Plate TXT · PRKBKhādiragṛhyasūtraLatn
URN · urn:vamshanidhi:scripture:01KTP5YAAYCHY66YX4BPB0PRKB
Scripture · sutra
ProvisionalKhādiragṛhyasūtra
Khādiragṛhyasūtra
The Digital Corpus of Sanskrit (DCS), Oliver Hellwig
atha atas gṛhyā karmāṇi udagayana pūrvapakṣa puṇya aheṣu prāk āvartanāt ahnaḥ kālaḥ an ādeśe apavarge yathotsāham brāhmaṇān āśayet yajñopavītam sautram kauśam vā grīvāyām pratimucya dakṣiṇam bāhum uddhṛtya yajña upavītī bhavati savyam prācīnāvītī tris ācamya apaḥ dvis parimṛjī…
Provenance ledger
3 entries
- Canonsutratextual
- AttributionThe Digital Corpus of Sanskrit (DCS), Oliver Hellwigtextual
- SourceUpstream TEI document · san · Latnpublished primary
IIText
sanatha atas gṛhyā karmāṇi udagayana pūrvapakṣa puṇya aheṣu prāk āvartanāt ahnaḥ kālaḥ an ādeśe apavarge yathotsāham brāhmaṇān āśayet yajñopavītam sautram kauśam vā grīvāyām pratimucya dakṣiṇam bāhum uddhṛtya yajña upavītī bhavati savyam prācīnāvītī tris ācamya apaḥ dvis parimṛjīta pādau abhyukṣya śiraḥ abhyukṣet indriyāṇi adbhiḥ saṃspṛśet antatas pratyupaspṛśya śuciḥ bhavati āsana sthāna saṃveśanāni udak agreṣu darbheṣu prāc mukhasya pratīyāt paścāt agneḥ yatra homaḥ syāt saha śirasam snāna śabde dakṣiṇena pāṇinā kṛtyam anādeśe mantra antam avyaktam parasya ādi grahaṇena vidyāt svāhā antāḥ mantrāḥ homeṣu pākayajñaḥ iti ākhyā yaḥ kaḥ ca eka agnau tatra ṛtvij brahmā sāyam prātar homa varjam svayam hautram dakṣiṇatas agneḥ udak mukhaḥ tūṣṇīm āste brahmā ā homāt prāc agreṣu kāmam tu adhiyajñam vyāharet ayajñiyām vā vyāhṛtya mahāvyāhṛtīḥ japet vā idam viṣṇuḥ iti hautra brahmatve svayam kurvan brahma āsanam upaviśya chattram uttarāsaṅgam kamaṇḍalum vā tatra kṛtvā atha anyat kuryāt a vyāvṛttim yajñāṅgaiḥ a vyavāyam ca icchet pūrve bhāge veśmanaḥ gomayena upalipya tasya madhya deśe lakṣaṇam kuryāt dakṣiṇatas prācīm lekhām ullikhya tad ārambhāt udīcīm tad avasānāt prācīm tisraḥ madhye prācīḥ tat abhyukṣya agnim upasamādhāya imam stomam iti parisamūhya tṛcena paścāt agneḥ bhūmau nyañcau pāṇī kṛtvā idam bhūmeḥ iti vasu antam rātrau paścāt darbhān āstīrya dakṣiṇatas prācīm prakarṣet uttaratas ca a prakṛṣya vā pūrva upakramam pradakṣiṇam agnim stṛṇuyāt mūlāni agraiḥ chādayan trivṛtam pañcavṛtam vā upaviśya darbha agre prādeśa mātre pracchinatti na nakhena pavitre sthaḥ vaiṣṇavyau iti adbhiḥ unmṛjya viṣṇoḥ manasā pūte stha iti udak agre aṅguṣṭhābhyām anāmikābhyām ca saṃgṛhya tris ājyam utpunāti devaḥ tvā savitā utpunātu acchidreṇa pavitreṇa vasoḥ sūryasya raśmibhiḥ iti abhyukṣya ete agnau anupraharet ājyam adhiśritya uttaratas kuryāt dakṣiṇa jānu aktaḥ dakṣiṇena agnim adite anumanyasva iti udaka añjalim prasiñcet anumate anumanyasva iti paścāt sarasvati anumanyasva iti uttaratas deva savitar prasuva iti pradakṣiṇam agnim paryukṣet abhipariharan sakṛt tris vā havyam samidham ādhāya prapadam japitvā upatāmya kalyāṇam dhyāyan vairūpākṣam ārabhya ucchvaset pratikāmam kāmyeṣu sarvatra etat homeṣu kuryāt brahmacārī vedam adhītya upanyāhṛtya gurave anujñātaḥ dārān kurvīta āplavanam ca tayoḥ āplavanam pūrvam mantra abhivādāt tu pāṇigrahaṇasya pūrvam vyākhyātam brāhmaṇaḥ saha uda kumbhaḥ prāvṛtaḥ vāgyataḥ agreṇa agnim gatvā udak mukhaḥ tiṣṭhet snātām ahatena ācchādya yāḥ akṛntan iti ānīyamānāyām pāṇigrāhaḥ japet somaḥ adadat iti pāṇigrāhasya dakṣiṇatas upaveśayet anvārabdhāyām sruveṇa upaghātam mahāvyāhṛtibhiḥ ājyam juhuyāt samastābhiḥ caturthām evam caula upanayana godāneṣu agniḥ etu prathamaḥ iti ṣaḍbhiḥ ca pāṇigrahaṇe na ājyabhāgau na sviṣṭakṛt ājya āhutiṣu anādeśe sarvatra upariṣṭāt mahāvyāhṛtibhiḥ prājāpatyayā ca prāyaścittam juhuyāt hutvā upottiṣṭhataḥ anu pṛṣṭham gatvā dakṣiṇatas avasthāya vadhū añjalim gṛhṇīyāt pūrvā mātā śamī palāśa miśrān lājān śūrpe kṛtvā paścāt agneḥ dṛṣatputram ākramayet vadhvam dakṣiṇena prapadena imam aśmānam iti sakṛt gṛhītam añjalim lājānām vadhū añjalau āvapet bhrātā suhṛd _ kaścid tam sā agnau juhuyāt a vicchidya añjalim iyam nārī iti aryamāṇam pūṣaṇam iti uttarayoḥ hute tena eva gatvā pradakṣiṇam agnim pariṇayet kanyalā pitṛbhyaḥ iti avasthāna prabhṛti evam tris śūrpeṇa śiṣṭān agnau opya prāñc udañcam utkramayet ekam iṣe iti īkṣaka avekṣaṇa ratha ārohaṇa durga anumantraṇāni abhirūpābhiḥ apareṇa agnim audakaḥ gatvā pāṇigrāham mūrdhani avasiñcet vadhvam ca samañjatu iti avasiktaḥ dakṣiṇam pāṇim sa aṅguṣṭham gṛhṇīyāt gṛbhṇāmi te iti ṣaḍbhiḥ prāñc udañcam udvahet brāhmaṇa kule agnim upasamādhāya paścāt agneḥ lohitam carma ānaḍuham uttara loma prāk grīvam āstīrya vāgyatām upaveśayet prokte nakṣatre anvārabdhāyām sruveṇa upaghātam juhuyāt ṣaḍbhiḥ lekhā prabhṛtibhiḥ sampātān avanayan mūrdhani vadhvaḥ pradakṣiṇam agnim parikramya dhruvam darśayati dhruvā dyauḥ iti abhivādya gurūn gotreṇa visṛjet vācam gauḥ dakṣiṇā atra arghyam āgateṣu iti ekasmin tri rātram kṣāra lavaṇe dugdham iti varjayantau saha śayīyātām brahmacāriṇaḥ haviṣyam annam parijapya anna pāśena iti asau iti vadhvaḥ nām brūyāt bhuktvā ucchiṣṭam vadhvai dadyāt ūrdhvam tri rātrāt catasṛbhiḥ ājyam juhuyāt agne prāyaścittiḥ iti samasya pañcamām sampātān avanayan uda pātre tena enām sa keśa nakhām āplāvayet tatas yathārtham syāt ṛtu kāle dakṣiṇena pāṇinā upastham ālabhet viṣṇuḥ yonim kalpayatu iti samāptāyām sambhavet garbham dhehi iti yasmin agnau pāṇim gṛhṇīyāt sa gṛhyaḥ yasmin vā antyām samidham ādadhyāt nirmanthyaḥ vā puṇyaḥ saḥ anardhukaḥ ambarīṣāt vā ānayet bahu yājinaḥ vā āgārāt śūdra varjam sāyamāhuti upakramam paricaraṇam prāk astamaya udayābhyām prāduṣkṛtya astamite homaḥ udite ca an udite vā haviṣyasya annasya a kṛtam ced prakṣālya juhuyāt pāṇinā dadhi ced payaḥ vā kaṃsena carusthālyā vā agnaye svāhā iti madhye tūṣṇīm prāc udīcīm uttarām sūryāya iti prātar pūrvām na atra parisamūhana ādīni paryukṣaṇa varjam patnī juhuyāt iti eke gṛhāḥ patnī gṛhyaḥ agniḥ eṣaḥ iti siddhe sāyam prātar bhūtam iti ukte om iti uccais brūyāt mā kṣār namaḥ te iti upāṃśu haviṣyasya annasya juhuyāt prājāpatyam sauviṣṭakṛtam ca balīn nayet bahis antar vā catuḥ nidhāya maṇika deśe madhye dvāri śayyām anu varcam vā atha sa stūpam ekaikam ubhayatas pariṣiñcet śeṣam adbhiḥ sārdham dakṣiṇā ninayet phalīkaraṇānām apām ācāmasya iti viśrāṇite pṛthivī vāyuḥ prajāpatiḥ viśve devāḥ āpaḥ oṣadhi vanaspatayaḥ ākāśaḥ kāmaḥ manyuḥ vā rakṣaḥ gaṇāḥ rudraḥ iti bali daivatāni tūṣṇīm tu kuryāt sarvasya tu annasya etat kuryāt asakṛt ced ekasmin kāle siddhe sakṛt eva kuryāt bahudhā ced yat gṛhapateḥ sarvasya tu annasya agnau kṛtvā agram brāhmaṇāya dattvā svayam kuryāt vrīhi prabhṛti ā yavebhyaḥ yavebhyaḥ vā ā vrīhibhyaḥ svayam haret svayam haret paurṇamāsa upakramau darśa pūrṇamāsau dārśam _ pūrvam upapadyeta paurṇamāsena iṣṭvā atha tat kuryāt a kurvan paurṇamāsīm ākāṅkṣet iti eke aparāhṇe snātvā aupavasathikam dampatī bhuñjīyātām mānadantavyaḥ uvāca śreyasam prajām vindate kāmyaḥ bhavati akṣodhukaḥ yaḥ aupavasathikam bhuṅkte tasmāt yat kāmayeta tat bhuñjīta na avratyam ācaret prātarāhutim hutvā haviḥ nirvapet amuṣmai tvā juṣṭam nirvapāmi iti devatā āśrayam sakṛt yajuḥ _ dvis tūṣṇīm tris devebhyaḥ prakṣālayet dvis manuṣyebhyaḥ sakṛt pitṛbhyaḥ mekṣaṇena pradakṣiṇam udāyuvam śrapayet śṛtam abhighārya udañcam udvāsya pratyabhighārayet sarvāṇi evam havīṃṣi barhiṣi āsādya ājyabhāgau juhuyāt caturgṛhītam ājyam gṛhītvā pañca avattam bhṛgūṇām jāmadagnyānām agnaye svāhā iti uttaratas somāya iti dakṣiṇatas viparītam itare ājyam upastīrya haviṣaḥ avadyet mekṣaṇena madhyāt purastāt iti paścāt ca pañca avattī abhighārya pratyanakti avadāna sthānāni na sviṣṭakṛtaḥ amuṣmai _ iti juhuyāt yad devatyam syāt sviṣṭakṛtaḥ sakṛt upastīrya dvis bhṛgūṇām sakṛt haviṣaḥ dvis abhighārya agnaye sviṣṭakṛte _ iti prāñc udīcyām juhuyāt samidham ādhāya darbhān ājye haviṣi _ tris avadhāya agra madhya mūlāni aktam rihāṇāḥ viyantu vayaḥ iti abhyukṣya agnau anupraharet yaḥ paśūnām adhipatiḥ rudraḥ tanti caraḥ vṛṣā paśūn naḥ mā hiṃsīḥ etat astu hutam te _ iti tat yajñavāstu sarvatra kuryāt haviḥ ucchiṣṭam udak udvāsya brahmane dadyāt pūrṇapātram dakṣiṇā yathotsāham _ āgneya sthālīpākaḥ anāhitāgneḥ darśa pūrṇamāsayoḥ agnīṣomīyaḥ paurṇamāsyām āhitāgneḥ aindraḥ māhendraḥ _ aindrāgnaḥ _ amāvāsyāyām yathā _ anāhitāgneḥ sarvam ahar prātarāhutyāḥ sthānam rātriḥ sāyamāhuteḥ sarvaḥ aparapakṣaḥ paurṇamāsasya pūrvapakṣaḥ dārśasya abhojanena saṃtanuyāt iti eke a vidyamāne havye yajñiyānām phalāni juhuyāt palāśāni _ apaḥ _ hutam hi prāyaścittam a hutasya ājyam juhuyāt haviṣaḥ anādeśe devatā mantra anādeśe prathama garbhe tṛtīye māsi puṃsavanam snātām ahatena ācchādya hutvā patiḥ pṛṣṭhatas tiṣṭhet dakṣiṇam aṃsam anvavamṛśya anantarhitam nābhi deśam abhimṛśet pumāṃsau iti atha aparam nyagrodha śuṅgām ubhayatas phalām a srāmām a krimi parisṛptām triḥsaptaiḥ yavaiḥ parikrīya utthāpayet māṣaiḥ _ sarvatra oṣadhayaḥ sumanasaḥ bhūtvā asyām vīryam samādhatta iyam karma kariṣyati iti āhṛtya vaihāyasām kuryāt kumārī brahmacārī vratavatī _ brāhmaṇī peṣayet a pratyāharantī snātām saṃveśya dakṣiṇe nāsikāsrotasi āsiñcet pumān agniḥ iti atha asyāḥ caturthe māsi ṣaṣṭhe _ sīmantonnayanam snātām ahatena ācchādya hutvā patiḥ pṛṣṭhatas tiṣṭhan anupūrvayā phala vṛkṣa śākhayā sakṛt sīmantam unnayet tri śvetayā ca śalalyā ayam ūrjāvataḥ vṛkṣaḥ iti kṛsaraḥ sthālīpākaḥ uttara ghṛtam avekṣatīm pṛccheta kim paśyasi iti prajām iti vācayet pratiṣṭhite vastau soṣyantī homaḥ yā tiraścī iti dvābhyām asau iti nām dadhyāt tat guhyam prāk nābhi kṛntanāt stana dānāt ca vrīhi yavau peṣayet śuṅgā āvṛtā aṅguṣṭhena anāmikayā ca ādāya kumāram prāśayet iyam ājñā iti sarpiḥ ca medhām te iti jananāt jyautsne tṛtīye tṛtīyāyām prātar snāpya kumāram astamite śāntāsu dikṣu pitā candramasam upatiṣṭhet prāñjaliḥ śucinā ācchādya mātā prayacchet udak śirasam anu pṛṣṭham gatvā uttaratas tiṣṭhet yat te su sīmaḥ iti tisṛbhiḥ upasthāya udañcam mātre pradāya yat adaḥ iti apām añjalim avasiñcet dvis tūṣṇīm jananāt ūrdhvam daśa rātrāt śata rātrāt saṃvatsarāt vā nāma kuryāt snāpya kumāram kariṣyataḥ upaviṣṭasya śucinā ācchādya mātā prayacchet udak śirasam anu pṛṣṭham gatvā uttaratas upaviśet hutvā kaḥ asi iti tasya mukhyān prāṇān abhimṛśet asau iti nāma kuryāt tat eva mantra ante mātre prathamam ākhyāya viproṣya aṅgāt aṅgāt iti putrasya mūrdhānam parigṛhṇīyāt paśūnām tvā iti abhijighret tūṣṇīm striyāḥ tṛtīye varṣe caulam tatra nāpitaḥ uṣṇa udakam ādarśaḥ kṣuraḥ vā audumbaraḥ piñjūlyaḥ iti dakṣiṇatas ānaḍuhaḥ gomayaḥ kṛsaraḥ sthālīpākaḥ vṛthāpakvaḥ iti uttaratas mātā ca kumāram ādāya hutvā ayam āgāt iti nāpitam prekṣet savitāram dhyāyan uṣṇena iti uṣṇa udakam prekṣet vāyum dhyāyan āpaḥ iti undet viṣṇoḥ iti ādarśam prekṣet audumbaram vā oṣadhe iti darbha piñjūlīḥ sapta ūrdhva agrāḥ abhinidhāya svadhite iti ādarśena kṣureṇa audumbareṇa vā yena pūṣā iti dakṣiṇatas tris prāñcam prohet sakṛt āyasena pracchidya ānaḍuhe gomaye keśān kuryāt undana prabhṛti evam paścāt uttaratas ca tri āyuṣam iti putrasya mūrdhānam parigṛhya japet udaṅ utsṛpya kuśalī kārayet yathāgotrakulakalpam araṇye keśān nikhaneyuḥ stambe nidadhati eke gauḥ dakṣiṇā aṣṭame varṣe brāhmaṇam upanayet tasya ā ṣoḍaśāt an atītaḥ kālaḥ ekādaśe kṣatriyam tasya ā dvāviṃśāt dvādaśe vaiśyam tasya ā caturviṃśāt kuśalīkṛtam alaṃkṛtam ahatena ācchādya hutvā agne vrata pate iti uttaratas agneḥ pratyak mukham avasthāpya añjalim kārayet svayam ca upari kuryāt dakṣiṇatas tiṣṭhan mantravān brāhmaṇaḥ ācāryāya udaka añjalim pūrayet āgantrā iti japet prekṣamāṇe kaḥ nāma asi iti uktaḥ devatā āśrayam nakṣatra āśrayam vā abhivādanīyam nāma brūyāt asau asmi iti utsṛjya apaḥ devasya te iti dakṣiṇa uttarābhyām hastābhyām añjalim gṛhṇīyāt ācāryaḥ sūryasya iti pradakṣiṇam āvartayet dakṣiṇam aṃsam anvavamṛśya anantarhitām nābhim ālabhet prāṇānām iti atha enam paridadyāt antaka prabhṛtibhiḥ dakṣiṇam aṃsam prajāpataye tvā iti savyena savyam devāya tvā iti brahmacārī asi iti saṃpreṣya upaviśya dakṣiṇa jānu aktam añjali kṛtam pradakṣiṇam muñja mekhalām ābadhnan vācayet iyam duruktāt iti adhīhi bho iti upasīdet tasmai anvāha sāvitrīm pacchas ardharcaśaḥ sarvām iti sāvitrīm vācayet mahāvyāhṛtīḥ ca ekaikaśas oṃkāram ca prayacchati asmai vārkṣam daṇḍam su śravaḥ su śravasam mā iti samidham ādadhyāt agnaye samidham iti bhaikṣam caret mātaram agre atha anyāḥ suhṛdaḥ ācāryāya bhaikṣam nivedayet tiṣṭhet ā astamayāt tūṣṇīm tri rātram kṣāra lavaṇa dugdham iti varjayet godāne caula vat kalpaḥ sa lomam vāpayet go aśva avi mithunāni dakṣiṇāḥ pṛthak varṇānām sarveṣām vā gauḥ ajaḥ keśa pratigrahāya uktam upanayanam na a cariṣyantam saṃvatsaram adhas saṃveśī a madhu māṃsa āśī syāt maithuna kṣura kṛtya snāna avalekhana danta dhāvana pāda dhāvanāni varjayet na asya kāme retaḥ skandet na go yuktam ārohet na grāme upānahau mekhalā dhāraṇa bhaikṣa carya daṇḍa samidh ādhāna upasparśana prātarabhivādāḥ nityam godāna vrātika āditya vrata aupaniṣada jyeṣṭhasāmikāḥ saṃvatsarāḥ na ādityavratam ekeṣām ye caranti eka vāsasaḥ bhavanti ādityam ca na antardadhate na ca apaḥ abhyupayanti śakvarīṇām dvādaśa nava ṣaṭ trayaḥ vikalpāḥ kṛṣṇa vastraḥ kṛṣṇa bhakṣaḥ ācārya adhīnaḥ tiṣṭhet divā āsīta naktam saṃvatsaram ekeṣām pūrvaiḥ śrutāḥ ced upoṣitāya pariṇaddha akṣāya anugāpayet yathā mā na pradhakṣyati iti tam prātar abhivīkṣayanti yāni a pradhakṣyanti manyante apaḥ agnim vatsam ādityam apaḥ abhivyakhyam iti apaḥ jyotiḥ abhivyakhyam iti agnim paśūn abhivyakhyam iti vatsam abhivyakhyam iti ādityam visṛjet vācam gauḥ dakṣiṇā kaṃsaḥ vāsaḥ rukmaḥ ca anupravacanīyeṣu ṛcam sāma sadasaspatim iti ca ājyam juhuyāt cityayūpa upasparśana karṇakrośa akṣi vepaneṣu sūrya abhyuditaḥ sūrya abhinirmuktaḥ indriyaiḥ ca pāpa sparśaiḥ punar mām iti etābhyām āhutim juhuyāt ājya lipte vā samidhau japet vā laghuṣu japet vā laghuṣu āplavane purastād ācāryakulasya parivṛta āste udaṅmukha ācāryaḥ prāgagreṣu evaṃ brahmavarcasakāmaḥ goṣṭhe paśukāmaḥ sabhāyāṃ yaśaskāmaḥ sarvauṣadhenāpaḥ phāṇayet surabhibhiś ca tābhiḥ śītoṣṇābhir ācāryo 'bhiṣiñcet svayaṃ vā mantrābhivādāt ubhāv ity eke tenemam ity ācāryo brūyāt ye apsv ity apām añjalim avasiñcet yad apām iti ca tūṣṇīṃ ca yo rocana iti gṛhyātmānam abhiṣiñcet yena striyam iti ca tūṣṇīṃ ca udyann ity ādityam upatiṣṭhet samasyed vā viharann anusaṃharec cakṣur asīti ud uttamam iti mekhalām avamuñcet prāśya vāpayec chikhāvarjaṃ keśaśmaśrulomanakhāni alaṃkṛto 'hatavāsasā śrīr iti srajaṃ pratimuñcet netryau stha ity upānahau vaiṇavaṃ daṇḍam ādadhyāt gandharvo 'sīti upetyācāryaṃ pariṣadaṃ prekṣed yakṣam iveti upaviśyauṣṭhāpidhāneti mukhyān prāṇān abhimṛśet goyuktaṃ ratham ālabhet vanaspata iti āsthātā ta ity ārohet prācīṃ prayāyodīcīṃ vā pradakṣiṇam āvartayet pratyāgatāyārghyam ity eke vṛddhaśīlī syād ata ūrdhvam nājātalomyopahāsam icchet nāyugvā na rajasvalayā na samānarṣyā aparayā dvārā prapannadviḥpakvaparyuṣitāni nāśnīyāt anyatra śākamāṃsayavapiṣṭavikārebhyaḥ pāyasāc ca phalapracayanodapānāvekṣaṇavarṣatidhāvanopānatsvayaṃharaṇāni na kuryāt nāgandhāṃ srajaṃ dhārayen na ceddhiraṇyasrak bhadram iti na vṛthā vyāharet puṣṭikāmo gāḥ prakālayetemā ma iti pratyāgatā imā madhumatīr iti puṣṭikāma eva prathamajātasya vatsasya prāṅ mātuḥ pralehanāl lalāṭam ullihya nigiret gavām iti samprajātāsu goṣṭhe niśāyāṃ vilayanaṃ juhuyāt saṃgraheṇeti athāparaṃ vatsamithunayoḥ karṇe lakṣaṇaṃ kuryāt bhuvanam iti puṃso 'gre lohitenety anumantrayeta tantīṃ prasāritām iyaṃ tantīti śrāvaṇyāṃ paurṇamāsyāṃ gṛhyādagnim atipraṇīya pratidiśamupalimpedadhike prakrame sakṛdgṛhītān saktūn darvyāṃ kṛtvā pūrvopalipte ninīyāpo yaḥ prācyāmiti baliṃ nirvapet ninayedapāṃ śeṣam apa upaspṛśyaivaṃ pratidiśaṃ yathāliṅgam dakṣiṇapaścime antareṇāgniṃ ca saṃcaraḥ śūrpeṇa śiṣṭān agnāvopyātipraṇītād anatipraṇītasyārdhaṃ gatvā nyañcau pāṇī kṛtvā namaḥ pṛthivyā iti japet tata utthāya somo rājeti darbhastambamupasthāya akṣatānādāya prāṅvodaṅvā grāmānniṣkramya juhuyādañjalinā haye rāka iti catasṛbhiḥ prāṅutkramya japed vasuvana edhīti tristriḥ pratidiśamavāntaradeśeṣu ca ūrdhvaṃ prekṣan devajanebhyaḥ tiryaṅṅitarajanebhyaḥ avāṅprekṣan pratyetyānavekṣannakṣatān prāśnīyāt śvobhūte 'kṣatasaktūn kṛtvā nave pātre nidhāyāstamite balīn hared āgrahāyaṇyāḥ prauṣṭhapadīṃ hastenādhyāyānupākuryuḥ śrāvaṇīmityeke hutvopanayanavat sāvitrīmanuvācayet somaṃ rājānaṃ parvādīṃśca dhānā dadhi ca prāśnīyurabhirūpābhyām śvobhūte prādhīyīran śiṣyebhyaḥ anuvākyāḥ kuryurṛgādibhiḥ prastāvaiśca anugānaṃ rahasyānām vidyutstanayitnuvarjam ardhapañcamānmāsānadhītya pauṣīmutsargaḥ tata ūrdhvamabhrānadhyāyaḥ vidyutstanayitnupṛṣiteṣu ca trisannipāte trisandhyam aṣṭakāmamāvāsyāṃ cāturmāsīrudagayane ca pakṣiṇīṃ rātrīm sabrahmacāriṇi ca prete ulkāpāte bhūmicale jyotiṣoścopasarga eteṣvākālikaṃ vidyāt kārṣvaṃ tu kaṭhakauthumāḥ āśvayujīṃ rudrāya pāyasaḥ mā nastoka iti juhuyāt payasyavanayedājyaṃ tatpṛṣātakam tenābhyāgatā gā ukṣed ā no mitrāvaruṇeti vatsāṃśca mātṛbhiḥ saha vāsayet tāṃ rātrim navayajñe pāyasa aindrāgnaḥ śatāyudhāyeti catasṛbhirājyaṃ juhuyād upariṣṭāt agniḥ prāśnātviti ca tasya śeṣaṃ prāśnīyuryāvanta upetāḥ upastīryāpo dvirnavasyāvadyet trirbhṛgūṇām apāṃ copariṣṭāt bhadrānna ity asaṃkhādya pragiret tristriḥ etam u tyamiti vā yavānām amo 'sīti mukhyān prāṇānabhimṛśet āgrahāyaṇakarma śrāvaṇena vyākhyātam namaḥ pṛthivyā iti na japet pradoṣe pāyasasya juhuyāt prathameti nyañcau pāṇī kṛtvā pratikṣatra iti japet paścādagneḥ svastaram udagagraistṛṇair udakpravaṇam āstīrya tasminnāstaraṇe gṛhapatirāste anupūrvamitare anantarā bhāryā putrāśca nyañcau pāṇī kṛtvā syoneti gṛhapatirjapet samāptāyāṃ dakṣiṇaiḥ pārśvaiḥ saṃviśeyus tristrirabhyātmamāvṛtya svastyayanāni kuryuḥ tato yathārthaṃ syāt ūrdhvam āgrahāyaṇyās tisrastāmisrāṣṭamyo 'ṣṭakā ityācakṣate tāsu sthālīpākāḥ aṣṭau cāpūpāḥ prathamāyām tān aparivartayan kapāle śrapayet uttamāyāṃ śākamanvāhārye aṣṭakāyai svāheti juhuyāt madhyamāyām gauḥ tām purastāt agneḥ pratyak mukhīm avasthāpya juhuyāt yat paśavaḥ iti hutvā ca anumantrayeta anu tvā iti yavamatībhiḥ adbhiḥ prokṣet aṣṭakāyai tvā juṣṭam prokṣāmi iti prokṣya ulmukena parihṛtya prokṣaṇīḥ pāyayet udaṅ utsṛpya pratyak śirasam udakpādīm saṃjñapayet saṃjñaptāyām juhuyāt yat paśuḥ iti tasyāḥ patnī srotāṃsi prakṣālayet pavitre antardhāya utkṛtya vapām uddhārayet yajñiyasya vṛkṣasya viśākhā śākhābhyām parigṛhya agnau śrapayet prasṛtāyām viśaset uktam upastaraṇa abhighāraṇam yathā sviṣṭakṛtaḥ aṣṭakāyai svāhā iti juhuyāt sarva aṅgebhyaḥ avadānāni uddhārayet na savyāt sakthnaḥ na klomnaḥ savyam sakthi nidhāya pṛthak mekṣaṇābhyām avadānāni sthālīpākam ca śrapayitvā kaṃse rasam prasrāvya plakṣa śākhāsu avadānāni kṛtvā ekaikasmāt kaṃse avadyet sthālīpākāt ca caturgṛhītam aṣṭagṛhītam vā atra juhuyāt agnau iti kaṃsāt parābhiḥ dvābhyām dvābhyām ekaikām āhutim sauviṣṭakṛtam aṣṭamyā vaha vapām iti pitrye vapā homaḥ jātavedaḥ iti daivatye yathā aṣṭakāyai iti tad ādeśam an ājñāte paśuḥ eva paśoḥ dakṣiṇā sthālīpākasya pūrṇapātram navamīm daśamīm vā anvaṣṭakyam dakṣiṇa pūrva bhāge parivārya tatra uttara ardhe mathitvā agnim praṇayet sakṛt gṛhītān vrīhīn sakṛt phalīkṛtān prasavyam udāyuvam śrapayet amuṣmāt ca sakthnaḥ māṃsam iti dakṣiṇā udvāsya na pratyabhighārayet paścāt agneḥ dakṣiṇatas tisraḥ karṣūḥ khanyāt catur aṅgulam adhas tiryak tāsām purastāt agnim praṇayet stṛṇuyāt karṣūḥ ca paścāt agneḥ svastaram dakṣiṇa agraiḥ tṛṇaiḥ dakṣiṇā pravaṇam āstīrya bṛsīm upari nidadhyāt tasmin ekaikam āharet kaṃse samavadāya mekṣaṇena upaghātam juhuyāt svāhā somāya pitṛmate svāhā agnaye kavya vāhanāya iti savyena ulmukam dakṣiṇatas karṣūṣu nidadhyāt apahatāḥ iti pūrvasyām karṣvām pituḥ madhyamāyām pitāmahasya uttamāyām prapitāmahasya uda pātrāṇi apasalavi karṣūṣu ninayet ekaikasya nāma uktvā asau avanenikṣva ye ca atra tvā anu yān ca tvam anu tasmai te svadhā iti tathā eva piṇḍān nidhāya japet atra pitaraḥ mādayadhvam yathābhāgam āvṛṣāyadhvam iti uktvā udaṅ āvarteta savyam bāhum upasaṃhṛtya prasavyam āvṛtya upatāmya kalyāṇam dhyāyan abhiparyāvartamānaḥ japet amīmadanta pitaraḥ yathābhāgam āvṛṣāyiṣata iti tisraḥ darbha piñjūlīḥ añjane nighṛṣya karṣūṣu nidadhyāt yathā piṇḍam tailam surabhi ca piṇḍa prabhṛti yathārtham ūhet atha nihnavanam pūrvasyām karṣvām dakṣiṇa uttānau pāṇī kṛtvā namaḥ vaḥ jīvāya namaḥ vaḥ pitaraḥ śūṣāya iti savya uttānau madhyamāyām namaḥ vaḥ pitaraḥ ghorāya namaḥ vaḥ pitaraḥ rasāya iti dakṣiṇa uttānau paścimāyām namaḥ vaḥ pitaraḥ svadhāyai namaḥ vaḥ pitaraḥ manyave iti añjalim kṛtvā namaḥ vaḥ iti sūtra tantūn karṣūṣu nidadhyāt yathā piṇḍam etat vaḥ iti ūrjam vahantīḥ iti karṣūḥ anumantrayeta madhyamam piṇḍam putra kāmām prāśayet ādhatta iti abhūt naḥ dūtaḥ iti ulmukam agnau prakṣipet dvaṃdvam pātrāṇi atihareyuḥ eṣaḥ eva piṇḍapitṛyajña kalpaḥ gṛhye agnau haviḥ śrapayet tatas eva atipraṇayet ekā karṣūḥ na svastaraḥ indrāṇyā sthālīpākasya ekāṣṭakā iti juhuyāt kāmyeṣu ṣaṣ bhaktāni trīṇi vā na aśnīyāt nitya prayuktānām āditas upariṣṭāt sānnipātike evam yajanīya prayogeṣu ardha māsa vratī aśaktau peyam ekam kālam araṇye prapadam japet āsīnaḥ prāc agreṣu evam brahmavarcasa kāmaḥ yathā uktam paśu kāmaḥ sahasra bāhuḥ iti paśu svastyayana kāmaḥ vrīhi yavau juhuyāt yena icchet sahakāram kautomatena asya mahā vṛkṣa phalāni parijapya dadyāt ardha māsa vratī paurṇamāsyām rātrau nābhi mātram pragāhya avidāsini hrade akṣata taṇḍulān āsyena juhuyāt udake vṛkṣaḥ iva iti pañcabhiḥ pārthivam karma prathamayā ādityam upatiṣṭhet bhoga kāmaḥ arthapatau prekṣamāṇe dvitīyayā akṣata taṇḍulān āditye pariviṣyamāṇe bṛhatpattra svastyayana kāmaḥ tṛtīyayā candramasi tila taṇḍulān kṣudra paśu svastyayana kāmaḥ caturthyā ādityam upasthāya gurum artham abhyuttiṣṭhet pañcamyā ādityam upasthāya gṛhān eyāt an a kāma māram nityam japet bhūḥ iti yajanīye juhuyāt mūrdhnaḥ adhi me iti ṣaḍbhiḥ vāmadevya ṛgbhiḥ mahāvyāhṛtibhiḥ prājāpatyayā ca alakṣmī nirṇodaḥ a kṣeme pathi apehi iti japet parāhṇeṣu yaśaḥ aham iti ādityam upatiṣṭhet yaśaskāmaḥ pūrvāhna madhyandina aparāhṇeṣu prātar ahṇasya iti yathārtham ūhet āditya nāvam iti sandhyā upasthānam svastyayanam udyantam tvā iti pūrvām pratitiṣṭhantam tvā iti paścimām ardha māsa vratī tāmisra ādau brāhmaṇān āśayet vrīhi kaṃsa odanam tasya kaṇān aparāsu sandhyāsu pratyak grāmāt sthaṇḍilam upalipya bhalāya iti juhuyāt bhallāya iti ca evam eva aparasmin tāmisra ādau brahmacaryam ā samāpteḥ ācita śatam bhavati gaure bhūmi bhāge brāhmaṇaḥ lohite kṣatriyaḥ kṛṣṇe vaiśyaḥ avasānam joṣayet samam lomaśam an iriṇam a śuṣkam yatra udakam pratyak udīcīm pravarteta a kṣīriṇaḥ kaṇṭakinaḥ kaṭukāḥ ca atra oṣadhayaḥ na syuḥ bṛhat tṛṇaiḥ balyam mṛdu tṛṇaiḥ paśavyam yatra vā svayam kṛtāḥ śvabhrāḥ sarvatas abhimukhāḥ syuḥ darbhasaṃmitaṃ brahmavarcasyam prāc dvāram dhanyam yaśasyam ca udak dvāram putryam paśavyam ca dakṣiṇā paścima dvāre sarve kāmāḥ anudvāram geha dvāram a saṃlokī syāt payasaḥ haviḥ kṛṣṇā ca gauḥ ajaḥ vā śvetaḥ pāyasaḥ eva vā madhye veśmanaḥ vasām pāyasam ca ājyena miśram aṣṭa gṛhītam juhuyāt vāstoṣpate iti yāḥ ca parāḥ saptā alakṣmī nirṇode tābhiḥ ca hutvā diśām balīn nayet avāntara diśām ca ūrdhva avācibhyām ca evam saṃvatsare saṃvatsare navayajñayoḥ vā vaśaṃgamau iti etābhyām āhutī juhuyāt yam icchet vaśam āyāntam tasya nāma gṛhītvā asau iti vaśī ha asya bhavati ardhamāsavratī paurṇamāsyāṃ rātrau śaṅkuśataṃ juhuyād ekākṣaryayāyasānvayakāmaḥ khādirānāyuṣkāmo 'thāparam prāṅvodaṅvā grāmānniṣkramya sthaṇḍilaṃ samūhya parvate vāraṇyair gomayais tāpayitvāṅgārān apohyāsyena juhuyāt dvādaśa grāmā jvalite tryavarā dhūme kambūkān sāyaṃ prātar juhuyān nāsya vṛttiḥ kṣīyate idamahamimamiti paṇyahomaṃ juhuyāt pūrṇahomaṃ yajanīye juhuyāt indrāmavadād iti sahāyakāmaḥ aṣṭarātropoṣitaḥ prāṅvodaṅvā grāmāccatuṣpathe samidhyāgnim audumbara idhmaḥ syāt sruvacamasau ca juhuyād annaṃ vā iti śrīrvā iti grāme tṛtīyām annasyeti ādhipatyaṃ prāpnoti upatāpinīṣu goṣṭhe pāyasaṃ juhuyāt akṣeme pathi vastradaśānāṃ granthīnkuryāt sahāyināṃ ca svastyayanāni kṣudhe svāhety etābhyām āhutisahasraṃ juhuyādācitasahasrakāmaḥ vatsamithunayoḥ purīṣeṇa paśukāmo 'vimithunayoḥ kṣudrapaśukāmaḥ haritagomayena sāyaṃ prātar juhuyān nāsya vṛttiḥ kṣīyate viṣavatā daṣṭam adbhir abhyukṣan japen mā bhaiṣīriti snātakaḥ saṃviśan vaiṇavaṃ daṇḍamupanidadhyāt tura gopāyeti svastyayanam hatasta iti krimivantaṃ deśam adbhir abhyukṣan japet paśūnāṃ ced aparāhne sītāloṣṭamāhṛtya tasya prātaḥ pāṃsubhiḥ pratiṣkiran japet madhuparkaṃ pratigṛhīṣyann idamahamimāmiti pratitiṣṭhan japet arhayatsu vā viṣṭarapādyārghyācamanīyamadhuparkāṇāmekaikaṃ trirvedayante gāṃ ca udañcaṃ viṣṭaramāstīrya yā oṣadhīr ityadhyāsīta pādayordvitīyayā dvau cet apaḥ paśyet yato devīriti savyaṃ pādamavasiñcet savyamiti dakṣiṇaṃ dakṣiṇamiti ubhau śeṣeṇa annasya rāṣṭrirasīty arghyaṃ pratigṛhṇīyāt yaśo 'sīty ācamanīyam yaśaso yaśo 'sīti madhuparkam triḥ pibed yaśaso mahasaḥ śriyā iti tūṣṇīṃ caturtham bhūyo 'pipāya brāhmaṇāyocchiṣṭaṃ dadyāt gāṃ veditāmanumantrayeta muñca gām ity amuṣya cety arhayitur nāma brūyāt evam ayajñe kuruteti yajñe ācārya ṛtvik snātako rājā vivāhyaḥ priya iti ṣaḍarghyāḥ pratisaṃvatsarān arhayet punaryajñavivāhayośca punaryajñavivāhayoścaNotice an error, a missing source, or a date that should be revised? Suggest a correction. Every amendment enters the scholar moderation queue with the contributor cited.
URN · urn:vamshanidhi:scripture:01KTP5YAAYCHY66YX4BPB0PRKB