣaraṃ paramam saptākṣaraṃ ca navākṣaraṃ ca saṃnihite āstām īdhryañcy anyāni yattāny āsann īdhryañcy anyāni tān prajāpatir ānuṣṭubho 'ntarā vikramyātiṣṭhat te samīkṣamāṇāḥ saṃcākaśato 'tiṣṭhann anyonyasya randhram icchantaḥ te devāḥ prajāpatim upādhāvañ jayāmāsurān iti tebhya etaṃ ṣoḍaśinaṃ vajraṃ prāyacchad etenaiṣāṃ chandobhiś chandāṃsi saṃvṛjya mām upasaṃpādayatheti ta ekākṣareṇa pañcadaśākṣaram avṛñjata dvyakṣareṇa caturdaśākṣaram sānuṣṭub abhavat tāṃ prajāpatim upasamapādayan tryakṣareṇa trayodaśākṣaraṃ caturakṣareṇa dvādaśākṣaram sānuṣṭub abhavat tāṃ prajāpatim upasamapādayan pañcākṣareṇaikādaśākṣaraṃ ṣaḍakṣareṇa daśākṣaram sānuṣṭub abhavat tāṃ prajāpatim upasamapādayan saptākṣareṇa navākṣaram aṣṭābhir evāṣṭau sānuṣṭub abhavat tāṃ prajāpatim upasamapādayan teṣāṃ chandobhir evaṃ chandāṃsi saṃvṛjya dārān niravāghnan tān niravahatān dārān yataḥ prajāpatir aśvo 'ruṇapiśaṅgo bhūtvā parāprothat ta eta udanteṣv adhigamyanta ekaikaiva tato vai devā abhavan parāsurāḥ bhavaty ātmanā parāsya dviṣan bhrātṛvyo bhavati ya evaṃ veda kanīyasvina iva vai devā āsan bhūyasvino 'surāḥ kanīyasā vai teṣāṃ tv etad bhūyo 'vṛñjata tasmāt kanīyān grāmo jyāyāṃsaṃ grāmaṃ prati saṃyatate tasmād uta kanīyāṃso bhūyaso 'mitrāñ jayanti kanīyasvī bhūyasvinaṃ vṛṅkte ya evaṃ veda eṣā ha khalu vai pratyakṣaṃ paṅktir yat pañcākṣarā pañcapadā paṅktiṣu ṣoḍaśinā stuvanti puruṣacchandasaṃ vai paṅktiḥ yat pāṅktaḥ puruṣaḥ puruṣād evaitad āptāṃ vācaṃ nirmimate tasmāt puruṣaḥ sarvā vāco vadati āpyata iva vā etarhi sarvā vāk tad yad anuṣṭupsu stuvanti yathā kumbhyāṃ sūpadastāsu mahodadhīn upadhāvayet tādṛk tat kanīyāṃsi chandāṃsi jyāyaḥsu chandassv adhyūhanti jitadevatyāni vā etāni yat kanīyāṃsi tasmāj jyāyaḥsu chandassv adhyūhanti eṣā ha khalu vai chandasāṃ vīryavattamā yā tryakṣaraikapadā tābhir yac chandāṃsy upasṛjanti vīryasyaivāvaruddhyai nidhanam abhy atisvarati ahno vai devā rātrim abhy atyakrāman abhi bhrātṛvyalokaṃ jayati ya evaṃ veda bhrātṛvyabhājanam iva hy eṣā yad rātriḥ adhikarṇyā somaṃ krīṇanti yathā ha vai karṇe karṇe 'dhirūḍha evaṃ ṣoḍaśī stotrāṇām na ha vai ṣoḍaśinaṃ krīṇīma iti vadantaḥ ṣoḍaśinaṃ krīṇanti yad adhikarṇī somakrayaṇī bhavati tenaivaiṣāṃ ṣoḍaśī krītas tenāvaruddhaḥ adhikarṇyā somaṃ krīṇanti savanātsavanāt somam atirecayanti janadvatīṣu stuvanti sarvāṇi rūpāṇy anuśasyante yad adhikarṇyā somaṃ krīṇanti yajamāna enaṃ tena prajanayati yat savanātsavanāt somam atirecayanty adhvaryur enaṃ tena prajanayati yaj janadvatīṣu stuvanty udgātainaṃ tena prajanayati yat sarvāṇi rūpāṇy anuśasyante hotainaṃ tena prajanayati etāni vai ṣoḍaśinaḥ prajananāni pra prajayā paśubhir jāyate ya evaṃ veda indraṃ vai haro 'tyaricyata sa devān abravīt kathaṃ mā haro nātiricyeteti taṃ viśve devā abruvan vayaṃ tvā harivatā mantreṇa stoṣyāmas tathā tvā haro nātirekṣyata iti taṃ viśve devā harivatā mantreṇāstuvan tato vā indraṃ haro nātyaricyata tad yaddharivatīṣu stuvantīndram eva taddharasā samardhayanti eṣā ha khalu vai yajamānasya nediṣṭhaṃ devatā yad indraḥ tad yaddharivatīṣu stuvanti yajamānam eva taddharasā tejasā samardhayanti sam asmā ṛdhyate ya evaṃ veda