Please note: every record here is marked provisional — our scholar review has not begun yet. We show sources, never certainty we don't have. Once the Scholar Council is seated, records it approves will carry a verified mark.

Plate TXT · QMAJAyurvedarasāyanaLatn

URN · urn:vamshanidhi:scripture:01KTK3D5BAA7QNFCFXGJW2QMAJ

Scripture · text

Provisional

Ayurvedarasāyana

Ayurvedarasāyana

The Digital Corpus of Sanskrit (DCS), Oliver Hellwig

tatra dravyasya prādhānyam āha dravyameveti rasādibhyo dravyameva pradhānam hi yasmāt te rasādayaḥ tadāśrayāḥ dravyādhiṣṭhānāḥ etenaiva rasādyāśrayo dravyamityuktaṃ bhavati prādhānyakathanaṃ dravyajñāne tātparyārtham uktaṃ ca saṃgrahe yasmād dṛṣṭo yavaḥ svādur gururapyanilapra…

Provenance ledger

2 entries

  1. AttributionThe Digital Corpus of Sanskrit (DCS), Oliver Hellwigtextual
  2. SourceUpstream TEI document · san · Latnpublished primary

IIText

san
tatra dravyasya prādhānyam āha dravyameveti rasādibhyo dravyameva pradhānam hi yasmāt te rasādayaḥ tadāśrayāḥ dravyādhiṣṭhānāḥ etenaiva rasādyāśrayo dravyamityuktaṃ bhavati prādhānyakathanaṃ dravyajñāne tātparyārtham uktaṃ ca saṃgrahe yasmād dṛṣṭo yavaḥ svādur gururapyanilapradaḥ dīpanaṃ śītamapyājyaṃ vasoṣṇāpy agnisādinī kaṭupāko'pi pittaghno mudgo māṣastu pittalaḥ svādupāko 'pi cayakṛtsnigdhoṣṇaṃ guru phāṇitam rase svādau yathā caitat tathānyeṣvapi dṛśyate vātalaṃ kaphapittaghnamamlam apyākṣakīphalam kurute dadhi gurveva vahniṃ pārevataṃ na tu kapitthaṃ dāḍimaṃ cāmlaṃ grāhi nāmalakīphalam kaṣāyā grāhiṇī śītā dhātakī na harītakī apradhānāḥ pṛthak tasmādrasādyāḥ saṃśritāstu te prabhāvaśca yato dravye dravyaṃ śreṣṭham ato matam iti dravyabhedān āha pañcabhūtātmakamiti pañca saṃkhyākāni bhūtānyeva ātmāno yasya tattathā pārthivādibhedāt pañcadhetyarthaḥ kāryakāraṇayor abhedopacārāt bhūtaśabdena bhautikamucyate dravyamityanuvartate dravyotpattim āha tat tv iti tat dravyam kṣmāṃ pṛthivīm adhiṣṭhāya jāyate mṛdam iva ghaṭaḥ upādānakāraṇam pṛthvītyarthaḥ ambu udakaṃ yoniḥ vipariṇāmakāraṇaṃ yasya tadambuyoni yathā ghaṭe niṣpādye mṛdaḥ piṇḍībhāvādau agnyādīnāṃsambandhāt tannirvṛttiḥ sampūrṇāvayavatvam kāṭhinyakriyāvakāśādidānena viśeṣaḥ parasparam so 'pi tata eva yathā piṇḍībhūtāyā mṛdo maṇikakarakaśarāvādibhedaḥ sarveṣām pañcabhūtātmakatvādabhede prāpte bhedahetumāha vyapadeśa iti vyapadeśaḥ idaṃ pārthivamidamāpyam ityādi bhedena vyavahāraḥ sa bhūyasā adhikena bhūtena yatra yasyādhikyaṃ tasya tena vyapadeśaḥ sarveṣāṃ dravyāṇāṃ sarvadharmatvam āha tasmāditi tasmāt sarvabhūtārabdhatvāt sarvamapi dravyaṃ naikarasam anekarasam sarvadharmam ityarthaḥ rasaśabdo'tra dharmamātropalakṣaṇaḥ sarvabhūtārabdhatve 'pyekarasatve ko doṣaḥ ityāśaṅkyāha bhūtasaṃghātasambhavād iti rasānāmapi bhūtasamudāyād utpatteḥ vakṣyati hi dvayolbaṇaiḥ kramād bhūtair madhurādirasodbhavaḥ iti sati ca kāraṇe kāryeṇāvaśyaṃ bhāvyam tulyanyāyatvaprasaṅgāt sarveṣāṃ rogāṇāṃ sarvadoṣajatvam āha naikadoṣā iti rogā naikadoṣāḥ sarve'pi rogāḥ sarvadoṣodbhavāḥ kutaḥ tata eva hetoḥ rogāṇāmapi bhūtasaṃghātasambhavāt bhūtasaṃghātasya tu triṣu doṣeṣu vibhaktatvāt yathoktaṃ saṃgrahe vāyvākāśadhātubhyāṃ vāyuḥ āgneyaṃ pittam ambhaḥpṛthivībhyāṃ śleṣmā iti bhūtasaṃghātaṃ vinā na doṣasaṃghātaḥ taṃ vinā na rogotpattir iti ataḥ sarve rogāstridoṣajāḥ kecit tu sarvadravyāṇāṃ sarvarasatvena sarvadoṣasāmānyāt sarvadoṣakopanatvam tato rogā naikadoṣā iti vyācakṣate tad asat sāmānyavad vaiparītyasyāpi sattvāt sāmānyaṃ prayojakamiti cen na doṣaghnadravyabhedābhāvaprasaṅgāt vaiparītyamapi kvacit prayojakam iti cen na sarvadoṣakopanatvaniyamavyāghātāt sarvadoṣakopanānāṃ niyama iti cen na dvyekadoṣakopanadravyābhāvaprasaṅgāt bāhulyenaivaṃ vyapadeśa iti cen na dvidoṣakopanaikaśamanadviśamanaikakopanadravyābhāvaprasaṅgāt siddhānte'pi sarveṣāṃ sarvadharmatvasvīkārānna doṣaghnādivibhāga iti cet na tasya tasya dharmasya tatra tatra prayojakatvāt tathā ca vakṣyati kiṃcid rasena kurute karma pākena cāparam guṇāntareṇa vīryeṇa prabhāveṇaiva kiṃcana ityādi tasmāt pūrvam eva vyākhyānaṃ yuktam sarveṣāṃ sarvadharmatvādaviśeṣe prāpte tannirāsārthaṃ dharmatāratamyam āha tatra vyakta iti tatra dravye kaściddharmaḥ sadyo vyaktaḥ kaścidavyaktaḥ kaścid īṣad vyaktaḥ kaścidante vyaktaḥ teṣvādyo rasākhyaḥ itare trayo 'nurasākhyāḥ gurvādīnāṃ rasāśrayatvād dravyasyāsarvadharmatve prāpte parihāram āha gurvādaya iti gurvādayo guṇā dravya eva na raseṣu yastu madhuro guruḥ amlo laghurityādi vyapadeśaḥ sa sāhacaryopacārataḥ ekasminnāśraye dvayoravasthānaṃ sāhacaryam sāhacaryameva kutaḥ ityāha rasāśraya iti dravyaṃ hi gurvādīnāmiva rasānām apyāśrayaḥ ata ekāśrayatvāt sāhacaryam tena upacāraḥ avidyamānasyāpy āśrayāśrayībhāvasyāropaḥ nanu kimetat rasādvyatiriktaṃ dravyaṃ nāma ityata āha pṛthivyādāv iti pṛthivyādiśabdābhilabhyaṃ dravyam ityarthaḥ atha dravyabhedān lakṣayati tatra pārthivaṃ lakṣayati tatra dravyamiti gurvādiguṇotkaṭaṃ gauravādikaraṃ ca pārthivaṃ dravyam saṃghātaḥ kāṭhinyam upacayaḥ sthaulyam guṇaśabdo'tra dharmavācī ulbaṇagrahaṇaṃ sarveṣāṃ sarvadharmatvāt āpyaṃ lakṣayati dravaśīteti dravādiguṇotkaṭaṃ snehanādikaraṃ ca dravyam āpyam dravasāndrayoḥ parasparaviparītayor apyārdratvasāmānyād āpyatvam viṣyandaḥ srotaḥsrāvaḥ prahlādas tṛptiḥ āgneyaṃ lakṣayati rūkṣatīkṣṇeti rūkṣādiguṇotkaṭaṃ dāhādikaraṃ ca dravyam āgneyam bhā kāntiḥ varṇo gaurādiḥ prakāśaḥ ālokaḥ pacanaṃ pākaḥ tadātmakatvaṃ kāryakāraṇayor abhedopacārāt vāyavyaṃ lakṣayati vāyavyam iti rūkṣādiguṇotkaṭaṃ raukṣyādikaraṃ ca dravyaṃ vāyavyam vicāro vividhā ceṣṭā nābhasaṃ lakṣayati nābhasam iti sūkṣmādiguṇotkaṭaṃ sauṣiryādikaraṃ ca dravyaṃ nābhasam sauṣiryaṃ sarandhratvam dravyamātrasyauṣadhatvam āha jagatīti evam uktena prakāreṇa tasya tasya dravyasya tattadguṇayogatvāt jagati na kiṃcid dravyamanauṣadhaṃ vidyate sarvameva dravyam auṣadham kutaḥ nānārthayogayor vaśād arthaḥ prayojanam yogo yojanā nānāvidhāv arthayogau nānārthayogau tayoḥ etaduktaṃ bhavati yadekasminnarthe nopayujyate tad evānyasminn upayujyate yadekena yogena nopayujyate tad evānyenopayujyate yathā atyantānupayukto'pi kharameṣādiviḍraso binduśaḥ śvāsakāsādau atyantāpathyo'pi māṣa iṇḍurīkṛtaḥ sanavanīto 'rditādau auṣadhadvaividhyaṃ pañcavidhe dravye vibhajati dravyam ūrdhvagamam iti dvividhamauṣadham śodhanaṃ śamanaṃ ca śodhanaṃ dvividham ūrdhvagamam adhogamaṃ ca tatrāgnipavanotkaṭam ūrdhvagamam bhūmitoyaguṇam adhogamam pāriśeṣyād ākāśotkaṭaṃ śamanam tathā ca suśrutaḥ ākāśaguṇabhūyiṣṭhaṃ saṃśamanam iti gamanaṃ gamaḥ ūrdhvaṃ gamo 'syāstīti ūrdhvagamam prāya iti bhūyiṣṭhamiti ca vyabhicārārtham yathā citrakavad agnipavanotkaṭāyā api dantyā virecanatvam mṛdvīkāvad bhūmitoyaguṇādhikasyāpi madhukasya vamanatvam saṃgrahe tu vyāmiśrātmakam ubhayatobhāgam śamanaṃ tu doṣaviparītaguṇamuktaṃ prāk tatsaṃkare ca yato bāhulyena tatsaṃkare guṇasaṃkare yato bāhulyena yeṣāṃ guṇānāṃ bāhulyaṃ tair nirṇayaḥ tathānilātmakaṃ grāhi analātmakaṃ dīpanapācanam ubhayātmakaṃ lekhanam bhūmyudakātmakaṃ bṛṃhaṇam iti prakaraṇārtham upasaṃharati iti dravyam iti iti parisamāptau kramaprāptasya rasasyānabhidhāne hetumāha raso bhedair iti uttaratra uttarasminnadhyāye upadekṣyate vakṣyate yato'sau bahubhirbhedairviśiṣṭaḥ bahubhedatvena bahuvaktavyatvāt pṛthagadhyāyakaraṇamityarthaḥ atha vīryam tatra paramataṃ darśayati vīryaṃ punariti eke khāraṇādiprabhṛtayaḥ gurvādīn guṇān vīryaṃ ca vadanti evaṃ ca tadaṣṭadhā saṃmatam suśrutastu gurulaghū vihāya viśadapicchilau paṭhati kecid aṣṭavidham āhur uṣṇaṃ śītaṃ snigdhaṃ rūkṣaṃ viśadaṃ picchilaṃ mṛdu tīkṣṇaṃ ceti iti carakamataṃ darśayati carakas tv āheti yena kriyate tad vīryam dravyakartṛke karmaṇi karaṇabhūtam ityarthaḥ katividhaṃ tad ityapekṣāyāmāha yā kriyeti yā kriyā yena kriyate tasyāṃ tadvīryam yāvatyaḥ kriyās tāvantyeva vīryāṇītyarthaḥ kutaḥ ityāha nāvīryam iti avīryaṃ dravyaṃ na kiṃcit kurute vīryaṃ vinā kartṛtvaṃ nāstītyarthaḥ kutaḥ ityāha sarvā vīryakṛtā hi sā hi yasmāt sā kriyā sarvāpi vīryakṛtā nanu evaṃ rasādīnāmapi vīryatvaprasaṅga ityāha gurvādiṣviti tena carakeṇa gurvādiṣv eva vīryākhyā varṇyate kutaḥ anvartheti kṛtvā itiśabdo hetau yatas teṣu kriyamāṇā vīryasaṃjñānvarthā syāt anvarthatvam eva darśayati samagretyādi karaṇaṃ hi vīryam karaṇaṃ ca sādhakatamam sādhakatamatvaṃ ca gurvādīnām eva kutaḥ samagraguṇasāratvāt samagreṣu guṇeṣu madhye sthiratvāc cirasthāyitvāt śaktyutkarṣavivartanāt utkṛṣṭaśaktitvāt vyavahārāya mukhyatvāt loke śāstre ca mukhyatvena vyavahriyamāṇatvāt bahvagragrahaṇād bahuguṇagaṇanāyāṃ prathamagrahaṇāt vipāke'pi sthiratvasya prabhāve'pi śaktyutkarṣasya mṛdukaṭhinādāv api vyavahāramukhyatvasya raseṣv api bahvagragrahaṇasya darśanāt caturṇām upādānam etac ca rasādiṣu nāstīti darśayati ataś ceti sā vīryākhyā rasādiṣu sambhavatyapi vidyamānāpi na vivakṣyate anudarā kanyetivat kriyānirvartanasāmānyāt satyapi vīryatve rasādayo vīryatvena na vyavahriyanta ityarthaḥ kutaḥ ato hetucatuṣṭayāt viparītatvāt siddham artham apanudati vīryamiti hi sphuṭam ataḥ kāraṇāt gurvādaya eva vīryam gurvādīnāmaṣṭānāṃ yogarūḍhā vīryasaṃjñeti bhāvaḥ pūrvamatāparitoṣān matāntaraṃ darśayati uṣṇaṃ śītamiti anye suśrutādayaḥ uṣṇaṃ śītaṃ ceti dvividham eva vīryam ācakṣate vadanti uktamatasyopapattim āha api ceti nānātmakam iti na kevalaṃ matamātram idam yuktaṃ cedaṃ pūrvasmān matāt ityapi cety asyārthaḥ nānātmakamapi pṛthivyādyanekakaraṇam api dravyamagnīṣomau jātucitkadācidapi nātikrāmati tayor vaśe vartate kiṃcid āgneyatvād uṣṇaṃ kiṃcit saumyatvācchītam iti dvidhaiva gatir ityarthaḥ kutaḥ yatastau mahābalau ata eva sarvān guṇān gurvādayo 'bhibhavanti gurvādīn apyuṣṇaśītau atra dṛṣṭāntam āha yathā viśvaṃ kartṛ vyaktāvyaktākhyabhedadvayaṃ nātikrāmati uṣṇaṃ lakṣayati tatreti yadbhramādikaṃ karoti tad uṣṇavīryam āśupākitā śīghrapākaḥ śītaṃ lakṣayati śiśiramiti hlādanam iti yat hlādanādīn karoti tacchītavīryam hlādanaṃ nirvṛttiḥ jīvanaṃ mūrchāpanayanādibhiḥ prāṇadhāraṇam stambhaḥ svedāpanayanam raktapittayoḥ prasādaṃ nirmalatvam atha vipākaḥ tatra vipākaṃ lakṣayati jāṭhareṇeti rasānāṃ rasavatāṃ dravyāṇāṃ jāṭharāgninā saṃyogād yadrasāntaram utpadyate sa vipākaḥ ādau ṣaḍrasam apyannaṃ madhurībhūtam īrayet ityādyuktānāṃ madhurāmlakaṭupākānāṃ vyāvṛttyartham āha pariṇāmānte āhārapariṇāmānte te tu pariṇāmātprāgeva utpadyante iti teṣāṃ rasatvam eva vipākatraividhyam āha svāduriti svāduḥ paṭuś ca madhuro lavaṇaśca madhuraṃ pacyate pakvo madhuratvaṃ yātītyarthaḥ madhuramiti kriyāviśeṣaṇam pacyata iti karmakartary ātmanepadam evamamlo raso'mlaṃ pacyate tiktādīnāṃ trayāṇāṃ kaṭuko vipākaḥ madhurarasasyāpi vrīhervipāke'mlatvāt lavaṇasyāpi sauvarcalasya kaṭuvipākatvāt amlatiktoṣaṇānām api dāḍimapaṭolapippalīnāṃ madhuratvāt kaṣāyasyāpi kulatthasyāmlavipākatvāt prāyaśa ityuktam matāntarasaṃgrahārthaṃ ca tatra dvau vipākāv iti suśrutaḥ dravyeṣu pacyamāneṣu yeṣv ambupṛthivīguṇāḥ nivartante'dhikāstatra pāko madhura iṣyate tejo'nilākāśaguṇāḥ pacyamāneṣu yeṣu tu nivartante'dhikāstatra pākaḥ kaṭuka iṣyate iti parāśarastu tiktakaṣāyayor madhuravipākam āha pākāstrayo rasānām amlo 'mlaṃ pacyate kaṭuḥ kaṭukam catvāro'nye madhuraṃ saṃsṛṣṭarasāstu saṃsṛṣṭam kaṭutiktakaṣāyāṇāṃ kaṭuko yeṣāṃ vipāka iti pakṣaḥ teṣāṃ pittavighāte tiktakaṣāyau kathaṃ bhavataḥ iti ṣoḍhā pākastu saṃgrahe nirastaḥ yathārasaṃ jaguḥ pākān ṣaṭ kecit tad asāṃpratam yatsvādur vrīhir amlatvaṃ na cāmlamapi dāḍimam yāti tailaṃ ca kaṭutāṃ kaṭukāpi na pippalī yathārasatve pākānāṃ na syādevaṃ viparyayaḥ iti trayāṇāṃ pākānāṃ lakṣaṇam āha rasair iti asau trividho vipākaḥ yathāsvaṃ rasair madhurāmlakaṭukaiḥ tulyaphalaḥ tulyakāryo jñeyaḥ madhurasya rasasya kāryaṃ dṛṣṭvā madhuraḥ pāko lakṣaṇīyaḥ evamamlasyāmlaḥ kaṭukasya kaṭukaḥ dravyādīnāṃ pṛthak prayojakatvamāha tatra dravyam iti guṇāntareṇa rasād vyatiriktena gurvādinā guṇena etadeva rasādīnāmapi guṇatvaṃ jñāpayati tena palāṇḍus taduṣṇair nyūnaḥ ityādiprayogā upapannāḥ prabhāveṇa ātmanaiva dravyasyātmaprabhāvaḥ tathā ca suśrutaḥ tad dravyamātmanā kiṃcit kiṃcid vīryeṇa sevitam kiṃcid rasavipākābhyāṃ doṣaṃ hanti karoti ca iti śubhaṃ doṣaśamanaṃ karma aśubhaṃ doṣakopanam kiṃcid aparaṃ kiṃcaneti trayaṃ kartṛkarmaviśeṣaṇam yadā bahūni dravyāṇi ekameva karma kurvanti tadā kartṛviśeṣaṇam yadaikam eva dravyaṃ bahūni karmāṇi tadā karmaviśeṣaṇam etaccodāhṛtaṃ saṃgrahe tatra yanmadhuraṃ rasavipākayoḥ śītavīryaṃ ca dravyaṃ yaccāmlaṃ tayoruṣṇavīryaṃ ca yadvā kaṭukaṃ teṣāṃ yathāsvaṃ rasādibhyaḥ prāyo guṇān doṣakopanaśamanatvaṃ ca vidyāt tadyathā kṣīramadirāmaricādīnām rasādisaṃkareṇa tv anyathātvam yathā madhu madhuraṃ śleṣmāṇaṃ śamayati kaṭuvipākitayā sakaṣāyatvād raukṣyācca vātaṃ janayati śītavīryatvāc ca tathā yavo 'pi ānūpaudakapiśitaṃ śītamapi pittaṃ karoti uṣṇavīryatvāt tathā tailaṃ kaṭuvipākitayā ca vipākata eva baddhaviṇmūtram amlaṃ kāñjikaṃ kaphaṃ jayati tīkṣṇoṣṇatvāt kapitthaṃ tu raukṣyāt kaphaṃ pittaṃ ca śītavīryatvāt āmalakaṃ pittaṃ śītavīryatvāt svādupākitayā ca kaphaṃ raukṣyāl lāghavāc ca śaityaraukṣyalāghavais tu na vātam lavaṇaṃ saindhavaṃ svādupākatayā pittaṃ jayati lāghavāt kapham kaṭukāpi śuṇṭhī snehauṣṇyasvādupākatayā vātaṃ jayati pippalī ca laśuno 'pi snehauṣṇyagauravaiḥ palāṇḍuś ca sa tu snehagauravābhyāṃ janayati śleṣmāṇam vṛddhaṃ ca mūlakaṃ svādupākatayā tiktā pittaṃ jayati tiktā api vyāghrīviśalyārkavāruṇya uṣṇavīryatvāt pittaṃ janayanti kaṣāyatiktaṃ mahat pañcamūlaṃ vātaṃ jayati na tu pittam uṣṇavīryatvāt kaṣāyāḥ kulatthāścāmlapākatayā ca ity etan nidarśanamātram uktam iti satsvapi sarveṣvekasyaiva prayojakatve hetumāha yadyaditi balavattvena balādhikyena balaṃ ca dvividhaṃ kṛtrimam akṛtrimaṃ ca mātrādhikyena sahāyasampattyā ca kṛtaṃ kṛtrimaṃ svābhāvikam akṛtrimam tatra svābhāvikaṃ balamāha rasamiti tau rasavipākau tāni vipākavīryāṇi apohati jayati balasāmye kṛtrimabalatulyatve yatra rasavipākayostulyamātratvaṃ tulyasahāyatvaṃ ca tatra rasādvipāko balī mātrāsahāyavaiṣamye tu yo mātrādhikaḥ sahāyādhiko vā sa balīty arthaḥ evaṃ vīryādiṣvapi vācyam saṃgrahe tu viruddhā api cānyonyaṃ rasādyāḥ kāryasādhane nāvaśyaṃ syur vighātāya guṇadoṣā mitho yathā rasavīryaprabhṛtayo bhūtotkarṣāpakarṣataḥ ekarūpā dvirūpā vā dravyaṃ samadhiśerate mādhuryaśaityapaicchilyasnehagauravamandatāḥ saha vṛttyā sthitāḥ kṣīre na tv ānūpaudakāmiṣe guṇā dravyeṣu ye coktāsta eva tanudoṣayoḥ sthitivṛddhikṣayāstasmātteṣāṃ hi dravyahetukāḥ rasaṃ vidyān nipātena tenādhivasanena ca vīryaṃ vipākaṃ dravyāṇāṃ karmaṇaḥ pariniṣṭhayā madhuraskandhanirdiṣṭaghṛtatailaguḍādiṣu guṇāsvādvādibhedena rasaṣaṭkaṃ na yujyate astu bhedād asaṃkhyātvam aikyaṃ vāsvādalakṣaṇāt bhūtotkarṣāpakarṣeṇa bhedo yo 'lpena kalpyate saṃkīrṇatvāt phale cāsau tulyatvānna vivakṣyate gurvādīnāṃ viśeṣe'pi svajāter anatikramāt saṃkhyābhedo yathā nāsti rasānāmapi sa kramaḥ dṛṣṭaṃ mukhopalepādi yatsarveṣu ghṛtādiṣu na ca taddāḍimādyeṣu ṣaḍevāto rasāḥ smṛtāḥ ānantyaikatvayoś ca syānna vicitrārthatantraṇam gurvādyā vīryamucyante śaktimanto'nyathā guṇāḥ paṭusāmarthyahīnatvādguṇā dvādaśa te guṇāḥ iti atha prabhāvaḥ prabhāvaṃ lakṣayati rasādisāmya iti dvayor dravyayo rasādisāmye saty apyekasya yadviśiṣṭaṃ karma dṛśyate tat prabhāvajam tatra yo dravyadharmo hetuḥ sa prabhāva ityarthaḥ prabhāvamudāharati dantīti rasādaya uktāś carakeṇa kaṭukaḥ kaṭukaḥ pāke vīryoṣṇaś citrako mataḥ tadvaddantī prabhāvāt tu virecayati sā naram iti madhukamṛdvīkayoḥ kṣīraghṛtayośca madhurarasapākatvena śītavīryatvena ca sāmye'pi mṛdvīkaiva virecanī na madhukam ghṛtameva dīpanaṃ na kṣīram saṃgrahe tv anyad apy udāhṛtam kaṭupākarasasnigdhagurutvaiḥ kaphavātajit laśuno vātakaphakṛnna tu tair eva yadguṇaiḥ mitho viruddhān vātādīn lohitādyā jayanti yat kurvanti yavakādyāśca tatprabhāvavijṛmbhitam śirīṣādi viṣaṃ hanti svapnādyaṃ tadvivṛddhaye maṇimantrauṣadhīnāṃ ca yatkarma vividhātmakam śalyākarṣaṇapuṃjanmarakṣāyudhavaśādikam darśanādyair api viṣaṃ yanniyacchati cāgadaḥ virecayati yadvṛṣyamāśu śukraṃ karoti vā ūrdhvādhobhāgikaṃ yacca dravyaṃ yacchamanādikam mātrādi prāpya tattacca yatprapañcena varṇitam tacca prabhāvajaṃ sarvamato'cintyaḥ sa ucyate rasena vīryeṇa guṇaiśca karma dravyaṃ vipākena ca yad vidadhyāt sadyo'nyathā tat kurute prabhāvāddhetor atas tasya na gocaro 'sti iti adhyāyārtham upasaṃharatīti sāmānyata iti dravyādīnāṃ prabhāvāntānām sāmānyoktaṃ karmāpavadati punaśca tad iti tat sāmānyoktaṃ karma bhidyate viśiṣyate anyathākriyata ityarthaḥ kena vicitrapratyayārabdhadravyabhedena vicitrāḥ parasparavilakṣaṇāḥ pratyayāḥ kāraṇabhūtā mahābhūtasaṃghātāḥ tair ārabdhaṃ yad dravyaṃ tasya bhedo dravyāntaraviśiṣṭatvaṃ tena pārthivād yavāntarasāmānyabhedasya pūrvamuktatvāt punastad ityuktam etaduktaṃ bhavati kvaciddravye yādṛgeva bhūtasaṃghāto dravyasyārambhakaḥ tādṛgeva rasādīnām tatsamānapratyayārabdham tatsāmānyaguṇān nātikrāmati kvacidanyādṛgbhūtasaṃghāto dravyasyārambhako 'nyādṛg rasasyānyādṛk guṇasyetyādi tadvicitrapratyayārabdham tatsāmānyaguṇān atikrāmati tadarthaṃ dravadravyānna svarūpavijñānīyādyārambhaḥ śodhanādidravyagaṇāḥ tatra vamanagaṇamāha madanamadhuketyādi madano gelaḥ madhukaṃ yaṣṭīmadhu lambā kaṭutumbī nimbaḥ picumandaḥ bimbī kaṭutuṇḍikerī viśālā indravāruṇī trapusaṃ kaṭuvālukam kuṭajo vatsakaḥ mūrvā madhurasā devadālī jīmūtakaḥ kṛmighnaṃ viḍaṅgam vidulo vetasaḥ dahanaḥ citrakaḥ citrā citrāṇḍikā kaṭupaṭolaphalaṃ pattrakaṃ ca kośavatyau kaṭukośātakī rājakośātakī ca karañjo naktamālaḥ kaṇā pippalī lavaṇaṃ saindhavam vacā ugrā elā truṭiḥ sarṣapo rakṣoghnaḥ chardanānīti vamanāni bahuvacanaṃ guṇabahutvārtham tena vamanādidravyāṇāṃ yasya kasyacit trikacatuṣkapañcakādeḥ prayojakatvam uktaṃ ca suśrutena samastaṃ vargamardhaṃ vā yathālābhamathāpi vā prayuñjīta bhiṣak prājño yathoddiṣṭeṣu karmasu iti upalakṣaṇaṃ cedam ata eva saṃgrahakāro 'dhikamadhīte madanajīmūtekṣvākukośātakīdvayaphalapuṣpapattrāṇi kuṭajakarañjatrapusasarṣapapippalīviḍaṅgailāpratyakpuṣpīha reṇupṛthvīkākustumbarīprapunnaṭānāṃ phalāni śāradāni ca hastiparṇyāḥ priyaṅgupuṣpam tālīsapatram haridrāśṛṅgaverakandau madhūkadāruharidrāsārau tagaraguḍūcīmadhuphāṇitakṣīrakṣāralavaṇāni ceti vamanopayogīni iti virecanagaṇam āha nikumbhakumbheti nikumbho dantī kumbhaḥ trivṛt triphalā prasiddhā gavākṣī śvetapuṣpendravāruṇī snuk snuhī śaṅkhinī kālāñjanīsadṛśā śvetapuṣpā nīlinī kālāñjanikā tilvako rodhraḥ śamyākaḥ āragvadhaḥ kampillo raktāṅgaḥ hemadugdhā hemāvatī kaṅkuṣṭhaprakṛtiḥ saṃgrahe tv adhikam uktam trivṛcchyāmādantīdravantīśaṅkhinīsaptalājagandhājaśṛṅgīvacāgavākṣīchagalāntrīsuvarṇakṣīrīcitrakakiṇihīhrasvapañcamūlavṛścīvapunarnavāpalaṅkaṣāvāstukaśākasālamūlāni tilvakaramyakakampillakapāṭalītvacaḥ triphalāpīlupriyālabakulabadarakarkandhukāśmaryaparūṣakadrākṣānīlinīklītanakakṣīrakodakīryāviḍaṅgapūgapañcāṅgulaphalāni caturaṅgulaphalapattrāṇi pūtīkatvakphalapattrāṇi mahāvṛkṣasaptaparṇajyotiṣmatīkṣīrāṇi kṣīramastumadyadhānyāmlamūtrāṇi ceti virecanopayogīni kośātakīdevadālīsaptalākāravellikāsvarasā arkakṣīram uṣṇodakaṃ cety ubhayātmakāni iti nirūhagaṇam āha madanetyādi kuṣṭhaṃ pākalam daśamūlaṃ mahaddhrasve pañcamūle dāru devadāru rāsnā prasiddhā yavas tīkṣṇaśūkaḥ miśiḥ śatapuṣpā kṛtavedhanaṃ kaṭukośātakī kulatthaḥ śimbīdhānyaviśeṣaḥ madhu mākṣikam saṃgrahe tv adhikam uktam vastiṣu tu teṣu teṣv avasthāntareṣu yānyupayujyante dravyāṇi tāny asaṃkhyeyatvān nopadiśyante rasaskandhebhya eva yathādoṣaṃ yathāvasthaṃ ca vibhajet sarveṣu prāyo madanakuṭajajīmūtakekṣvākukośātakīdvayatrapusasiddhārthakaśatāhvāphalāni balādaśamūlairaṇḍatrivṛdvacāyaṣṭyāhvakuṣṭharāsnāpunarnavākaṭtṛṇamūlāni saraladevadāruhapuṣāhiṅgurasāñjanavyoṣapattrailāmṛtāyavakolakulatthā guḍalavaṇamastudhānyāmlamūtrasnehakṣīrakṣaudrāṇi ceti iti nāvanagaṇam āha vellāpāmārgeti surālā śreṣṭhaḥ sarjarasaḥ śirīṣabṛhatīśigrūṇāṃ bījam madhukasya sāraḥ tārkṣyaśailaṃ rasāñjanam truṭyau elādvayam pṛthvīkā bāṣpikā saṃgrahe tv adhikamuktam apāmārgaviḍaṅgamaricapippalīśirīṣabilvājājyajamodāvārttākapṛthvīkailāhareṇuphalāni tālīśatamālatarkārīharītakavargapattrāṇi sarṣapaphalapattrāṇi śigruphalapattratvacaḥ haridrāmūlakalaśunanāgarakandapattrāṇi ativiṣākandāḥ arkālarkapuṣpamūlāni rodhramadanasaptaparṇabimbapīlubījāni muraṅgīmātuluṅgalavaṃgapuṣpāni śālatālamadhūkadārvīsārāḥ tejasvinīmeṣaśṛṅgīvarāṅgeṅgudībṛhatīdvayatvacaḥ rājādanamajjā kṣaudralavaṇamadyāni gavādiśakṛnmūtrapittāni evaṃvidhāni cendriyopaśamanīyāny anyānyapi tathā snehāḥ kṣāraṃ raktaṃ māṃsaraso dhānyarasastoyamiti śirovirecanopayogīni madhukapadmakamañjiṣṭhāsārivāmustāpunnāganāgakeśarailavālukasuvarṇatva ktamālapattrapṛthvīkāhareṇulākṣāśatapuṣpāśallakīśarkarādamanakamarubakanyagrodhodumbarāśvatthaplakṣarodhratvakpadmotpalāni sarvagandhadravyāṇi ca kuṣṭhatagaravarjyāni prāyogikadhūmopayogīni agurugugguluśallakaśileyakanaladahrīverahareṇūśīramustadhyāmakavarāṅgaśrīveṣṭakasthauṇeyakaparipelavailavālukakandurukasarjarasayaṣṭyāhvaphalasārasnehamadhūcchiṣṭabilvaphalamajjatilayavamāṣakuṅkumāni medomajjavasāsarpīṃṣi ca snaihikadhūmopayogīni śirovirekadravyāṇi gandhadravyāṇi ca tīkṣṇāni manohvā haritālaṃ ceti tīkṣṇadhūmopayogīni iti vātaghnagaṇam āha bhadradāru natam ityādi bhadradāru devadāru nataṃ tagaram vīratarādividāryādī vakṣyamāṇau gaṇau tayoryāni punaruktāni tāni dviguṇaṃ yojyāni saṃgrahe tu bhadradārukuṣṭhatagaravaruṇabalātibalārtagalakacchurābāhlīkakuberākṣivatsādanyarkālarkakiṃśukakatakabhārṅgīkārpāsīvṛścikālīpattūraprabhṛtīni vidāryādir vakṣyamāṇagaṇo vīratarādis tṛṇākhyavarjyāni ṣaṭ pañcamūlāni ceti vātaśamanāni iti pittaghnagaṇamāha dūrvetyādi anantā durālabhā gundrā erakā śītapākī guñjā sthire dve śāliparṇī pṛśniparṇī ca vanyaṃ kṣudramustā nyagrodhādipadmakādisārivādayo vakṣyamāṇā gaṇāḥ atrāpi punaruktāni dviguṇāni saṃgrahe tu dūrvānantāmocarasamañjiṣṭhāparipelavakālākālīyakakadalīkandalīpayasyātmaguptānarikelakharjū radrākṣāvidārībadarībalānāgabalānāgapuṣpāśatāvarīśītapākyodanapākītṛṇaśūlyāṃśumatīdvayāriṣṭakāṭarūṣaketkaṭapriyaṅgu dhātakīdhavadhanvanasyandanakhadirakadarapriyālatālaśālasarjatiniśāśvakarṇagundrāvānīrapadmāpadmakapadmabījamṛṇālakumudanalinasaugandhikapuṇḍarīkaśatapattraśevālakahlārotpalakākolyutpalikāśālūkaśṛṅgāṭakakaserukakrauñcādanaprabhṛtīni śītavīryāṇi sārivādiḥ padmakādiḥ paṭolādirnyagrodhādirdāhaharo mahākaṣāyas tṛṇapañcamūlaṃ ceti pittaśamanāni iti śleṣmaghnagaṇam āha āragvadhādir iti ete sapta gaṇā vakṣyamāṇāḥ atrāpi punaruktāni dviguṇāni saṃgrahe tu śītaśivaśatapuṣpāsaralasuradārurāsneṅgudīsātalāsumanaḥkākādanīlāṅgalikāhastikarṇamuñjātalāmajjakaprabhṛtīny āragvadhādir asanādir arkādiḥ surasādir muṣkakādir vatsakādir mustādiḥ śītaghno mahākaṣāyo vallīkaṇṭakapañcamūle ceti śleṣmapraśamanānīti iti atirasā snehavidhim adhyāyaṃ vyākhyātuṃ pratijānīte atheti yataḥ pūrve 'dhyāye bheṣajānyuktāni teṣāṃ prayogo vaktavyaḥ sa ca snehanasvedanaśodhanāsthāpananāvanadhūmagaṇḍūṣāścotanatarpaṇādibhedād anekadhā cikitsākalikāyāṃ tu prāk pācanaṃ snehavidhis tataś ca svedas tataḥ syād vamanaṃ virekaḥ nirūhaṇānvāsanavastikarma nasyaṃ kramaś ceti bhiṣagvarāṇām rāsnāpaṭolapicumandapayobhir ādau śuṇṭhyāṭarūṣakaphalatrayavāribhir vā pakvāmadoṣavapuṣas tadanantaraṃ hi sneho hitaḥ surabhivāsakakaṭphalādiḥ iti rāsnākvāthāditrayaṃ śuṇṭhīkvāthāditrayaṃ vā vātāditraye kramāt pācanam tatra snehanam asminn adhyāye ata evāyaṃ snehavidhiḥ tatra snehanaṃ dravyam āha guruśīteti rūkṣaṇam āha viparītam tasya snehanapūrvāṅgatvāt viparītaṃ laghvādiguṇam snehanavaram āha sarpir iti snehanottamam āha tatrāpīti saṃskārasyānuvartanāt yathā śītaiḥ saṃskṛtaṃ śītatām uṣṇaiḥ saṃskṛtam uṣṇatāṃ bhajate ityādi saṃgrahe tu mādhuryād avidāhitvāj janmādyeva ca śīlanāt iti sarpirādīnāṃ snehaprayoge doṣaviśeṣeṇa tāratamyam āha pittaghnā iti tailād vasā tato majjā tataḥ sarpiḥ pittaghnam sarpiṣo majjā tato vasā tatas tailaṃ vātaghnaṃ kaphaghnaṃ ca snehanasādhye pittaroge 'pi tailasyābhyanujñārthaṃ pittaghnatvam uktam evam anyatra sarpirādīnāṃ gurutve tāratamyam āha ghṛtād iti idānīṃ yamakaḥ snehas trivṛtaḥ sneho mahāsneha iti ca tatrocyante tatra na ca te jñāyanta ity āha yamakādisaṃjñātrayam āha dvābhyām iti taiḥ gurutvoktakramaiḥ tena ghṛtatailābhyāṃ yamakaḥ ghṛtatailavasābhis trivṛtaḥ sarvair mahān saṅgrahe tu snehāśayā dadhi kṣīraṃ māṃsāsthiphaladāru ca iti snehanīyān āha svedyetyādi svedyaḥ kartavyasvedaḥ saṃśodhyaḥ kartavyaśodhanaḥ madyādiṣu triṣvāsaktaḥ cintakaḥ cintāparaḥ syando netrakopaḥ dāruṇapratibodhaḥ kṛcchronmīlanaḥ asnehanīyān āha na tv atimandāgnītyādi abalasya snehyatvam atidurbalasyāsnehyatvam ityavirodhaḥ apaprasūtā ayathāvat prasūtā sāmprataṃ caturṇāṃ snehānāṃ madhye yo yebhyo hitaḥ taṃ darśayann āha ghṛtasya viṣayam āha tatreti ādiśabdād ghṛtaguṇoktā agnyādayaḥ tailasya viṣayam āha granthītyādi vasāmajjñor viṣayam āha vātātapetyādi vātādibhiḥ ṣaḍbhiḥ kṣīṇadhātuṣu vātāvṛtapatho mārutāvaruddhasrotāḥ śeṣau vasāmajjānau vasāyās tv anyad api viśeṣāntaram āha vasāyā viṣayāntaram āha vasā tv ityādi dagdhaḥ agninā āhato daṇḍādinā bhraṣṭayoniḥ sthānacyutayoniḥ idānīṃ kasmin kāle kasya snehasyopayogaḥ śasta iti snehānāṃ kālavibhāgam āha tailam ityādi prāvṛṣi tailam varṣānte śaradi sarpiḥ mādhave vasante śeṣau nanu varṣāsu tailaṃ varṣānte sarpirvasāmajjānau mādhava iti yo 'yaṃ niyamaḥ sa kiṃcid apekṣya vartate āhosvid anapekṣya ity asmin paryanuyoga idam āha yo yasminn ṛtāv uktaḥ sa tasmin sādhāraṇabhāge vimale ravau nirabhre divase śastaḥ sādhāraṇe śrāvaṇacaitrakārttikeṣu vyādhivaśād akāle 'pi snehanaṃ kāryam ity āha tailam iti tvarāyāṃ ātyayike kārye śīte 'pi snehanaṃ kāryam tac ca tailena sarvasya snehasyāhny upayogād rātrāv aprayogaḥ prāpta ity āha grīṣme 'pi ghṛtena tac ca niśi pittādiṣu divāsnehanasyāpavādam āha niśy eveti divārātriniyamasya tyāge doṣam āha niśy anyatheti yeṣāṃ divā snehanam uktaṃ teṣāṃ niśi karaṇe vātakaphajā rogāḥ syuḥ yeṣāṃ niśi snehanamuktaṃ teṣāṃ divā karaṇe pittarogāḥ syuḥ snehadānaprakāramāha yuktyetyādi avacārayed dadyāt bhakṣyādibhirannaiḥ saṃyojya bastyādiprayogeṇa ca uktānāṃ prakārāṇāṃ saṃjñāmāha rasabhedaikakatvābhyām iti uktaprakāraḥ sneho vicāraṇāsaṃjñaḥ sa ca catuḥṣaṣṭidhā tatra bhakṣyādyannena yukto'nnasya madhurādirasabhedais triṣaṣṭibhedatvāt triṣaṣṭidhā sa cānyaiḥ saṃyogadravyair abhibhūtatvād alpavīryaḥ bastyādiprayuktastu kevalatvādekadhā sa cālpamātratvādalpavīryaḥ alpavīryatvādvividho'pi vicāraṇāsaṃjñaḥ tacchaktervicāraṇāviṣayatvāt acchapeyamāha yathokteti yastu kevalaḥ pīyate sa udbhūtaśaktitvānna vicāraṇāsaṃjñaḥ acchaḥ kevalaḥ acchapeyasya śreṣṭhatvamāha snehasyeti kalpaḥ prayogaḥ saḥ acchapeyaḥ acchapeyasya mātrātrayamāha dvābhyāmityādi acchapeyasya caturthīṃ mātrāmāha tābhya iti doṣādīn vīkṣya tābhyo'pi hrasīyasīṃ yāmapariṇāminīṃ mātrāṃ parikalpayet hrasīyasīmeva prathamaṃ yojayedityāha prāgeva tu hrasīyasīmiti tatra heturuktaḥ saṅgrahe ajñātakoṣṭhe hi bahuḥ kuryājjīvitasaṃśayam iti mātrāṇāṃ viṣayaścoktastatraiva tatra durbalamandāgnibālavṛddhasukhātmakaiḥ apathyariktakoṣṭhaiśca jvarātīsārakāsibhiḥ hrasvā peyā sukhā sā hi parihāre'nuvartate ciraṃ ca balyā na ruje vyāpannāpi prakalpate mehāruḥpiṭikākuṣṭhavātaśoṇitapīḍitaiḥ madhyamā mṛdukoṣṭhaiśca snehanī syātsukhena sā na balakṣapaṇī mandavibhraṃśā śuddhaye'pyalam mahādehānalabalakṣuttṛṭkleśasahiṣṇubhiḥ gulmodāvartavīsarpasarpadaṃśābhipīḍitaiḥ unmattaiḥ kṛcchramūtraiśca mahatī śīghrameva sā sarvamārgānusāreṇa jayed vyādhīnsuyojitā iti adhunā śodhanaśamanabṛṃhaṇabhedāt trividhasya snehasya kālamātrālakṣaṇamadhikṛtyāha śodhanasyācchapeyasya kālaṃ mātrāṃ cāha hyastana iti jīrṇa evānne jāraṇasamanantarameva kṣudhitatvasya śamanakālatvāt śuddhaye śuddhyartham śuddhyarthatvaṃ ca snehanadvāreṇa na sākṣāt ata evātra tādarthye caturthī śamanabṛṃhaṇau tu svayaṃ sādhanatvācchamanabṛṃhaṇaśabdābhyāmuktau svayaṃ śodhanasya tu snehasya virecanoktaiva mātrā bahuḥ uttamamātraḥ saṅgrahe tu vāte salavaṇaṃ sarpiḥ pitte kevalamiṣyate vaidyo dadyādbahukaphe kṣāratrikaṭukānvitam iti śamanasyācchapeyasya kālaṃ mātrāṃ cāha śamana iti anannaḥ annasambandharahitaḥ yāvad eṣa jīryati tāvanna bhoktavyamityarthaḥ bṛṃhaṇasya kālaṃ mātrāṃ cāha bṛṃhaṇa iti rasamadyādyairyathāruci yathāsātmyaṃ miśritaḥ eṣa vicāraṇākhyaḥ sabhakto bhojanasyādau madhye'nte vā pītaḥ alpaḥ alpamātraḥ bṛṃhaṇasya viṣayamāha hitaḥ sa ceti snehadviṭ snehāsecakī madyaśīlī madyanityaḥ snehanityaḥ snehaśīlī sukhitaḥ sukhī sa copayuktaḥ kiṃ karoti ityāha bṛṃhaṇasyaiva prāgbhaktādibhedena viṣayamāha prāṅmadhyeti
Cite this

Notice an error, a missing source, or a date that should be revised? Suggest a correction. Every amendment enters the scholar moderation queue with the contributor cited.

URN · urn:vamshanidhi:scripture:01KTK3D5BAA7QNFCFXGJW2QMAJ

वंशनिधि

Civilization memory · Federated · Established 2026

Vamshanidhiवंशनिधिvamshanidhi.in

As of 2026-05-24 · Provenance: self-published